Aivars 
|
Iesūtīts:
2010.08.22 22:50:34
Jaunais katoļu arhibīskaps apgalvojot : Ja arī katoļi un luterāņi apvienosies, tad abas puses saglabās savu identitāti, jo nevienu neinkorporēs ar varu vai pret viņu gribu, svētdien pārraidītā intervijā LTV raidījumam "de facto" atzīst jaunais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. |
|
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.22 13:35:24
Latvju luterāni,
Un kā noskaidrojās še -
Mūsu ticības apliecību rakstu veidotāji Dieva spēkā un Svētā Gara vadībā skaidri ir nojautuši to postu, ko var nest abstrakta taisnošanas mācības gabalu apgūšana – šis Dieva vēstures "īsais kurss", kas runā par ticību un ignorē mīlestību. Tās var radīt teoloģiskus monstrus, kas ar Dieva vārdu uz lūpām turpina nīst un nežēlīgi apkarot savus tuvākos , savu drošību un attaisnojumu meklēdami aplamā atsaucē uz Kristu. ,
tu arī bez kāda Millera esi atkāpies no dievišķās patiesības, tātad, tevis paša vārdiem - heterodokss.
----
Ar "Millera dogmatiku" uzaugušie mācītāji viņu ir pareizi sapratuši, Luterāņu Baznīcai - Misūri Sinodei nodibinot altāra un kanceles kopību ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.
----
Ar to es arī pielieku punktu mūsu neauglīgajai sarunai,
kā saka Dieva vārds, divas vai trīs reizes aizrādījis, no tāda izvairies.
(Tā esmu aizrāvies, aizrādīdams tev pa virsu tavas dvēseles labad.
Interesanti, ka krievu JD tulkotāja Kasiana versijā lietots - no tāda, kas turas pie- uzkava tolka t.i. šaura novirziena.)
|
Latvju luterānis  |
# Iesūtīts: 2010.09.22 18:54:07
Par kristieša pazīmi - K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 23:
Otrais vakara priekšlasījums (1884. gada 19. septembrī)
Bet, ja tiekšanās pēc patiesības, pēc skaidrības jautājumos par Dievu ir ikviena kristieša neatņemama pazīme, tad jo lielākā mērā tā tas ir ar teologu. Nav iedomājams teologs [izņemot labo indriķi], kuram nebūtu lielas intereses par kristīgo mācību. Pat ja viņam tas ir tikai ticības ceļa sākums, neviens [mācības] punkts tam nešķiet par niecīgu. Katra doktrīna tam ir zelta, sudraba un dārgakmeņu vērta. Lai Dievs dod, ka tā tas ir arī jums! Tad jūs izsalkuši nāksiet uz šīm stundām un atkal un atkal jautāsiet: "Kas ir patiesība?" Ne tā, kā Pilāts, bet kā Marija, kas sēdēja pie Jēzus kājām un ieklausījās katrā Viņa vārdā. Tad arī šīs stundas nesīs jums lielu svētību, lai cik necils arī būtu darbarīks, ar kuru jums tiek nesta šī patiesība. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.22 19:47:29
indriķis (labs)
Zini, bet nu, izskatās gan pēc divu pusaugu puiku strīdiņa meitenes priekšā  |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.23 14:41:55
Aivar
Vai tu piekrīti Valtera teiktajam?
Nav iedomājams teologs, kuram nebūtu lielas intereses par kristīgo mācību. Pat ja viņam tas ir tikai ticības ceļa sākums, neviens [mācības] punkts tam nešķiet par niecīgu. Katra doktrīna tam ir zelta, sudraba un dārgakmeņu vērta. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.23 14:48:03
Latvju luterānis
Vai Tu uzstāj uz Valtera nemaldības doktrīnas lombardu un juvelierizstrādājumu jautājumā? |
dāvis [134.2.165.13] |
# Iesūtīts: 2010.09.23 14:52:58
Latvju luterānisNav iedomājams teologs, kuram nebūtu lielas intereses par kristīgo mācību nepareizi. musulmaņu teologiem vai rabīniem (tīrā veidā teologus nav nācies manīt) interesei par kristietību ir otršķiriga nozīme. |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.23 15:01:00
Aivar
Es tikai aicinu šajā forumā uz intelektuālu godīgumu. Pie foruma ateistiem tas, diemžēl, ir daudzkārt lielāks nekā pie daudziem šī foruma kristiešiem. Jo pēdējie labi zina, ka nedrīkst teikt patiesību - "kristīgā mācība mums vairāk vai mazāk (kā nu kuram) pie ..." Vai šī foruma diskusijas tev rada citādu iespaidu?
dāvi
Pacel acis uz augšu un izlasi tēmu - runa tomēr ir tikai par kristiešiem un viņu identitāti. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.09.23 15:04:25
Latvju luterānis
Skatoties uz Tev, tiešām rodas nelāgs iespaids par tavu vēlēšanos noskaidrot patiesību un intelektuālo godīgumu. Ko nozīmē kaut vai šī pēdējā karogošanās ar visnotaļ frāžainu un pretrunīgu citātu?
Re, tas pats Valters saka arī tā: Certainly it would, obviously, be wrong to shatter the bond of brotherly and churchly fellowship for the sake of what are truly mere, secondary doctrines, which are not included in the golden cask of the revealed articles of faith from God to save us.” (C.F.W. Walther) |
Latvju luterānis |
# Labojis Latvju luterānis: 2010.09.23 15:19:14
Aivar
Ja tev padodas citātu meklēšana, tad taču tu arī zināsi atrast tos LTA citātus, kas prasa pilnīgu vienprātību kristīgās mācības jautājumos un pareizu sakramentu pārvaldīšanu, pirms pasludināt baznīcas vienību.
Tas, ko tu nevēlies atklāti pateikt, - es, Aivars, nepiekrītu LTA šajā ziņā. Par cik ATA artikuliem LELB mācītāji spētu vienoties, ja būtu nopietna diskusija? Liberāļi, kam vēl gribās gozēties Lutera vārda saulītē, vismaz ir godīgāki un neslēpj, ka ir gudrāki par Luteru, LTA un Rakstiem.
Turklāt - vai neesi lasījis jau sen latviski tulkoto Valtera rakstu par LTA bezierunu parakstīšanu? Vai tu šo cienījamo teologu gribi pataisīt par kaut kādu vienaldzīgo mācības lietās? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.09.23 15:27:46
Latvju luterānis
Man rodas aizdomas, ka Tev ir kaut kādas problēmas ar informācijas analīzi, un Tu vienkārši nespēj uztvert otra teikto vai arī iedomājies, ka otrs ir apgalvojis kaut ko, ko viņš ne reizes nav sacījis.
Netērēšu savu laiku atbildot uz retoriku `a počemu bez šļapi`. |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.23 15:38:54
Aivar
Jā, man ir problēmas - laikam jau jūsuprāt pārāk burtiski un nopietni uztveru Rakstus un LTA. Par kādu analīzi un kādu uztveri tu runā, ja neko nepasaki. Jūs te varat dienām spriedēlēt par margināliem jautājumiem, bet par Rakstos skaidri izteiktām un LTA apliecinātām mācībām nespējat pateikt ne pušplēsta vārda.
To pašu indriķa apliecību "svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā" tu nevēlies komentēt, kaut gan, šķiet, zini, ka tā ir nekristīga.
Bet nu paldies vismaz par to, ka negāni mani kā pindriķis. |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.24 12:41:36
Par jebkuras maldu (Bībelē nepamatotas vai tai pretējas) mācības postošo ietekmi - K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 31-32:
Trešais vakara priekšlasījums (1884. gada 26. septembrī)
Draugi, tikpat šaurs, kāds pēc paša Kristus vārdiem ir ceļš uz Debesīm, ir arī patiesās mācības ceļš. Jo patiesā mācība jau nav nekas cits, kā mācība par ceļu uz Debesīm. Cik viegli cilvēks, ejot caur biezu mežu, var noklīst no šaura, maz iemīta ceļa tiklab pa labi, kā pa kreisi, to negribot un neapzinoties tikpat viegli ir arī iespējams nomaldīties no maz staigātā patiesās mācības šaurā ceļa, kas tāpat ved caur maldu mācību biezokni. Un tad gājiens var beigties vai nu fanātiķu, jūsmotāju mācību purvā, vai racionālisma bezdibenī. Tāpēc ar to nav nekādi joki. Maldu mācība ir nāvīga inde dvēselei. Gluži kā liels viesu pulks, kas sēž pie mielasta galda, baudot sazāļotu dziru, var šķirties no šīs laicīgās, miesīgās dzīves, tāpat arī liels klausītāju pulks, klausoties sludināšanu, kurai piejaukta maldu mācības inde, var nonākt garīgā, mūžīgā nāvē. Jau viens vienīgs aplams mierinājums, viens aplams nosodījums var laupīt cilvēkam dvēseles pestīšanu, un tas ir jo vairāk iespējams tādēļ, ka mēs pēc savas dabas esam vieglāk pieejami spožajai, apžilbinošajai saprāta gaismai nekā patiesībai. "Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast." (1. Kor. 2:14)
No iepriekš sacītā jūs varat redzēt, cik tas ir muļķīgi, jā, kāda briesmīga apmātība te atklājas, kas pārņēmusi daudzu ļaužu prātus, kuri zobgalīgi izsakās par patieso mācību: "Beidziet taču reiz klaigāt! Patiesā mācība! Patiesā mācība! Tas viss noved vienīgi pie nedzīvas ortodoksijas. Labāk rūpējieties par šķīstu dzīvi, tā jūs panāksiet īstu kristietību." Tāpat es varētu sacīt kādam lauksaimniekam: "Nu, nerūpējies taču vienmēr par to labo sēklu! Rūpējies labāk par labiem augļiem!" Tieši rūpes par labu sēklu taču ir īstās rūpes par labiem augļiem. Tā rūpes par pareizo mācību ir tieši īstās rūpes par patiesu kristietību un par patiesu kristīgu dzīvi. Maldu mācība ir kā nezāļu sēkla, ko iesēj ienaidnieks un no kuras izaug ļaunuma bērni. Kviešu sēkla ir patiesā mācība. No šīs sēklas izaug bērni, kuri jau šajā dzīvē pieder Jēzus Kristus valstībai un reiz tiks uzņemti godības valstībā. Kaut Dievs jau tagad jūsu sirdīs modinātu nopietnas bailes no maldu mācības, dziļu nepatiku pret to, un savā žēlastībā piešķirtu jums svētīgu ilgošanos pēc īstas, pestīšanu nesošas patiesības, ko Viņš pats mums sniedzis savā atklāsmē. To lai veicina arī šie vakara priekšlasījumi.
|
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.24 21:33:34
Katolāņu baznīcas himna:
Dievs Kungs ir mūs stiprā pils, Reiz ticēj` luterāņi,
Bet mums no tā ne auksts, ne silts, Mēs esam katolāņi!
Visļaunais ienaidnieks, - Tās pasakas un nieks,
Tie veci murgi vien, Ko atmetam nudien,
Kas mums var pretī stāties! |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.24 21:39:00
2. pants
Ak, mūsu spēciņš ļoti vājš, - Kas ir šos melus sējis?
Mēs katrs pats sev pestītājs, Ko katrs sev izredzējis!
Tam vecais Ādams vārds, kas nekad netiks bārts,
Viņš stiprais karavīrs, kā dievs, ne cilvēks tīrs,
Tā elkons paliks varens! |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.24 21:50:34
3. pants
Lai būtu sprediķis cik garš, Kas mūs grib norāt vāri,
Mūs tomēr sarga remdens gars, Tas pastāv visam pāri,
Tas valda baznīcā, Un mūsu sirsniņā,
Kas mums ko padarīs? Kas vēl mūs nosodīs?
Nekas mūs nespēj baidīt! |
Latvju luterānis |
# Iesūtīts: 2010.09.24 22:05:08
4. pants
Tam Dieva vārdam nāksies rimt, To veiksim, savu sakot,
Mēs neļausim mūs` štellei grimt, To glābsim, ļaunu darot.
Grib tie mūs atmaskot, Mūs negod` atklājot,
Lai notiek mūsu prāts, Tiem netiks izdabāts,
Mums pasaul`s manta paliek! |
uzraugs  |
# Iesūtīts: 2010.09.24 22:06:20
Latvju luterānis
Tā ir jūsu baznīcas himna? Nākas aizrādīt, ka LELB forumā tai nav vietas |
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.09.24 22:09:53
Latvju luterānis
"Mēs esam katolāņi!"
Āmen. Kas nepieder katoliskajai Baznīcai, tas nevar būt pestīts. |
Pīlēns Pēks  |
# Iesūtīts: 2010.09.27 18:20:29
Par kristīgu sludināšanu - K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 35-36:
Tātad bauslība un Evaņģēlijs jāpasniedz, nejaucot vienu ar otru. Kas nesludina skaidri un vienkārši, tas nesludina Kristu, bet sludina pats sevi, un kas sludina sevi, tas ar savu sludināšanu sūta ļaudis uz elli, kaut arī paši ļaudis teiktu: "Bet tas bija skaisti! Tas nu gan ir runātājs!" Pat patiesam, godīgam mācītājam viņa grēcīgajā miesā var rasties augstprātīgas domas. Bet, tikko viņš to pamana, lai bēg no tām pie Dieva, beidzot lai Viņš to atbrīvo no tādām augstprātīgām domām. Un tad viņš var pazemīgs atkal kāpt kancelē. Tas jau arī ir pie katra nomanāms, vai viņa vārdi nāk no sirds, vai ne.
Jūs, protams, nevarat runāt kā Luters, bet jums tomēr jābūt skaidrībā par to: "Kā man sludināt bauslību pārdrošajiem un Evaņģēliju nabaga grēciniekiem?" Katrā sprediķī ir jābūt abām šīm mācībām. Ja viena no tām iztrūkst, tad ir skaidrs, ka arī otra ir nepareizi pasludināta. Jo aplams ir ikviens sprediķis, kas nesniedz visu to, kas ved pie pestīšanas. Patiesības vārds nav pareizi sludināts, ja sprediķa vienā daļā tiek sludināta tikai bauslība, bet otrā tikai Evaņģēlijs. Nē, topogrāfiskā dalīšana šeit neder. Abas daļas var būt ietvertas pat vienā teikumā, bet katram no klausītājiem ir jāpamana: "Tas domāts man!" Taču katram sprediķim, kaut tas būtu visnotaļ mierinošs un laipns, ir jāsatur arī bauslība.
|
Pīlēns Pēks |
# Iesūtīts: 2010.09.27 19:20:02
Par nepiekāpību mācības jautājumos - K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 39:
Ceturtais vakara priekšlasījums (1884. gada 3. oktobrī)
Ja kādu teologu spiež pakļauties un piekāpties kādā mācības jautājumā, lai beidzot varētu nodibināt mieru baznīcā, bet viņš tomēr atsakās kaut vai viena mācības punkta dēļ, tad šāda rīcība cilvēka prātam šķitīs kā neciešama stūrgalvība, jā, pat acīm redzama ļaunprātība. Tādēļ šādus teologus, kamēr vien viņi dzīvo, ne mīl, ne slavē. Vēl vairāk, vairums cilvēku viņus lamā par miera grāvējiem, pat par Dieva valstības grāvējiem. Viņus uzlūko kā nīstamus cilvēkus. Taču beigu beigās kļūst redzams, ka ļoti noteiktā, nepiekāpīgā turēšanās pie Dieva vārda skaidrās mācības nekādā ziņā neposta baznīcu. Vislielākajos nemieros tieši tas ir cēlis baznīcu un beidzot novedis pie patiesa miera. Tādēļ nožēlojama ir tāda baznīca, kurai nav vīru, kas stāvētu kā sargi uz Ciānas mūriem, lai ziņotu par ienaidnieka tuvošanos, un būtu gatavi stāties zem Jēzus Kristus karoga svētajam karam!
Mēģiniet iedomāties, ka Atanāsijs mācībā par Kristus dievišķumu būtu nedaudz piekāpies, būtu piekritis kompromisam ar ariāņiem un būtu samierinājies ar to, ko tie mācīja! Proti, arī viņi ticot, ka Kristus esot Dievs, tikai ne no mūžības. Viņi sacīja, ka ir bijis laiks, kad Kristus nebija; viņi uzskatīja, ka par Dievu Viņš esot kļuvis. Taču viņi piebilda: "Tomēr Viņš ir jāpielūdz, jo Viņš ir Dievs."
Kas būtu noticis? Jau toreiz baznīca būtu nogāzusies no klints, uz kuras tā ir dibināta, un šī klints ir vienīgi Jēzus Kristus. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
