In memoriam - Johannes Baumann
iesūtīts: 2019.11.21 14:13
“ ..un es dzirdēju balsi no debesīm; tā bija kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana; šī balss, ko es dzirdēju, bija, kā kad spēlētāji spēlē uz savām cītarām. Tie dziedāja jaunu dziesmu goda krēsla priekšā.”
(Atkl 14-2-3a)
19. novembrī Mūžības ceļā devies mūsu Baznīcas lielais draugs Johanness Baumans (1925.03.03. - 2019.19.11.)
Izvadīšana š.g. 7. decembrī Hildeshaimā (Vācija) no Sv.Mihaela baznīcas.
Dzimšanas apliecībā: Jānis Baumanis, kristību apliecībā, kristot vācu draudzē: Johanness Baumann jeb kā draugi Latvijā viņu mīļi uzrunāja gan vārdā, gan saucot par Baumaņkungu, nodzīvoja garu un svētītu mūžu. Šķiet, viņš visu paspēja – ne tikai uzaudzināt 5 bērnus un 15 mazbērnus, bet kopš 1975.gada regulāri (sākumā vienu, divas reizes gadā, bet vēlāk – pat septiņas reizes gadā) paviesoties savā Dzimtenē Latvijā un satikt savus mīļos draugus, bet arī kopā ar dzimto Rīgas Veco Sv. Ģertrūdes draudzi šā gada 3. martā nosvinēt 94. dzimšanas dienu. Pateicoties Dievam par savu bagāto mūžu, Johanness sacīja: “Dzīve ir kā ērģeļkoncerts – manā gadījumā tas ir bijis ļoti piepildīts un skaists, bet kopš vairākiem gadiem es sapratu, ka tagadējie gadi nāk tikai kā “piedevas”. Bet parasti šīs piedevas ir tās visskaistākās!”
Žurnāla “Svētdienas Rīts” šā gada marta numurā publicētajās atmiņās Baumaņkungs raksta: “Pasaulē esmu nācis 1925. gada 3. martā kādā dzīvoklī Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī, kur toreiz dzīvoja mani vecāki – klimatologs Georgs Baumans un viņa sieva Erna Baumane, dzimusi Reinfelde. 9. aprīlī Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas Kristību kapelā mani kristīja mācītājs Dr. Oskars Šāberts.” 1939. gadā viņš, kopā ar ģimeni, izceļoja no Latvijas.
Johannesu Baumanu raksturoja interese par visu, kas Latvijā notiek, nesavtīga vēlme palīdzēt mūsu Baznīcai un mīlestība pret daudziem cilvēkiem visās Latvijas malās. Darbu un jomu saraksts, kurās viņš mūsu Baznīcai ir palīdzējis, ir ļoti garš. Tajā ir vieta gan mašīnu pirkšanai mācītājiem valūtas veikalos padomju apspiestības laikos, gan raidījumu ciklam par Baha kantātēm Latvijas radio, kas ilga septiņus gadus, gan “Svētdienas Rīta” tulkošanai vācu valodā 30 gadu garumā! Viņš vienmēr laipni uzņēmās tulka funkcijas sarunās ar Ziemeļu (Ziemeļelbas) baznīcu. Vācijā Baumaņkungs bija ne tikai galvenais “latviešu lietu” pārzinātājs un sarunu vedējs starpbaznīcu līmenī, bet arī pirmais skolotājs, kurš aizsāka latviešu valodas mācīšanu Vācijas māsu draudzēs. Visu mūžu J.Baumans kalpoja kā ērģelnieks, bija ilggadējs Hildeshaimas Sv.Mihaela baznīcas mūzikas direktors.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca izsaka visdziļāko līdzjūtību sievai Marijai, bērniem un mazbērniem!
Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam; lai viņš dus mierā.