DIENAS LOZUNGS
Ps 86:11
Jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
Jņ 8:32
Jl 2:28–3:8
Jk 1:16–27
Lk 16:1–9
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Atklāts Rīgas Doma rekonstruētais ērģeļu prospekts
22.maijā Rīgas Domā notika svinīgs pasākums par godu restaurācijas pabeigšanai vienam no vecākajiem saglabātajiem ērģeļu prospektiem Eiropā un paša vecākā un lielākā ērģeļu prospekta Latvijā - Rīgas Doma ērģelēm.
Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis: “Mēs esam priecīgi, ka uz Latvijas simtgadi mums ir izdevies sarūpēt šādu dāvanu - vienu no pasaules vērtīgāko vēsturisko ērģeļu prospekta atjaunošanu. Ērģelēm ir visaugstākās kvalitātes tehniskais un mākslinieciskais izpildījums un Rīgas Doma akustikā ir neatkārtojams skanējuma skaistums, kuru brauc klausīties mūzikas mīļotāji no visas pasaules.”
20 gadu garumā restaurācijas ietvaros veikta Rīgas Doma lielā un mazā ērģeļu prospekta izpēte, lielā ērģeļu prospekta nostiprināšanas tehniskā projekta izstrāde un nostiprināšanas konstrukcijas izbūve, lielā un mazā prospektu stabuļu izpēte, demontāža, restaurācija un montāža, ērģeļu prospektu kokgriezumu, skulptūru, karkasa dekoratīvo elementu restaurācija, retuša un zeltīšana, ērģeļu spēles galda un spēles galda apdares restaurācija, ērģeļu balkona margas pildiņu un gleznojumu restaurācija, ērģeļu zonas ugunsgrēka atklāšanas sistēmas un elektroinstalācijas renovācija.
Laika periodā no 2016.gada līdz 2017.gada beigām kopā izlietotas 12700 lapiņu zelta, 25,62 l eļļas krāsas, 10,30 l lineļļas.
Rīgas Doma ērģeļu prospekta restaurācija veikta polihromā koka restaurācijas vecmeistares Aidas Podziņas vadībā. Koksnes restaurācijas darbus veica Kārlis Rubenis ar komandu, zeltīšanas darbus - Kaspars Burvis ar komandu, stabuļu restaurāciju - Melbārža mūzikas instrumentu darbnīca. Prospekta nostiprināšanas projektu izstrādāja - Arhitektūras birojs Forma. Prospekta nostiprināšanas konstrukcijas izbūvi veica SIA Dziedrs, ērģeļu spēles galda restaurāciju – Alvis Melbārdis, Viesturs Ilsums un Mikus Dzenītis, gleznojumu restaurāciju vadīja Laura Kristlība un Dace Pāže. Ērģeļu zonas ugunsgrēka atklāšanas sistēmas un elektroinstalācijas renovācijas darbus veica SIA “Abora”. Restaurācijas darbus uzraudzīja metodiskā padome Imanta Lancmaņa un Daces Čolderes vadībā.
Restaurāciju atbalstīja Latvijas Valsts Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Valsts kultūras pieminekļu inspekcija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Doma pārvalde, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Pasākuma laikā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pasniedza īpašu pateicības rakstu par nozīmīgo ieguldījumu vēsturiskā ērģeļu prospekta rekonstrukcijā.
Kopējās restaurācijas izmaksas 20 gadu garumā pārsniedz 1 miljonu eiro.
Uzziņai:
• Rīgas Doma ērģeles 1883/1884. gadā uzbūvēja E. F. Walcker & Co. Ērģeles pieder pie vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūves mākslas augstākajiem sasniegumiem. Salīdzinot ar citu laikmetu ievērojamākajiem instrumentiem, Rīgas Doma ērģeles var nosaukt starp izcilākajiem paraugiem, piemēram, Freibergas Doma Zilbermaņa ērģelēm vai Hamburgas Jēkaba baznīcas Šnitgera ērģelēm.
• Ērģeles sastāv no trim daļām: instrumenta, lielā un mazā prospekta, kas ir mūzikas instrumenta nosedzošā dekoratīvā siena. To veido dekoratīvas kokgriezuma detaļas. Prospekts ir viena no baznīcas interjera dominantēm.
• 1547. gada 21. maija pēcpusdienā Rīgas pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega liela daļa Rīgas pilsētas, savukārt Doms pazaudēja savu gotisko torni un ērģeles. Jaunas ērģeles kopā ar prospektu 1601. gadā pabeidza Jakobs Rābs no Lībekas un tās izmaksāja 5685 valsts dālderus un 3 markas. 20. gadu laikā pabeigtās prospekta restaurācijas koncepcijas pamatā ir prospekta izveidošanās un pārbūvju vēstures atspoguļošana, parādot būtiskos prospekta pārbūvju periodus: 1601. gadā pabeigto ērģeļu prospekta kompozīciju – trīs lielos centrālos stabuļu torņus, starp kuriem sakārtotas mazo stabuļu rindas un daudzi ornamentālie un figurālie kokgriezumi, kas krāsots tumši brūnā krāsā ar zeltījumu, savukārt skulptūras un maskas polihromas; 1776. gadā pabeigto ērģeļu būvētāja Heinrihs Andreass Konciussa ērģeļu pārbūvi un paplašināšanu, kad prospektam simetriski un kompozīcijai pieskaņoti tiek piebūvēti pedāļa stabuļu torņi, ko grezno rokoko stila motīvi un prospekts iegūst zilo marmorējumu; 1907./1908. gadā Rīgas ērģeļbūvētāja Emīls Martina veikto prospekta pārbūvi, to pavirzot uz priekšu par 1,4m, nobalstot uz divām jaunizgatavotām kolonnām un prospektu pārkrāsojot gaiši brūnā krāsā.
• Ērģeļu prospektos ir redzami četri arhitektūras stili: 1601.gada detaļās – manierisms; 1708.gada un 1738.gada detaļās – baroks; 1776.gada detaļās – rokoko; 1907.gada detaļās – eklektika.
• Rīgas Doma ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļi un pedālis, 6718 dažāda lieluma un materiāla stabules, kas izvietotas uz 26 vēja lādēm. Ērģeļu stabules ir izgatavotas no dažādiem kokmateriāliem: priedes, egles, kļavas, ozola, dižskābarža, bumbieres, kā arī no metāla - alvas un svina sakausējumiem dažādās proporcijās. Stabuļu izmēri ir dažādi - lielākās ir 10 m, bet mazākās tikai 13 mm garas. Ērģelēm ir divi spēles galdi, kas, ir izvietoti divās luktās (balkonos). Lielajam spēles galdam, kas atrodas uz augšējā balkona, ir četri manuāļi. Abās pusēs manuāļiem atrodas reģistru slēģi. Mazais spēles galds atrodas uz apakšējā balkona. Šeit esošā klaviatūra dublē lielā spēles galda ceturto manuāli.
• Mazajā ērģeļu prospektā ir 23 kokgriezumi, savukārt lielajā prospektā – 103 kokgriezumi.
  |
