DIENAS LOZUNGS
Jer 2:17
Pāvils raksta: "Bet jūs, brāļi, esat aicināti brīvībai; vienīgi nedodiet vaļu miesas tieksmēm,
bet kalpojiet viens otram mīlestībā."
Gal 5:13
Zah 10:1–12
Gal 6:1–10
Lk 18:15–30
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Pūpolu svētdienā
“…tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū. Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu. Bet, kad Viņš tuvojās Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnuma darbiem, kurus tie bija redzējuši, un sauca: "Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā." Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: "Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!" Bet Viņš atbildēja: "Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks." Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu un sacīja: "Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs!” /Luk. ev. 19:35-42/
Šodien svinam Palmu svētdienu, jeb kā mēs to labāk pazīstam, Pūpolu svētdienu. Kāpēc šai svētdienai ir divi nosaukumi un kādēļ to svinam? Pirmkārt, evaņģēliji liecina par Jēzus iejāšanu Jeruzālemē. Marka evaņģēlijā lasām: “…un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos.” /Mk. 11:8/ Jāņa evānģēlijs saka tieši, ka “…dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi, ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!" /Jņ. 12:12-13/
Jeruzālemes iedzīvotāji izgāja pretim Jēzum ar palmu zariem un kristīgā baznīca katru gadu iziet pretim Kungam, kas nāk. Mēs varam jautāt sev, vai esam gatavojušies Viņa atnākšanai? Vai gaidām Jēzus ienākšanu mūsu Latvijā? Viņš ir nācis arī pie mums, vai apzināmies laiku un vietu, kur varam Viņam iziet pretim?
Atklāsmes grāmatā lasām draudzes skaisto atbildi uz Jēzus teikto: "Tiešām, Es nāku drīz. Āmen." Tiešām, nāc, Kungs Jēzu! /Atkl. 22:20/ Toreiz Jeruzālemes iedzīvotājiem nebija iespēja sagatavot ko īpašu, bet uzzinājuši, ka Jēzus nāk pie viņiem, tie ņēma palmu zarus, kas turpat laukos auga un izgāja pretim Jēzum. Kā sagaidīt Dieva Dēlu? Vai maz ir kas tāds, ko varam piedāvāt? Skaists un gluds ceļš ir vajadzīgs šīs pasaules valdniekiem, bet Jēzus nāk pazemīgs pie grēciniekiem, tiem kam “…salauzta un sagrauzta sirds, jo to Dievs, nenoraidīs.” /Ps. 51:19/
Jāsaka, ka vislielākā dāvana ir sirds, kas tic uz Jēzu Kristu, kā Dieva Dēlu un glābēju, kas par maniem grēkiem ir miris un augšāmcēlies. Sirds, kas to ir apjautusi, saprot, ka pat vienkāršais palmu zars, tīcībā noplūkts un pazemībā likts Jēzus priekšā, ir šī lielākā dāvana. Mēs varam priecāties, ka Latvijā mums ir Pūpolu svētdiena, jo tā ticībā arī mēs, latvieši, esam izgājuši pretim mūsu Kungam Jēzum Kristum.
Otrkārt, Dieva vārdā mēs ieraugām to lielo nozīmi Jēzus iejāšanai Jeruzālemē.
Milzīgs prieks, slava, pateicība un cerības pavada Jēzu, jo daudzi gaidīja glābēju un atbrīvotāju, kas atnesīs ilgi gaidīto piepildījumu. Nu piepildās Dieva dotais solījums, kā to raksta Jesaja: “Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā”. /Jes. 9:6 /
Jēzus neatraida šo sagaidīšanu un sveicināšanu, jo Viņš patiešām ir tas, kurš nāk Tā Kunga vārdā! Viņš ir Dieva Dēls, bet tai pašā laikā, Jānis Kristītājs par Viņu liecinājis:“ Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” /Jņ. ev. 1:29/ Uzlūkosim Jēzu, kāds Viņš nāk pie mums. Vienkāršs un pazemīgs - mēs nojaušam, ka pie mums ir atnācis, kas daudz lielāks par šīs pasaules valdnieku. Šīs pasaules valdnieki un varenie ierodas ar arēju dižumu, tā apliecinot un parādot savu nozīmību un spēku, bet ko tas mums līdz. Dāvids izsaucas: “Bailēs un nomāktības bēdās es piesaucu To Kungu, un Viņš paklausīja un mani atsvabināja. ” /Ps. 118:5/ Ar Jēzus iejāšanu Jeruzālemē, mēs redzam, kā piepildās Dieva apsolījums, ka Viņš ir paklausījis un atsvabinājis tos, kas ir grēka varā. Pie Jēzus piepildās Caharijas grāmatā rakstītais pravietojums: “Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.” /Cah. 9:9/
Vienkāršs un sirdī pazemīgs, Jēzus Kristus iejāj Jeruzālemē. “Cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” /Fil. 2:8/ Jēzus ir Labais gans, kas nokāpj tik zemu, cik tālu katra pazudusī avs ir aizmaldījusies. Jēzus reiz bija iedrošinājis mācekļus, apliecinot, ka Viņš ir Labais gans, kas atdod savu dzīvību par savām avīm. Jēzus teiktie vārdi ir uzticami. Vai tas nozīmē, ka mēs neizbīsimies? Avis mēdz izbīties un tādēļ Jēzus arī brīdinot mācekļus citēja rakstus: “Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.” /Mat. 26:31/
Bet ieraudzīsim, ka avis ir tikai izklīdušas uz kādu brīdi, ka tās nav apdraudētas, jo Gans ir tas, kurš ir cīņā ar niknāko ienaidnieku sātanu, grēku, nāvi un elli. Ja Gans ir cīņā, tad avis ir drošībā. Jēzus Kristus rūpējas par savām avīm un tādēļ saka: “Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” /Jņ. 10:28/
Daudzi šodien svinēs Pūpolu svētdienu, bet tomēr tik daudzi neapzinās to, ka svinām Jēzus Kristus nākšanu pie mums. Daudzi šodien izies pretim kam citam. Paši sev, saviem draugiem, grilam ar labu gaļas daudzumu, izklaidēm, bet vai sirds būs mierpilna un patiesi piepildīta. Jēzus uzrunā mūs, sakot: “Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs!” /Lk. 19:42/ . Cik svarīgi, ka varam apzināties laiku, kad Dievs mūs ir apmeklējis. Jēzus ir nācis pie mums, Viņš ir mūsu vidū. Kur? Šodien dievkalpojumā, Dieva vārdā, Sakramentos, Viņš ir ienācis mūsu Latvijā, Lubānā, Cesvainē, Rīgā.
“Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā! Ak, Kungs, palīdzi! Ak, Kungs, lai labi izdodas! Slavēts lai ir, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Mēs raidām jums pretī savu svētību no Tā Kunga nama.” /Ps. 118:24-26/
Āmen!
Lubānas un Cesvaines ev. lut. draudzes mācītājs
Reinis Bikše
  |
