Aivars 
|
Iesūtīts:
2010.08.22 22:50:34
Jaunais katoļu arhibīskaps apgalvojot : Ja arī katoļi un luterāņi apvienosies, tad abas puses saglabās savu identitāti, jo nevienu neinkorporēs ar varu vai pret viņu gribu, svētdien pārraidītā intervijā LTV raidījumam "de facto" atzīst jaunais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. |
|
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.09.14 23:58:49
indriķis (labs)
Nelikumīga bija Lutera ekskomunikācija dēļ aicinājuma uz reformām baznīcā.
Te nu es varētu piekrist, ja skaidri zināms, ka Luters pats to neveicināja.
incognito
Tieši pieminētais Kronštates Jānis katoļu skatījumā bija velna apsēsts hariks  (mums katehēzē mācīja - ne tik skarbi gan). Bet to kronštatnieku viegli atmaskot.
Aivars
Man prieks, ka Tu ieliki to diakonu - ļoti tipisks atsevišķu pareizticīgo modernistu viedoklis (tipa e-baznīca ar tās pāvestu )
Galu galā.
Nezinu, par kādu vienprātību luterāņi strīdās, bet pašā RKB jau nu valda daudz plašāks viedokļu spektrs, nekā pat RKB atšķirības no luterāņiem.
Kaut vai dažādie katoļu ordeņi - vieni ieslēdzas cellēs un klusē visu mūžu, citi atkal staigā pa pasauli dziedādami, citi raudzē vīna koka augļus uz nebēdu, citi vēl nezin ko. Par kādu gan vienprātību viņi visi satiekoties pie ugunskura varētu runāt?
Vispār tiešām labi salīdzināt Pāvilu, Asīzes Franci un Luteru.
Saulam "patrāpījās" Kristus Damaskas ceļā, un sanāca Pāvils. Ja nepatrāpītos, tad paliktu Sauls. Lai vai kā luterāņi ciena Pāvilu, pats Luters garīgi daudz daudz tuvāks Saulam. Te vietā pieminēt Franci. Viņš jau ar sāka līdzīgi, tikai bez liekām zamaškām. Kad sanāca konflikts, devās pie pāvesta. Ja Pāvests šo atšūtu, tad jau droši vien vēstures pelavās figurētu kaut kāds Franča būvēts dievnamiņš un viss. Pāvests neatšuva, tāpēc tagad pat skauģi no pareizticības cep piedegušas pankūkas.
Tas pats gadījums ar Luteru. Es pilnīgi piekrītu, ka katoļiem trūkst luteriskā novirziena. Normālos apstākļos, ja tik tiešām būtu notikusi RKB atjaunošana, mums šodien RKB būtu visai ievērojams luterāņu ordenis, tikai bez tā papildus sviesta, ko Luters aiz dusmām un aizvainojuma piesvieda klāt. Salīdzināsim ar Ījaba grāmatu - protams, ka velnam nebija vajadzīga RKB reformācija (atjaunošana). Daudz labāk velnam bija tā kā notika - Dievs neiebilda, kā jau minēju. |
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.15 08:38:59
Aivars, kuri, šķiet, jums pašiem ir vitāli nepieciešami, lai definētu savu identitāti
Vai tomēr nešķiet , ka man savu identitāti daudz vieglāk būtu uzturēt arī bez "LL" dēmoniem .
Labāk nes tam Kungam nebeidzamas pateicības upurus, ka tev savā kristīgajā dzīvē nav nācies uzrauties uz tādiem.
Papucs , es jau kaut kur uzdevu jautājumu, kāpēc viens pāvests neatšuva Franci, bet otrs atšuva Luteru.
Ja tu rūpīgi papētītu tā laika dokumentus un liecības , tad atklātu, ka pirmajam vēl bija garīgas kapacitātes uzklausīt tādu kā Franci,
bet otrais savā pāvestīgajā augstprātībā pret Luteru ( "ko šis mūks iedomājoties!" ) bija aizgājis par tālu.
Jā, Luters lieto ļoti asus vārdus, bet tāda nu ir cilvēka daba, tapt ļaunprātīgi pārprastam neveicina tās maigākās jūtas pret ļaunprātības pīlāru- šai gadījumā pāvestu.
Lai nu ko mēs tur runātu par ienaidniekmīlestību etc...
Tāpat, pieļauju, ka Luteram bija arī zināmi jautājumi baznīcas Kungam, kurš tādiem kā pāvests bija pieļāvis uzurpēt varu Viņa baznīcā.
Savādāk saprast to kā maldu varu , kurā Dievs ļauj krist tiem, kas nav pieņēmuši patiesību, ir neiespējami. īpaši zinot to sviestu , ko pāvests ir ieviesis baznīcā. šai gadījumā pāvests - Saula līdzinieks tomēr ir objektīvāka garīga paralēle.
Kronštates Jānis gan ir tāds kā Asīzes Franciska pareizticīgo līdzinieks un tāpēc, ka daži šamajie Franci pavelk uz zoba, nevajag atmaksāt ar to pašu. Man kā luterānim gan viens gan otrs ir dārgs brālis Kristū.
|
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.09.15 09:30:33
indriķis (labs)
Kronštates Jānis gan ir tāds kā Asīzes Franciska pareizticīgo līdzinieks
Nav, nav! Nopietni! Kaut vai izlasot to mazo brošūriņu latviešu valodā var atrast pierādījumus Jāņa negodprātam, karjerismam, viltībai un galu galā krišanai. |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.15 09:35:57
Papucs , būšu citu brošuriņu lasījis.
Kas vispār attiecas uz svētiem, labāk lai tie mums labticībā paliek kā skaisti,
bet tāli ideāli, jo ja mēs viņus sāktu analizēt ar šis dienas morāli teoloģiskajām mērauklām, viņi tādi paši kā mēs, nabaga grēcinieki, vien sanāktu. Vai arī mēs sevi paaugstinātu par vēl lielākiem svētiem.
|
Latvju luterānis  |
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:37:48
indriķis (labs)
Kāpēc tu neizmanto šo vienreizējo iespēju un neparādi, ka nabaga Latvju luterānis maldās?
Kur tieši Rakstos vai LTA ir teikts, ka zināms mazums vai daudzums maldīgas mācības baznīcā ir tolerējams? |
reālskolnieks [213.226.141.123] |
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:55:54
Vai nevar tā vienkārši izrēķināt, kur mazuma vai daudzuma maldīgas mācības baznīcā procents būtu lielāks, LELB vai tās oponentos no KLB? |
reālskolnieks [213.226.141.123] |
# Iesūtīts: 2010.09.15 11:07:05
Vispirms jāizstrādā metodoloģiju mazuma vai daudzuma maldīgas mācības baznīcā uzskaitei.
Jānosaka uzskaites parametri, ņemot vērā LELB un KLB mācītāju un draudžu locekļu skaitu un senāku un nesenu vēsturi.
Latvju luterānis te mums varētu būt labs padomdevējs.
|
reālskolnieks [213.226.141.123] |
# Iesūtīts: 2010.09.15 11:10:57
Kādas mērvienības mēs varētu izmantot?
Dievvārdumācībprocentus un maldumācībprocentus? 
Un kādas aprēķinu formulas ieviest? Lūdzu, jūsu ieteikumus. |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.15 17:44:59
K. V. F. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs , 15. lpp.
Mani dārgie draugi! Ja jūs gribat kļūt par krietniem mācītājiem baznīcā un skolā, tad ir ļoti svarīgi un nepieciešami līdz pēdējam sīkumam iepazīt visas kristīgās atklāsmes mācības. Taču ar to vēl nav sasniegts viss vajadzīgais. Tāpat ir visai nepieciešami, lai jūs prastu šīs doktrīnas arī pareizi pielietot. Ir svarīgi, lai jūs tās būtu ne vien aptvēruši ar prātu, bet lai tās visas būtu dziļi iespiedušās jūsu sirdīs un būtu parādījušas savu debešķīgo, dievišķo spēku; lai tās visas jums būtu kļuvušas tik dārgas, tik vērtīgas, tik tuvas, ka jūs nespētu nekā citādi, kā vien ar degošu sirdi liecināt un sacīt līdz ar Pāvilu: "Mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam," un ar visiem apustuļiem: "Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši."
|
Augsburgas ticības apliecība [213.226.141.110] |
# Iesūtīts: 2010.09.16 09:37:00
Šis ir gandrīz viss mūsu mācības kopsavilkums, kurā var redzēt, ka tur nav nekā tāda, kas nesaskanētu ar Rakstiem vai kristīgo baznīcu, vai Romas baznīcu, kā tas zināms no tās teologiem. |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.09.16 12:35:21
Filips Melanhtons Augsburgas ticības apliecības Apoloģijas Priekšvārdā (VG 75):
"Es rakstīju, cik vien savaldīgi spēju. Bet, ja kāds izteikums šķiet pārāk ass, tad man jau iepriekš jāsaka, ka es vēršos pret [pāvestiešu] teologiem un mūkiem, kas sarakstīja [ATA] Atspēkojuma rakstu... es ievēroju, cik viltīgi un apmelojoši tas ir uzrakstīts, tā ka dažos jautājumos tas varētu pievilt pat uzmanīgu lasītāju. .. mēs nevaram atmest patiesību, kas ir tik skaidra un baznīcai nepieciešama." |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.16 12:45:51
Vēl ne labais indriķis, kurš, labs kļūstot, tomēr neatsauca paša parakstīto (2008):
"LTA māca, ka patiesas baznīcu sadraudzības pamatā ir pilnīga saskaņa mācībā par dievišķajiem žēlastības līdzekļiem, par to saņemšanu un lietošanu..
Svētie Raksti māca noraidīt ārējo baznīcu sadraudzību jeb kopību ar tiem, kuri neapliecina vienu un to pašu ticību jeb - apliecina citādu ticību. Tātad šis noraidījums nav kaprīze vai patvaļīgs lēmums baznīcas politisko attiecību kārtošanā vai viens no iespējamiem risinājumiem, bet Rakstos skaidri dota pavēle .." |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.16 13:48:27
Cilvēkiem ar ķeceru mednieciņu sindromu, kā tev, Latvju luterāni , šis kuri neapliecina vienu un to pašu ticību jeb - apliecina citādu ticību
paver jo plašas iespējas meklēt un atrast to citādo ticību jebkurā mazliet atšķirīgi domājošā mācītājā vai draudzes loceklī, vai ne.
Bet neapšaubāmi svētīgāka ir otra alternatīva, atpazīt vienu un to pašu kristīgo ticību arī citos kristiešos.
Jo, vai luterāņi Latvijā mācībā par dievišķajiem žēlastības līdzekļiem, par to saņemšanu un lietošanu turas, piemēram, pie Cvinglija vai sakramentāriešu uzskatiem?
No otras puses, vai viņiem būtu jāturas pie shizmatiķu, sektantiešu un separātistu uzskatiem par baznīcu?
-------------------------------------------
Bet man ir patiess prieks un svētīgo Mārtiņa un Filipa, kā arī Aigara, citu brāļu un savā vārdā es tev pateicos par Luterisko ticības apliecību ( kurās vienmēr ir vērts ieskatīties, lai atsvaidzinātu ticības atziņas ) un arī manu ( un mūsu ) necilo teoloģisko tekstu popularizēšanu.
Paldies, liels paldies tev.
|
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.16 17:01:07
Jautājums luteriskās teoloģijas pazinējiem: Vai indriķa un viņa brāļu ticības apliecība saskan ar Rakstiem, vai to var labi izskaidrot, vai arī luteriskājā baznīcā tā ir nosodāma kā ķecerība?
..svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.16 17:06:30
Latvju luterānis
Nu piesējies pie neveikla izteiciena un ļauni priecājies?
