DIENAS LOZUNGS
Lk 12:35
Mūžības svētdiena
Jes 65:17–19, 23–25; Kol 1:9–14; Mt 25:1–13
Ps 24; Jes 25:6–9 (Sak 3:1–9); Atkl 21:1–6a; Jņ 11:32–44
Krāsa: balta
"Mana tauta, ko esmu tev nodarījis, kā esmu tevi apgrūtinājis? – Atbildi man!"
Mih 6:3
Vai varbūt tu nicini viņa labestības, pacietības un lēnprātības bagātību, nesaprazdams, ka Dieva labestība
tevi vada uz atgriešanos?
Rm 2:4
Zah 9:9–16
1 Pēt 3:13–22
Mt 21:1–13
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Zvaigznes dienā
“Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt. Un tie viņam sacīja: "Bētlemē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis: un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu." Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku. Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: "Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu." To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.” /Mat. 2:1-11/
Zvaigznes diena iesāk epifānijas laiku no Ziemassvētkiem līdz gavēnim. Laiks, kurā aizvien skaidrāk un tiešāk atmirdz Jēzus Kristus.
Pirmkārt, tā ir zvaigzne pār Bētlemi, kas norāda uz dzimušo Ķēniņu, Dieva Dēlu. Dieva Vārds aizvien ir kā zvaigzne, kas nekļūdīgi norāda uz glābēju Jēzu. Baznīca aizvien liecina par patieso Gaišumu, kas nāk pie cilvēkiem.
Pirmā svētdiena pēc Zvaigznes dienas mūs ved pie Jēzus kristības. Jēzus kristībā nostājas grēcinieku vidū: “Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” /Jņ. 1:29/ Un Dievs apstiprina: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” /Mat.3:17/ Pārējās epifānijas svētdienās, caur Evaņģēlijiem, mēs sastopamies ar Jēzu, kurš kalpo, dziedinot slimos, atbrīvojot saistītos. Viņš ir pasaules gaisma, kas spīd visiem cilvēkiem. Jēzus arī mūs sauc par pasaules gaišumu. Baznīca aizvien ir Jēzus Kristus uzdevumā un nes Viņa vārdā grēku piedošanu un cerības gaismu cilvēkiem. Mēs nevaram paiet garām Bētlemes zvaigznei, kas atmirdzēja, lai norādītu uz dzimušo Ķēniņu. Zvaigzne, ko bija redzējuši Austrumu gudrie, nebija viena no daudz parastajām zvaigznēm debesīs, bet gan īpaši no Dieva radīta zvaigzne.
Šī zvaigzne mums, arī kā kristiešiem, var kalpot par brīnišķīgu piemēru. Jēzus saka par saviem ļaudīm: “Jūs esat pasaules gaišums” /Mat. 5:14/ Kristus baznīca ir aicināta un likta par gaismu pasaulē.
Par Bētlemes zvaigzni mēs zinām, ka tā gāja pa priekšu. Tā nebija palikusi nekustīga, bet gan pati devās uz Bētlemi un bija par gaismu gudrajiem vīriem. Cik svarīgi, ka arī Kristus draudze ir tā, kas ir ceļā pie Jēzus. Ne tikai norāde, kas palikusi nekustīga, bet tā top par dzīvu piemēru. Apustulis Pēteris raksta: “Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu”. /1. Pēt. 2:5/
Mēs ne tikai norādītu, kāds ceļš ejams, bet mēs katrs dzīvotu no Dieva vārda, to uzņemtu ticībā un tajā augtu. Mums katram jātiecas būt par Kristus gaismu pasaulē.
Un redzi, tad gudrie vīri no austrumiem sacīja: “mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē” /Mat.2:2/ Vai pamani, ka gudrie vīri saka: “Viņa zvaigzne”? Pasaule redz un atpazīst Dieva bērnu un Kristus liecinieku pēc viņa piederības. Kungs Jēzus to izsaka līdzībā par Vīna koku un zariem. Ja zars paliek pie Vīna koka, tas nesīs augļus. Arī šodien pasaule pamana ticīgo darbus, vārdus, dzīves veidu. Tā ir liecība, kas atspīd pasaulē.
