pich_ 
|
Iesūtīts:
2011.03.04 08:40:30
Kāds ir kristiešu viedoklis- kas tad īsti izraisa tās nelaimes?
Varētu pieņemt, ka nelaimes izraisa velns. Bet, kā tas mēdz notikt- kad ir notikusi kāda nelaime, cilvēks tieši sāk meklēt Dievu un paliek ticīgs. Līdz ar to velna nedarbi šķiet bezjēdzīgi- viņš taču zaudē vēl vairāk, nekā tad, ja nedara neko.
Un ja nelaimes izraisa vienkārši nošķirtība no Dieva, tad kāda vispār ir velna loma? |
|
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2011.03.09 10:08:46
masiks iesmīkņā [74.63.86.220]
tie ir nožēlojami aizspriedumi. Neko tu nezini ne par psiholoģiju, psihiatriju, nedz "alternatīvo" domāšanu. Mana feivorītākā literatūra šobrīd ir Eglīša "Psihiatrija". Ko arī tev rekomendēju palasīt. lai gan tā ir rakstīta 1970 gados un šobrīd kapitāli novecojusi - tā tomēr sniedz pietiekoši daudz gaismas konkrētajā tēmā.
Jā, kuram gan te ir tie aizspriedumi?
Tu saki, ka psihnozares speci pārzin cilvēka domāšanu atbilstoši "baltās kastes" principiem? Kaut kā nav manāms, ka tā būtu. Pārāk daudz ir fundamentālu neskaidrību un atvērtu jautājumu.
Arī matemātikā rindu f-jas spēj pietiekami precīzi imitēt pētāmo matemātisko uzvedību noteiktos ierobežojumos (piem., mērķu izpildei), bet tikai imitēt.
P.S.
Atsauces nebūs, jo neatceros un nav man vaļas meklēt, ko sen atpakaļ esmu lasījis. |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2011.03.09 10:29:00
Ko vispār nozīmē `iebraukt domāšanā`?
Ja tīri racionāli , tad - vajag varēt iebraukt jebkurā domāšanā, jo jebkura domāšana ir kā matemātika. Atšķirās tikai pamata postulāti.
Es varu mierīgi iebraukt Rīmaņa, Lobačevska un Eiklīda ģeometrijās. Man pat netraucē tas, ka Eiklīda ģeometrija ir man pazīstamākā un it kā pat "vienīgi pareizā". Pat ja es būtu pārliecināts eiklīdists, man principā nekas netraucētu iebraukt Lobačevska ģeometrijā.
Piemēram:
Īstā patiesība ir tāda, 5. postulāts saka, ka:
Ja dotā plaknē ir taisne un punkts, kas neatrodas uz taisnes, tad caur šo punktu var novilkt vienu vienīgu taisni, kura nekrusto doto taisni
Tagad, tikai tā, ponta pēc, pieņemsim, ka tiem durikiem lobačevskiem taisnība, un
"ja plaknē dota taisne un punkts, kas neatrodas uz taisnes, tad caur šo punktu var novilkt neierobežoti daudz taišņu, kuras nekrusto doto taisni".
... utt, un tad mēs varam saprast, kāpēc tie lobačevski tic, ka trijstūra leņķu summa ir mazāka par 180, utt.
Pēc tās pašas shēmas, var iebraukt dajebkā domāšanā, ir vajadzīgs tikai aizrakties līdz postulātiem.
|
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.03.09 10:33:05
Visādi citi, kas nav tīri racionāli, kā "man garšo", "šitas tonis ir sārtens", "man patīk", "morāles pārkāpums ir kleita, kas īsāka par 38,512 cm" utt, - bet tā ir gaumes un kādu tur individuālu īpašību, tradīciju u.c. lieta. Un pat to var izrunāt, vienojoties kaut vai par "dažādiem cilvēkiem patīk dažādas lietas". |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.03.09 10:41:49
EzītisMiglā
Dažādas matemātikas nozares ir un paliek matemātika.
Tavs viedoklis, ka morāle utt. izrunājamas caur vienošanos, arī ir noteikta domāšanas veida piemērs.
Raksti saka, ka otra cilvēka domāšanā ielīst nevar, mēs paliekam liecību līmenī, caur ko tad arī veidojam savu attieksmi. Un tam es atrodu arī praktiskus apstiprinājumus, kas man liecina, ka tā tiešām ir. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.03.09 10:53:16
Mārtiņš
Būtiskākais ir tas, ka var izprast cita cilvēka domāšanu. Visas domāšanas var novest līdz postulātiem. Mēs esam cilvēki, viena tipa būtnes, un arī domājam vienādi - atšķirās tikai postulāti, uz kuru pamata domājam.
