DIENAS LOZUNGS
Tie, kas staigājat tumsībā, kam nav gaišuma, – tas lai uzticas Kunga vārdam un
paļaujas uz Dievu!
Jes 50:10
Tumsa pāriet un patiesā gaisma jau spīd.
1Jņ 2:8
Jl 2:21–27
Jk1:1–15
Lk 15:1–2, 11–32
lasīt vairāk >
paļaujas uz Dievu!
Jes 50:10
Tumsa pāriet un patiesā gaisma jau spīd.
1Jņ 2:8
Jl 2:21–27
Jk1:1–15
Lk 15:1–2, 11–32
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
16. g.s. pārmaiņu vēsts sāk izskanēt pār Eiropu. Tā ir patiesā Dieva vārda vēsts kuru, pateicoties Mārtiņa Lutera aizsāktajai reformācijai, var sākt sludināt tautām nacionālajās valodās. Kur šī vēsts nonāk, sākas pārmaiņas.
1522. gadā šī vēsts sasniedz arī Latvijas teritoriju un izdzīvotās Evaņģēlija vēsts iespaidā, mainās arī latviešu pašapziņa, notiek nacionālās literatūras uzplaukums, izglītības attīstība, tiek veidoti dziesmu teksti latviešu valodā un 1694.g.tiek izdota arī Ernsta Glika pirmā latviešu valodā tulkotā Bībele.
2022.gadā mūsu Baznīca atzīmē Reformācijai Latvijā 500. gadi un LELB dibināšanas 100. jubileju. LELB kā vēstnesis turpina sludināt Evaņģēlija vēsti, atgādinot, ka Jēzus ir teicis: “Kas pie manis nāk, to es patiešām neatstumšu”.
Šie ir mūsu visu svētki, svinēsim tos kopā, piedaloties jubilejas pasākumos un iesaistoties to tapšanā!
LELB Vēsture
100 gadu kopš aizsākās LELB vēsture
100 gadu kopš aizsākās LELB vēsture
Lielākā
daļa no luteriskajām draudzēm Latvijas teritorijā ir ar ievērojami
senāku vēsturi par draudžu savienības – Latvijas evaņģēliski luteriskās
Baznīcas (LELB), pastāvēšanas laiku. Pirms Pirmā pasaules kara (vēl
1915.gada sākumā) luteriskās draudzes bija sadalītas divās konsistorijās
– Vidzemes un Kurzemes konsistorijā, un trijās Krievijas guberņās.
Laikā, kad radās priekšnosacījumi Latvijas neatkarīgas valsts
izveidošanai, latviešu tautības mācītāji uzsāka vienotas baznīcas
organizācijas – LELB izveidošanas procesu, kas noslēdzās 1928.gadā ar
Satversmes pieņemšanu.
LELB izveidošanās, pārvaldes iekārtas attīstība un nostiprināšanās (1916.-1928.)
1916.gada 9.marts – pirmā dokumentētā Krievijas impērijas latviešu luterāņu mācītāju, teologu un valsts pārstāvju tikšanās, kas tika sasaukta Pēterburgā, par nākotnē veicamām baznīcas reformām u.c. lietām. Sanāksmē tiek runāts par latviešu draudžu apvienošanu vienā autonomā veselumā. Par darba grupas vadītāju tiek ievēlēts Kārlis Irbe, vēlākais LELB Virsvaldes prezidents un bīskaps.
1916.gada marts – pirmā oficiālā latviešu tautības mācītāju sanāksme, kas noslēdzās pēc vairākiem gadiem ar LELB izveidi.
1917.gada 18.jūlijā – Krievijas pagaidu valdība dod atļauju Latviešu pagaidu konsistorijas izveidei Krievijā. Līdz ar to tiek nodibināta pirmā latviešu vadītā baznīcas struktūra – Latviešu pagaidu konsistorija Krievijā.
1917.gada 31.augusts – Pagaidu konsistorijas sasaukta Sinode, kuraas delegāti ievēl jauno konsistorijas sastāvu: prezidents Kārlis Irbe, mācītājs Jānis Grīnbergs kā garīgais konsistorijas loceklis, advokāts Fridrihs Alberts un astronoms Fricis Blumbahs.
1917.gada 31.oktobris – Ticības atjaunošanas (Reformācijas) svētkos, Reformācijas četrsimtgadē jaunā konsistorija tiek iesvētīta svinīgā dievkalpojumā.
1918.gada 18.novembris – Latvijas valsts proklamēšana.
1919.gads – Vairākas latviešu mācītāju aktivitātes, kas kalpoja kā baznīcas izveides posmi. Sākas luterāņu baznīcas oficiāla reorganizācija Latvijā. 1919.gada 23.septembrī tiek izdodi “Pagaidu noteikumi par evaņģēliski luteriskām konsistorijām”, kuru paredzēja, ka Likums par evaņģēliski luterisko baznīcu Krievijā un visi ar to saistītie noteikumi paliek spēkā, ciktāl tie saskan ar Satversmi un Pagaidu noteikumiem. Šie noteikumi atcēla patronātu, tā tiesības nododot draudzēm.
