Ziņu arhīvs
< Janvāris 2009 >
p o t c p s s
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  
2024. gada 29. septembris
Vārda dienas: Miķelis, Mikus, Mikus, Mihails

DIENAS LOZUNGS

Mums ir šis bauslis, lai tas, kas mīl Dievu, mīl arī savu brāli.
1Jņ 4:21

Deviņpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

2Moz 24:9–11; Ef 4:22–32; Mt 22:1–14
Ps 19:8–15; 4Moz 11:4–6, 10–16, 24–29; Jk 5:13–20; Mk 9:38–50

Krāsa: zaļa

Erceņģeļa Mihaela un visu eņģeļu diena

Joz 15:13–15; Atkl 12:7–11; Mt 18:1–11

Krāsa: balta

Lai svešinieks, kas pie jums apmeties, jums ir kā savējais, un mīli viņu kā sevi pašu.
3Moz 19:34

Tur vairs nedz grieķa, nedz jūda, nedz apgraizīšanas vai neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga,
ne brīvā, bet viss un visā ir Kristus.
Kol 3:11

Est 3:1–4:3
Jk 1:19–27
Mt 6:1–6, 16–18

lasīt vairāk >

Konvents jaunā Rīgas prāvesta vadībā

Nākamo pirmdien, 12. janvārī plkst. 18.00, Rīgas Domā notiks Rīgas iecirkņa prāvesta Linarda Rozentāla amatā ievešanas dievkalpojums, kuru vadīs arhibīskaps Jānis Vanags. Iecirkņa garīdznieki ar jauno prāvestu tikās pagājušā gada nogalē, par ko raksta Rudīte Losāne laikrakstā "Svētdienas Rīts".

Gada nogalē 15. decembrī Rīgas prāvesta iecirkņa garīdzniekus uz konventu pulcināja jaunievēlētais prāvests Linards Rozentāls. Līdz ar to 2008.gada pēdējais iecirkņa konvents kļuva par pirmo konventu L.Rozentāla vadībā. Svētbrīdī prāvests, gatavojoties Jēzus dzimšanas svētkiem, aicināja atrast Jāzepa un Marijas harmonisko vienību, kura simbolizē Dāvida nama tradīciju vienību ar kaut kā jauna tapšanu. Arī turpmākā konventa gaita tematiski tika orientēta uz Ziemsvētku notikuma apskatu. Mācītāja Induļa Paiča vadībā konventa dalībnieki varēja ieskatīties dažādos Ziemsvētku notikuma aspektos, tādā veidā rosinot garīdzniekus uz pārdomām un diskusijām, gatavojoties Ziemassvētku dievkalpojumiem.

I.Paičs savā priekšlasījumā, runādams par Ziemassvētku tematiku gan no vēsturiskā aspekta, gan caur simboliku, izmantoja Mateja evaņģēlija vēstījumu par Jēzus dzimšanu. Lai parādītu Jēzus dzimšanas notikuma saistību ar Vecās Derības pravietojumiem, lektors izmantoja Mozus prototipu un ieskatu viņa kalpošanas uzdevumā. Bieži vien par  galveno Mozus kalpošanas uzdevumu uzskata baušļu došanu Dieva tautai, taču galvenais uzdevums Mozum bija tautas izvešana no Ēģiptes verdzības. Pie šīs izvešanas, kas ir fiziska un garīga, pieder baušļu došana. Mozus saprata, ka viņa uzdevums ir izvest tautu no neticības ticībā, no kalpošanas faraonam - kalpošanā dzīvajam Dievam. Taču viņa spēkos nebija šo uzdevumu piepildīt.

Savas dzīves beigās Mozus redzēja apsolīto zemi, stāvot Nebo kalnā, bet viņam nebija lemts tautu tajā ievest. Tora noslēdzas ar to, ka Mozus uzdevums paliek nepabeigts. Jānāk kādam citam, kas to ievedīs. Nākošais ir Jozua Nūna dēls, kurš tautu fiziski ieveda apsolītajā zemē, bet turpmāk jānāk vēl kādam citam, kas tautu ievedīs tajā garīgi. Ja Mozus tika līdz Nebo kalnam, tad, kā lasām Mateja evaņģēlijā, Jānis Kristītājs ir ticis soli tālāk. Viņš „iekāpis Jordānas upē” iepretī Nebo kalnam.

Fiziski vēsture turpinās caur Dieva izredzētiem cilvēkiem, bet garīgi to turpināt ir nācis Jēzus. Pēc kristībām izkāpis no Jordānas viņš dodas uz apsolīto zemi, lai pabeigtu Mozus aizsākto. Lektors atgādināja, ka ir svarīgi šo shēmu turēt prātā, jo tā parāda Vecās Derības turpinājumu Jaunajā Derībā. Jēzus garīgi piepilda to, ko Mozus nebija spējīgs piepildīt. Lai pabeigtu Mozus iesākto, Jēzus tāpat kā Mozus, ir gan starpnieks, gan pravietis, gan ķēniņš. Iespējams, tāpēc Matejs tik sīki apraksta Austrumu gudro apciemojumu, kurā viņi atnes Jēzum minēto trīs amata izpildīšanas instrumentus: zeltu, vīraku, mirres. Caur šo redzējumu, lektors klausītājus tālāk aizveda līdz Zvaigznes dienas tematikai, kurā vedināja ieraudzīt arī citus šis vēsts garīgos aspektus, piemēram, vispārējās Dieva atklāsmes mijiedarbību ar speciālo atklāsmi.

Lektors aicināja uzlūkot arī Jēzus ieņemšanas konceptu tā laika sociālkulturālajā  kontekstā. Ne ebrejiem, ne grieķiem tas nebija izprotams. Talmuds apgalvo, ka Jēzus esot kāda romieša virsnieka bērns, tādā veidā Jēzus piedzimšana tiek pasniegta kā īpaši pazemojošs notikums. Zinot šo ebreju attieksmi pret Jēzus ieņemšanu, skaidrāki top tālākie Evaņģēlija notikumi. Daudziem Jēzus bija cilvēks ar apšaubāmu izcelsmi. Kristiešiem nevainīgo Jēzus ieņemšanu parasti ir grūti komentēt. Tas ir ticības jautājums. Jēzus piedzimšana no vairākiem aspektiem sākas zemākajā punktā, bet beidzas ar krusta uzvaru. Tas katram cilvēkam sagatavo iespēju celties no zemākā punkta un piedzīvot uzvaru.

I. Paičs pievērsās savā priekšlasījumā arī Ziemassvētku stāsta simbolikai: mājoklim, kurā dzima Jēzus - silei. Šīs zīmes bija atpazīstamas ganiem, kuri pirmie saņēma vēsti par Jēzus nākšanu pasaulē. Gan Jēzus piedzimšanu, gan bēgšanu kopā ar Jāzepu un Mariju uz Ēģipti lektors lekcijas nobeigumā atkal sasaistīja ar Mozus dzimšanas un dzīves prototipu.

Pēc pārdomu rosinošās lekcijas izvērtās auglīgas diskusijas, kurās piedalījās gandrīz katrs klausītājs. Diskusijas turpinājās arī starpbrīdī, baudot prāvesta sarūpēto kafiju un uzkodas.

Konventa otrā daļa notika vairāk lietišķā atmosfērā apspriežot  Rīgas prāvesta iecirkņa darba svarīgākos uzdevumus, kā arī LELB tuvākā laika prioritātes, kas tika izstrādātas 2008.gada oktobrī Burtniekos un Ķegumā un apstiprinātas Kapitula sēdē 19. novembrī. Konvents noslēdzās pēcpusdienā ar kopēju lūgšanu. 

Autores foto.

 


Ziņa publicēta 2009.01.07 16:12.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »