2022. gada 02. decembris
Vārda dienas: Meta, Sniedze

Palīgbīskapa Rinalda Granta sprediķis ārstu kongresā Rīgas Domā

iesūtīts: 2022.09.24 10:07

Žēlastība un miers lai jums ir no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus.

Lk. 5:12-16

Kad Jēzus bija vienā pilsētā, kāds viscaur spitālīgs vīrs, Viņu ieraudzījis, krita uz sava vaiga un lūdza viņu, sacīdams: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” 13 Jēzus izstiepa roku un pieskārās tam, sacīdams: “Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība no tā pazuda. 14  Un viņš tam piekodināja nevienam to nestāstīt un teica: “Noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, kā to Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.” 15 Runas par viņu izplatījās arvien vairāk, un liels ļaužu pūlis sapulcējās, lai dzirdētu viņu un tiktu dziedināti no savām slimībām. 16 Bet viņš pats bieži nogāja nomaļās vietās un lūdza Dievu.

Lai pirmais vārds, kurš izskan, iesākot jūsu kongresu, ir – paldies. Paldies jums par gatavību Covid pandēmijas laikā uzņemties risku, par nesavtību, neskaitot darba stundas, par visām cīņām, ko esat izcīnījuši ar sevi, un cīņām par jūsu pacientu veselību un dzīvību.

Mēs baznīcā par jums lūdzām – reizēm pat ar vainas sajūtu, ka citādi nevaram palīdzēt. Tādēļ bija tik skaisti dzirdēt stāstus par cilvēkiem, kas brīvprātīgi uz slimnīcu piegādāja pusdienas, kas ar savu mašīnu gaidīja pie slimnīcas durvīm, lai kādu no mediķiem pēc garajām darba stundām nogādātu mājās, par cilvēkiem, kuri bez maksas atvēra savu lauku māju durvis, lai dotu jums iespēju atpūsties pie dabas. Ja pat to nepiedzīvoja katrs ārsts, tad ziniet, ka jūs pārstāvat profesiju, kuru šodien novērtē un ciena daudz vairāk cilvēku. Lai šī, no malas izteiktā pateicība, pavada visā jūsu turpmākajā darbā.

Par jūsu aicinājuma nozīmību liecina ne tikai cilvēku vērtējums. Nav daudz profesijas, ar kurām sevi Bībelē identificē pats Dievs. Ārsta profesija ir viena no tām. Otrajā Mozus grāmatā mēs lasām, ka Dievs saka: “.. es esmu Kungs, jūsu ārsts!” (2. Moz.15:26) Līdzīgi mācītājam un priesterim, kam ir uzticēts dvēseļu gana amats, arī ārsts var sacīt – ar savu darbu es šajā pasaulē īstenoju daļu no paša Dieva būtības – no tā, kas ir Dievs. (Jo) Lai arī reizēm Dievs darbojas nepastarpināti, tomēr visbiežāk Viņš ieinteresē, aicina, apveltī ar atbilstošām spējām un dāvanām konkrētus cilvēkus, lai ar viņu starpniecību īstenotu savas rūpes un darbus šajā pasaulē.

Ja kā ārsti kādreiz sašaubāties par sava aicinājumu nozīmi un jēgpilnību, tad stiprinieties cilvēku pateicībā. Ja tās pietrūkst, tad atcerieties, ka Dievs pats sevi sauc par Ārstu. Viņš ir aicinājis par tādiem kļūt arī jūs, lai cilvēku vidū īstenotu kaut ko, kas Viņam pašam ir ļoti svarīgs. Uz to norāda arī mūsu šodienas evaņģēlija notikums. Tajā Dievs Sevi Jēzus personā atklāj kā ārstu, kuru kāds spitālības ķerts uzrunā ar vārdiem: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” Tālāk mēs lasām: “Jēzus izstiepa roku un pieskārās tam, sacīdams: “Es gribu, topi šķīsts.” Kaut šie Kristus sacītie vārdi – Es gribu… Es gribu, lai tu topi vesels. Es gribu, lai tu atgriezies dzīvē un dzīvo, – ir jūsu darba, jūsu kalpošanas dziļākais motīvs un iedvesmas avots.

Starp priesteriem vai mācītājiem kā dvēseļu ganiem un ārstiem ir vēl kāda paralēle. Mūsu gadījumā kalpošanas augļus lielā mērā nosaka tas, vai mēs apzināmies, ka ir tikai viens Virsgans pār visiem ganiem – Viņš, kurš spēja par savām avīm atdot pat savu dzīvību. Tas nozīmē, ka avis nepieder mums, bet Viņam. Tas nozīmē arī to, ka mēs spējam būt labi gani tik tālu, cik mēs, garīdznieki, ļaujam Viņam ganīt sevi. Manuprāt, identiski ir ar ārstu.

