DIENAS LOZUNGS
Ech 3:16–21; Rm 10:10–18; Mt 4:18–22
Krāsa: sarkana
Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku!
5Moz 6:5
Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara, tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.
Rm 13:10
Zah 14:12–21
Flp 2:1–11
Lk 19:41–48
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
LU Bibliotēkā apskatāma izciliem latviešu teologiem veltīta izstāde
Izstāde „Izciliem latviešu teologiem Robertam Akmentiņam, Robertam Feldmanim, Paulam Žibeikam – 100” apskatāma no 20. decembra līdz 6. janvārim Latvijas Universitātes Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija Rīgā, Raiņa bulvārī 19 (203. telpa).
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes vēsturē, tās mācībspēku vidū ir bijuši ievērojami teologi un kultūras darbinieki. Viena no spilgtākajām personībām - latviešu reliģiskās domas veidotājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, LU Teoloģijas fakultātes dekāns (1990-1994), profesors, Dr. theol. Roberts Akmentiņš (1910-1994).
R.Akmentiņš savās teoloģijas studijās galvenokārt pievērsās Jaunās Derības teoloģijai un sistemātiskai teoloģijai – ētikai un reliģijas filozofijai. Savā studiju laikā R.Akmentiņš iestājās latviešu teologu brālībā „Betānija” (vēlāk – „Auseklis”), kas bija akadēmiska LU organizācija. Brālības mērķis bija censties veidot sevī reliģiski ētisku personību, kā arī kristīga latviskā gara veicināšana tautā un baznīcā. Teoloģija kā vienotāja viņus saturēja kopā ne vien studiju laikā, bet cauri visiem dzīves un darba posmiem.
1945. gadā R.Akmentiņš tika ordinēts par mācītāju Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un visu turpmāko dzīvi kalpoja dažādās draudzēs. R.Akmentiņš pasniedzēja darbu uzsāka Teoloģijas seminārā, 1980. gadā kļūstot par Teoloģijas semināra rektoru. 1990. gadā, kad atjaunoja LU Teoloģijas fakultāti, R. Akmentiņš kļuva par tās dekānu. Savā garajā un bagātajā mūžā R.Akmentiņš palika nemainīgi uzticīgs savai pārliecībai un vispārcilvēciskajām vērtībām.
Roberta Akmentiņa laikabiedri - Roberts Feldmanis un Pauls Žibeiks bija spilgtas personības, kuru mūža darbs veltīts 20. gs. teoloģiskās domas attīstībai Latvijā.
Dr. theol. Roberts Emīls Feldmanis (1910-2002) - Latvijas baznīcas vēsturnieks un pedagogs, veltījis savu dzīvi ne tikai jauno mācītāju izglītošanai, bet arī veicināja jaunās paaudzes garīgo un kultūras izaugsmi. R.Feldmanis ilgus gadus bija Teoloģijas semināra profesors, Baznīcas katedras vadītājs.
Dr. theol. Pauls Žibeiks (1910-2006) savu mūža darbu ieguldīja Vecās derības izpētē, ilgus gadus strādājot par Teoloģijas semināra Vecās derības katedras vadītāju un pasniedzēju. Izstādē var iepazīties ar daudziem P.Žibeika izciliem pētījumiem: „Israēla literatūras vēsture”, „Protojesaja”, „Vecās derības valoda” u.c.
Īpaša nozīme izstādē ir R.Akmentiņa, R.Feldmaņa un P.Žibeika darbiem, kas tapuši Teoloģijas semināra laikā 70.-80. gados. Mašīnrakstā veidotie un dermantīna vākos iesietie darbi satur ne tikai pašu zinātnieku pētījumus, bet ir arī unikāli vēstures liecinieki, kas sniedz priekšstatu par grūtībām, ar kādām saskārās garīgās domas veidotāji padomju gados. Padomju varas laikā LU Teoloģijas fakultāte tika slēgta. 1969. gadā tika nodibināti Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Akadēmiskie teoloģijas kursi (no 1976. gada - Teoloģijas seminārs). Semināra galvenais uzdevums bija sniegt topošajiem garīdzniekiem teoloģisko izglītību, kas bija atbilstoša likvidētās LU Teoloģijas fakultātes mācību programmām. Teoloģijas semināra pasniedzējiem mācību līdzekļi bija jāveido pašu spēkiem. Tajā laikā Teoloģijas semināra mācību spēki bija teoloģiskās domas veidotāji: R.Akmentiņš, P.Žibeiks, R.Feldmanis, A.Vecmanis, J.Kārkls, J.Priednieks, J.Bērziņš, J.Vanags, A.Beimanis, J.Rubenis, J.Matulis, M.Plāte u.c.
LU Bibliotēka „Teoloģijas semināra kolekciju” izveidoja, lai saglabātu Teoloģijas semināra mācībspēku un studentu pētnieciskā darba mantojumu – nepublicētus materiālus, drukātus mašīnrakstā kā sava laika unikālu liecību. Kolekcija ir vēsturiskās izziņas materiāls par teoloģijas domas akadēmisko attīstību un pētniecisko darbu reliģijas un teoloģijas jomā Latvijā padomju varas apstākļos. Kolekcijā pavisam ir 145 manuskriptu.
LU Bibliotēka lepojas, ka neskatoties uz dažādu varu maiņām, tai ir izdevies saglabāt Teoloģijas semināra mantojumu, kas ir sava laika liecība un var kalpot tālākā Latvijas baznīcas vēstures un teoloģiskās domas izpētē. Roberta Akmentiņa, Roberta Feldmaņa un Paula Žibeika simtgades jubileja ir ļoti piemērots brīdis, lai ikviens interesents varētu iepazīties ar viņu atstāto mantojumu.
Ilona Vēliņa-Švilpe, LU Bibliotēka,
vairāk informācijas: http://www.lu.lv/zinas/t/4758/
Foto: „Betānieši”, no kreisās - Roberts Akmentiņš, Aleksandrs Veinbergs un Edgars Lange, www.lu.lv.
  |
