Kārlis Irbe (1861–1934)

Bīskapa amatā no 1922. gada līdz 1931. gadam

Dzimis 1861. gada 7. augustā Saldus novada Gaiķu pagasta “Sīļos”, rentnieka ģimenē. Mācījies Gaiķu un Aizupes pamatskolās un Horna privātskolā Saldū. 1880. gadā absolvējis Kuldīgas ģimnāziju.

No 1881. gada līdz 1886. gadam studē teoloģiju Tērbatas Universitātē. Ordinēts 1887. gada 13. aprīlī vācu Pētera–Pāvila draudzē Maskavā, kur kalpo kandidāta gada laikā.

Atgriežoties Latvijā, turpina kandidāta gadu Smiltenes draudzē, vēlāk kalpo Dzērbenes-Drustu draudzē un 1902. gadā ievēlēts par Cēsu iecirkņa prāvestu. No 1905. gada strādājis Voldemāra Maldoņa dibinātajā meiteņu ģimnāzijā Rīgā, bijis tās vadītājs, arī evakuācijā 1. pasaules kara laikā.

1915. gadā iecelts par latviešu bēgļu mācītāju Harkivā. Iesaistīts arī Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālās komitejas darbā.

1917. gada 31. oktobrī Petrogradā, nodibinoties Latviešu Evaņģēliski Luteriskajai Pagaidu Konsistorijai, Kārlis Irbe kļūst par tās prezidentu.

1920. gadā Kārlis Irbe atgriežas Latvijā un piedalās Latvijas Baznīcas Satversmes izstrādāšanā. 1922. gada 23. februārī Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas 2. Sinode viņu ievēl par bīskapu. 1922. gada 16. jūlijā Zviedrijas baznīcas primass, Upsalas arhibīskaps Nātans Sēderblūms, asistējot Igaunijas ev. lut. bīskapam Jakobam Kukam, bīskapu Kārli Irbi konsekrē.

1931. gada 10. novembrī Kārlis Irbe atkāpjas no bīskapa amata un noliek savas amata pilnvaras.

Kārlis Irbe aizsaukts mūžībā 1934. gada 23. martā Rīgā. Apglabāts Rīgā, Meža kapos.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordeni.

Meita Anna Irbe (1890–1973) – misionāre Indijā.

Latvijai vēl daudz kā vajag, bet vairāk par visām lietām
viņai vajadzīga Svētā Gara gaisma.

(Kārlis Irbe)

Teodors Grīnbergs (1870–1962)

Arhibīskaps Latvijā no 1933.  līdz 1944. gadam, trimdā – līdz 1962.gadam

Dzimis 1870. gada 2. aprīlī Dundagas pagasta Ģibzdes muižā zemnieku ģimenē. Mācījies Kubalu (Kubeles) skolā, vēlāk Ģibzdes skolā, Talsu privātajā apriņķa skolā. 1891. gadā absolvējis Jelgavas ģimnāziju.

No 1891.  līdz 1896. gadam studē Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Kandidāta gada kalpošanu uzsāk Popes draudzē un turpina Lutriņu draudzē. Ordinēts 1899. gada 21. maijā Kuldīgā.

No 1899. gada ir Lutriņu draudzes mācītājs, strādā arī skolā.

No 1907. gada 26. aprīļa līdz 1934. gada 1. aprīlim Teodors Grīnbergs kalpo Ventspils Nikolaja baznīcas luterāņu draudzē, izveido patversmi bērniem. Divas reizes bijis Ventspils pilsētas domnieks un vienu gadu arī Domes priekšsēdētājs. Vadījis Ventspils reālskolas, kas vēlāk pārveidota par Ventspils Valsts ģimnāziju, izveidi, bijis tās direktors.

1932. gada 29. martā LELB VIII  Sinodē Teodors Grīnbergs tiek ievēlēts par LELB arhibīskapu. Ievests amatā 1933. gada 5. novembrī Doma baznīcā. Ir pirmais, kurš nes LELB arhibīskapa titulu.

2. pasaules kara laikā, līdz pat 1944. gadam, T. Grīnbergs pilda savus pienākumus, līdz, tuvojoties Sarkanajai armijai, vācu drošības policija viņu piespiedu kārtā evakuē no Latvijas uz Vāciju.

Trimdas gaitās 1945. gada septembrī arhibīskaps Teodors Grīnbergs nonāk Eslingenē un pavada tur atlikušos mūža gadus, vadīdams LELB ārpus Latvijas saliedēšanos un darbību līdz 1962. gadam.

Teodors Grīnbergs aizsaukts mūžībā 1962. gada 14. jūnijā Eslingenē. Apglabāts Eslingenes Plīnsavas kapsētā (Pliensaufriedhof).

No 1922. līdz 1925. gadam ir Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts. Apbalvots ar II un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Veicinājis LELB sadarbību ar Eiropas luterāņu un Lielbritānijas Anglikāņu Baznīcām.

Bijis LELB Teoloģijas institūta vadītājs un docents. LU profesors.

Mums vajag, blakus mīlestībai uz valsti, uz tautu un uz mūsu uzticību darbā – mums vajag ticības spēkā pacelt

savas rokas, savas sirdis uz visuvareno Dievu.

(Teodors Grīnbergs)

Gustavs Turss (Tūrs) (1890–1973)

Arhibīskaps no 1948. līdz 1968. gadam

Dzimis 1890. gada 24. maijā Lazdonas draudzes Praulienas “Silniekos” astoņu bērnu zemnieku ģimenē. Mācās Gustavskolā Praulienā, tad Aleksandra ģimnāzijā Rīgā un no 1907. gada līdz 1910. gadam Alekseja ģimnāzijā Pēterburgā.

No 1910. līdz 1918. gadam Gustavs Turss studē Tērbatas Universitātē jurisprudenci un vēlāk teoloģiju. Studiju pārtraukumos strādā par skolotāju Jaunpiebalgas draudzes skolā.

Kandidāta gadu kalpo Cēsu Sv. Jāņa un Ļaudonas draudzēs. Ordinēts 1920. gada 20. jūnijā Sv. Jēkaba baznīcā Rīgā. Īslaicīgi kalpo par mācītāju Latgalē. No 1920. līdz 1944. gadam kalpo Bauskas draudzē, strādā par ticības mācības un latīņu valodas skolotāju. Bijis Bauskas pilsētas domes loceklis, vadījis vietējo trūcīgo bērnu Palīdzības biedrību. Kalpo arī Bauskas apkārtnes draudzēs: Codē, Mežotnē-Bērstelē, Budbergā (Paņemūnē). Bēgļu gaitās 2. pasaules kara laikā kalpo Kurzemē, Sātu un Zemītes draudzēs. Pēc kara kalpo Alūksnes, Liepnas un Pokrovas draudzēs.

1946. gadā ievēlēts par Virsvaldes prezidentu, ir arhibīskapa pienākumu izpildītājs. No 1946.līdz 1948.gadam ir Rīgas Sv. Jāņa draudzes virsmācītājs.

1948. gada 14. martā IX  Ģenerālā sinode Gustavu Tursu (Tūru) ievēl arhibīskapa amatā.

1968. gada 23. martā XI Ģenerālajā sinodē Gustavs Tūrs no amata atkāpjas.

Gustavs Tūrs aizsaukts mūžībā 1973. gada 16. martā Rīgā. Apglabāts 1973. gada 24. martā Rīgas 1. Meža kapos.

Dibinājis Teoloģiskos kursus, vadījis 1960. gadā izdotās Jaunās Derības un psalmu grāmatas emendācijas komisiju.

1959. gadā arhibīskapam Gustavam Tūram piešķirts Leipcigas Universitātes Teoloģijas fakultātes Goda doktora grāds.

Lūgsim Dievu, lai garīgās maizes mums un mūsu bērniem nekad netrūktu un ka visas draudzes mūsu dzimtenes dievnamos uzņemtu savās sirdīs kā dārgu sēklu Dieva vārdu un Kristus svēto miera un mīlestības Evaņģēliju.

(Gustavs Turss (Tūrs))

Jānis Matulis (1911–1985)

Arhibīskaps no 1969. līdz 1985. gadam

Dzimis 1911. gada 21. februārī Kalugas guberņā, kalpotāju ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā mācās pamatskolā Tartu. 1919. gadā uzsāk skolas gaitas Latvijā. 1925. gadā pabeidz Krapes pamatskolu un tiek uzņemts Rīgas Skolotāju institūtā, ko absolvē 1930. gadā.

No 1931. līdz 1936. gadam strādā vairākās Rīgas skolās, pasniedzot matemātiku, valodas un fizkultūru. No 1932. līdz 1936. gadam studē Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinību fakultātē.

No 1936. līdz 1943. gadam studē Teoloģijas fakultātē. No 1939. līdz 1941. gadam kalpo kandidāta laiku Kandavas draudzē. 1943. gada 3. jūnijā tiek ordinēts Rīgas Domā un par Rīgas Sv. Jāņa baznīcas II draudzes adjunktu.

Laikā no 1944. līdz 1945. gadam  Jānis Matulis kalpo kā adjunkts Kandavas draudzē. No 1945. līdz 1947. gadam ir mācītājs Jaunpils, Annenieku un Zebrenes draudzēs. 1947. gadā uzsāk mācītāja kalpošanu Talsu evaņģēliski luteriskajā draudzē, tur nokalpo 22 gadus. Kalpojis arī Iģenes, Irlavas, Sātu, Stendes un citās draudzēs. No 1965. gada – virsmācītājs.

1969. gada 22. februārī ārkārtas Ģenerālajā sinodē Jāni Matuli ievēl par arhibīskapu. Zviedrijas bīskaps Svens Danells viņu konsekrē 1969. gada 14. septembrī Sv. Jāņa baznīcā Rīgā. Šajā brīdī jaunais arhibīskaps saņem LELB pirmā bīskapa Kārļa Irbes zizli.

Arhibīskaps Jānis Matulis aizsaukts mūžībā 1985. gada 19. augustā. Apglabāts Rīgas 2. Meža kapos.

1944. gadā Jānis Matulis darbojies laikraksta „Baznīcas Ziņas” redaktora vietnieka amatā. No 1957. līdz 1960. gadam bijis Jaunās Derības emendācijas komisijas loceklis. 1968. gadā ievēlēts par Konsistorijas padomnieku.

Arhibīskapam Jānim Matulim piešķirti divi Goda doktora grādi: 1973. gadā Budapeštas Teoloģijas Akadēmijas Goda doktora grāds un 1980. gadā – Erlangenes Universitātes.

Lielam cilvēku vairumam vienīgais evaņģēlijs, kurā viņi šodien ieskatās, ir tieši pati kristīgā cilvēka dzīve.

(Jānis Matulis)

Ēriks Mesters (1926–2009)

Arhibīskaps no 1986. līdz 1989. gadam

Dzimis 1926. gada 20. decembrī Jelgavas apriņķa Lielauces pagasta “Kalnējos”, zemnieku ģimenē.

No 1935. līdz 1941. gadam mācās Jelgavas apriņķa Sniķeres pamatskolā un no 1942. līdz 1944. gadam – Aizupes meža skolā.

1944. gadā tiek mobilizēts padomju armijā, piedalās 2. pasaules karā. 1950.gadā atgriežas Latvijā, turpina mācīties un strādāt.

No 1960. līdz 1967. gadam mācās LELB Akadēmiskajos teoloģiskajos kursos, iegūstot pilntiesīgam mācītājam vajadzīgo izglītību.

1967. gada 11. jūnijā Rīgas Lutera baznīcā Ēriks Mesters tiek iesvētīts evaņģēlista amatā un 1969. gada 8. jūnijā Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā ordinēts par mācītāju.

No 1968. līdz 1986. gadam kalpo Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē un no 1973. līdz 1986. gadam ir arī Dalbes draudzes mācītājs.

