andris 
|
Iesūtīts:
2008.08.01 09:18:09
Kā es to sapratu, Jēzus izcieta mocības un mira pie krusta lai tie, kas viņam tic, tiktu atpestīti no grēkiem.
Reiz mācītajs baznīcā aicināja sevi iztēloties Jēzus vietā, iedomāties, kā būtu, ja mani nonāvētu piesitot pie krusta (radās slikta sajūta kautko tādu pat iedomājoties), lai izprastu Jēzus upuri.
Bet, gadus vēlāk, atgriežoties pie tās domas, man rodas šaubas.
Lai, iedomājoties sevi Jēzus vietā, objektīvi izvērtētu situāciju, man ne tikai būtu jāiztēlojas fiziskās mokas - sāpes (cilvēka aizsardzības mehānisms, kas mūs brīdina par kermenim nodarītiem bojājumiem), bet arī tas ka es jau iepriekš zinu prezīzi kā, kad un kuras ķermeņa daļas var tikt traumētas... un ka jebkura trauma nav ilglaicīga, tā pilnībā sadzīs, jo es esu nemirstīgs un ar spējām jebkurā bridī neirtalizēt jebkuru uzbrucēju.
Vai es viens secinājis ka mums tādam pazemojumam būtu grūti iziet cauri tik tādēļ ka neesam tik pazemīgi - nevarētu atturēties no spēju izmantošanas mocītāju neitralizēšanai? |
|
Balss  |
# Labojis Balss: 2008.12.09 23:53:00
Noasveidīgais
Protams, Jēzus pats jau teica - tas nav nekāds jaunatklājums - ka farizeju izpratne par Dievu un tuvāko ir ačgārna, burta kalpība un liekulība.
Vai Jēzus mirst tāpēc, lai atbŗivotu mūs no nepareiziem priekšstatiem par Dievu?!
Vai tiešām man būtu jāmeklē un šeit jāiekopē visas vietas, kur Jēzus izsakās par savu misiju, par savu sūtību cilvēku glābšanai? Tu taču tās zini labāk par mani! Tikai tavi secinājumi veidojas kaut kādi dīvaini.
Tu saki, ka tie ir meli, ka Jēzus nāve bija nepieciešama cilvēku glābšanai... Nu, kas gan man te ko vairs piebilst?... |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 01:33:15
Balss
Šis kopsavilkums skan vairāk kā savādi... Ja Noasveidīgais nebūtu gudrs mācītājs, gribētos teikt, ka tā ir biezputra... vismaz manām teoloģiski neizglītotajām ausīm.
Noasveidīgais
es teiktu, ka ārpus foruma noasveidīgais nemaz neeksistē!
Man šķiet, ka Noasveidīgais no kanceles runā ne tik savādi kā šeit. Bet varbūt es kļūdos.
Noasveidīgais
Aizliegumi - apkopoti novērojumi par to, kādas darbības strauji izraisa krīzes iestāšanos (piemēram, aizliegts gulēt ar tuvākā sievu. Tas var izraisīt nekontrolējamu reakciju. Aizliegts nogalināt, jo tas var izraisīt nekontrolējamu atriebību utt).
Tad kurš izgudroja baušļus? Dievs vai cilvēks? No Noasveidīgā rakstu darba konteksta izriet, ka cilvēks. T.i., es no Tevis rakstītā izlasīju, ka Dievs radīja visu labu, tad cilvēks to intensīvi bojāja un Dievs nelikās zinis, līdz otreiz pievērsās cilvēcei nākot personīgi Jēzus personā. |
Noasveidīgais  |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 10:03:58
Balss,
Tu saki, ka tie ir meli, ka Jēzus nāve bija nepieciešama cilvēku glābšanai... Nu, kas gan man te ko vairs piebilst?...
Šis Tavs teikums mani kārtējo reizi satriec. Vai Tu varētu man norādīt vietu, kur un kad es esmu teicis, ka Jēzus nāve nav nepieciešama cilvēku glābšanai?
Attiecībā par tiem farizejiem. Jēzus nāve izceļ gaismā to, cik smagas, postošas un visaptverošas sekas var būt mūsu maldiem par Dievu. Pie tam - ņem vērā - Jēzu nogalināja cilvēki, kuri "lasīja Bībeli", proti, Vecās Derības Rakstus pat vairāk par mums... Ko tas nozīmē? Vai mēs darītu gudri sakot, ka viņu nomaldīšanās bija tikai nejauša sakritība, kura mūs neskar? Jeb drīzāk jāsaka, ka viens no Jēzus nāves efektiem vai rezultātiem ir tieši tas, ka tiek satricināti mūsu aplamie priekšstati par Dievu? |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 10:21:54
Mārtiņ,
Tu uzdod interesantu jautājumu.
Pajautāsim tā: vai pirms Mozus devās kalnā un nonesa plāksnes, cilvēce pazina aizliegumus (tabu likumus)? Noteikti jā. Vai tos viņiem - pagāniem - sirdī bija ierakstījis Dievs? Dažos gadījumos varam teikt jā, bet dažos - nē.
Proti, tautas pazīst arī pilnīgi ideotiskus aizliegumus un ideotiskus likumus. Tas nozīmē, ka likumu tapšanā bijis savs "gadījuma raksturs". Kaut kas savā laikā krīzi ir izraisījis un tā kļuvis par "ļauna tuvošanās zīmi", ko neviens nedrīkst nesodīti darīt. Taču daži likumi ir ļoti saprātīgi un pilnībā saskan ar to, ko vēlāk lasām Mozus bauslībā (un jebkurā saprātīgā likumdošanas sistēmā).
Tas, ka aizliegumu galvenais autors ir cilvēks, pierādāms arī ar to, ka senākie "likumi" vienmēr ir negatīvi. Proti, cilvēks pamana to, kas izraisa krīzi (ko nedrīkst darīt), bet viņam nav ne jausmas, kas ir jādara, lai krīzi novērstu (pozitīvais likums). Tabu nozīmē "nedrīkst". Bez jautājumiem un atbildēm: kāpēc?
Un tomēr - Tavs jautājums nav vienkārši atbildams.
Jo tas, ka aizliegumus cilvēki "atklāj" prakses ceļā, nenozīmē, ka tie nesaskan (vismaz dažos gadījumos) ar Dieva gribu, kas ir mūžīga un primāra iepretī jebkuram cilvēku veidojumam.
Taču teoloģijā tiek izšķirta Dieva sākotnējā griba (īstenais darbs) no sekundārās gribas (svešā darba).
Mozus bauslība tiek dota, reaģējot uz cilvēku vidū mītošo ļaunumu. Kā mūsu teologi to saka: tie ir laužņi mežonīgu zirgu mutē. Šie likumi uzrāda Dieva gribas atspulgu grēcīgajā pasaulē (kas, starp citu, nesakrīt ar Dieva sākotnējo gribu)... Cilvēks, kurš patiesi žēlo savu zirgu, īstenībā nav priecīgs, ka viņam laužņi jālieto. Taču nav iespējams bez tiem iztikt...
Piemēram, likums nomētāt ar akmeņiem laulības pārkāpēju. Varam saprast tā motīvus. Visas tautas kaut ko līdzīgu pazīst - kopīga nolinčošana. Likuma mērķis - nolinčot vainīgo, lai nesāktos savstarpējas nebeidzamas cīņas. Vainīgā tuviniekiem pirmajiem jāmet akmens (tā vismaz pētnieki domā), lai pierādītu, ka šī nāve nav pielīdzināma slepkavībai, par ko tiks prasīta atriebība, bet - tas ir Dieva pavēlēts veids, kā izbeigt morālu izlaidību tautas vidū.
Bet Jēzus? Ne gluži atceļ, ne gluži piemēro šo likumu. Viņš parāda, kas ir Dieva patiesā griba: nevis nogalināt, bet mainīt, glābt. Tad tas bija vai nebija Dieva gribas izpaudums: viņai jāmirst!
Sanāk pretruna. Bet tā risināma, saprotot, ka Mozus bauslības mērķis bija 1) novērst ideotiskos likumus; 2) sakārtot sabiedrību zināmās robežās; 3) novērst krīzes, kas varētu to iznīcināt; 4) sagatavot cilvēkus Kristus nākšanai.
Dievs darbojās pirms Kristus, bet pestīšana atnāca tā īsti vienīgi līdz ar Viņu... |
neielogojies [84.237.169.144] |
# Iesūtīts: 2008.12.10 11:05:11
Noasveidīgais
Mana interese ir tīri praktiska, ja kāds prasītu vai iet uz iesvētes mācību pie Noasveidīgā (Nu viņa jau gan nav, bet ir tas kas devis viņam garu), tad zinātu ko teikt.. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.12.10 11:14:19
Noasveidīgais
Šeit ir tevis rakstītais:
Jēzus mirst pie krusta tāpēc, lai dāvātu mums ............... glābšanu no ticības meliem par to, ka upurēšana ir nepieciešama,
Tu, protams, teiksi, ka nebija nepieciešama upurēšana, bet gan TIKAI Jēzus nāve... |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 12:19:39
Balss ,
jau labāk. Pirmkārt, svarīgi pamanīt, ka Tevis citātajā teikumā es nesaku: "Jēzus nāve nav nepieciešama pestīšanai", gluži otrādi - aprakstu Jēzus pienestā upura sekas. Tikai - stop! - te nevis cilvēki pienes upuri dusmīgajam Dievam, bet Dievs uzupurējas, atdodams sevi dusmīgo cilvēku rokās. Tas ir Viņa upuris - uzupurēties mūsu dēļ! Uzupurēties tāpēc, ka vienīgā alternatīva būtu vienkārši iznīcināt šos ļaundarus, kas pacēluši savas rokas pret Dieva Svaidīto. "Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara".
Tagad es mēģināšu uzminēt domu gājienu: Tu teiksi, ka upurēšana taču bija paredzēta jau VD!
Jā, tikai pateicoties VD mēs spējam par Kristus nāvi runāt nevis politiskos jēdzienos ("tas bija kāds neizdevies dumpinieks, kuru romieši taisnīgi vai netaisnīgi sodīja" ), bet reliģiskos jēdzienos ("šī ārēji politiskā rīcība, patiesībā bija upurēšanas akts, kurā notika kaut kas apbrīnojami līdzīgs tam, kas ikdienā notiek Templī, nogalinot izraudzītos dzīvniekus" ).
VD mums ir iemācījusi:
1) upurēšana sākotnēji ir cilvēku iniciatīva (Gen. 4. - Kains un Ābels pienes upurus bez jebkādas Dieva pavēles to darīt; Jer. 7 " 22 Jo Es jūsu tēviem tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, neko nenoteicu, nedz pavēlēju par dedzināmiem un kaujamiem upuriem, 23 bet Es tiem devu šādu pavēli: klausait Manu balsi, tad Es būšu jūsu Dievs, un jūs būsit Mana tauta; staigājiet pa visiem tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas! 24 Bet tie Man neklausīja un savas ausis neatvēra; tie staigāja pēc savas ļaunās sirds padoma un pagrieza Man muguru un ne vaigu. " ), kuru vēlāk Dievs ir pedagoģisku un pestīšanas nolūku dēļ akceptējis - bet stingri reglamentētā veidā;
2) upurēšanas īstais iemesls ir cilvēku grēki (proti, upurēts tiek grēku dēļ, nevis Dieva sadistiskai patikai redzēt dzīvnieku mokas, kad no viņu uzšķērstajiem kakliem šļācas asinis, viņiem gārdzot agonijā) - tas tiek uzskatāmi parādīts ar Passā un Jom Kippur rituāliem;
3) upurēšana ir tikai norāde uz to, kas ir bijis un kas vēl būs (Kristus)
Jēzus laikā jūdu izpratnē upurēšana ir kļuvusi par pilnīgi pašsaprotamu lietu. Templī pat ir speciāli servisi, kuri piedāvā uz vietas iegādāties vajadzīgos upurējamos dzīvniekus - visādām dzīves situācijām, tā teikt. Nevienam vairs nenāk prātā, ka šī - šķietami, taču paša Dieva gribētā sistēma - ir cēlusies no un norāda uz tumšu noslēpumu - kas ir patiesais upurēšanas sākums un gals, Alfa un Omega?
