DIENAS LOZUNGS
Ps 86:11
Jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
Jņ 8:32
Jl 2:28–3:8
Jk 1:16–27
Lk 16:1–9
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Trīsvienības svētkos
Baznīcas gada laikā mēs svinam dažādus svētkus. Un ir ierasts, ka svētki ir saistīti ar kādu notikumu. Gan lielie svētki, Ziemsvētki, Lieldienas un Vasarsvētki- ar Jēzus Kristus piedzimšanu, ar viņa augšāmcelšanos no mirušajiem, ar to kā mācekļiem tiek dots Svētais Gars. Gan arī citi svētki, piemēram, Pļaujas svētki, kad katru gadu pateicamies Dievam par viņa dāvāto svētību zemei un par tās augļiem. Vai Reformācijas svētki, kad atceramies gan Mārtiņa Lutera slaveno 95 tēžu publiskošanu, gan šī notikuma ievadīto šķīstās Evaņģēlija mācības atkalatjaunošanu Baznīcā un tās atbrīvošanu no cilvēcīgi velnišķīgās deformācijas, kāda tur laika gaitā bija izveidojusies. Vai arī apustuļu, evaņģēlistu un martīru piemiņas dienas, kas atgādina par to, ko šie cilvēki savas dzīves laikā ir darījuši un kādu ticības mantojumu mums atstājuši.
Taču atšķirībā no tiem visiem Trīsvienības svētku pamatā ir nevis kāds notikums, bet gan Dieva būtības atklāsme, un tāpēc mācība par Trīsvienību ir viena no svarīgākajām visā Bībelē.
Cilvēka prāts noteikti gribētu apstrīdēt faktu, ka ir viens Dievs, kurš ir mūžīgs, nemainīgs, visuvarens, visur klātesošs, visuspēcīgs, visuzinošs, bet vienlaicīgi viņā ir trīs personas- Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Un tai pašā laikā Tēvs nav tas pats, kas Dēls vai Svētais Gars, bet Dēls vai Svētais Gars nav tas pats, kas Tēvs. Šīs trīs personas nav kaut kā ‘’sajauktas kopā’’, bet vienlaikus arī nav atdalāmas vai nošķiramas cita no citas. Tas viss, protams, ir liels Dieva noslēpums jeb mistērija, ko ar savu ierobežoto prātu pilnībā nekad nespēsim izprast.
Bieži vien pie kristiešiem var novērot ja ne gluži atklātu un izteiktu nepatiku, tad vismaz aizspriedumus un atturību pret dažādiem teoloģiskiem jēdzieniem un formulējumiem, īpaši pret vārdiem ‘’dogmatisks’’ vai ‘’dogma’’, uzskatot, ka tas ir kaut kas samākslots, nedzīvs, apgrūtinošs un ierobežojošs, kaut kas gluži pretējs Svētā Gara dāvātai brīvībai un Svēto Rakstu vārdiem kā vienīgajai autoritātei, un pavisam noteikti kaut kas pretējs dzīvai un personīgai ticības pieredzei un piedzīvojumam, ka dogmas ir kādi cilvēku izgudrojumi, kas tikai lieki un nevajadzīgi visu sarežģī un neļauj vienkārši un bērnišķīgi ticēt.
Taču arī šie vārdi- ‘’Trīsvienība’’, ‘’Trīsvienīgais Dievs’’ ir klasiski, absolūti dogmatiski formulējumi, kurus ieviesa viens no baaznīctēviem, 2.gs. beigās un 3. gs. sākumā dzīvojušais Tertuliāns! Mēs pie šiem vārdiem esam tik ļoti pieraduši, ka daudziem tas varētu būt pārsteigums – varam izlasīt Bībeli no pirmās lapas puses līdz pēdējai, bet nekur neatradīsim šādus vai līdzīgus vārdus, jo tādu tur gluži vienkārši nav!
Ko tad darīsim? Atmetīsim, nelietosim šos jēdzienus un turpmāk vairs neteiksim, ka Dievs ir Trīsvienīgs, jo Bībelē taču nekur tā nav rakstīts? Tādā gadījumā mums būtu vismaz jāiemācās no galvas Atanāsija ticības apliecība, lai varētu paskaidrot, kas jeb kāds ir Dievs, kuram mēs ticam! Tas būtu gan gari, gan sarežģīti, turklāt, arī šī ticības apliecība, tāpat kā citas, nav izrakstīta no Bībeles, bet gan baznīcas, tātad, cilvēku, teologu sastādīta un izveidota.