1919.gada 27.oktobrī valsts izdod “Pagaidu noteikumus par evaņģēlisko draudžu padomēm”. Visus pārējos baznīcas dzīves jautājumus turpināja noteikt Krievijas likums par evaņģēliski luterisko baznīcu.
1919.gadā Latvijā bija 194 evaņģēliski luteriskās draudzes, no tām 20 atsevišķas vācu draudzes un 1 igauņu, bet visas pārējās – latviešu.
1920.gads – Iekšmisijas biedrības dibināšana, Teoloģijas fakultātes atvēršana Latvijas Universitātē, sāk izdot Latvijā senāko arvien pastāvošais izdevumu “Svētdienas Rīts”. Tiek sasauktas Kurzemes un Vidzemes mācītāju sinodes, oktobrī tiek likvidēta Kurzemes konsistorija, visu Latvijas luterāņu draudžu vadīšanu uzticot Vidzemes konsistorijai. 1920.gadā Vidzemes konsitorijā amatā bija 56 un Kurzemes konsistorijā - 54 mācītāji.
1921.gada 5.-8.aprīlī – Pirmā visas Latvijas luterāņu draudžu delegātu un mācītāju sinode Rīgā. Sapulcē, bez iepriekšējas sagatavošanās, tiek ievēlēta pārstāvniecība baznīcas vadībā – 20 cilvēku liela Sinodes komisija, kuras vairums vēlāk transformējas Virsvaldē, un tiek pieņemts Satversmes projekts 1.lasījumā.
1922.gada 5.janvārī – Tiek izdoti Valdības noteikumi likvidēt Vidzemes konsistoriju un tie paredz nomainīt baznīcas pārvaldes konsistoriālo sistēmu ar baznīcas pārstāvju izvēlētu Virsvaldi. Ar šiem noteikumiem tika veikts pastāvošās kārtības likumisks regulējums.
1922.gada 21.-24.februārī – Otrā visas Latvijas draudžu pārstāvju un mācītāju sinode. Latvijas baznīcā tiek ievesta jaunā pārvaldes iekārta ar bīskapu priekšgalā. 23.februārī tiek ievēlēts pirmais Latvijas bīskaps Kārlis Irbe.
1922.gada 16.jūlijs – Latviešu draudžu bīskapa Kārļa Irbes un vācu draudžu bīskapa Pētera Pelkava (Poelchau) iesvētīšana amatā svinīgā dievkalpojumā.
1922.-1928.gads – LELB turpmāka izveidošanās (konstituēšanās): Satversmes projekta izveidošana (1923.) un galīga pieņemšana (1928.). 1923.gadā LELB nodibina savu mācību iestādi – Teoloģijas institūtu, bet 1928.gadā – nodibina ģimnāziju.
1928.gada 14.augustā valdība pieņem Ministru kabineta noteikumus (ar likuma spēku) “Par evaņģēliskās luteriskās baznīcas stāvokli”.
LELB izveidošanās, pārvaldes iekārtas attīstība un nostiprināšanās (1916.-1928.)
1916.gada 9.marts – pirmā dokumentētā Krievijas impērijas latviešu luterāņu mācītāju, teologu un valsts pārstāvju tikšanās, kas tika sasaukta Pēterburgā, par nākotnē veicamām baznīcas reformām u.c. lietām. Sanāksmē tiek runāts par latviešu draudžu apvienošanu vienā autonomā veselumā. Par darba grupas vadītāju tiek ievēlēts Kārlis Irbe, vēlākais LELB Virsvaldes prezidents un bīskaps.
1916.gada marts – pirmā oficiālā latviešu tautības mācītāju sanāksme, kas noslēdzās pēc vairākiem gadiem ar LELB izveidi.
1917.gada 18.jūlijā – Krievijas pagaidu valdība dod atļauju Latviešu pagaidu konsistorijas izveidei Krievijā. Līdz ar to tiek nodibināta pirmā latviešu vadītā baznīcas struktūra – Latviešu pagaidu konsistorija Krievijā.
1917.gada 31.augusts – Pagaidu konsistorijas sasaukta Sinode, kuraas delegāti ievēl jauno konsistorijas sastāvu: prezidents Kārlis Irbe, mācītājs Jānis Grīnbergs kā garīgais konsistorijas loceklis, advokāts Fridrihs Alberts un astronoms Fricis Blumbahs.
1917.gada 31.oktobris – Ticības atjaunošanas (Reformācijas) svētkos, Reformācijas četrsimtgadē jaunā konsistorija tiek iesvētīta svinīgā dievkalpojumā.
1918.gada 18.novembris – Latvijas valsts proklamēšana.
