DIENAS LOZUNGS
Ech 3:16–21; Rm 10:10–18; Mt 4:18–22
Krāsa: sarkana
Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku!
5Moz 6:5
Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara, tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.
Rm 13:10
Zah 14:12–21
Flp 2:1–11
Lk 19:41–48
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Esi uzticams: Liepājas diecēzes dienu apskats
Pasākuma moto bija „Esi uzticams!”, aicinot katru dalībnieku būt uzticamam Dievam, Baznīcai un savam aicinājumam. Katram, kuram Dievs ir uzticējis kādu daļu namturības savā baznīcā, būs sava izpratne par to, ko nozīmē būt uzticamam, bet vienmēr ir svētīgi ieklausīties, ko saka baznīcas vadītāji, garīdznieki. „Uzticība baznīcai nozīmē saprast to, kas ir baznīca. Ka baznīca nav cilvēku izdomāta organizācija, bet Kristus miesa. Ka baznīca ir domāta, lai mēs turpinātu Kristus darbu – nestu Viņa vēsti, Viņa vārdu un sakramentus. Būt uzticīgam baznīcai nozīmē zināt savas baznīcas mācību un būt tai uzticīgiem. Būt uzticīgam nozīmē piedalīties priesteriskajā sapulcē - apmeklēt dievkalpojumu un kopt savu personisko svētdzīvi,” savā priekšlasījumā, kura tēma bija „Būt uzticamam baznīcā un draudzē” skaidroja arhibīskaps Jānis Vanags. „Mūsu dzīve ir ceļš, kura mērķi nenosakām mēs – tikai Dievs zina, kur mums ir jānokļūst un kā mēs tur nokļūsim. Galvenais, kas mums ir jādara – ir jāuzticas Dievam, ka Viņš to zina un Viņš būs tas, kas mūs aizvedīs līdz piepildījumam,” savā uzrunā „Uzticēšanās Dievam un savai dzīvei” sacīja mācītājs Indulis Paičs. Kristieša dzīvi mācītājs salīdzināja ar labirintu, kurus Kristus sekotāji nereti izveidoja, lai attēlotu cilvēka dzīvi ar Dievu: „Uz labirinta (kā piemēru viņš minēja slaveno Šartras katedrāles labirintu Francijā) centru ved viens vienīgs ceļš, kurš izvijās dažādos virzienos līdz mēs nokļūstam pie mērķa. Ja labirintu vienlaicīgi iet vairāki, iespaids ir, ka katrs iet savā virzienā, bet galu galā visi nokļūst centrā. Interesanti, ka īsi pirms sasniedzam mērķi, pēdējais aplis iet pa vistālāko - labirinta ārējo malu.”
Trīs diecēžu dienu programma bija ļoti piesātināta, dažbrīd pasākumi pārklājās un vajadzēja izvēlēties, uz kuru pusi sirds vai prāts velk visvairāk.
Piektdienas pēcpusdienā diecēzes dienas atklāja Sanktpēterburgas bērnu mūzikas skolas vokālās nodaļas audzēkņu koncerts Jaunpils baznīcā. 13 līdz 18 gadus „vecie” jaunieši klātesošos pārsteidza ar savu meistarību un artistiskumu. Pēc koncerta daudzi nāca klāt un izteica atzinību, kā arī vēlēja turpināt iesākto ceļu. Žēl tikai, ka jaunieši nepaguva izpildīt vairāk tieši krievu komponistu garīgās mūzikas skaņdarbu. Interesanti, ka divu jauniešu – Katrīnas un Dmitrija Homenčuku vecvecvectēvs Edvards Vīnegers 19.un 20.gs mijā ir bijis Pēterburgas Jēzus latviešu draudzes mācītājs, bet viņi paši ir kristīti tagadējā Sanktpēterburgas latviešu luterāņu draudzē.
Turpinājums vokālās mūzikas baudījumam sekoja Jaunpils pils pagalmā, kur koncertā „Dievs, Tev pateicos” priecēja jau atzīti mākslinieki – Ziemeļlatvijas kameransamblis „Livonia”, Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska un tenors Ingus Pētersons.
Vakaram lēni tumstot pirmās diecēzes dienas dalībnieki devās Krusta ceļā. Ejot apkārt Jaunpils dzirnavu ezeram un pārdomājot Kristus dzīves un ciešanu ceļu, katrs varēja piedzīvot to, ko Debesu Tēvs viņam īpaši sagatavojis. Man personīgi tās bija reibinošu liliju smarža, kas nāca no apkārtējiem dārziem, dalīšanās domās un sajūtās ar LELBĀL arhibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti, ar kuru līdzās mēs gājām šo ceļu, kā arī atmiņas par manu vectēvu. Daudzus viņa dzīves faktus es droši vien nekad neuzzināšu, bet to, ka viņš ir iesvētīts Jaunpils baznīcā, es zinu pavisam droši, jo manā arhīvā glabājas viņa iesvētību apliecība. Tā Vilim Alfrēdam Ansonam izdota 1929. gadā, bet krāsu kvalitāte ir tāda, it kā būtu iespiesta šodien...
