2024. gada 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Aldris, Alfons

Jāņa Kristītāja dienā

iesūtīts: 2020.06.24 10:42
Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi caur viņu ticētu. Viņš pats nebija gaisma, bet viņš nāca, lai liecinātu par gaismu. Jņ 1:6-8

Laikam jautāt, ko latvietim darīt Jāņa Kristītāja dienā, būtu lieki, jo katrs zina, „kā labāk vajag”. Nu gluži kā nodeldētā atbilde, uz mudinājumu: „atnāc uz baznīcu”, kam seko: „Dievs jau ir viens, un Viņš ir visur, tikai tie ceļi ir dažādi”. Jānis Kristītājs zināja, ka ceļš ir viens, un tas ir šaurs. Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi (Mt 3:1-2).

Jā, šāds aicinājums Jāņu rītā varētu sejā izraisīt tādu kā vieglu smīnu. Bābeles skurbums ir darījis savu, un kas vairs to zina, kas ir grēks. Un, ja vairs nezinām, kas ir grēks, tad nav no kā atgriezties, un, ja nav no kā atgriezties, tad dzīvojam grēkā, un patiesība nav mūsos. Kā sacīt jāsaka: balles kurpes nospodrinātas, dodoties platajā ceļā pretim mūžīgajām ciešanām.

Varbūt Jāņu rītā nevajadzēja sākt tik skarbi, varbūt iederētos kāda līgojoša daina vai skaists mīts par papardes ziedu. Tomēr pravietim ir pravieša alga, un Jānis Kristītājs to saņēma, kā pravietim pienākas. Bet, runājot par papardes ziedu, viens tāds pamatīgs ir uzziedējis pašā tautas baznīcas sirdī un slēpjas zem vārda „ekumenisms”. Tur, kur vairs nav svarīgs viens Kungs, viena ticība, viena kristība. Ja nav svarīga vienota izpratne par to, ko nozīmē viens Kungs Kristus, vienprātība ticības mācībā un Svētajos sakramentos, tad LGBT zeļ ne tikai pasaulē, bet garīgi arī tur, kur liecinām par to, kas ir mūsu piederība. Tomēr patiesībai ir nozīme! - par to liecina Baznīcas un luteriskie tēvi, būdami gatavi atdot pat savas dzīvības šķīstā evaņģēlija dēļ. Jo, ko tas cilvēkam dod, ka tiek iemantota visa pasaule, bet dvēsele iet pazušanā. Tādēļ arī Dieva apustulis Pāvils saka: Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to! Gal 1:8 Un vēl citviet: Bet es gan baidos, ka čūska, kas pievīla Ievu ar savu viltību, arī jūsu prātu varētu samaitāt, novēršot to no cēluma un šķīstības Kristū, jo, ja kāds ienācējs pie jums sludina citādu Jēzu, nekā mēs esam sludinājuši, jūs saņemat citādu garu nekā to, ko esat saņēmuši no mums, un citādu evaņģēliju nekā to, ko esat pieņēmuši, – to visu jūs labprāt ņemat pretī (2.Kor 11:3-4). 

Un tautas staigāšana notiek ne tikai Eiropas darba tirgū, bet arī baznīcā. Jo ne vienmēr „mācītājs” pakasa aiz auss tajā vietā, kur niez. Ja evaņģēlijs tiek interpretēts ar pagānisku kultu, sludinātājs tiek tautā godā celts, un tā turpina dzīvot grēkā. Bet, ja kults tiek skatīts Svēto Rakstu gaismā, un grēks tiek darīts zināms, tad grēka skurbulis iziet un ir iespēja atgriezties un ticēt uz dzīvo Dievu. Evaņģēlijs šodien tiek pakļauts ne tikai pagānu kultiem, bet arī politikai, sajūtām, prātam un grēcīgajai gribai. Tā kā grēcinieks pēc dabas saceļas pret visu, kas nav no miesas, bet nāk no augšienes, tad nākas vien paciest būt „tautā (ne)mīlētam”. Jo miesīgais cilvēks nesatver, to, kas nāk no Dieva Gara.

