2024. gada 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps

Sakramenti

Luteriskā teoloģija uzsver, ka ir divi žēlastības līdzekļi - Dieva Vārds un Sakramenti. Par sakramentiem Luteriskajā baznīcā uzskata kristību un Svēto Vakarēdienu.

Dieva vārds - vēsts par Dievu un no Dieva - ir viens no Dieva žēlastības piedzīvošanas līdzekļiem, viens no veidiem, kā mēs iepazīstam Dievu un līdz ar to nonākam jauna veida attiecībās ar Viņu. Taču vārds uzrunā mūsu saprašanu, prātu, domas, bet cilvēks ir daudz vairāk par loģiku un saprašanu vien. Ir vajadzīgs līdzeklis, kas uzrunātu mūs vēl citā - pārracionālā, pāri loģikas un vārdu līmenim paceltā veidā.

Sakramenti ir satikšanās nevis ar Vārdu, bet ar To, kas ir iemiesojies Vārds - pats Kungs, Jēzus Kristus. Sakraments ir piedzīvojams Vārds. Tāpēc kristīgā ticība nav tikai Vārda reliģija, bet arī satikšanās reliģija. Tur cilvēks satiekas ar Dievu - ne vien Vārdā, bet dzīvē, un tā top mūžīgās dzīvības iespēja cilvēkam. Vārds ved pie Sakramenta. Mēs varam par otru cilvēku sacīt vislielākos vārdus, visprecīzākos aprakstus, taču iepazīt, iemīlēt, saprast šo cilvēku mēs varam, tikai satiekoties un daudzas reizes satiekoties, vēl vairāk - dzīvojot kopā. Vārds patiešām ir tikai iesākums, un Sakraments ir šīs dzīves īstenībā augstākais piepildījums cilvēkam ar Dievu. Jo katrs cilvēks ir kaut kas vairāk, nekā viņš zina un saprot.

Sakraments nav kāds mistisks spēks, kam piemīt pilnīgi nezināma un neizdibināma ietekme uz cilvēku, bet gan ir viens no pasludinājuma, Dieva vārda darbības, veidiem. Viens no žēlastības līdzekļiem. Šādā nozīmē Sakraments patiešām var darboties par spīti tam, ka racionāli tas cilvēkam paliek mistērija, noslēpums. Grieķu vārds mysterion, kuru latīniski tulkojam kā sacramentum, nenozīmē tikai apslēptu vai nesaprotamu norisi, bet arī atklājošu un paskaidrojošu norisi. Cilvēks var nesaprast, kas tieši notiek - kāpēc tieši caur šiem vārdiem un šo zīmi viņā ienāk Kristus - un tomēr to piedzīvot. Vienīgais nepieciešamais nosacījums ir cilvēka ticība.

Par Svēto Vakarēdienu Dr. Mārtiņš Luters „Lielajā Katehismā” saka sekojošo: „Svētais Vakarēdiens ir Kunga Kristus patiesa miesa un asinis maizē un vīnā, ko ēst un dzert mums, kristiešiem, ar Kristus vārdiem ir pavēlēts. Tā nu Svētais Vakarēdiens patiesi ir saucams par barību dvēselei, jo tas baro un stiprina jauno cilvēku. Lai gan caur Kristību piedzimstam no jauna, tomēr cilvēkam ir un paliek arī vecā daba - miesa un asinis -, kurā ir tik daudz grūtību un kārdinājumu no velna un pasaules, ka bieži nogurstam un kļūstam nespēcīgi, dažreiz arī klūpam. Tādēļ arī mums ir dotas šīs ganības un barība, lai ticība gūtu atspirdzinājumu un stiprinājumu, ka tā šādā cīņā nepagurs, bet kļūs arvien stiprāka”.

‍Svēto Vakarēdienu var baudīt visi kristīti un iesvētīti LELB draudzes locekļi, kuri nav izslēgti no draudzes un Baznīcas un kuri nav kādā atklātā, nenožēlotā grēkā. Arī kristīti un iesvētīti draudzes locekļi no partnerbaznīcām, ar kurām LELB ir altāra kopība, var baudīt Svēto Vakarēdienu.

 
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »