atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Luteroļi jeb katolāņi?
Aivars
Iesūtīts: 2010.08.22 22:50:34
Jaunais katoļu arhibīskaps apgalvojot :
Ja arī katoļi un luterāņi apvienosies, tad abas puses saglabās savu identitāti, jo nevienu neinkorporēs ar varu vai pret viņu gribu, svētdien pārraidītā intervijā LTV raidījumam "de facto" atzīst jaunais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 47 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2010.09.29 11:33:04
indriķis (labs)
Jums abiem ar Pīlēnu ir viesas iespējas to brāļu mīlestību parādīt dzīvē. Bet nevajag šo diskusiju piesārņot.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.29 11:54:29
Aivar, kāpēc piesārņot?
Vai ir tāda nepiesārņoti sterila balto cimdu kristietība?
Vai diskusija ir kas būtiski atšķirīgs no dzīves?
Man latvju pīlēns ar savu attieksmi ir daudz laba iemācījis.
Tostarp, par luter-oļiem un katol-āņiem.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.09.29 21:17:14
indriķi (labs) & Aivar - par luteriskās baznīcas identitāti:

Kad luteriskā baznīca par LTA iekļautajiem artikuliem saka vai nu "Baznīca lielā vienprātībā māca", "Baznīca māca", vai arī "Mēs ticam, mācām un apliecinām", kā arī "Baznīca nosoda" vai arī "mēs noraidām un nosodām" - kas ar to tiek domāts?

1) Vai tas, ka "šeti es stāvu, un savādāk es nevaru", proti, nekādas piekāpšanās šajos jautājumos,

2) vai arī - "šeit es stāvu, bet varu arī nestāvēt vai pastāvēt kur citur, vai pasēdēt, vai uz galvas pastāvēt", proti, patiesībā jau baznīca var to nemācīt vai mācīt savādāk, var citas mācības nenosodīt?

Kuri tieši ir tie kristīgās ticības artikuli, kas apkopoti LTA, par kuriem nav jāvienojas, lai būtu baznīcas vienība un kam ir pilnvaras tos noteikt? Vai tiešām vienīgais ir vienaldzība pret savas baznīcas ticību?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.09.30 13:16:13
"Un neviens nevarēja Viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņam ko jautāt."

Toreiz farizeji klusēja, jo neticība nespēja apliecināt Vecajā Derībā balstīto acīmredzamo patiesību, proti, ka Kristus ir ne tikai patiess cilvēks, bet Israēla tautas miesā nākušais Dieva Dēls.

Kāpēc ir klusums šodien?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.09.30 13:51:23
Pīlēns Pēks
Titam 3:9 Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukš i.
godwit
# Iesūtīts: 2010.09.30 15:22:54
Aivars

Pīlēns aizpeldēs uz citu dīķi tikai tad, kad viņam šeit pārstās pievērst uzmanību.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.09.30 22:46:37
Konkordijas formula, Pamatdeklarācija (VG 506-507, 508-509):

Mēs uzskatām šo [Augsburgas] ticības apliecību par mūsu laika kristīgo simbolu, kas visiem kristiešiem ir jāpieņem tūdaļ aiz Dieva vārda.
..
Pamatotai, pastāvīgai baznīcas vienotībai pāri visām lietām visnepieciešamākā ir kopīga, vienprātīga izpratne un forma, kurā apkopota vispārīgā, kopīgā Dieva vārda mācība..
..
[Augsburgas ticības apliecība] ir kļuvusi par mūsu simbolu, ar kuru mūsu reformācijas baznīcas tiek nošķirtas no pāvestības un citām atmestām un nolādētām sektām un ķecerībām, tāpat kā tas bija praktizēts senajā baznīcā, tāpat kā vēlākās sinodēs..
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.01 08:57:15
Pīlēns Pēks
Vispār foruma īpatnība ir tāda, ka pēc 1020 komentāra tālākos vairs nav iespējams normāli aplūkot, tādēļ, lai būtu iespējams šo diskusiju sakarīgi turpināt, lūdzu Tevi un Indriķi, kas te pūku metot esat daudzkārt atkārtojušies, pirms kaut ko rakstiet, palūkot, ko no iepriekš sevis postētā spējat izdzēst.
Bet runājot par Augsburgas TA, kas vēsturiski ir bijusi centrālā luteriskajai identitātei, ir interesanti, ka jau pēc 2. Vatikāna konsila, Roma ir paspējusi ekumēniskās sarunās dot signālu, ka ap Augsburgas TA vienu pašu, zem tās formulējumiem, nebūtu problēmu vienoties ar luteriešiem arī viņiem. Iebildes sākas tūdaļ ar Šmalkaldes artikuliem utt.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.01 09:20:46
Aivar
Ja es tev teikšu, ka tu manu rakstīšanu, tās iemeslus un mērķus šajā forumā atkal atspoguļo greizi, vai tu to beidzot sadzirdēsi? Jo kāds gan sakars centieniem labāk izprast savas baznīcas ticības apliecībās teikto ar man piedēvēto kašķēšanos personīgu iemeslu dēļ?
Aivar - ja tu saki A, tad pasaki arī B. Lai romieši parakstītos zem ATA, tā ir jāsaprot savādāk nekā to saprot luterāņi, bet parakstīt jau var da jeb ko. Vai tiešām tu domā, ka pāvestieši pēc būtības pieņemtu ATA izpratni par mūku solījumiem, ēdienu šķirošanu, grēksūdzi, misi, priesteru laulību, svēto pielūgšanu, un galu galā ticību un attaisnošanu? Ne visi, kas saka Kungs, Kungs, ir Viņa kalpi. Ne visi, kas saka - ticība, ticība - ar to saprot tikai un vienīgi stipru paļaušanos uz to, kas cerams. Palasies nu romiešu dogmas un katehismu, kā tiek definēti termini.

Turklāt - luteriskajai identitātei ir būtiskas visas tās TA. Kad kāda baznīca izdomās no tām atteikties vai blakus atļaut citu baznīcu TA, vai tā vairs būs luteriska?
Tā arī darīsim :-) [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.10.01 10:26:08
Pīlēns Pēks

"Mēs uzskatām šo [Augsburgas] ticības apliecību par mūsu laika kristīgo simbolu, kas visiem kristiešiem ir jāpieņem tūdaļ aiz Dieva vārda."

Viens no Augsburgas apliecības sarakstīšanas iemesliem bija "nesaskaņas mūsu svētās, kristīgās ticības jautājumos" un viens no iemesliem impērijas sapulcei (reihstāgam), kurā luterāņu firsti un delegāti prezentēja Augsburgas apliecību, bija "lai ar šiem ticības jautājumiem saistītos dažādo partiju viedokļus un izteikumus varētu savā starpā mīlestībā, lēnprātībā un laipnībā abpusēji uzklausīt, apdomāt un apspriest, lai pēc tam, kad novērsts un izlabots tas, ko abas puses savos rakstos aprakstījušas un sapratušas atšķirīgi, šos [mācības artikulus] labi pamatotu un atgrieztu pie vienas vienkāršas patiesības un kristīgas vienprātības, lai mēs turpmāk varētu aptvert, paturēt un atbalstīt patieso reliģiju."[/
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.04 15:15:07
K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 53

Sestais vakara priekšlasījums (1884. gada 24. oktobrī)

Kāds gados vecs, Dieva svētīts teologs savus teoloģijas studentus apraksta apmēram šādi: "Ierodoties universitātē, viņi zina visu. Otrajā gadā viņi pamana, ka gluži visu viņi gan vēl nezina. Un, beidzot pēdējo gadu, viņi ir pārliecināti, ka tie nezina neko." Ir labi saprotams, ko šis vecais teologs ar to ir gribējis uzsvērt. Proti, ka cilvēkam nav kaitīgāku iedomu par tām, ka viņš savās zināšanās ticis ļoti tālu. Šāda pašapziņa esot droša zīme tam, ka cilvēka zināšanas ir ļoti virspusīgas. Nav šaubu, ka šeit vecajam teologam ir taisnība. Tas pilnīgi saskan ar apustuļa Pāvila vārdiem: "Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas." (1. Kor. 8:2) Tāpēc jau arī visi lielie pedagogi un didakti ir teikuši saviem skolēniem: Non multa, sed multum, norādot, ka nevajag studēt daudz dažādas lietas, bet drīzāk daudz par vienu. Tātad nav tik svarīgi, ko un cik daudz zina, bet gan, cik labi to zina. Jo dziļāk kāds iedziļinās vienā zinību jomā, jo ātrāk viņš pārliecinās par to, cik daudz viņš vēl nezina. Šāds cilvēks necitēs mūsu laika lozungu: Quantum est, quod scimus! ­ t. i., cik gan daudz mēs zinām. Taisni otrādi, viņš runās ar lielo filozofu vārdiem: Quantum est, quod nescimus! ­ t. i., cik gan daudz mēs nezinām. Jo bagātāka ir kāda cilvēka patiesā izglītība, jo pieticīgāks, mazāk pašapzinīgs viņš ir un jo labāk viņš zina, cik daudz viņam vēl pietrūkst, cik šaurās robežās ir iesprostotas viņa zināšanas un cik daudz ir neizpētītā un vēl pētāmā.

Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.04 20:48:53
Luteriskā identitāte - no Konkordijas formulas; Par kopīgo izpratni/VG 510:

Piektkārt, mēs apliecinām Šmalkaldes artikulus, kuri sastādīti, apstiprināti un pieņemti .. kā Augsburgas ticības apliecības izskaidrojums..; šeit atkārtota ATA mācība, pamatojoties Dieva vārdā, sīkāk pasakaidroti daži artikuli, kā arī īsumā apskatīti tie cēloņi un iemesli, kuru dēļ mēs novēršamies no pāvestības maldiem un elkdievības, neuzturam nekādu kopību ar tiem, tāpat arī nedomājam meklēt vienošanos ar pāvestu šajās lietās .
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.04 20:55:32
Pīlēns Pēks
Ir jauki, ka esi apguvis copy-paste brīnumu, kā daudzi šodienas vidusskolnieki. Bet prasme noformulēt savu domu dažos trāpīgos teikumos noteikti būtu daudz nozīmīgāka, nekā daudz savstarpēji nesaistītu citātu palagu pārkopēšana.
Pīlēns Pēks
# Labojis Pīlēns Pēks: 2010.10.04 21:46:22
Aivar
Es jau labprāt, bet par Bībeles vai LTA parafrāzēm mani uz laiku no šī foruma parasti "ekskomunicē", jo bargie uzraugi par attiecīgajiem jautājumiem laikam nav sapratuši ne vienu, ne otru. Atliek citēt, kamēr vien luterāņu forumā vēl pacieš Rakstus un to pareizu skaidrojumu.

Bet nu tu gan varētu tā kodolīgi izskaidrot, ko tad luteriskā baznīca ar šiem vārdiem grib pateikt. Vai arī tu darīsi kā pindriķis par Valteru - pateiksi, ka ģeķīgs izteikums gadījies LTA citādi visumā labiem cilvēkiem?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.05 14:44:59
Par kopīgo luteriskās baznīcas izpratni - VG 511:

Tas, kas līdz šim sacīts par mūsu kristīgās mācības kopsavilkumu, ir domāts vienīgi tādējādi, ka mums ir noteikta, vispārēja, vienprātīgi pieņemta mācības forma, kuru visas mūsu evaņģēliskās baznīcas kopīgi apliecina, pēc kuras - kas Dieva vārdā pamatota - iztiesājami un saskaņojami visi pārējie raksti , ciktāl tie atzīstami par labiem un pieņemamiem.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.05 20:34:53
Konkorijas formula; par kopīgo izpratni/VG 511:

Jo iepriekšminētos rakstus, proti, Augsburgas ticības apliecību, Apoloģiju, Šmalkaldes artikulus, Lielo katehismu un Mazo katehismu esam pievienojuši mūsu kristīgās mācības kopumam tādēļ, ka šie raksti vienmēr un visur uzskatīti par mūsu baznīcu kopības, vienprātīgas izpratnes atspoguļojumu. Tos parakstījuši sava laika ievērojamākie, apgaismotākie teologi, zinājušas un uzturējušas spēkā visas evaņģēliskās skolas un baznīcas ;
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.06 08:08:46
Rīta vingrinājums luteriskās identitātes labākai iepazīšanai Modam, katolāņiem un luteroļiem - kur LTA ir rakstīts (meklēt Vienprātības grāmatā [AI, 2001])?

" Skaidras mācības uzturēšanai un pilnīgai, pastāvīgai, Dievam tīkamai baznīcas vienotībai nepieciešams ne vien, lai pareizi tiktu lietota skaidra, svētīga mācība, bet arī - lai tiktu nosodīti pretimrunātāji, kuri māca citādi (1.Tim.3;Tit.1)."
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.06 09:16:10
Jā, Modam mellās miesās jāraujas lai tiktu nosodītu pretimrunātāji, kuri māca citādi t.i. Pīlēns Pīks , kas iedomājies,
ka Vienprātības grāmata ir garīgs vingrinājums modernajā shizmatismā&separātismā.
Pats būdams vienmēr gatavs lietojot skaidro svētīgo mācību ,
to kā gumiju pastiept sev vēlamā virzienā.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.06 10:26:48
indriķi (labs)
Kad Luters Katehismā bērniem jautā "Kas tas ir?" - vai viņš uzdod muļķīgus jautājumus? Varbūt viņš ir tāds pats ģeķis kā tavuprāt Valers?

Vai tu beidzot nepaskaidrotu, kas tad no visas kristīgās mācības luteriskās baznīcas izpratnē nebūtu iekļaujams skaidrā, svētīgā mācībā? Un kur Rakstos tu atrodi, ka centrālais ticības artikuls ir vienaldzība pret kristīgo mācību?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.06 11:58:56
Pīlēn Pīk , tu man neesi atbildējis uz jautājumu -
kas LTA vēl pietrūkst un ar ko LTA vēl vajadzētu papildināt,
lai LTA ( ieskaitot tavus papildinājumus ) beidzot taptu par , tavuprāt, skaidro , svētīgo mācību ?
(Un kādā veidā šie tavi papildinājumi varētu iegūt visluterisku nozīmi?)
Stāsti droši kas uz sirds. "Pīlēna Pīka Vienprātības" Formula?
P.S. Tavā interpretācijā Valters jau ģeķis? Vai tāpēc, ka vienu kļūmīgu domu pateicis? Nu tu gan uz sevi daudz uzņemies.
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 47 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 76 , pavisam kopa bijuši: 26286