Tāpēc, jo labāk zin postulātus, jo labāk var iebraukt cita cilvēka domāšanā. Nevis justies kā tas cilvēks, bet zināt, kāpēc viņš pieturās pie viena vai otra uzskata. Justies kā cits - tas nav iespējams par starp diviem vienādi domājošiem. |
masiks garāmejot [74.63.86.219] |
# Iesūtīts: 2011.03.09 12:33:13
Ctulhu
tā visa iepriekšējā pentera par BG iespaidā radās jautājums- a lucis spēja atšķirt labo no ļaunā, pirms salecās ar Radītāju? |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.03.09 13:19:22
Izdariit sliktu izveeli, tb veeleeties ljaunu var tikai jau sabojaata buutne. NE sabojaata to nevar.
??? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.03.09 13:27:00
Ctulhu
Paliek vēl iespēja - ļaunu izvēlas nezinoša, naiva būtne.
Visas būtnes domā, ka izvēlas labo. Tas tāpēc, ka tajās visās ir tieksme būt laimīgām. |
Gnidrolātors [213.102.157.211] |
# Iesūtīts: 2011.03.10 17:32:30
Mārtiņš
Tavs viedoklis, ka morāle utt. izrunājamas caur vienošanos, arī ir noteikta domāšanas veida piemērs.
Domāšanas piemērs, kas balstās uz vēsturisko datu analīzes. Morāle vienmēr pastāv caur vienošanos. Dažreiz tā tiek atsevišķu indivīdu uzspiesta, taču arī klusu pakļaušanos jāuzskata par piekrišanu, pat ja negribīgu.
Raksti saka, ka otra cilvēka domāšanā ielīst nevar
Raksti tika radīti laikā, kad cilvēks pat nezināja kas ir smadzenes, nemaz nerunājot par tādiem neirotransmiteriem. Kaut kad tālākā vai tuvākā nākotnē otra domāšanā varēs ielīst, simulējot smadzeņu darbību. Ar nepacietību gaidu šo mirkli. Pagaidām hārdvērs pa īsu. |
Rosalie  |
# Iesūtīts: 2011.03.10 19:56:25
da beidz ... kaa izluukus/pretizluukus/slepkavas-pashnaavniekus jau gadu desmitiem zombee visi k-cik attiistiitie dienesti ... haardveera pietiek ij veel paari paliek.
dveeselee ieliist ir jau bik gruutaak ...
abet briivu, apgaismotu garu tu nepakljausi nekaadi. |
neielog. [95.68.81.233] |
# Iesūtīts: 2011.03.10 20:06:51
abet briivu, apgaismotu garu tu nepakljausi nekaadi.(c)
Nu, nu. It kā pašnāvnieki sevi neidentificētu kā Brīvu un Apgaismotu Garu... |
Rosalie |
# Labojis Rosalie: 2011.03.10 20:10:29
aha ...un veel arii kaa Lepnu Garu ... kas tiesiigs par shaadu soli izshkjirties  |
neielog._šokā [95.68.81.233] |
# Iesūtīts: 2011.03.10 20:33:18
Vai, tas nozīmē, ka - piemēram, Mozus bija Lepns, ka sekoja, kad tas kungs Jahve viņu aicināja??? Vadīt tautu (un nedaudz paslepkavot naidniekus)? Užas. |
Gnidrolātors [213.102.156.241] |
# Iesūtīts: 2011.03.10 20:50:12
Rosalie
haardveera pietiek ij veel paari paliek.
Nedomāju, ka cienītā uztvēra ko es domāju ar hārdvēru. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.03.11 07:51:18
Gnidrolātors [213.102.157.211]
Domāšanas piemērs, kas balstās uz vēsturisko datu analīzes. Morāle vienmēr pastāv caur vienošanos. Dažreiz tā tiek atsevišķu indivīdu uzspiesta, taču arī klusu pakļaušanos jāuzskata par piekrišanu, pat ja negribīgu.
Uz vienošanās pamata pastāv amoralitāte nevis morāle.
Raksti tika radīti laikā, kad cilvēks pat nezināja kas ir smadzenes, nemaz nerunājot par tādiem neirotransmiteriem. Kaut kad tālākā vai tuvākā nākotnē otra domāšanā varēs ielīst, simulējot smadzeņu darbību. Ar nepacietību gaidu šo mirkli. Pagaidām hārdvērs pa īsu.
Varētu domāt, ka dikti daudzi tagad nu saprot. Tālāk par krustvārdmīklu risināšanu un spēlēšanos ar nesaprotamiem vārdiem parasti tas nevelk. Un kas tas hārdvērs? |
masiks interesējas [67.159.36.21] |
# Iesūtīts: 2011.03.11 10:15:43
Mārtiņš
un kā gan tavuprāt morāle ir noskāma, ja ne caur vienošanos? Pat tas ko JAHVE piedāvā - ir vienošanās. Tāpat tas ko piedāvā Jēzus - arī ir vienošanās. Vārds "Derība" jau ar nozīmē to pašu.
Vienīgi Gnidrolātors, acīm redzot, uzskata ka vienošanās ir tikai cilveku starpā, ij attiecas uz cilvēku savstarpējām attiecībām un pārdabiskās būtnes te ir lieks dīla objekts. |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2011.03.11 10:33:25
Mārtiņš
Paņem konkrētus morāles piemērus, tad arī redzēsi, vai tur ir vienošanās vai kas cits.
Nonāksi atkal pie tā, ka morāls ir tas, kas derīgs izdzīvošanai, tai skaitā dažādu cilvēku grupu, kā ģimenes, tautas, visas cilvēces.
Vai ir/nav amorāli, piem, daudzsievība? VD tas bija normāli, mormoņiem tagad arī skaitās normāli, musulmaņiem tāpat. Mums neskaitās.
Kāpēc tas mainījās no VD laikiem līdz šodienai?
Vai - kleitu garums? Cik gara / īsa ir amorāli šodien? Kāpēc? Vai sieviete drīkst valkāt vīriešu apģērbu (bikses kaut vai)? Atbilde šodien? Atbilde pirms 200 gadiem? Kāpēc atšķirās? Kas nosaka to, ka bikses valkāt vairs nav amorāli? Ja tas nav vienkārši tradīcijas un vienošanās, tad kas cits tas ir?
Drīzāk redzam, ka kaut kas, kas vakar skaitījās amorāls, pamazām iekaroja sev atzinību, un šodien skaitās jau morāls.
|
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2011.03.11 11:25:12
EzītisMiglā, arī masiks interesējas [67.159.36.21] un Gnidrolātors [213.102.156.241]
Raksti par to runā - kā noteikt, kas ir un kas nav morāls? Un atbilde ir, ka tas nav mērāms ne centimetros, ne sievu skaitā, bet gan gribas aktā, kurš ir pirms rīcības. Un (saskaņā ar Rakstiem) šī gribas salīdzināšanas etalons ir Dievs, kas atklājies Kristū.
Savukārt par vienošanās par morāli, kas tiek slēgta cilvēku starpā, der palūkot dziļāk, no kurienes tā nāk un uz ko tā vērsta.
Šķiet, parasti tas ir kā reakcija uz kādiem amoralitātes gadījumiem, uz noteiktu izņēmumu atļaušanu un noteiktas amoralitātes akceptēšanu (jeb morāles ierobežojumu atcelšanu), vai arī uz jaunas "morāles" ieviešanu kādu citu mērķu dēļ.
Kā masiks pareizi atzīmēja, Dievs slēdz vienošanos ar cilvēku, tomēr tā vairāk ir vienpusēja apņemšanās (no Dieva puses) nekā savstarpēja vienošanās kā mēs to saprotam (balstoties uz vienošanos, kādas slēdz cilvēki). |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2011.03.11 11:31:58
Mārtiņš
Gribas aktā, tas nozīmē, dziļākie cēloņi, kāpēc cilvēks ko dara? Ja viņam ir vairākas sievas, jo viņš tās visas mīl un par visām rūpējas, un pat neskatās uz citām sievietēm, tad tas ir morāli? Toties tas, kam ir viena sieva, bet viņš ar iekāri skatās uz citām sievietēm, tas ir amorāls? |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2011.03.11 11:33:48
Tad tas dziļākais būtu 10 baušļi, un Kristus bauslis mīlēt vienam otru?
Pēc tam jau tas katrā sabiedrībā un kultūrā realizējas dažādi?
Tas ir, cilvēka morāla / amorāla rīcība ir jāvērtē pēc tā, kas ir tai pamatā, kāda doma vai tieksme? Nevis pieturēšanās pie sabiedrībā pieņemtā? |
:: Pievienot komentāru
|