Metanoia - atgriezieties no grēkiem, sauc Jānis Kristītājs. Jēzus saka: Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā Mt 18:3. Dievs neattaisno grēku, bet grēcinieku. Dievs neattaisno darbu, bet darītāju. Cilvēks ir grēcīgs, nevis pēc tā, ko viņš dara, bet pēc tā, kas viņš ir. Par labu ir jāpadara koks, tad arī augļi būs labi. Ir jātop attaisnotam no augšienes, citādāk Dieva valstību neredzēt. Bet, ja mēs sakām: ar mums viss ir labi, - tad mūsu grēks paliek uz mums. Tādēļ baznīcas mazā katehisma mācībā Mārtiņš Luters par Svēto Garu ir rakstījis: Es ticu, ka es ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju mani aicinājis, ar Savām dāvanām apgaismojis, svētdarījis un uzturējis patiesajā ticībā [..]. Tā ir daļa no Jāņa Kristītāja vēsts, kad viņš saka - atgriezieties no grēkiem -, tas ir: ka cilvēkā, ne viņa spēkā, ne viņa prātā nav nekas tāds, lai tas gribētu labu, un ticētu uz Vienīgo Kungu Jēzu Kristu.

Bet Jāņa Kristītāja vēstij ir arī otra puse: jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus (Jņ 1:29). Jērs, kas tika nokauts tavu un manu grēku dēļ. Tas ir, Kristus par tevi. Tas ir lielākais mierinājums un drošība, ka cilvēkam nav jāpaļaujas ne uz savu spēku, ne uz savu prātu, bet kā bērnam jātic tam, ko Dievs dāvā savā žēlastības pilnajā vārdā. Un Svētais Gars ir tas, kurš caur šķīsto evaņģēliju no augšienes tevi ir aicinājis, ar Savām dāvanām apgaismojis, svētdarījis un uztur patiesā ticībā. 

Latvijas Baznīcas izcilais teologs ir teicis, ka Dievs visu ir radījis no vislabākā materiāla, tas ir - no nekā. Jo, ja viss, kas ir, tiktu radīts no konkrēta materiāla, tad visam būtu jāpakļaujas tā īpašībām. Dievs visu rada no nekā, caur savu izteikto vārdu, un Dievs arī grēcinieku rada par savu mīļo bērnu no nekā, kā vien caur pasludināto šķīto evaņģēlija vēsti. Tavi grēki Kristus dēļ tev ir piedoti, un šai vēstij nespēj līdzās pastāvēt, ne to uzvarēt neviena tumsa - ne grēks, ne velns, ne nāve. Šis vārds tevi šķīstīja Kristībās, tiek pasniegts Svētajā vakarēdienā un piedod visas tavas vainas pareizi pasludinātajā evaņģēlija vēstī. Tas viss nāk no Kunga Kristus sāna un rada Jēzus Līgavu, Kristus baznīcu, kuras svētajā sadraudzē Dieva Gars ir pulcinājis arī Tevi. Jānis Kristītājs priecājās par līgavaini un līgavu. Viņam - Jēzum, viņa miesai vajag augt, bet Jānim iet mazumā.

Tā bija gaisma, ko nesa Kristītājs. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par šo gaismu - Jēzu Kristu, kas darīts zināms pasaulei, un Tev. Viņš ir tavu grēku izpircējs, lai tu iemantotu apsolīto debesu valstību. Lai šī Dieva mīlestības vēsts, kas tiek dāvāta tev, padara šo Jāņa Kristītāja dienu vēl īpašāku.

Priecīgus svētkus,
Madonas un Liezēres draudzes palīgmācītājs Rolands Pētersons

« atpakaļ
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »