Arhibīskapa vēstījums 2016. gada Lieldienās

Sirsnīgi sveicinu Lieldienās mūsu luteriskās baznīcas garīdzniekus, draudžu locekļus un darbiniekus, svētku dievkalpojumu dalībniekus un visus, kas priecājas par mūsu Kunga augšāmcelšanos. Kristus patiesi ir augšāmcēlies!

Pasaulē vienmēr ir bijušas uztraucošas norises, postoši konflikti un traģiskas nelaimes, taču pēdējā laikā tas, ko parasti dzirdējām ziņās no tālām zemēm, ir pienācis daudz tuvāk. Dzīve mainās un daudzās sirdīs iezogas nedrošība un bailes par nākotni. Tādā laikā Lieldienas iederas labāk nekā jebkas cits. Nevis zaķu, olu un šūpoļu svētki, bet īstas Lieldienas, kas svin Augšāmcelšanos.

Cauri visiem četriem evaņģēlijiem Kungs Jēzus nebeidz atkārtot: “Nebīstieties, turiet drošu prātu, nebīstieties!” Vai viņš garantē, ka mūs neskars nekas ļauns? Nē, bet “to es jums esmu teicis tādēļ, lai jūs rastu mieru manī. Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis.” Augšāmcelšanās ir Dieva pretuzbrukums visiem uzbrukumiem. Atcerēsimies, kādos apstākļos uzplauka Lieldienas. Fanātiski vīri savas reliģiskās pārliecības dēļ un arī skaudības, varas un naudas dēļ sagūstīja Jēzu, un aizveda viņu romiešu pārvaldnieka priekšā. Eiropeiskais Pilāts bija pārāk mīksts, lai pretotos fanātiķu spiedienam un nodeva Jēzu krustā sišanai. Ar to nebija gana – Jēzus kapam uzvēla akmeni, aizzīmogoja un nolika sardzi. Nu viņu prieks bija pilnīgs. Kas vēl varēja viņiem atņemt uzvaru?

Tas, ko viņi negaidīja – augšāmcelšanās. Kristus piecēlās no kapa un visas ienaidnieku pūles izrādījās veltīgas. Viņu šķietamā uzvara palika kaunā Pašos ļaunākajos un bezcerīgākajos apstākļos Jēzum palika pēdējais vārds. Lai kādi nebūtu apstākļi, viņam vienmēr pieder pēdējais, uzvarošais vārds. Augšāmcelšanās ir Dieva radikālā atbilde ļaunākajam, kas var mūs apdraudēt – pat nāvei. “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet”, viņš saka savai mācekļu saimei.

Īstais, dziļais Lieldienu prieks rodas tad, kad atklājam, kā augšāmcelšanās atbild uz mūsu urdošajiem jautājumiem un bailēm. Īstais, dziļais Lieldienu prieks uzplaukst tad, kad Kristus mūs ieaicina dalīties viņa priekā būt dzīvam. Svinēsim Lieldienas, ļaujot augšāmceltajam Kristum mūs augšāmcelt no visām bailēm un no katra dvēseles kapa un slazda. Kā mēs varam viņam to ļaut? Tiecoties būt Kristum ļoti tuvu – viņa vārdos, sakramentos, lūgšanā, baznīcā. Būt ar viņu kopā. Ar Augšāmcelto arī pats būsi augšāmcelts. Nebīsties! Nebīsties! Nebīsties! Kristus dzīvo, lai arī Tu dzīvotu!

Sirsnībā,

+ Jānis
Rīgas arhibīskaps


Apsveikums pilnā izmērā pieejams - šeit