2024. gada 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
rakstīt redaktoram
izdrukas versija

Rubenē pirmo reizi notiks INDRIĶA DIENA

iesūtīts: 2015.07.09 08:34
Svētdien, 12. jūlijā Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku, pirmo reizi notiks pasākums INDRIĶA DIENA, iedibinot to kā ikgadēju tradīciju.

Datums pasākuma norisei nav izvēlēts nejauši – 12. jūlijā tiek atzīmēta Indriķa vārda diena. Šajā dienā:

  • plkst. 11:00 Rubenes baznīcā notiks dievkalpojums,
  • plkst. 12:30 Rubenes pamatskolā norisināsies konference par Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu “Rubenē satiekas pagātne un nākotne”.
  • plkst. 16:00 - pasākums gardēžiem “Mielasts pie Indriķa”, kad šefpavārs Valters Zirdziņš cienās ar ēdieniem, kurus pagatavos pēc senajām receptēm no 1795. gadā Rubenē drukātās pirmās pavārmākslas grāmatas latviešu valodā.

Konferenci atklās un vadīs Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis, ar uzrunu klātesošos sveiks Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis.
Konferencē piedalīsies vairāki referenti:

  • Dr. hab. theol. Leons Taivāns “Indriķa hronika, kristietība, Latvijas valstiskums”. Kāpēc pasaulē ir ap 7000 tautu, bet tikai 196 valstis? Kāpēc mums  tomēr ir savs valstiskums? Kāda  tam saistība ar kristietības ienešanu Latvijā? Uz šiem jautājumiem atbildēs L.Taivāns.
  • Dr. theol. Guntis Kalme “Indriķa Dievs – krustnešu vai Bībeles Dievs?”.
    Kas ir bruņinieks? Kam viņš tic un kādēļ ieradies Senlatvijā? Par to uzzināsiet G.Kalmes priekšlasījumā.
  • Mg.hist. Ineta Amoliņa "Indriķa Hronika novadpētniecības gaismā"                              Vai zini  teikas par Rubenes baznīcas celšanu, Vaidavas pilskalna noslēpumiem un  Zilā kalna burvību? Ko vēsta baznīcas pazemes kapenes?  Kas ir robežakmeņi, krustakmeņi, dobu akmeņi?
  • Upsalas universitātes lektors Dr. ph. Joakim Hansson  "Svētais Indriķis – Somijas bīskaps, interpretācija pieredze"
  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks "Kristofs Harders – mācītājs un grāmatnieks" - stāstīs par pirmo drukāto pavārgrāmatu Latvijā, kas tapusi tieši Rubenē.                                                                                                                  Vēsturiski fakti liecina, ka Kocēnu novada Rubenes draudzē 18.gadsimta beigās izdota Latvijā pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders 1795. gadā, tulkojot no vācu valodas, turpat mācītājmājā nodrukāja pavārmākslas grāmatu ar nosaukumu „Tā pirmā pavāru grāmata”. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

Dalībai konferencē iespējams reģistrēties, sazinoties ar Lutera Akadēmijas valdes priekšsēdētāju Helēnu Andersoni (tālr. nr.: 2912865529128655, e-pasts: helena.andersone@lelb.lv).

Pēcpusdienā plkst. 16:00 brīvā dabā notiks “Mielasts pie Indriķa”, kura laikā šefpavārs Valters Zirdziņš gatavos īpašu cienastu, izmantojot senas pavārmākslas receptes.

Konferences darba kārtība – ŠEIT.

13.gadsimta sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm - Rubenē - tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. gada līdz 1227. gadam.

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14.gadsimtā būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas - Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18.gadsimtā rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.

‍Sagaidot pirmo reizi Kocēnu novada Rubenē organizēto INDRIĶA DIENU, ir izveidots pasākuma logo. Tajā ir attēlots bīskapa zizlis un rakstnieka spalva. Bīskapa jeb gana zizlis simbolizē Labā gana kalpojumu, ko veic uzticētās tautas vidū - būt nomodā par ticību un morāli. Savukārt spalva ir tiešs vēstījums par rakstniecības garu, kā arī simbolizē intelektu, dvēseli un radošumu. Indriķis bija bīskapa Alberta sekretārs.

‍Plānots, ka INDRIĶA DIENA Kocēnu novada Rubenē norisināsies ik gadu, lai pievērstu uzmanību vēsturiskajām liecībām un paaudzēs mantotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām.

INDRIĶA DIENU organizē Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze un Lutera akadēmija.

   Indrika dienas plakats

« atpakaļ
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »