atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību no luterāņiem uz baptistiem
ecic_miglā
Iesūtīts: 2008.09.23 22:19:15
Ko Jūs teiktu cilvēkam, kurš paziņo, ka maina savu konfesijas piederību no luterāņiem uz baptistiem?
Pašlaik galvenā tēma, kas tiek apspēlēta ir, ka luterāņu kristība nav spēkā, jo nav pareizā. Tad nu tagad tiks kristīta "pa riktīgam" iekš baptistiem. Un tiek likts liels uzsvars uz to, ka jaunizvēlētā konfesija ir pareizāka...
Un vispār internetā ir atrodama kāda objektīva informācija par šiem jautājumiem, atšķirībām utt., kas nebūtu otras konfesijas nolikšanas līmenī?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 16 . 17 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2008.09.25 09:41:21
vilks, katram savi trūkumi! Mēs - konservatīvie - bieži sajaucam meklējošo ticīgo jautājumus ar viņu apliecībām!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.09.25 10:41:37
vilks, tas ir no klasikas - "Viņš savu brūti ievilka krūmos un tik mutē un tik mutē"
Mulders
# Iesūtīts: 2008.09.25 11:19:40
vilks, par to jau tas joks... manuprāt pie Baptistiem un vispār tajā anabaptiskajā galā ir šī problēma (kas īpaši manifestējas pentakostālismā), ka vienā brīdī ticības objekts vairs nav Kristus bet pati ticība!

Bet... un te man jādod kredīts manam mācītājm... ja tu sāc pievērst uzmanību tam vai tu klausies un dzirdi, tu pārstāj dzirdēt un klausīties. Tad kad tu pievērs uzmanību tam vai tu tici, tu pārstāj ticēt!
brālis Teodors [78.84.225.84]
# Iesūtīts: 2008.09.25 11:25:06
Vienu es pateikšu - pie baptistiem ier garlaicīgi. No vispārējās priesterības nekā - sludinātājs viens pats lūdz, sludinātājs sludina , koris dzied, draudze tik klausās un ausās - retu dziesmiņu nodzied. Bet luterāņiem parasti visa draudze iesaistīta dievkalpojumā.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.09.25 11:31:15
brālis Teodors, liturģijas jautājums... kā te viuks jau teica, katra Baptistu draudze ir pa savam, tā kā var izrādīties, ka tūlīt atskries kāds Baptists un teiks, ka viņi visi tur iet rotaļās
Solveiga
# Iesūtīts: 2008.09.25 13:52:52
Mulders
Rotaļās mēs neejam, to dara bērni Svētdienas skolā - 2. stāvā, mums virs galvām
Bet citādi bez mācītāja šo to pastāsta arī slavētāji (kopējās dziedāšanas, kuras ir vismaz tikpat daudz, kā pie luterāņiem, vadītāji).
Tad vēl ir tāda Dievkalpojuma sastāvdaļa kā liecības, tajās gan parasti vairāk par 1 "parasto" draudzes locekli nerunā.
Ziņojumos nāk priekšā katras nozares pārstāvis (jaunieši, Svētdienas skola, māsu kalpošana jeb diakonija).
Un mums ir kopīgas lūgšanas. Parasti tās skaļi saka vismaz 10 cilvēki (Dievkalpojumā vidēji ir 40-50).
Jā, vienīgais, kas man likās visai dīvaini - ka pirmās kopīgās lūgšanas laikā ķermeņa stāvoklis nemainās, vien galva tiek noliekta. Protams, neviens neliedz celties kājās vai mesties ceļos, tikai lielākā daļa to nedara. Beigu lūgšanā stāv kājās. Kad ir lasījums no Bībeles, tad arī.
Kas attiecas uz sprediķu saturu, tad tas nu nez kāpēc ir tik luterisks, ka trakāk nevar Tāpēc es tur eju, un vēl tāpēc, ka mūsu laulībā tas sanāca kā tāds vidējais aritmētiskais starp pentakostālismu un luterismu
rainars
# Iesūtīts: 2008.09.25 20:57:38
`Domājams svarīgi kristietim ir atrast dzīvu draudzi kur ir iespējams dabūt stiprinājumu un stiprināt citus pielūdzot un slavējot Jēzus Krista dzīvo Dievu baudot Svētā Gara klātbūtni.Rom 14:10 Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!
11 Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam.
12 Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.
Rom 14:4 Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt.
13 Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.09.25 22:19:33
rainars

Tevis sacītais ļoti precīzi attiecas uz tiem, kuri liek pārkristīties - netiesāt to, ko Dievs pie šī cilvēka jau izdarījis un nejaukt brālim galvu ar velnišķām muļķībām. Ja cilvēks vienreiz ir kristīts, tad tas ir un skaitās uz visiem laikiem. Nekāda cita kristība vairs nav vajadzīga.
rainars
# Iesūtīts: 2008.09.26 07:42:07
Redz te jau tā interesanti ir vai nav vajadzīga.Mēs takšu zinām ka Bija Jāņa kristītāja kristība uz grēku nožēlu un zinām Viņa teikto par kādu kas kristīs ar svēto garu un uguni.Vēl ir tādas lietas ka apustuļi saka ja pagāni dabūjuši svētā gara kristību ta nevarot liegt ūdens kristību.Un arī otrādi.Tā jau nav miesas mazgāšana bet izlūgšanās Dievam dvēseles tīrību un dabūt aizstāvību.Nu kaut kā tā man sarīmējās.Te kaut kur diskusijās bija par to ka kāds ir nokrstīts mazumā vecmāmiņas ietekmē.Tas nozīmē to ka nav audzināts kristietīgā ģimenē un ir pasaulīgi un pat nodzērušies.Cik saprotu tad nav arī iesvētīti .Te pastāv ???????????????????
Atceramies arī Jēzus Kājas mazgāšanas procesu pirms Krustā sišanas.
Redz katra konfesijai salīdzinājumā ir kāda kļuda,bet mēs jau zinām ka tiek uzlūkota mūsu sirds nevis vaigs.Svarīgi ka tiecamies un cenšamies dzīvot Jēzus cienīgi.Viņš ir pilnīgs iepretī mūsu grēcīgajām miesām.Viņš -Jēzus mumss palīdz .
Mulders
# Iesūtīts: 2008.09.26 09:57:42
Solveiga, nuja... Es jau arī nepārmetu ka Baptistu Liturģija būtu kaut kāda tur mācītāja monologs... Pieņemu, ka dēļ baptistu draudžu autonomijas idejas, tas tā var būt kādās atsevišķās draudzēs, bet redz tu pati saki, ka pie jumsiem ir savādāk... Tā kā tā viš i!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.09.26 10:03:59
rainars, tu putro dažādas kristības!

Kristietībā ir VIENA Kristība... Viena Vienīga... Tā ir Kristība Trīsvienīgā Dieva Vārdā... !!! Šajā Kristībā cilvēks tiek kristīts ar ūdeni un saņem Svēto Garu...

Un tā ir viena Kristība! Tieši Viena!

Un kas svarīgi tā NAV Jāņa Kristītāja Kristība... tā ir beigusies jau pirms 2000 gadiem, un kopš tā laika ir viena vienīga Kristība... kas tiek izpildīta Vārdam Savienojoties ar Ūdeni un ar to mēs saņemam grēku piedošanu un Svēto Garu. Tā ir Rakstu Liecība!

Un Ingars to arī saka... Pietiek ar VIENU reizi kristīties šajā VIENĀ Kristībā! Citu Kristību vairs nebūs!

Bet ja tu liecies Pārkristīties, ar to tu dari Dievu par Meli! Ar to tu apliecini, ka tu NETICI ka Dievs var tev dot grēku piedošanu un Svētā Gara Dāvanu ar vienu reizi... Ar šādu Pārkristību tu visam Debesu Pulkam esi paziņojis ka tu netici Šai vienīgajai Kristībai, kurā ūdens un Vārds savienots dāvā tev pestīšanu, grēku piedošanu, Svētā Gara dāvanu un atbrīvošanos no velna varas. Kristoties otro reizi cilvēks apliecina, ka viņš NETIC, ka Dievs ir viņu apgraizījis sirdī jau pirmajā kristībā!

Tas ir tāpat kā neticīgais Toms, ja es neredzu tad neticu. Bet Kristus saka - svētīgi tie, kas neredz bet tic...

Labi... tiek vienmēr piedota šī nezināšana, jo patiešām, pārkristītāji pārkristās pārsvarā nezināšanas dēļ... Bēda tāda ir, ka pat pie Baptistiem pat tie, kas ir pārkristījušies, viņi joprojām nezin KAS ir Kristība, KO tā dod, un KURŠ ir tas, kas kristī - cilvēks vai Dievs! Ja Baptists zinātu, ka Kristī Dievs, tad viņš nešaubītos par mazu bērnu kristību iedarbību...
Tādējādi... vai nu Baptists NEZIN, ka tas ir Dieva Darbs, tamdēļ sastrādā muļķības, bet ja ZIN, ka tas ir Dieva Darbs, tad pārkristoties apliecina, ka viņš netic Dieva Darbam!
rainars
# Iesūtīts: 2008.09.26 17:49:59
Mulders labi ka tu esi perfekts un nekļūdies un zini par visiem 100% paņem baļķi no acs ārā.Vai var būt tu arī esi mesija .
redz ir jau arī tā ka Kristus ir pateicis mācīdami un kristīdami .ko tad tu teiksi ka nav bijusi mācība.Var jau arī bez kristības tikt pestīts kā noziedznieks pie blakus staba.Galvenais jau ir ticība.Filmā par Jeruzālemi bija parādīts baseins kur Jēzus māte pirms ieejas templī bija šķīstījusies.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.09.27 12:49:01
rainars

Nejau kristības trūkums pazudina, bet gan tās nicināšana. Kristība reāli objektīvi dod pestīšanu, ja mēs nevēlamies kristību, tad mūsu ticība nav patiesa.

Bībelē ir skaidri saprotams, ka Jāņa kristība atšķīrās no Jēzus kristības, lai gan abi viņi kristīja ar ūdeni (Jēzus pats nekristīja, kristīja Viņa mācekļi, taču tas nemaina lietas būtību)

Jānis kristīja uz grēku nožēlu, Jēzus pavēlētā kristība dod daudz vairāk - tā dod pestīšanu, Svēto Garu, dievbērnību, jaunpiedzimšanu, ticību. Jā Jēzus kristī ar Svēto Garu un uguni, taču, kad Viņš pavēlēja kristīt ar ūdeni - vai tad viņš domāja Jāņa kristību? Ja tā būtu, tad vai būtu rakstīts - liecieties kristīties ikviens Jēzus vārdā, lai saņemtu grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu?

Tāpēc man īpaši nepatīk termins "ūdens kristība``, jo es zinu, ka harizmāti cenšas ar to pateikt, ka ūdens kristība ir viena lieta, bet Jēzus kristība (ar Svēto Garu) kaut kas atsevišķs, bet bībele gan rāda, ka ūdens kristība ir kopā ar Svētā Gara kristību, kaut arī ne vienā laikā, tomēr tās ir saistītas, jo Svētais Gars nāk caur Jēzus pavēlēto ūdens kristību, ko nespēja dot Jāņa ūdens kristība. Kur ir atšķirība? Atšķirība ir tajā vārdā, kas ir klāt kristībā

Jānis kristīja uz grēku nožēlu - cilvēki saņēma grēknožēlas atziņu caur to

Jēzus pavēlētā kristība ir Tēva Dēla un Svētā Gara vārdā - cilvēki saņēma caur to Tēvu, Dēlu un Svēto Garu

Ja netici, atrodi to vietu Apustuļu darbos, kur kādi bij kristīti ar Jāņa kristību, bet pēc tam (šķiet tas bij Pāvils) viņus kristīja ar Jēzus pavēlēto krsitību - ne uz grēku nožēlu, bet uz trīsvienīgo Dievu, uz grēku piedošanu un Dievs to atšķirību apstiprināja ar Svētā Gara manifestāciju. Ne vienmēr tā notiek, taču pietiek ar šo reizi, lai uz mūžiem saprastu,ka Jēzus pavēlētā ūdens kristība dod Svēto Garu

Tātad ēl jo vairāk - ja Svētais Gars nāk caur Jēzus ūdens kristību, tad tas pierāda, ka šī ūdens kristība ir pilnībā Dieva darbs, ko Dievs veic ar cilvēka rokām.

Tā lūk Svētais Gars VIENMĒR ir piesaistīts ūdens kristībai Trīsvienīgā Dieva vārdā. Nav svarīgi, kad Viņš manifestējas - pirms, pēc vai krsitības brīdī, svarīgi ir saprast, ka šīs lietas ir nesaraujami saistītas, ka virs zemes liecina ūdens, asinis un Svētais Gars, kas nozīmē, ka Svētais Gars pie mums nāk caur kristību un turpina darboties caur svēto vakarēdienu, kad saņemam tā Kunga asinis un miesu. Saprotiet - šīs trīs lietas LIECINA par Viņa klātbūtni. ūdens - kristībā, asinis - vakarēdienā, Svētais Gars - Dieva vārdā un evaņģēlija pasludināšanā. tāpat arī protams zīmēs un brīnumos, taču tās ir nosauktas par LĪDZEJOŠĀM lietām

Tas ir kā kad kāda svarīga amatpersona ierodas, tad viņai ir līdz kāds dokuments, kas liecina par to, kas ir šī persona. Dokuments pats par sevi nav nekas, taču tas ir nepieciešams, lai pārējie zinātu, kas šī persona ir. Pieņmesim, ka tas ir sociālais darbinieks. tātad ne tikai dokuments, bet arī tas, ko viņš dara liecina par to, kas viņš ir. dokuments un darbi varētu būt analoģiski kā zīmes un brīnumi
rainars
# Iesūtīts: 2008.09.27 15:45:33
21 Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās,
22 un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts."
Mt3:14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: " Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis."
15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! J o tā mums vajag piepildīt visu taisnību. " Tad viņš to atļāva. 16 Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.
17 Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts."
Jņ3:5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.09.27 17:19:13
Apustuļu darbi 19. nodaļa

1 Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus,
2 viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir."
3 Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību."
4 Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum."
5 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.
7 Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.


Un Jēzus kristība ir šī:
18 Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.
19 Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
20 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."


Jēzus saņēma Jāņa kristību, lai kļūtu cilvēkiem līdzīgs visās lietās. Jāņa kristība bij uz grēku nožēlu, to apstiprina Jāņa neizpratne, kāpēc Jēzu vajag kristīt, jo Viņam taču nav grēku, ko nožēlot.

Bet balodis, kas bij Svētais Gars norādīja uz Jēzu, ka Viņš ir tas, kurš kristīs ar Svēto Garu, nevis, ka Jāņa kristība ir tāpati Jēzus kristība.

Ievēro būtisko atšķirību, draugs - Jānis kristīja grēku nožēlā, bet Jēzus kristīja uz DIevu, grēku piedošanā ar Svēto Garu. Lai gan Jēzus pats neizpildīja kristības rituāla ārējo daļu (domājams, lai tie, kuri kristīti no Jēzus rokas neuzpūstos pret tiem, kuri kristīti no mācekļu rokas), taču Jēzus izpildīja kristības reālā spēka daļu - piepildīja to ūdens kristību Trīsvienīgā Dieva vārdā ar reālu glābjošu spēku.
rainars
# Iesūtīts: 2008.09.27 20:55:55
Skaidrojumi daudz un dikti un neviens nesaka ka viņējais nepareizsais.Ar savu lietu sapratni šausalīgi uzbāzties un kādam ieborēt Jādomā nav Jēzus mācības pamatā .
Mk.7:15 Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku."
Ingars
# Iesūtīts: 2008.09.28 19:38:21
rainars

Tā nav mana izpratne, tas ir kā rakstīts bībelē.
rainars
# Iesūtīts: 2008.09.28 19:54:17
Dieva mieru saglabāt visu nedēļu ,lai palīdz atmiņas par šodien Dievkalpojumā pieredzēto.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.09.28 19:58:26
rainars

jā jā Ainār zinu, esmu pārāk uzvilkts un ieciklējies. Miers ar tevi ar brāl
rainars
# Iesūtīts: 2008.09.28 20:01:14
Lai Jēzus kungs tev palīdz tikt galā ar šo bēdu un dod garu pietuvināties Dievam.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 16 . 17 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 10 , pavisam kopa bijuši: 45656