Pie Bētlemes zvaigznes mēs varam redzēt vēl kādu skaistu iedrošinājumu. Mēs lasām: “zvaigzne,… gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns” /Mat. 2:9/ Aizvest līdz Kristum, nepalikt pusceļā, bet būt dedzīgam lūgšanā un liecībā līdz galam. Zvaigznes uzdevums bija nostāties pār namu, kur bija Jēzus. Tikpat uzticīgs ir Kristus liecinieks. Tas neapstājas un turpina liecināt par Kristu. Jo, ja cilvēks nav nonācis līdz pat Jēzum, ja viņš nav piedzimis no jauna, viņš nevar redzēt Dieva valstību. Cik zīmīgi, kad zvaigzne bija nostājusies pār namu, tā palika tur. Pāvils raksta Korintas draudzei: “Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.” /1.Kor. 2:2/ Palikt pie Dieva vārda un apliecības, ka glābšana ir vienīgi Jēzū Kristū, tas ir katras Bētlemes zvaigznes uzdevums.
Austrumu gudrie vīri ir doti mums arī kā paraugs. Pirmkārt, zvaigzni ieraudzījuši, viņi steidzas un tūlīt dodas ceļā. Vai šodien dzirdētais Dieva vārds arī mūs tā mudina steigties to uzņemt? Gudrie vīri neatrunājās - rīt vai parīt, bet cēlās, lai dotos ceļā. “Redzi, tagad ir pestīšanas diena.” /2.Kor. 2:6/
Nonākuši Hēroda pilī, viņi jautāja: ”vai šeit ir dzimis jaunais Ķēniņš?” Tur ir izbīlis un liela neziņa, līdz tiek lasīts Dieva vārds, kas skaidri norāda uz piedzimšanas vietu Bētlemi. Arī pie Hēroda varam redzēt, kā Dievs mūs uzrunā.
Hērods ir gatavs iet pielūgt jaundzimušo ķēniņu. No viņa mutes skan vārdi: “kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu." /Mat.2:8/ Cik skaista cilvēka sirds attieksme un cik labvēlīga var šķist šāda valdnieka nostāja. Atbalsts un iedrošinājums ticības ceļam, bet… .
Mums jālūkojas uz diviem brīdinājumiem. Tas pirmais un svarīgākais, lai mūsu sirdis netop tikai ar labiem nodomiem pildītas. Vai arī mūsu dzīvēs nav tā, ka mēs nodomājam: “Jā, arī es gribētu tādu ticības dzīvi. Arī es gribētu iet šajā ceļā, bet….”
Cik tuvu un tai pašā laikā tik tālu ir šāda sirds, kas ir apņēmības pilna, bet kura neuzņem ticībā Dieva vārdu. Bīstama ir šāda atbilde, kas atliek atsaukšanos Dieva žēlastībai, kas grib tuvoties tikai ar saviem labiem nodomiem un darbiem. Hērods un arī rakstu mācītāji dzirdēja Dieva vārdu, bet neuzņēma to ticībā.
Pie Hēroda tik skaidri redzam, ka savā sirdī viņš nevēlējās Jēzu kā savas dzīves Kungu. Viņa sirds neilgojās pēc glābēja, tādēļ viņš nav gatavs iet šo ceļu, bet saka: “kad jūs atradīsit, tad paziņojiet man”. Kas ir tās lietas, kas turēja Hēroda sirdi? Vara un daudzie pienākumi? Jā, “šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un viņš nenes augļus.” /Mat. 13:23/
Iespējams, arī mēs bieži tā nodomājam: “Es iešu uz dievkalpojumu, sākšu lūgt, ņemšu dalību bībeles stundās, bet….”
Jēzus gaidīja Hērodu un gaida ikvienu no mums, un ne jau ar solījumiem un bagātību, bet gaida ar satriektu sirdi, kas meklē glābēju. To varam lasīt Psalma vārdos: “Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” /Ps. 51:19/
Austrumu gudrie vīri ir šajā ceļā, kurā Dieva vārda vadīti nāk pie Pestītāja. Pie viņiem mēs redzam sirdis, kas bija izslāpušas pēc glābšanas. “Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.” /Mat.2:11/
Steigsimies
arī mēs pie Kunga Jēzus. Kad esam metušies ceļos un pielūguši
Kristu pateicībā par glābšanu, kad esam ietērpti Viņa nopelnā,
tad arī mūsu sirdis tiek atvērtas kalpot Viņam ar to dāvanu, kas
katram mums ir dota.
Reinis Bikše - Rīgas Jēzus draudzes mācītājs
  |
