DIENAS LOZUNGS
Jes 45:15
Man dota žēlastība sludināt pagāniem Kristus neizdibināmo bagātību un celt gaismā, kā
jārīkojas ar noslēpumu, kas kopš mūžīgiem laikiem bija apslēpts visa radītājā Dievā.
Ef 3:8–9
Zah 11:4–17
1Kor 3:10–23
Lk 18:31–43
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Rubenē svinēs Livonijas Indriķa dienu
Šajā dienā plkst. 11:00 Rubenes baznīcā notiks dievkalpojums ar senās mūzikas vokālās grupas “Ars Antiqua Riga” dalību, plkst. 13:00 Rubenes baznīcas dārzā visi tiek aicināti uz dziedātājas Martas Ritovas koncertu. Jāpiemin, ka Martas Ritovas muzicēšana šajos svētkos nav nejaušība, jo Martas dēla vārds ir Indriķis un viņš ir kristīts tieši Rubenes baznīcā. Plkst. 13:45 notiks instalācijas “Pa Hronikas pēdām” atklāšana Baltajā mājā, kur, lai gan pati ēka netiek apdzīvota, viena no telpām īpaši pielāgota mākslas radīšanai un rādīšanai. Instalācijas veidotājs – vēsturnieks un Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs.
Plkst.14:15 Rubenes pamatskolā sāksies konference par Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē piedalīsies vairāki referenti – Dr. hist., asoc. prof. Harijs Tumans, Dr. hist. eccl. Andris Priede, Dr. art., prof. Jānis Kalnačs. Konferenci atklās un vadīs Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis.
Pasākuma noslēgumā plkst. 17:00 Rubenes baznīcas dārzā notiks pasākums gardēžiem “Mielasts pie Indriķa”, kad klātesošajiem būs iespēja mieloties ar īpašu zupu, kas tiks pagatavota pēc senas receptes no 1795. gadā Rubenē drukātās pirmās pavārmākslas grāmatas latviešu valodā. Vēsturiski fakti liecina, ka Kocēnu novada Rubenes draudzē 18. gs. beigās izdota Latvijā pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders 1795. gadā, tulkojot no vācu valodas, turpat mācītājmājā nodrukāja pavārmākslas grāmatu ar nosaukumu „Tā pirmā pavāru grāmata”. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu. Īpašo zupu gatavos “Latvijas steiku kluba” dibinātājs, Kocēnu pagasta z/s “Mazdzērvītes” saimnieks Jānis Ločmelis.
Ieeja uz visiem Indriķa dienas pasākumiem – bez maksas.
Reģistrēšanās dalībai konferencē un papildu informācija - tel. nr.: 29128655, e-pasts: helena.andersone@lelb.lv (Lutera Akadēmijas valdes priekšsēdētāja Helēna Andersone) vai tel. nr.: 26525305, e-pasts: v_vira@inbox.lv (Vaira Vīra).
13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm - Rubenē - tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. gada līdz 1227. gadam.
Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas - Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.
Par Indriķa dienas svinēšanas tradīcijas sākumu mācītājs Artis Eglīts stāsta: "2015.gadā, sadarbojoties Rubenes draudzei, Kocēnu novadam, Lutera Akadēmijai un Vidzemes augstskolai, izveidoja pirmo izglītojošo sarunu un satikšanās pasākumu, ko nodēvēja par “Indriķa dienu”. Pasākuma galvenais uzdevums bija rosināt izpratni un interesi par Rubenes draudzes lomu vēstures veidošanā. Šo dienu nolēmām svinēt laikā, kad latviešu kalendārā vārda diena ir Indriķim. Tā mēs vēlamies godāt Rubenes draudzes dibinātāja, Latvijas vēsturē ārkārtīgi nozīmīgā priestera un hronista Livonijas Indriķa piemiņu."
Šogad pasākumu “Indriķa diena” organizē Kocēnu
novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Lutera
akadēmija.
  |