Alfa un Omega upurēšanai ir cilvēka upuris. Visi pagāni pazīst cilvēku upuri. Un visi pagāni zina, ka vēršu un āžu asinis spēj darboties tikai kā cilvēka asiņu surogāts. Viss sākas ar pirmo cilvēka nolinčošanu (brāļa slepkavību), un viss kulminē kāda pie krusta pienaglota cilvēka nāvē. Pateicoties VD un pateicoties paša Jēzus darbībai, kļūst skaidrs, ka upurēšana, kas notiek Templī nav atraujama un nav nošķirta no tā, kas notiek mūsu vidū - cilvēki turpina viens otru nogalināt. Viņi to nesauc par upurēšanu, bet - par taisnīgu tiesu, grēcinieku sodīšanu, zaimotāju pārmācīšanu. Bet ideja tā pati.
Viss ir bēdīgi. Tempļa upurēšana, kurai vajadzēja novērst cilvēku upurēšanu, patiesībā to nepanāk. Cilvēki turpina viens otru nogalināt (tiešā un pārnestā veidā), bet Templis kļūst līdzīgs vīģeskokam, kuram ir daudz zaļu lapu, bet nav augļu. Dzīvnieki gan tiek nokauti, bet cilvēku attiecības jau tas neuzlabo!
Tāpēc tiek sūtīts Jānis Kristītājs, lai norādītu - Jēzus ir Dieva jērs. Izraudzītais upuris. Vienīgais upuris, kas Dievam patiešām patīk. Vienīgais, kas glābj. Viņš ir Alfa un Omega - vienmēr cietis kopā ar nevainīgajiem (Jņ.atkl. 13. "8 Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kuru vārdi nav rakstīti kopš pasaules radīšanas nokautā Jēra dzīvības grāmatā. " ), vienmēr tos aizstāvējis.
Ticot Trīsvienībai - izrādās, ka šis vienīgais Dievam tīkamais upuris, ir Viņš Pats. Tā tiek līdz galam celta gaismā patiesība. Upurēšanas sākums un gals ir cilvēku ienaids un cilvēku vidū sastopamā atstumšana, tiesāšana un nokaušana. Un Dieva atbilde uz to ir dramatiska: tad labāk nogaliniet Mani, bet šie - mani mācekļi - lai iet!
Ja kāds jāupurē, saka Dievs, tad upurējiet Mani. (Jņ. 18 "7 Tad Viņš vēlreiz viņus jautāja: "Ko jūs meklējat?" Un tie atbildēja: "Jēzu Nacarieti." 8 Jēzus atbildēja: "Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja jūs Mani meklējat, tad lai šie aiziet!" 9 Tā piepildījās vārdi, ko Viņš bija teicis: "No tiem, ko Tu Man esi devis, Es nevienam neesmu ļāvis iet bojā." )
Jo nevis Dievam, bet cilvēkiem - kā evaņģēliji mums to parāda - upuri ir vajadzīgi.
Un tad, kad patiesība ir celta gaismā, kļūst lieka un pat kaitīga arī VD pavēlētā upurēšana. Jo tā ir bijusi tikai nepieciešams pārejas posms, lai Kristus nākšana visu saliktu savās vietās: Dievam upuri nav nepieciešami, gluži otrādi!
Vai tā nav visas pasaules apgriešana ar kājām gaisā? Vai tā patiešām nav jauna radīšana? Vai tas nav evaņģēlijs un pestīšana ikvienam, kas tic? |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.12.10 12:42:25
Ctulhu,
No bērnu taisīšanas nav jēgas? Ceru, ka kādreiz tu domāsi citādi! 
Arī es gribētu zināt, kāpēc cilvēki nesadarbojas, iekārojot vienu un to pašu sievieti, bet gan - konkurē!
Nenovirzīsimies no tēmas: Jēzus nāve pie krusta.
Fakts paliek: cilvēki viens otru apskauž un ienīst, domādami, ka citi dzīvo labāk. Rezultāts - nepieciešamība izlādēt savu agresiju pret kopīgu upuri. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 12:55:55
Ctulhu ,
lūk, ko mūsu Dievs saka, Tevis mierināšanai:
Jņ. 14 "12 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs , jo es noeimu pie Tēva." |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 13:00:42
Ctulhu,
Jēzus patiešām nāca pasaulē, lai nodemonstrētu dzīvi, kura nav balstīta kāda atstumšanā un jaunu upuru radīšanā. Dzīve, kura nerada upurus, pasaulē, kurā upurēšana ir norma, piedzīvo krustu. Jēzus nāve bija nepieciešama, lai Viņš būtu patiesi dzīvs un izdarītu to, ko Tu prasi - atvērtu ceļu uz atpestīta cilvēka dzīvi.
Tēvs ir sasniedzams. Kristieši ir aicināti iesaistīties šīs pasaules nākotnē vistiešākajā, visaptverošākajā veidā - es to visu laiku te atkārtoju.
Bet - sasniegt Tēvu nozīmē atbrīvoties no vēlmes konkurēt ar Dievu!
Šo aspektu nedaudz jūtu Tavos pēdējos jautājumos! |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 13:19:51
Ctulhu ,
Varbuut, bet tad vajag nevis ljaut destruktiivajai sisteemai ( pasaulei ar upureesanas normu) funkcioneet, bet izmainiit to jeb vismaz ievadiit sisteemaa taadu informaaciju, kas to izmaina/izlabo.
Dievs tieši to arī izdarīja - ievadīja sistēmā jaunu informāciju, kuru mēs saucam par evaņģēliju, proti - Jēzus nāve un augšāmcelšanās bija instruments, kā sistēmu koriģēt. Pie tam - ņem vērā - Dievs koriģē sistēmu, kuru pats ir nodevis cilvēku rokās. Viņš iejaucas tik minimāli, cik tas ir nepieciešams. Iejaucas tikai tad, kad ir pilnīgs strupceļš. Viņš iejaucas, nevis visu izdarot cilvēku vietā, bet - iesaistot cilvēku arī pašā pestīšanas procesā.
Nav skaidrs, kaapeec bija nepieciesama tiesi naave/augsaamcelsanaas.
Paarliecinosaaka taccu buutu labaas buutnes neievainojamiiba.
Pārliecinošāks tiešām būtu brīnums, taču tas neizmainītu cilvēku, bet piespiestu viņu mainīties. Un tā ir būtiska atšķirība. Cilvēka pārmainīšana, atstājot viņu par cilvēku, ir smalka lieta.
Kas buutu slikts veelmee konkureet ar dievu?
Radosi, konstruktiivi konkureet.
Nevis kaiteet vinjam lai paaugstinaatos, tas buutu slikti, bet attiistiities par taadas pasas jaudas vai jaudiigaaku sapraatu.
Raksti mūs aicina uz "radošu, konstruktīvu konkurenci" (manuprāt, pretrunīgs vārdu salikums, bet ok):
Mt. 5 "48 Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs."
3.Moz.19 "2 "Runā uz visu Israēla bērnu draudzi un saki viņiem: topiet svēti, tāpēc ka Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts! "
Slikta konkurence ir tāda, kura nevēlas sadarboties ar Dievu, saskatot Viņā traucēkli, nevis To, pateicoties kuram pastāv viss, kas vispār ir.
Jēzus mira pie krusta tieši tāpēc, lai mēs saprastu, ka Dievs mūs neapdraud un mums nav ar Viņu jācenšas kaut kā konkurēt (negatīvi). |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 13:41:21
Noasveidīgais, vai tik tu neiri Indulis!
A pēdējās divās lapās man tavs texts patīk. Tajā redzams tas Dievs uz kuru es ticu un kuram piekrītu un atdodu sevi (cik nu mēs egoisti to vispār spējam), tāpēc teikšu - labi teikts un pat labi atbildēts Ctulham. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.12.10 13:43:09
Ctulhu,
Cilvēks nav tik racionāla būtne, kā Tu domā vai pasniedz. Tāpēc Jēzus nāve tikai un vienīgi kā informācija vien neko mums nelīdzētu. Es, piemēram, zinu, ka pastāv risks iesaistīties kārtējā upurēšanā. Bet - vai tas nozīmē, ka es tajā neiesaistos? Nē! Kristietība norobežojas no gnostiķiem, kuri uzskata - pietiek ar gnozi (zināšanām), lai atrisinātu visas problēmas.
Jēzum bija jācieš tāpēc, ka šajā pasaulē nav iespējams neizvēlēties vienu no alternatīvām: dzīvot bez ciešanām, bet - tad uz vienaldzības un citu rēķina, vai arī ciest pašam līdzi ar tiem, kuriem savas nastas nesamas.
Jēzum bija jācieš, jo arī mums ir jācieš, ja gribam būt normāli, pret pasaules reālijām iejūtīgi cilvēki.
Ciešanas nav mērķis, bet šajā pasaulē, šobrīdējā tās attīstības stadijā - nepieciešamība.
Vārdu sakot: Jēzus nāve piederēja pie Viņa dzīves. Ja viņš būtu pārvērties par supermenu, kurš nepazīst ciešanas, viņš nedzīvotu īstenu dzīvi. Lai dzīvotu īstu dzīvi, Viņam bija ne tikai "jābūt gatavam mirt", bet arī šī gatavība noteiktos apstākļos jārealizē.
Lai Tu saprastu.
Mt. 12 " 14 Tad farizeji izgāja un sarunājās pret Viņu un nolēma To nogalināt. 15 Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes . Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja ."
vai
Lk. 4. "28 Un, to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni 29 un cēlās un izdzina Viņu no pilsētas ārā līdz kalna malai, uz kura pilsēta bija celta, lai nogāztu To zemē. 30 Bet Viņš, caur viņu vidu iedams, aizgāja . "
Resp., Jēzus nevēlas mirt. Viņš vēlas dzīvot. Taču, aizstāvēdams tos, kurus citi padara par saviem upuriem, Viņš visu laiku riskē ar savu dzīvību. Pienāk brīdis, kad šis risks kļūst nenovēršams - un tikai tādā brīdī ir divas iespējas: Viņš pārstāj būt cilvēks (bet tas ir pretrunā ar mācību, ka Viņš bija patiess cilvēks), vai arī - būdams cilvēks, izvēlas iet mocekļa ceļu.
Ja Jēzus būtu vienmēr izvairījies no nāves, tad beigās tas būtu uz tā rēķina, ka sistēma paliek neizmainīta. Vienīgais veids, kā, esot cilvēkam, sistēmu izmainīt - uzņemties krustu. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 13:57:16
Ctulhu ,
Sākas tas, pret ko esmu bezspēcīgs - vienā laika vienībā ir iespējams uzdot vairāk jautājumus, nekā uz tiem atbildēt.
Sapako savus komentārus kompaktāk (padzēs lieko, tas uzlabos foruma kvalitāti, par kuru te cilvēki uztraucas) un pasaki skaidri: kas Tev nav skaidrs?
Jebkuru cilvēka izteiktu vārdu var pārprast un pēc tam bezgalīgi precizēt.
Runa ir par kopējo shēmu.
Mans pieteikums: Dievs pestī Sevis radīto pasauli, nesagraujot tās uzbūvi un principus. Viņš mūs pestī kļūdams par cilvēku. Līdz ar to izriet zināmi ierobežojumi un nosacījumi, kurus Tu visu laiku prasi Dievam pārkāpt... |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 14:14:27
Ctulhu ,
atbildu kompakti, jo katrs no jautājumiem prasa pēc vidēja apjoma grāmatas, lai to daudzmaz vispusīgi aplūkotu:
1. Kāpēc, lai uzlabotu cilvēku pasauli, jākļūst par cilvēku?/ Vai, lai salabotu kakja apgaaztu bvaazi, man jaakljuust par kakji?/
Tāpēc, ka cilvēku pasaules problēma ir tā, ka cilvēks vairs (vai vēl) nav īsti cilvēks - proti, tāds, kādu Dievs viņu bija iecerējis, un kāds nāktu par svētību cilvēkam pašam un radītajai pasaulei. Dievs kļūst par cilvēku, tādā veidā atjaunodams (radīdams) patiesu cilvēcību. Dievam jau nav jālabo mūsu sasistās vāzes - tās visas mēs paši varam salabot. Ja vien esam jēdzīgi cilvēki. Tāpēc Dievam bija jākļūst par cilvēku. Austrumu baznīca vēl arvien māca, ka pestīšana notika caur pašu cilvēktapšanas procesu.
2. Kaapeec glaabsanas-korekcijas misiju neveikt tuuliit peec avaarijas (pirmo cilveeku sagreekosanas) ?
Atbilde uz šo jautājumu slēpjas pārāk burtiskā un vienkāršotā Bībeles pirmo lapaspušu lasīšanā. "Grēkā krišana" (kas Gen.3. pat tā netiek saukta!) runā par cilvēka tapšanas procesu. Cilvēks pats arī nav līdz galam gatavs, kad viņš sāk jau sevi apzināties!