1919.gads – Vairākas latviešu mācītāju aktivitātes, kas kalpoja kā baznīcas izveides posmi. Sākas luterāņu baznīcas oficiāla reorganizācija Latvijā. 1919.gada 23.septembrī tiek izdodi “Pagaidu noteikumi par evaņģēliski luteriskām konsistorijām”, kuru paredzēja, ka Likums par evaņģēliski luterisko baznīcu Krievijā un visi ar to saistītie noteikumi paliek spēkā, ciktāl tie saskan ar Satversmi un Pagaidu noteikumiem. Šie noteikumi atcēla patronātu, tā tiesības nododot draudzēm.
1919.gada 27.oktobrī valsts izdod “Pagaidu noteikumus par evaņģēlisko draudžu padomēm”. Visus pārējos baznīcas dzīves jautājumus turpināja noteikt Krievijas likums par evaņģēliski luterisko baznīcu.
1919.gadā Latvijā bija 194 evaņģēliski luteriskās draudzes, no tām 20 atsevišķas vācu draudzes un 1 igauņu, bet visas pārējās – latviešu.
1920.gads – Iekšmisijas biedrības dibināšana, Teoloģijas fakultātes atvēršana Latvijas Universitātē, sāk izdot Latvijā senāko arvien pastāvošais izdevumu “Svētdienas Rīts”. Tiek sasauktas Kurzemes un Vidzemes mācītāju sinodes, oktobrī tiek likvidēta Kurzemes konsistorija, visu Latvijas luterāņu draudžu vadīšanu uzticot Vidzemes konsistorijai. 1920.gadā Vidzemes konsitorijā amatā bija 56 un Kurzemes konsistorijā - 54 mācītāji.
1921.gada 5.-8.aprīlī – Pirmā visas Latvijas luterāņu draudžu delegātu un mācītāju sinode Rīgā. Sapulcē, bez iepriekšējas sagatavošanās, tiek ievēlēta pārstāvniecība baznīcas vadībā – 20 cilvēku liela Sinodes komisija, kuras vairums vēlāk transformējas Virsvaldē, un tiek pieņemts Satversmes projekts 1.lasījumā.
1922.gada 5.janvārī – Tiek izdoti Valdības noteikumi likvidēt Vidzemes konsistoriju un tie paredz nomainīt baznīcas pārvaldes konsistoriālo sistēmu ar baznīcas pārstāvju izvēlētu Virsvaldi. Ar šiem noteikumiem tika veikts pastāvošās kārtības likumisks regulējums.
1922.gada 21.-24.februārī – Otrā visas Latvijas draudžu pārstāvju un mācītāju sinode. Latvijas baznīcā tiek ievesta jaunā pārvaldes iekārta ar bīskapu priekšgalā. 23.februārī tiek ievēlēts pirmais Latvijas bīskaps Kārlis Irbe.
1922.gada 16.jūlijs – Latviešu draudžu bīskapa Kārļa Irbes un vācu draudžu bīskapa Pētera Pelkava (Poelchau) iesvētīšana amatā svinīgā dievkalpojumā.
1922.-1928.gads – LELB turpmāka izveidošanās (konstituēšanās): Satversmes projekta izveidošana (1923.) un galīga pieņemšana (1928.). 1923.gadā LELB nodibina savu mācību iestādi – Teoloģijas institūtu, bet 1928.gadā – nodibina ģimnāziju.
1928.gada 14.augustā valdība pieņem Ministru kabineta noteikumus (ar likuma spēku) “Par evaņģēliskās luteriskās baznīcas stāvokli”.
Foto: Kārlis Irbe, pirmais LELB bīskaps un Pēteris Pelkavs (Poelchau), vācu draudžu bīskaps.
Izmantotie avoti:
- baznīcas vēsturnieka Dr. theol. Voldemāra Lauciņa pētījums “100 gadu kopš aizsākās LELB vēsture”;
- Latviešu konversācijas vārdnīca, 18.sējums, Rīga: A.Gulbja apgāds, 1938.-1939.g.;
- Linards Rozentāls “IZDZĪVOŠANA. Sinodālās pārvaldes princips Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā 1948.-1984.gadā”, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017.
- LELB arhīva materiāli.
Informāciju sagatavoja Baznīcas tiesību nozares vadītāja Anitra Vanaga
- baznīcas vēsturnieka Dr. theol. Voldemāra Lauciņa pētījums “100 gadu kopš aizsākās LELB vēsture”;
- Latviešu konversācijas vārdnīca, 18.sējums, Rīga: A.Gulbja apgāds, 1938.-1939.g.;
- Linards Rozentāls “IZDZĪVOŠANA. Sinodālās pārvaldes princips Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā 1948.-1984.gadā”, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017.
- LELB arhīva materiāli.
Informāciju sagatavoja Baznīcas tiesību nozares vadītāja Anitra Vanaga
  |