Tāpēc labāk tomēr mēģināsim saprast, ka dogmatiskie jēdzieni un visa šī teoloģijas nozare kopumā kalpo tikai vienam mērķim- lai mēs visi varētu labāk, precīzāk un pilnīgāk orientēties Bībelē atrodamajā Dieva atklāsmē un neviļus nenonāktu daudzo un dažādo maldu mācību gūstā, kādas visos laikos ir pastāvējušas, pastāv un pastāvēs.
Daudzas kļūdas un maldi ir radušies tieši tādēļ, ka cilvēki ir vēlējušies tādu Dievu, kurš atbilstu viņu pašu izpratnei un pieredzei. Turpretī luterāņi tic, māca un apliecina vienīgi to, ko Dievs pats par sevi ir atklājis Svētajos Rakstos, un neko vairāk vai mazāk par to. Mēs nenonākam pie izpratnes par Dievu tāpēc, ka tas ir saprātīgi, loģiski vai matemātiski pareizi, bet vienīgi tāpēc, ka tas mums ir atklāts Rakstos. Tieši šim mērķim baznīca ir veidojusi visas Ticības apliecības, gan jau pieminēto Atanāsija, gan arī mums labāk pazīstamās Apustuļu un Nīkajas, kuras kopīgi sakām dievkalpojumos, tāpat arī Augsburgas Ticības apliecību, Konkordijas formulu un vēl citas, kas visas ir apkopotas Vienprātības Grāmatā, un kas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ir uzskatāma par vienīgo pilnīgo un pareizo Svēto Rakstu skaidrojumu.
Ir bijuši dažādi mēģinājumi šo mulsinošo 3=1 jeb 1+1+1=1 padarīt skaidrāku vai saprotamāku, izmantojot dažādus salīdzinājumus, piemēram, ar Sauli, kas ir debesu ķermenis, kuram piemīt gaisma un siltums, kurus katru var pētīt un aprakstīt atsevišķi, taču tikai visi trīs kopā veido vienu Sauli. Tomēr ir jābūt ļoti uzmanīgiem un piesardzīgiem, jo visas šādas līdzības tomēr ir ierobežotas un nepilnīgas, bet precīzas zināšanas par Trīsvienību ir meklējamas tikai un vienīgi Svētajos Rakstos.
Mācība par Trīsvienību ir centrālā un galvenā visā kristīgajā ticībā. Tiklīdz tā tiek noliegta vai apšaubīta, tā rodas jau kāda pavisam cita ticība. Tāpēc nevar piekrist viedoklim, ka mums esot ļoti daudz kopīga ar abām pārējām tā dēvētajām lielajām reliģijām- jūdaismu un islāmu, jo arī tās taču runājot par ticību vienam Dievam. Tā ir taisnība, taču šīm tāpat kā jebkurai citai reliģijai nav pieņemama bibliskā atklāsme par vienu Trīsvienīgo Dievu, kurš sevi ir atklājis kā Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.
‘’Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs, Svētais gars ir Dievs. Tomēr nav trīs Dievu, bet tikai viens Dievs. Tā Tēvs ir Kungs, Dēls ir Kungs, Svētais Gars ir Kungs. Tomēr nav trīs Kungu, bet viens vienīgs Kungs”/Atanāsija Ticības apliecība/.
Dieva Trīsvienības būtību varam ieraudzīt jau Bībeles pašā iesākumā, kur lasām kā viņš radīja visu pasauli un arī mūs. Tāpat mēs Bībelē lasām, ka Dievs Tēvs nolēma sūtīt pasaulē savu Dēlu, kurš kļuva cilvēks un ar savu krusta nāvi izpirka visas pasaules grēkus, bet Svētais Gars dāvā cilvēkiem spēju ticēt Trīsvienīgajam Dievam.
To visu varam uzzināt un tam ticēt tikai un vienīgi balstoties Dieva vārdā, jo nekāda personīga pieredze vai ticības piedzīvojums šīs lietas mums atklāt nevar. Pateicība Dievam, ka no Svētajiem Rakstiem esam tās saņēmuši un varam ticēt uz Dievu saskaņā ar visu, ko viņš pats par sevi ir vēlējies darīt zināmu.
Un caur to arī mēs viņa spēkā topam uzturēti un ‘’uzcelti par Dieva mājokli Garā’’/Ef. 2:22/. Lai Trīsvienīgais Dievs palīdz mums visiem pastāvīgi un šķīsti palikt pie šādas mācības un ticības līdz galam!
‘’Kunga Jēzus kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!’’/2.Kor.13:13/ Āmen!
Pļaviņu Sv. Pētera un Gostiņu draudzes mācītājs Haralds Biete
  |