Tikai noteiktā brīdī, izejot cauri garai vēsturei, cilvēks ir spējīgs uzņemt sevī Kristus evaņģēliju. Situācija ir mazliet līdzīga tam, kā būtu vajadzīgs laiks, lai tikko mūžamežā atklātai mežoņu ciltij iemācītu Jēlas universitātes semināru diskusiju kultūru...
3. Kaapeec vietaa, kur dievs veido cilveekus, nekontroleeti vazaajas galiigi sabojaajusies buutne - Lucifers?
Par Luciferu jautā tiem, kas par viņu kaut ko zin. Es par viņu neko nezinu. Vai Tu varētu norādīt uz kādu VD vietu, kur tiek runāts par "Luciferu"?
Lūdzu, neejam pārāk dziļi mežā prom no jautājuma par Jēzus misiju. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 14:21:20
Ctulhu ,
apmēram.
Ebr.1. "1 Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, 2 šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. 3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā" |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 14:34:56
Noasveidīgais
1. Dievs kļūst par cilvēku, tādā veidā atjaunodams (radīdams) patiesu cilvēcību.
Bet nekādas atjaunošanas taču nav. Dievs tikai demonstrē, kādam būtu bijis jābūt cilvēkam. Pēc šīs demonstrācijas vienalga neradās jauni, pareizi cilvēki. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.10 14:35:31
Ctulhu,
Mani fascinē Tava tehniskā valoda!
"Ievietot pie cilvēkiem neievainojamu būtni" nevis nebūtu pārliecinoši (droši vien ar to Tu saproti bailes, kas piespiestu cilvēkus ņemt nopietni nepieciešamību mainīt savu domāšanu), bet gan - tam vienkārši nebūtu jēgas. Ideju par to, ka Jēzus bija supermens, kurš tikai šķietami cieta, bet patiesībā nemaz nebija miesīgs, kristieši atmeta kā nederīgu (nosaucot par dokētismu, šķietamības mācību). Kāpēc? Tāpēc, ka visas pestīšanas misijas mērķis (sākot no VD, līdz pat Kristum un mūsdienām), ir patiesas cilvēcības atjaunošana (radīšana). Mums nevajag kādu, kurš spētu būt labs, ja tam ir neierobežotas iespējas palikt neievainojamam. Mums vajag kādu piemēru, konkrētu, dzīvu cilvēku, kurš parādītu - kā ir iespējams būt labam, paliekot pilnā mērā cilvēkam.
Jēzus mūs var pestīt, proti, padarīt par īstiem cilvēkiem, tikai tad, ja Viņš pats ir īsts cilvēks! Supermeni mani neinteresē.
Par Augšāmcelšanos. Tās mērķis nav pārdabisku spēku demonstrācija. Augšāmceltais Jēzus neuzsāk jaunas, no spēka pozīcijām vestas pārrunas ar farizejiem par Dieva valstības celšanas principiem. Augšāmcelšanās ir tikai apliecinājums tam, ka Jēzus patiesā cilvēcība, kura noslēdzās ar krusta nāvi, ir Dieva akcepēta un tieši tādai - nesavtīgai, uzupurēties gatavai - dzīvei ir nākotne Dieva plānos.
Jēzus konsekventi nerunā no spēka pozīcijām. Augšāmcelšanās ir tikai iedrošinājums un cerība visiem, kuri uzdrošinās būt vāji kopā ar Krustā Sisto, lai līdz ar Viņu reiz iemantotu daļu Dieva Valstībā. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.10 14:36:31
Ctulhu
Ja misijas gaita no paardabisku speeju demonstreesanas izvairiities vienalga nevar...
Augšāmcelšanās notika pēc tam, kad cilvēka dzīve beidzās. Cilvēks jau bija miris. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.12.10 14:37:51
Ezītis Miglā ,
jā, automātiski nerodas. Lai rastos pārmaiņa cilvēkā, viņam jābūt ticībā pievērstam un vienotam ar šo Pirmtēlu.
Jņ. 1. 9 Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. 10 Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. 11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. 12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam |
:: Pievienot komentāru
|