Labāk izlasi - http://www.christianitytoday.com/globalconversation/september2010/for.. d.html
Varbūt domas iegrozīsies kādā jēdzīgākā virzienā, un pateiksi ko labu par Reformācijas aktualitāti mūsdienās |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.09.16 17:13:20
Aivar
Šis "neveiklais" u.tml. izteicieni bija iekļauti oficiālā dokumentā, kas esot ticis apspriests "ilgā laika posmā" un kas vienu ortodoksu baznīcu pasludināja par pāvestību. Šis "neveiklais" izteiciens nekad nav tik publiski atsaukts, cik izplatīts. Gluži otrādi. Indriķis pat varētu mēģināt pierādīt, ka tā tic, māca un apliecina luteriskā baznīca: "..svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā".
Ko lai dara, ka manas domas darbojas nejēdzīgā virzienā - LTA. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.16 17:57:04
Latvju luterānis
Nu tad atpūtai citāts no tās rakstu sērijas pa Reformāciju 21 gs. "How do pre-Christians see evangelists? As their friends? Or do they see us as belligerents, heavy-handed and fighting even with each other?"
un kāda Sv. Rakstu vieta
Efeziešiem 2:13 Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi.
14 Jo Viņš ir mūsu miers: Viņš abus darījis par vienu un noārdījis starpsienu, kas mūs šķīra, proti, ienaidu,
15 atceldams pats Savā miesā bauslību ar viņas daudzajiem priekšrakstiem, lai Sevī abus pārradītu par vienu jaunu cilvēku un nodibinātu mieru,
16 lai, nonāvējot ienaidu pie krusta, salīdzinātu vienā miesā gan vienus, gan otrus ar Dievu.
|
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.16 18:30:08
Aivar
Vai tad misūrieši to LA nemācīja?
K.F.V. Valters, Kādēļ mūsu mācītājiem, skolotājiem un pasniedzējiem būtu bez ierunām jāparaksta mūsu baznīcas simboliskie raksti, (Mantojums, 1996, 2, 11.lpp.):
Bezierunu parakstīšanās ir svinīgs paziņojums, kuru indivīds, kurš vēlas kalpot baznīcai, sniedz, apzvērot, ka 1) viņš apstiprina simbolisko grāmatu doktrinālo saturu, jo viņš atzīst, ka tās pilnībā atbilst Rakstiem un nevienā jautājumā, ne svarīgākā, ne mazāk svarīgā, nav pretrunā ar tiem; 2) ka viņš tādēļ no sirds tic šai dievišķajai patiesībai un ir pilns apņēmības sludināt šo mācību nesagrozītā veidā. Lai kādu pozīciju kādu konkrēta mācība neieņemtu simbolu .. doktrinālajā sistēmā, lai kāda nebūtu forma, kādā tā būtu atklāta, .. bezierunu parakstīšanās attiecas uz visu simbolu saturu un neļauj parakstītājam nevienā punktā izteikt kādus iebildumus ." |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.16 19:10:52
Latvju luterāni , tu esi tik iepriekšparedzams ar minēto `posma` citātu.
Tikpat iepriekšparedzams , cik zināmajiem notikumiem - KLB rindu "tīrīšanai" pa pēdām izveidojot mācību prezentācijai KLB "1.slēgtajā koncilā" par to, ka "aizstāvot Evaņģēliju" ( t.i. savu merkantilu mērķu dēļ atbrīvojoties no nevēlamajiem ) baznīcu satversmes un citi dokumenti īpašajiem "kibernētiem"- baznīcu vadītājiem nav jāņem vērā.
Tas pēc mūsu saskaņā ar bijušās KLB satversmi ierosināto ārkārtas koncila sasaukšanu, uZ kuru sekoja tava no Reformācijas laikiem luterāņiem tik pazīstamā replika - "kas viņi tādi, lai es to darītu." ("ko šis mūks iedomājas"!)
Interesanti, vai tu nevarētu tādā pat veidā, "aizstāvot Evaņģēliju" atcelt LTA, pieredze taču ir.
Iedomājies, kādas jaunas iespējas "aizstāvēt Evaņģēliju" radītu šīs "kibernētiskās" pieejas padziļināta pielietošana ... |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2010.09.16 19:24:14
"1.slēgtais koncils" "ārkārtas koncils" - nu jūs veči dodat. Kad Latvijā būs vispasaules koncils? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