Kā jūs jūtaties ar domu, ka vispārākā pakāpē ir tikai viens Galvenais ārsts, ir tikai viens Ārsts ar lielo burtu? Vai šī doma jums ir izaicinoša, vai tā kaut kā apdraud jūsu lomu un nopelnus? Vai varbūt tieši pretēji – tā atvieglo, iepriecina vai pat iedvesmo? Es ceru, ka jūs vairāk sevi identificējat tieši ar otro iespēju. Tā nozīmē atzīt, ka Dievs šajā pasaulē ir klātesošs ar dziedinošu spēku, ko pēta un saviem mērķiem tiecas izmantot medicīnas zinātne. Tas nozīmē atzīt, ka katrs no jums līdzdarbojaties tajās rūpēs, ko par savu radību īsteno Dievs. Tas nozīmē atzīt arī to, ka Dievs jums uztic savus cilvēkus, kas Viņam ir dārgi pat tad, ja jums kā pacienti viņi ir skaitāmi tūkstošos. Un, visbeidzot, tas nozīmētu no sevis noņemt pēdējās jeb galējās instances atbildības nastu. Ja ir tikai viens Galvenais ārsts, tad jūs spējat īstenot tikai to, ko lēmis ir Viņš. Saklausiet, kā šie vārdi – es, tas Kungs, esmu jūsu ārsts, – atbalsojas jūsos, un lai tie palīdz jūsu darbā.

Tad vēl kāda lieta. Šodienas evaņģēlijs noslēdzas ar vārdiem: “Runas par Jēzu izplatījās arvien vairāk, un liels ļaužu pūlis sapulcējās, lai dzirdētu viņu un tiktu dziedināti no savām slimībām. Bet viņš pats bieži nogāja nomaļās vietās un lūdza Dievu.” Auga Jēzus popularitāte. Pieauga Viņa noslodze un darba apjoms, bet Viņš bieži nogāja nomaļās vietās un lūdza Dievu.

Covid pandēmijas laikā pasaule apstājās. Cilvēkiem bija laiks pārdomāt, izvērtēt lietas sevī un sev apkārt, bet lielai daļai no jums tāda laika nebija. Šķiet, ka būtiski intensitāte nemazinās arī šobrīd. Daudzi uzdevumi, sarunas ar pacientiem, darba kolēģiem un piederīgajiem, ātrais temps, augstās prasības, neizdošanās pieredzes un paša atbildības sajūta – šajā vāveres ritenī ir tik viegli sajusties iztukšotam, izmantotam, nenovērtētam. Savukārt tas uzliek jautājuma zīmi gan uz jēgu tam, ko darāt, gan iedragā cilvēcību, ar kādu esat aicināti to darīt. Cilvēki, kuri jums tic, sagaida, ka viņus redzat kā vērtību un esat gatavi rūpēties par viņiem vislabākajā veidā.

Varbūt tieši tādēļ kā vienu no lasījumiem jūs šodien esat izvēlējušies apustuļa Pāvila mīlestības himnu. Tiešām, kurš negribētu, lai viņu ārstē ārsts, par kuru var sacīt – viņš ir labvēlīgs, nav greizsirdīgs; viņš nelielās, nav uzpūtīgs, viņš nemeklē savu paša labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu, nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Viņš panes visu, cer uz visu un iztur visu. Tomēr, lai kaut tikai līdzīgi tam mēs mīlētu savus tuvākos un tā darītu savu darbu, mums Dieva priekšā ir jāatrod vieta, kur piedzīvojam, ka paši tā esam Viņa mīlēti. Lai tā ārstētu citus, aizvien Dievam ir jāļauj ārstēt sevi. Kristus rāda, jo vairāk darba, jo būtiskāka un neaizstājamāka ir lūgšana un laiks ar Dievu.

Reiz Lutera akadēmijā, uzrunājot topošos mācītājus, kāds cienījams jūsu profesijas cilvēks sacīja: rūpējieties par sevi, jo jūsu galvenais darba instruments ir jūsu pašu personība. Manuprāt, arī šeit mūsu profesijas ir līdzīgas.

Jūs drīz ķersieties klāt konferences bagātajai programmai. Ļaujiet vēl pirms tam sev atskatīties uz neseno pagāni. Tā ne tikai sabiedrībai apliecināja, cik jūs esat nozīmīgi, bet, iespējams, pavisam citā pakāpē to palīdzēja sajust arī jums pašiem.

Apzinieties, ka Dievs caur jums šajā pasaulē īsteno daļu no savas būtības un rūpēm par Viņam dārgāko – par cilvēku.

Lai šis dievkalpojums jums atgādina par Galvenā Ārsta klātbūtni jūsu darbā, un savukārt jūs šajās dienās viens otram par cilvēcisku un profesionālu klātbūtni.

Visbeidzot, lai jums izdodas atrast vietu un veidu, kā jūs līdzīgi Jēzum varat noiet uz savu nomaļo vietu, kur būt ar Dievu. No tā iegūs jūsu ģimenes, jūsu darbs un dzīve kopumā! Āmen!


« atpakaļ
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2022 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »