DIENAS LOZUNGS
Jes 45:15
Man dota žēlastība sludināt pagāniem Kristus neizdibināmo bagātību un celt gaismā, kā
jārīkojas ar noslēpumu, kas kopš mūžīgiem laikiem bija apslēpts visa radītājā Dievā.
Ef 3:8–9
Zah 11:4–17
1Kor 3:10–23
Lk 18:31–43
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Arhibīskapa vēstījums 2016. gada Ziemsvētkos
Ziemsvētki, Piedzimšanas svētki – Kristus ir dzimis! Dieva ideja iemiesojās, doma tapa par taustāmu īstenību. “Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” Taču vārdi mēdz būt dažādi. Tie var dziedināt un ievainot, atdzīvināt un nonāvēt. Kāds bija vārds, kas tapa miesa un mājoja mūsu vidū?
Vai jums ir gadījies aizvainot tuvu cilvēku? Nodarīt pāri? Pēc tam paši pārdzīvojam – kā atvainosimies? Kā atkal satiksimies? Kā skatīsimies acīs? Bet tad šis cilvēks nāk pretī un sirsnīgi saka: “Mans mīļais!” Cik tie ir stipri vārdi! Tie aizskalo raizes un izgaisina neveiklību. Ievainotās attiecības ir dziedinātas, acis sastopas droši un sirds runā uz sirdi.
Ziemsvētkos Dievs to saka mums. Bētlemē dzimušais Jēzus ir iemiesotais vārds “Mans mīļais!” Dievs izvēlas skatīties pāri visam, ar ko esam viņu apvainojuši, lai ielūkotos mums acīs un mēs beidzot ieraudzītu viņa Tēva sirdi. Jau vīra gados Jēzus teiks: “Kas redz mani, redz Tēvu.” Ziemsvētkos iemiesotais vārds ir mīlestības apliecinājums un žēlastības sprieduma vārds. Apvainojumam jātop piedotam un vainai dzēstai. Tiem, kas Jēzu uzņem, Dievs ļauj kļūt par viņa bērniem.
Tas nebija vienkārši paveicams. Bētlemes bērnam bija jāizaug par vīru. Iemiesotais vārds bija arī spēka vārds – viņam paklausīja vētra, viļņi. Viņa vārdi padzina dēmonus un tirgotājus no svētnīcas. Viņa balss uzmodināja mirušos. Taču visiespaidīgāk viņa spēks parādījās spējā valdīt pār paša miesu, vēlmēm un dziņām. Turēt paklausībā savas domas, vārdus un darbus. Cilvēka nespēja un bieži pat nevēlēšanās to darīt ir lielāko nelaimju avots. Jēzus bija visās lietās tāpat kārdināts kā mēs, taču bez grēka. Pat pretinieks Pilāts viņu teica “Lūk, cilvēks!” Īsts, svēts un tīrs cilvēks, kādu Dievs vēlējās redzēt katru no mums. Vadonis, kurš saka – seko man!
Ziemsvētkos Dievs ļauj mums kļūt par viņa bērniem un mantiniekiem. Par tādiem, kas dzimuši nevis no iegribas, bet kristības sakramentā. Taču garīgajā dzīvē mēs nevaram palikt zīdaiņi un mūžīgi tikai raudāt, ēst, gulēt un slapināt autiņos. Kristus bērns tapa par vīru un arī mums jāpieaug. Dieva vārdam, kas mums dāvāts Rakstos, ir jāiemiesojas un jāpieaug mūsu dzīvē – jāapsauc tajā vētras, jāpadzen dēmoni, jāatdzīvina tas, kas miris. Jātur paklausībā vārdi un darbi, vēlmes un dziņas.
Latvijai tādi cilvēki ir ļoti vajadzīgi un ar Svētā Gara palīdzību mēs varam par tādiem augt, ejot Bētlemē dzimušā Kristus pēdās. Tas nav viegli, taču Dievs to piedāvā kā aizraujošu izaicinājumu. Ir skaisti īstenot Dieva sapni un tapt par to, par ko viņš tevi radījis. Tas ir īstais prieks, ko atnes Ziemsvētki.
Sveicinot visus Piedzimšanas svētkos, novēlu būt par kūtiņu, kurā dzimst Kristus, par namu, kurā viņš aug, par mācekli, kas seko Jēzus ceļā, un par kareivi, kas ar viņu dodas labajā cīņā – vispirms pret savu samaitāto dabu, bet pēc tam pret katru netaisnību. Labo cīņu izcīna ar Dieva vārdu “Mans mīļais!” sirdī. Mīlestībā gūtās uzvaras atdzīvina, dziedē un ceļ.
Sirsnībā,
+ Jānis
Rīgas arhibīskaps
  |