Tā kā Krusta ceļš noritēja ilgāk nekā bija plānots, dzīve vakara programmā ieviesa savas korekcijas. Pavisam amizanti bija piedalīties pasākumā, par kuru kāds no rīkotājiem bija sacījis, ka tas nenotiek. Kamēr lielākā daļa estrādē sekoja kristīgā teātra jauniešu studijas izrādei ”Nokāpis ellē” (režisore Rēzija Kalniņa), žurnāliste Kristīna Soloha un LELB Sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Kupcis Jaunpils pils zālē atklāja „nenotiekošu” paneļdiskusiju ar SMS, kurā piedalījās mācītāji Rolands Eimanis, Raimonds Mežiņš un Artis Druvietis, kā arī arhibīskaps Rozītis. Diskusija jau no sākuma bija spraiga un ļoti interesanta, tāpēc tiešām žēl, ka sākotnēji tajā piedalījās diezgan maz dalībnieku. Kāpēc baznīcā ir tik maz vīriešu? No kā jums visvairāk bail? Kas ir draudze? Vai ārsti, kas veic abortus, nonāks ellē? Vai var slaucīt biķeri ar lupatiņu? Kad beidzot luterāņi varēs iet pie katoļu dievgalda? Kāpēc Latvijā neordinē sievietes? Vai eksistē dzīvības formas uz citām planētām? Kāpēc baznīcā zudusi piedošana un iejūtība? Lūk, tikai daži jautājumi, kas interesēja klātesošos. Pēc izrādes diskusijai pievienojās arī citi un tā noslēdzās tikai pēc vieniem naktī.
Sestdienas rīts iesākās ar dievkalpojumu Jaunpils baznīcā un pēc tam diena uzņēma ātrumu, jo programma bija ļoti piepildīta. Arhibīskapa Jāņa Vanaga un mācītāja Induļa Paiča priekšlasījumus dalībnieki klausījās estrādē, varen garu liepu ieskāvumā. Klātesošo prātus piepildīja mūsu garīdznieku pārdomas par tēmu: „Esi uzticams!”, bet degunus – burvīga liepu ziedu smarža, kas piepildīja visus un visu. Pēc lekcijām interesenti pulcējās divās diskusiju grupās – mācītājs Uģis Brūklene un Harina Brūklene vadīja diskusiju „Uzticams savā ģimenē”, bet Andris Dekants un mācītājs Artis Druvietis – „Esi uzticams misijas idejai”. Trešā diskusiju grupa „Uzticams Vārdam un Zīmei”, kuru vadīja mācītājs Jānis Bitāns pārcēlās uz novakari. Kaspars Ozoliņš no kustības „Īsta mīlestība gaida” vadīja diskusiju grupu jauniešiem „Uzticams attiecībās.” Dienas otrā puse pagāja ekskursijā pa Jaunpili un anekdošu stundā pils pagalmā „Smejies vai nesmejies”, kā arī dažādās darbnīcās – gleznošanā, šaušanā ar arbaletu, rotu darbnīcā, skautu, bērnu un sporta aktivitātēs utt. Pils muzejā bija paredzēta „Kafija ar mācītāju”. Tā kā tas bija ļoti individuāls pasākums, kā notika šī kafijas dzeršana ar mācītāju, paliek tikai katra paša zināšanā...
Sestdienas vakarā Jaunpils baznīcā atkal īstu pērli saņēma mūzikas cienītāji, kad tur muzicēja Jaunpils vokālais ansamblis „Vocalica” un koris „DoMino”. Savukārt pašā vakarā lielkoncertā „Māci man ticēt!” uzstājās LELB draudžu kopkoris dažādu diriģentu vadībā, kamerorķestris un dažādi solisti – saksofonists Artis Gāga, mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics, Valdis Indrišonoks, Lība Ēce-Kalniņa, Gabors Goldmanis, Ginta Latiša, Elīza Godiņa u.c. Diena noslēdzās ar Gaismas ceļu, kad visi dalībnieki ar svecītēm rokās pielūdza Dievu, kino skatīšanos kopā ar mācītāju Bobu Kastro līdz trijiem naktī un jauniešu burziņu pils pagalmā...
Pārdomājot pirmās Liepājas diecēzes dienas, diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers dalījās arī savās sajūtās: „Kad sākām rīkot šīs dienas, sākumā bija neziņa un drusku vilšanās, ka draudzēm zudis entuziasms, jo atsaucība nebija tik liela kā cerējām. Dažbrīd šķita – varbūt, nemaz nevajag... Tagad zinu, ka mūsu ļaudis piesakās pēdējā brīdī un beigās visi ir priecīgi. Kreņķi bija to vērti, lai šādas dienas rīkotu atkal!”
Pirmās Liepājas diecēzes dienas noslēdzās ar kopīgu dievkalpojumu Jaunpils estrādē svētdien, 10.jūlijā. Ceļamaizei gribu citēt Liepājas diecēžu dienu namatēva – Jaunpils draudzes mācītāja Jāņa Smilgaiņa sprediķī sacīto: „Vislielākais mums uzticētais dārgums ir Dieva žēlastība. Tai esi uzticams!”
Foto no Liepājas Diecēzes dienām Jaunpilī aplūkojami LELB.LV galerijās ŠEIT.
  |
