andris 
|
Iesūtīts:
2008.08.01 09:18:09
Kā es to sapratu, Jēzus izcieta mocības un mira pie krusta lai tie, kas viņam tic, tiktu atpestīti no grēkiem.
Reiz mācītajs baznīcā aicināja sevi iztēloties Jēzus vietā, iedomāties, kā būtu, ja mani nonāvētu piesitot pie krusta (radās slikta sajūta kautko tādu pat iedomājoties), lai izprastu Jēzus upuri.
Bet, gadus vēlāk, atgriežoties pie tās domas, man rodas šaubas.
Lai, iedomājoties sevi Jēzus vietā, objektīvi izvērtētu situāciju, man ne tikai būtu jāiztēlojas fiziskās mokas - sāpes (cilvēka aizsardzības mehānisms, kas mūs brīdina par kermenim nodarītiem bojājumiem), bet arī tas ka es jau iepriekš zinu prezīzi kā, kad un kuras ķermeņa daļas var tikt traumētas... un ka jebkura trauma nav ilglaicīga, tā pilnībā sadzīs, jo es esu nemirstīgs un ar spējām jebkurā bridī neirtalizēt jebkuru uzbrucēju.
Vai es viens secinājis ka mums tādam pazemojumam būtu grūti iziet cauri tik tādēļ ka neesam tik pazemīgi - nevarētu atturēties no spēju izmantošanas mocītāju neitralizēšanai? |
|
Didzis [80.70.23.14] |
# Iesūtīts: 2008.11.11 16:43:04
Ctulhu. Krustā lija Dieva Dēla asinis- upuris bija. |
Didzis [80.70.23.14] |
# Iesūtīts: 2008.11.11 16:53:08
Ctulhu. Pasākums saucas gan upuris, gan vietnieciskums, gan izpirkums, gan dziedināšana no grēka,gan ziedošanās, gan salīdzināšanās, gan piedošana, gan mūsu grēku priecīgā apmaiņa pret Kristus taisnību... tie ir daudzi veidi kā paskaidrot vienu un to pašu notikumu. Beigu beigās krustā mira patiess cilvēks un patiess Dievs, mēs varam ar prātu mēģināt aptvert cilvēcisko pusi, bet dievišķā mums tomēr vienmēr paliks arī kā līdz galam neizskaidrojams noslēpums. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.11.11 16:56:33
Pag, ja es realizeeju agapi, tad es nepiga neupureeju, taisni otraadi, agapes realizeesana padara mani advanceetaaku/krutaaku.
Lūk un viņš pret kristietību strīdās nesaprotot Kristietības terminoloģiju un sakās vēl Rakstus esot lasījis. A jēga lasīt, ja nesaproti un nemaz necenties saprast!
Tak tev saka - agape IR upuris pašā tās būtībā! |
Didzis [80.70.23.14] |
# Iesūtīts: 2008.11.11 17:02:09
Ctulhu. Dievs to situāciju neizraisīja, bet Ādams. Es no viņa mantoju ķezu uz nāvi, bet Dievs no manis arī neprasa, lai es salāpu visu ķezu, to izdara Viņa Dēls. Manī patiešām tāds frukts izraisa uzticību- viss godīgi- Viņš saka: tu ne savas vainas dēļ piedzimi grēkā, Es tev arī bez tavas cenšanās dāvinu atrisinājumu Kristū. Nu ja tu tagad lepni saki, ka tev to nevajag, okei paliec ziepēs arī tālāk- mūžīgi. Viss godīgi. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.11.11 17:05:52
Agape=miilestiiba ( plasaakajaa noziimee) ? Y/N?
Uhu! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.11.11 17:07:05
Nujaa, nosaciijumi panesaas - ja tu ticeesi Kristum utt. Vai vienkaarsjaak nebuutu likvideet to greeciigumu un viss?
Tu gribi lai Dievs likvidē to grēcīgumu tavā un tavu tuvinieku dzīvē?
Esam par to jau runājuši! Tu esi pateicis, ka atļausi to tikai tad, ja tu pats kontrolē ko Dievs ar tevi dara... tb tu atļausi likvidēt grēku sevī tikai tad, ja pats šī grēka ietekmē "skatīsies Dievam uz pirxtiem" pietam paģēri savu spēju vispār procesu saprast! A tu pat problēmu neesi sapratis... a gribi visu kontrolēt!
Rezultātā... kā lai Dievs likvidē grēku, ja tu tam pats pretojies... Tas nozīmē Likvidēt TEVI... bet Dievs (nesaprotu dažreiz viņu) cimperlējas ar tādiem kā tu un bremzē visu X-Mas ballīti tikai JŪSU dēļ... bremzes! |
Didzis [80.70.23.14] |
# Iesūtīts: 2008.11.11 17:08:18
Ctulhu. Tu esi foršs puika, jo tev ir pareizie jautājumi. Jautājumi daudz un prasa garāku sarunu, pat vairākas. Vai nu brauc pie manis runāties uz Kuldīgu, vai kaut kur tuvāk pie sevis aizej pie kāda mācītāja. Draudzīgās sarunās visu sapratīsi, man arī bija 25 gadi, kad uz šiem jautājumiem saņēmu atbildes.
Starp citu kā gaisma vienlaikus var būt gan daļiņa gan vilnis....  |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.11.11 17:16:14
Tie nav savstarpeeji izsleedzos
Vispār ir gan!
Daļiņai ir moments un pozīcija, kas principā nav vilnim un vilnim ir frekvence, kas nav daļiņai!
Bet labi, ka saprati, ka tas ir tuvināts apraksts kaut kādai herņai, kuru pat matemātika nespēj sagremot, kur nu vēl mūsu pašu valoda, kas ir "Ņūtoniska" nevis "Kvantiska"
Tb tas ko mēs dabonam novērojumos un matenē ir kāda objekta "projekcija" nevis pats objekts, un problēma nav ar kvantu pasaules matemātisko aprakstu, tas līdz šim ir baigi precīzais (gaidām Higgsu) problēma ir ar šīs pasaules interpretāciju - tb saprast ko tas nozīmē, kāda ir tā jēga!
A to mēs esam kā tāds mikrobs kas iecepts pīrādziņā un nespējam saprast pēc kā tad pīrādziņš īsti izskatās!
A tu domā Teoloģijā ir vienkāršāk... arī tur ir savi viļņu un daļiņu dualitātes paradoxi un savi "kvantu jociņi" kas nelīmējas skatoties ar plakanu skatījumu! BET darbojas! Tb tas ka tu nesaproti kvantu fiziku nekādīgi nesagāž pasauli. Tāpat neticība Dievam viņu neizpūš no existences! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.11.11 17:18:58
Neviens neliedz dievam izklaastiit man problemu taada liimenii, lai es buutu speejiigs sekot liidzi procesam.
Nevar... pati problēma ir tavā spējā sekot līdzi procesam  TU esi problēma... Iedolbīt to spēj tikai pats Dievs, a ja es tev to dolbīšu tu mani apsūdzēsi ka es tev mazvērtības komplexu gribu iedzīt!
Tak ar grēku tāpat kā ar dzeršanu, kāmēr pats neatzīsti problēmu, kāmēr pats nesaproti, ka problēma IR, tikmēr visu apkārtējo ņemšanās un cepšanās ir 0 vērta... atsevišķie "clarity" brīži nepalīdz izrauties no apburtā atkarības loka un neļauj arī uz sevi skatīties objektīvi... kā tik alkaholoķi nearacionalizē un neattaisno savu atkarību (un narkomāni arī)... analoģiski ir ar grēcinieku! |
incognito  |
# Iesūtīts: 2008.11.11 19:59:03
lēnprātīgais
Vai Tev ir kāds konkrēts piemērs, kur Pāvila vārdi nonāk pretrunā ar Jēzus macību, kā to atrodam Evaņģēlijos?
Nav runa par tiešām pretrunām, bet interpretācijām. Diekusijā par bauslību uzpeldēja interesants piemērs. Lūk, Jēzus vārdu atstāsts no Mateja evaņģēlija:
"Un redzi, viens piegāja pie Viņa un sacīja: "Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?"
Un Viņš tam sacīja: "Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus."
Tas saka Viņam: "Kurus?" Un Jēzus sacīja: "Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu."
Jauneklis saka Viņam: "To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?"
Jēzus tam sacīja: "Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ."
Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas."
Nu un lūk, šī rakstu vieta Pāvila garā tiek interpretēta tā, it kā Jēzus būtu gribējis teikt, ka bauslība esot domāta grēkatziņai, nevis turēšanai. |
neielogojies [81.198.4.179] |
# Iesūtīts: 2008.11.11 20:35:12
Manuprāt, tas bija reāli, tas bija "turēšanai" bet grēciniekam notika kā grēkatziņa, jeb atklāja samaitātības dziļumus. Bet, šie vārdi Mat.ev. tika teikti konkrētajam jauneklim, lai viņš sekotu Kristum, tur, konkrētā laikā un vietā, ja viņš pildītu tad iemantotu to ko gribēja tāpat kā citi mācekļi.
Tomēr, ja es šodien rakstu vietu sapratīšu kā pārdošanu un iešanu klosterī, vai kļūšanu par priesteri utt., tad būšu šos Kristus vārdus sapratis aplami. Jo Visu JD rakstu gaismā tas ir jautājums par nedalītu uzticēšanos Dievam un vai es to spēju...
Un atziņas no tā notikuma pārdomāšanas, ja cilvēks ir godīgs pret sevi, ir tās pašas kas Pēterim,Pāvilam, Dāvidam u.c. svētajiem vīriem: Esi man grēciniekam žēlīgs, es esmu tārps, ne cilvēks... |
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.12.09 13:50:44
šķiet, ka šī tēma vēl joprojām nav izrunāta |
Gaida Sniedziņa  |
# Labojis Gaida Sniedziņa: 2008.12.09 14:35:39
Lūgtum diskutēt pie tēmas, nevis manā diskusijā beztēmā!
un izdzēsiet lūdzu savus komentārus no manas diskusijas , kas tur nav par tēmu (pēc Saules ierosinājuma!)
Būšu ļoti pateicīga un priecīga!
Noasveidīgais
2008.12.08 09:26:49
Sieviete ,
es neteicu, ka vienīgi šī diskusija ir vērtīga. Es teicu, ka ir tikai viens jautājums, par kuru vispār ir vērts diskutēt. Proti: ko nozīmē Jēzus nāve pie krusta? Ko tā pavēstī mums par Dievu un ko tā vēstī par mums pašiem?
Žēl, ka tā arī neesi šo diskusiju izlasījusi. Es nekad neesmu apgalvojis, ka Jēzus nāve pie krusta nebūtu nepieciešama cilvēku pestīšanai. Ja Tu varētu norādīt man citātu, kur es kaut ko tādu esmu teicis, es tūdaļ atsaukšu savus vārdus...
Bet tieši tāpēc šī konkrētā diskusija ir tik interesanta - cilvēkiem ir gatavi spriedumi, kurus viņi izsaka, nevis ieklausoties otra viedoklī, bet reaģējot uz kādiem gataviem šabloniem.
Kamēr mēs uzskatīsim, ka Dievam ir nepieciešams kādu nogalināt, lai Viņš varētu kādam "žēlīgi piedot", mums būs lielas problēmas - gan personiskā, gan sabiedriskā līmenī. Par to arī stāsts.
Bet "diskusijas" par tēmu "matu krāsas izvēle" un jautājums par to "ko man sestdienās patīk ēst" mani nesaista.
Otra, ne mazāk svarīga diskusija ir par Dieva esamību. Taču šajā forumā ir tik dažādas izpratnes par Dievu, ka praktiski nav iespējams piedalīties - jo dažkārt ateistiem gribas piekrist vairāk, nekā dažam labam kristietim, kura Dieva priekšstats ir visai dīvains (protams, tas ir tikai subjektīvs viedoklis).
Ctulhu
2008.12.08 14:15:08
Noasveidīgais
Nu un kaads tad bija sausais atlikums? Kaada tad sanaaca taas misijas jeega?
Noasveidīgais
2008.12.08 23:33:31
Ctulhu ,
Dievs radīja cilvēku, lai cilvēks nestu sevī Dieva līdzību. Ideja tāda: ir radījums, kurš pats par sevi ir puteklis un pīslis, bet - pateicoties savām īpašajām spējām (apziņai, domāšanai) - viņš spēj iepazīt Dievu un atdarināt Dievu, savā rīcībā pret radību atspoguļojot Radītāju. Cilvēks nav otrs Dievs, bet viņā kā spogulī atspoguļojas Dieva īpašības...
Diemžēl šo spēju līdzināties cilvēks izmanto aplamā veidā - nevis līdzinoties Dievam, bet par saviem elkiem izvēloties kaut ko no radītās pasaules - parasti sev līdzīgos. Mēs atdarinām nevis Dievu, bet cilvēkus - vecākus, draugus, sabiedrībā redzamas personības utt.
Sekas ir tālejošas. Atdarinot citu vēlmes, cilvēks kļūst greizsirdīgs uz savu tuvāko pat par tādām lietām, kuras viņam objektīvi nav nepieciešamas. No modeļa paraugs ātri kļūst par konkurentu. Rodas agresija un naidīgums.
Vēlme būt tādam, kā citi, ir pamatā tādām tradicionālām "darbībām" kā zagšana, meli, krāpšana, arī - nogalināšana. Jo pēdējā konsekvencē, mēģinot būt tāds kā citi, cilvēks sāk vēlēties citus izstumt no savas realitātes. Bībeles valodā sakot: tiklīdz cilvēks ir novērsies no Dieva un tā vietā pielūdz radību, viņš pakļauts nāves un grēka varai. Proti, nolemts nemitīgiem konfliktiem un savas identitātes veidošanai uz citu rēķina.
Cilvēku sabiedrība līdz ar to ir viens no nestabilākajiem veidojumiem visā dzīvajā dabā. Ja pērtiķu barā kārtību nosaka muskuļi, tad - kas to iedibinās starp cilvēkiem, kuriem visiem ir spēja izdomāt, kā nodabūt pie malas pat pašu stiprāko tēvaini?
Kā sabiedrība risina šo problēmu? Pavēršot atdarināšanas tendenci negatīvā virzienā! Ja tiekšanās pēc kopīga mērķa cilvēkus sanaido un liek apskaust, tad kopīga ienaidnieka atrašana un iznīcināšana viņus apvieno. Protams, tas neko neatrisina, bet - kopīga naida izrādīšana nozīmē zināmu atvieglojumu...
Pieņemot, ka spēja domāt (atdarināt, mācīties) rodas tajā pašā brīdī, kad rodas cilvēks (resp., uzskatot, ka tā ir īpašība, kura cilvēku padara par cilvēku), nonākam pie secinājuma, ka šie mehānismi (atdarināšana - naidīgums - naidīguma izlādēšana pār kopīgu upuri) darbojas jau tad, kad cilvēkiem trūkst jebkādas izpratnes par to, kas ar viņiem notiek, vēl vairāk - trūkst vispār jebkādas valodas un simbolisko līdzekļu. Citiem vārdiem - ar viņiem notiek kaut kas, ko viņi paši nesaprot...
Rezultātā veidojas īpatnēja situācija - ar cilvēkiem notiek procesi, kurus viņi nespēj saprast, jo trūkst kaut vai elementārās valodas, kurā to izteikt. Pie tam šis process no dalībnieku puses izskatās apmēram tā: mums viss bija labi, pēc tam viss sāka krist uz nerviem, atradām vainīgo, nogalinājām un palika labi.
Cilvēki uztaisās par nevainīgiem upuriem, bet faktisko nevainīgo upuri pasludina par vainīgu pie saviem iekšējiem nemieriem un problēmām.
Kur tajā visā Dievs? Garšs stāsts, bet no upurētāju viedokļa, viņi pilda dievu gribu. Viņi jūtas spiesti upurēt dieviem, jo dievi to prasa. Ja nenotiek upurēšanas, atjaunosies haoss.
Visi svarīgākie reliģiskie institūti - aizliegumi, mīti un rituāli rodas no šī grēcīgā cikla. Mīts - stāsts, kāpēc vajag nogalināt nevainīgos. Rituāls - preventīva nevainīgo nogalināšana, negaidot krīzes iestāšanos. Aizliegumi - apkopoti novērojumi par to, kādas darbības strauji izraisa krīzes iestāšanos (piemēram, aizliegts gulēt ar tuvākā sievu. Tas var izraisīt nekontrolējamu reakciju. Aizliegts nogalināt, jo tas var izraisīt nekontrolējamu atriebību utt).
Rezumējot:
Veidojas Bībelē pieminētā aina: cilvēks ir novērsies no Dieva, tā vietā radījis sev citus dievus, kuri prasa upurus, pavēl likumus, bet... ak vai, šie likumi neko būtisku mūsos nemaina.
Jēzus nāca, lai to visu 1) celtu gaismā (nodzīvojot dzīvi, kura nerada jaunus upurus, kā arī - kļūstot par uzskatāmu upurēšanas piemēru) un 2) lai pavērtu iespēju iepazīt patieso Dievu (kurš pacieš krustu, nevis kādu upurē). Grēkatziņa un aicinājums uz sekošanu.
Jēzus nemirst pie krusta tāpēc, lai Dievs varētu kādam piedot. Šī teorija ir loģiski pretrunīga un bija pieņemama tikai tad, kad sabiedrības kopējā struktūra bija analoģiski neloģiska.
Jēzus mirst pie krusta tāpēc, lai dāvātu mums pestīšanu. Glābšanu no aplamiem Dieva priekšstatiem, glābšanu no mūsu pašu iesaistīšanās upurēšanā, glābšanu no ticības meliem par to, ka upurēšana ir nepieciešama, glābšanu no dzīves, kura identitāti meklē ārpus Dieva žēlastības.
Voldemārs
2008.12.09 08:56:33
Draugs Noasveidīgais, Tevis izklāstītā kristietības izpratne kaut kā pārāk atgādina René Girard (1923) filozofiju, nevis Bībeles liecību
Noasveidīgais
2008.12.09 09:31:58
Draugs Voldemār ,
Neesi nu tik skumjš.
Ja mana izklāsta pamatā nebūtu kāda respektabla autora domas, man pārmestu, ka esmu visu "izzīdis no pirksta". Arī tas nebūtu labi, vai ne?
Tev taisnība, zināms iespaids manī ir arī no minētā francūža. Taču ne tikai.
Kā būtu, ja mēs pārdomātu par tādu jautājumu - šīs filosofijas pielietojamība Bībeles liecības interpretācijā?
Nenoliedzami, katra teoloģija lieto zināmus instrumentus, lai izklāstītu domu. Instrumentu esamība nav grēks. Grēks ir labus instrumentus nelietot.
Miervaldis Gotiņš
2008.12.09 10:23:05
Noasveidīgais
Dievs radīja cilvēku, lai cilvēks nestu sevī Dieva līdzību. Ideja tāda: ir radījums, kurš pats par sevi ir puteklis un pīslis, bet - pateicoties savām īpašajām spējām (apziņai, domāšanai) - viņš spēj iepazīt Dievu un atdarināt Dievu, savā rīcībā pret radību atspoguļojot Radītāju. Cilvēks nav otrs Dievs, bet viņā kā spogulī atspoguļojas Dieva īpašības...
Diemžēl šo spēju līdzināties cilvēks izmanto aplamā veidā - nevis līdzinoties Dievam, bet par saviem elkiem izvēloties kaut ko no radītās pasaules - parasti sev līdzīgos. Mēs atdarinām nevis Dievu, bet cilvēkus - vecākus, draugus, sabiedrībā redzamas personības utt.
Un dievs, cilvēku radīdams, ar šādām konsekvencēm nerēķinājās?
Otrkārt, šī Tava līdzība NEKĀ neizskaidro grēkā krišanu paradīzē, kur cilvēkiem necik daudz etalonu, kam līdzināties (a ļa līdzcilvēku veidā) nebija...
Voldemārs
2008.12.09 10:49:09
Noasveidīgais !
Skumjš esmu, ja kristietībai tiek pielāgota kāda prokrusta gulta, šinī gadījumā ateistiskā filozofija. Vai Tu tiešām domā, ka no nekristīga avota nākusi ideoloģija (scapegoat mechanism) var "uzlabot" Bībeles vēsti? Es neko nesaku, kad šo metodi izmanto filozofi, sociologi utt., utjp., tomēr, Dieva vārda skaidrību pasaule nespēj vairot, bet gan tikai mazināt.
Ctulhu
2008.12.09 12:15:12
Noasveidīgais
``Dievs radīja cilvēku, lai cilvēks nestu sevī Dieva līdzību. ``
Nu un kaads buutu meerkjis saadam pasaakumam - ka viena buutne (turklaat nepilniiga) kopee citu, pilniigu buutni?
Jeb dievs taa vairojas?
Ja ne - es neredzu, kaa saads pasaakums vairo sarezgiitiibu jeb kompleksitaati pasaulee.
Noasveidīgais
2008.12.09 13:41:02
Miervaldis Gotiņš ,
Dievs rēķinājās ar dotajām konsekvencēm. Nekas nav gluži ārpus plāna. Bērnam jāmācās pateikt nē saviem vecākiem - tā ir daļa no cilvēktapšanas procesa. Kaut gan parasti vecākiem izrādās pilnīga taisnība (it īpaši dzīves pirmajos gados)...
Pirms rakstīt, ka tas NEKĀ neizskaidro grēkā krišanu paradīzē, palasi, kas tiek rakstīts 1.Mozus 3. nodaļas sākumā. Grēkā krišana (aizliegtā augļa iekārošana un iegūšana) sākas tieši ar to brīdi, kad cilvēks sarunājas ar radību. Vajadzīgs trijstūris, lai notiktu grēkā krišana. Un tāds bija! Ieva nav cilvēks?
Voldemār ,
visu cieņu, bet - par kādiem ateistiem Tu runā?
Šī teorija nekādi neuzlabo Bībeles vēsti. Jo tā ir radusies no Bībeles vēsts!
Noasveidīgais
2008.12.09 13:43:17
Ctulhu ,
Dieva mērķis: iesaistīt radību tās nākotnē.
Resp., nevis radīt visu gatavu un tad likt priecāties par to, bet - radīt radījumu, kuram iespēja piedalīties pie nākotnes veidošanas.
Ctulhu
2008.12.09 13:58:08
Noasveidīgais
Taatad meerkjis ir radiit naakamos dievus.
OK, paarejam teemaa ``Par Jēzus miršanu pie krusta...`` |
Noasveidīgais  |
# Iesūtīts: 2008.12.09 18:03:07
Ctulhu,
jā, savā ziņā jā!
Protams, nevis kopijas ziņā (radot otru Dievu, kurš spētu kaut kādā veidā konkurēt ar pirmo), bet gan - atspulga ziņā. Cilvēka uzdevums - kļūt par Dieva bērnu, Kristus mantinieku, nest sevī Dieva līdzību.
