DIENAS LOZUNGS
paļaujas uz Dievu!
Jes 50:10
Tumsa pāriet un patiesā gaisma jau spīd.
1Jņ 2:8
Jl 2:21–27
Jk1:1–15
Lk 15:1–2, 11–32
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Jauna grāmata "Par gribas verdzību"
Luterisma mantojuma
fonds ir izdevis grāmatu, par kuru pats autors Mārtiņš Luters kādā no
savām vēstulēm (1537) raksta apmēram šādus vārdus: “Attiecībā par nodomu
izdot manu kopoto rakstu krājumus, man ir pilnīgi vienalga un es par to
nedegu .. . Jo es apliecinu, ka neviena no tām nav manis paša rakstīta,
izņemot “Par gribas verdzību” un Katehismu.” Šajos Lutera vārdos viena
no domām, kas tiek izcelta, ir grāmatas “Par gribas verdzību” īpašā
vieta un loma viņa dzīvē.
Grāmatas teoloģiskais redaktors Aleksandrs Bite kā īsu kopsavilkumu par šo Lutera darbu raksta:
“Ir
grūti pieņemt to, ka cilvēks šajā pasaulē piedzimst kā paverdzināts un
samaitāts grēcinieks. Pavisam dabiski ir iedomāties, ka cilvēks dzīvo
kādā garīgi neitrālā teritorijā – drošā attālumā gan no Dieva, gan no
velna – un var brīvi pievērsties vienam vai otram vai arī palikt
neitrāls. Ir dabiski domāt, ka cilvēks pats ir galvenā darbojošā persona
savā pestīšanā un ka tikumi, pareiza izvēle un rīcība pietuvina Dievam.
Šāda
‒ no cilvēka loģikas viedokļa pašsaprotama ‒ izpratne valdīja arī
viduslaiku teoloģijā. Šo vispārpieņemto izpratni pret Lutera jauno
mācību savā 1524. gadā publicētajā darbā “Par brīvo gribu” aizstāvēja
tolaik cienījamākais katoļu baznīcas teologs Roterdamas Erasms
(1466–1536). Erasms saprata, ka tieši šajā jautājumā izšķiras lielā
Reformācijas laika cīņa par pareizu Evaņģēlija izpratni, jo tam cieši
piesaistītas ir arī visas citas nozīmīgākās mācības: par iedzimto grēku,
Kristus nopelnu, attaisnošanu.
1525. gada nogalē Luters
atbildēja Erasmam ar savu traktātu “Par gribas verdzību”, kurā, strikti
pamatodamies Rakstos, iztirzāja šo jautājumu un tā teoloģiskās
konsekvences. Viņa spriedums par cilvēka gribu bija skarbs: “Tā nu
cilvēka griba ir .. kā nastu nesējs dzīvnieks. Ja tam mugurā sēž Dievs,
tas iet, kur Dievs grib.. Kad tam mugurā sēž velns, tas klausa velna
gribai.”
Pēc darba publicēšanas visiem bija jāatzīst, ka Lutera
mācība ir Bībelē cieši pamatota un teoloģiski daudz pārāka par viņa
oponenta argumentiem. Erasms diskusijā bija cietis smagu sakāvi.
Lutera
darbs “Par gribas verdzību” nav zaudējis aktualitāti. Senā diskusija
turpinās – gan baznīcā, gan ārpus tās, jo ir iespējami tikai divi
uzskati šajā jautājumā − mūsu dabiskie jeb Erasma un bibliskie jeb
Lutera.”
  |