No 1980. līdz 1986. gadam ir LELB Konsistorijas Prezidija padomnieks.

LELB ārkārtas Ģenerālajā Sinodē 1986. gada 15. aprīlī Ēriks Mesters tiek ievēlēts par LELB arhibīskapu. Introducēts 1986. gada 24. augustā Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Apustuliskās sukcesijas svētību viņam sniedz Zviedrijas Luteriskās Baznīcas Upsalas arhibīskaps emeritus Dr. Olofs Sundbijs.

No 1986. līdz 1989 gadam arhibīskaps Mesters ir LELB Teoloģijas seminārā ētikas pasniedzējs un Eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs.

LELB 14. Ģenerālajā Sinodē 1989. gadā dodas emeritūrā.

Aizsaukts mūžībā 2009. gada 8. novembrī, Rīgā. Apglabāts Sarkandaugavas Kalna kapsētā.

Ēriks Mesters devis ievērojamu ieguldījumu Latvijas dievnamu atjaunošanā.

Sarakstījis grāmatas par LELB vēsturi un bīskapu Kārli Irbi.

Tas ir mūsu uzdevums: visās lietās raudzīties uz Kristu,

mūsu ticības iesācēju un piepildītāju, meklējot Viņa priekšzīmi, sekot tai.

(Ēriks Mesters)

Kārlis Gailītis (1936–1992)

Arhibīskaps no 1989. līdz 1992. gadam

Dzimis 1936. gada 3. martā skolotāju ģimenē. No 1943. līdz 1949. gadam mācās Rīgas 27.pamatskolā, pēc tam Rīgas 4. vidusskolā, kuru absolvē 1953. gadā. No 1956. līdz 1963. gadam studē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, paralēli studijām strādājot.

No 1971. līdz 1976. gadam mācās Akadēmiskajos teoloģiskajos kursos, kas vēlāk pārtop par LELB Teoloģijas semināru. 1976. gada septembrī ordinēts mācītāja amatā. Tūlīt pēc ordinācijas uzsāk adjunkta kalpošanu Rīgas Lutera draudzē, kur kalpo līdz pat ievēlēšanai par arhibīskapu.

Kopš 1981. gada strādā arī par Konsistorijas sekretāru, kancleru.

1986. gadā iegūst teoloģijas maģistra grādu par darbu vispārīgajā salīdzināmajā reliģiju vēsturē. Vairākus gadus ir Teoloģijas semināra Salīdzināmās reliģiju vēstures katedras vadītājs un Teoloģijas semināra profesors.

1989. gada 12. aprīlī 14. Ģenerālā Sinode Rīgā ievēl Kārli Gailīti par arhibīskapu. Šajā amatā viņš tiek introducēts 1989. gada 3. septembrī Rīgas Doma baznīcā.

1992. gada 28.–30.aprīlī 15. LELB Sinode nobalso par arhibīskapa pilnvaru pagarināšanu Kārlim Gailītim.

Arhibīskaps Kārlis Gailītis aizsaukts mūžībā 1992. gada 22. novembrī, kad, steidzoties uz Mirušo piemiņas dienas dievkalpojumu Sabilē, viņš ceļā cieš autokatastrofā. Apglabāts Rīgas 1. Meža kapos.

Darbojies LELB mācītāju atmodas kustībā “Atdzimšana un atjaunošanās”, kuras mērķis – panākt Baznīcai demokrātiskus darbības apstākļus un atdzimšanu Baznīcas iekšienē.

Lai mēs pastāvētu kā latviešu tauta, nezaudējot to, kas mums īpaši un atšķirīgi no citām tautām no Dieva dots, mums ir vajadzīga tikai viena vieta pasaulē – Latvija (..).

Tā ir mūsu tautai Dieva dotais dzīvoklis zemes virsū.

Lai Dievs mums palīdz to atjaunot,

caur Viņa patiesību un Garu tajā –

dzīvot un pastāvēt.

(Kārlis Gailītis)