Iepretī radībai cilvēks ir "kā Dievs". Diemžēl pareizāk jāsaka - varētu būt kā Dievs, bet patiesībā izturās kā bezatbildīgs izmantotājs. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.12.09 22:56:16
Noasveidīgais
Jēzus mirst pie krusta tāpēc, lai dāvātu mums pestīšanu. Glābšanu no aplamiem Dieva priekšstatiem, glābšanu no mūsu pašu iesaistīšanās upurēšanā, glābšanu no ticības meliem par to, ka upurēšana ir nepieciešama, glābšanu no dzīves, kura identitāti meklē ārpus Dieva žēlastības.
Šis kopsavilkums skan vairāk kā savādi... Ja Noasveidīgais nebūtu gudrs mācītājs, gribētos teikt, ka tā ir biezputra... vismaz manām teoloģiski neizglītotajām ausīm. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.12.09 23:04:06
Balss,
lūdzu, pastāsti man, kas tajā ir savāds!
Goda vārds - mani tas tiešām interesē. Es patiešām varbūt pats vairs sevi no malas neredzu... |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.12.09 23:11:51
Noasveidīgais
RAKSTA:
Jēzus mirst pie krusta tāpēc , lai dāvātu mums ----------- Glābšanu no aplamiem Dieva priekšstatiem (!!!!), VAI TĀPĒC JĒZUS MIRST? glābšanu no mūsu pašu iesaistīšanās upurēšanā KĀ MĒS IESAISTĀMIES UPURĒŠANĀ?, glābšanu no ticības meliem !!!!!!???? par to, ka upurēšana ir nepieciešama, ES PASKAIDROJUMU PAR TO ATRODU BĪBELĒ - JD! |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.12.09 23:19:27
Balss ,
redzu, ka esmu izraisījis satraukumu. Tāds nav mans mērķis.
Tas, ko es vēlos sacīt: Jēzu piesita krustā cilvēki, kuri uzskatīja, ka viņi tādā veidā kalpo Dievam un aizstāv Dieva godu. Galvenā apsūdzība - zaimošana un aicinājums uz dumpi. Apsūdzētāju lomā - Augstais Priesteris un "rakstu mācītāji". Iedomājies - pēc kristīgās loģikas (proti, pieņemot un ticot, ka Jēzus bija iemiesotais Dievs) - iznāk, ka Dievs tiek apsūdzēts par Dieva zaimošanu!
Vai tad tā varētu būt, ka viņu priekšstats par Dievu ir pareizs?
Klāt pie tā pievienoju apziņu, ka droši vien arī es būtu drīzāk bijis starp krustā sitējiem, nevis līdzās Jēzum. Arī man liktos aizdomīgi, ka Dievs savu Izredzēto ir pametis un nodevis tādai nāvei...
Tāpēc man liekas, ka tas fakts, ka Jēzus reiz tika piesists krustā, liek mums rūpīgi aizdomāties un būt ļoti uzmanīgiem, kad mēs Dieva vārdā kādu atstumjam, nosodam (= maigākā formā krustā sitam). Jo pastāv risks, ka esam nevis Dieva gribas pildītāji, bet drīzāk - Dieva Dēla nogalinātāji...
Bet - atvaino, ka es cenšos kaut ko "dot pretī".
Lūdzu, lūdzu, izvērs mazliet vairāk to, kas tieši Tev liekas aplami. Man tas ir svarīgi, jo es vēlos saprast to, kā šāds skaidrojums izklausās no malas... |
neielogojies [84.237.169.144] |
# Iesūtīts: 2008.12.09 23:25:22
Noasveidīgais
Kur a. godātais mācītājs kalpo? ja nav noslēpums. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.12.09 23:32:28
neieliegojies,
es teiktu, ka ārpus foruma noasveidīgais nemaz neeksistē!
Kāpēc Tu gribi zināt? Ja nav noslēpums... |
:: Pievienot komentāru
|
