"Uzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki!" (Mt7:15)[...]Lai atpazītu viltus pravieti, ir jāpieiet tik tuvu, līdz kļūst redzami viņa darbi: darītais, nedarītais un tā konsekvences. Ne pēc krāsainām reklāmām jūs viņus pazīsiet, ne pēc popularitātes “sociālajos tīklos”. “Pēc augļiem jūs viņus pazīsiet!”
Tāda atpazīšana prasa daudz laika un pacietību. Diemžēl pats pravietis ātri jau ir tālu prom. No kurienes viņš/ viņa bija? Kur devās? Ķer nu vēju... Viltus pravietis runas par Dievu izmanto kā līdzekli, bet mājās sit savas sievu, lamā vai tur badā savus bērnus, izkrāpj naudu pensionāriem, izmanto citu vientiesību, nodarbojas ar bezatbildīgu ārstēšanu, jauc laulības vai šķeļ draudzes. “Plēsīgi vilki avju ādās” - ir ārkārtīgi spilgts Jēzus izteikums. Kristiešiem tādi “pravieši” ir jāatpazīst. “Uzmanieties!” - nedrīkst tiem ļaut plosīt ne savējos, ne svešos.
Tādas praviešu pārbaudes gadās, tomēr - paldies Dievam - diezgan reti. Visā pārējā laikā jābūt nomodā pašam par sevi. Viltu citos nezin kādēļ ieraugām labāk nekā sevī. Lai atpazītu viltus pravieti sevī, ir jāpieiet tuvu ne tikai savām domām vai emocijām, bet tieši saviem darbiem. “Pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet!”

Mācītājs Armands Klāvs

Kā jums liekas - vai zosis ir gudri dzīvnieki? Man liekas, ka tie ir gudri dzīvnieki, un mēs varam daudz mācīties, piemēram, no viņu lidojuma. Iespējams, daudzi zin, ka, migrējot, zosis lido "V" burta izkārtojumā. Vai mēs zinām, kāpēc viņas tā dara?[...]Nesenie pētījumi atklāj, ka katrai zosij vicinot spārnus, rodas vēja pūsma, kas palīdz pacelties spārnos nākošajai zosij aiz pirmās, tādā veidā priekšējā zoss palīdz pacelties spārnos aizmugurējai, un lidojot "V" burta izkārtojumā, katras zoss lidojuma attālums palielinās par 70%. Par ko tas liecina? Par to, ka pirmajai zosij, pašā izkārtojuma priekšā, jāstrādā vairāk nekā pārējām, un pārējās paļaujas uz pirmo, tāpēc kopā spēj nolidot daudz tālāk, sekmīgi sasniedzot savu galamērķi. Un mēs, noteiktā veidā, esam līdzīgi šīm lidojošām zosīm, jo mūsu dzīves lidojumā Kungs Jēzus ir pašā izkārtojuma priekšā un mēs Viņam sekojam, jo zinām, ka uz Viņu var paļauties, un Viņš strādāja daudz vairāk nekā ikviens no mums.
Lai paceltu mūs spārnos pretī debesīm, Jēzus kļuva par vienu no mums; Viņš cieta, mira un augšāmcēlās par ikvienu no mums. Neviens cits to nav spējīgs izdarīt. Tikai Jēzus spārnu vēzieni – Jēzus vārdi, kurus lasām Bībelē – un ikdienas sarunas ar Viņu lūgšanās, mums dod iespēju iepazīt Viņu tuvāk un Viņa spēkā veikt pirmo lēcienu, lai paceltos, gluži kā līdzībā par zosīm. Tikai Viņa dzīvība un darbs, ko Viņš paveic mūsu sirdīs, dod mums spēku dzīvot, jo šajā dzīves lidojumā, Svētajā Vakarēdienā, Jēzus atdod Savu dzīvību un spēku mums, lai kopā ar Viņu dzīvotu un lidotu arī mēs mūžīgi.

Mācītājs Andrejs Irbe

Ko nozīmē būt svētam? Būt svētam 21. gadsimtā nozīmē uzdrīkstēties būt savādākam nekā laicīgā pasaule.[...]Tur, kur pasaule mudina krāt un ieguldīt, lai līdzekļi ienāktu tikai un vienīgi mūsu kontos, Dievs dara mūs svētus, lai krājam un ieguldām tur, kur šie atlikušie līdzekļi nāks par labu mūsu līdzcilvēkiem, īpaši nabagam vai svešiniekam.
Tur, kur pasaule mudina mūs zagt un krāpt, un melot saviem tuvākajiem, tur Dievs dara mūs svētus, lai saglabājam un vairojam mūsu tuvākā mantu un reputāciju, lai nezvēram Viņa vārdā melīgi un nesagānām Viņa vārdu.
Tur, kur pasaule mudina mūs apspiest mūsu darbiniekus, kurlos un aklos – ar domām, vārdiem un darbiem – tur Dievs dara mūs svētus, lai uzņemamies rūpes par otru cilvēku, ka šajās rūpēs izpaustos mūsu bijība un respekts pret Dievu.
Tur, kur pasaule mudina mūs darīt netaisnību, izdabāt nabagam un dot priekšroku dižajam, tur Dievs dara mūs svētus, lai esam taisnīgi, lai nebaumojam un nealkstam sava tuvākā asiņu.
Tur, kur pasaule mudina mūs savās sirdīs ienīst mūsu līdzcilvēkus, tur Dievs dara mūs svētus, lai mīlestībā varam pamācīt savu tuvāko, ka netopam līdzvainīgi.
Un tur, kur pasaule mudina mūs atriebties un dusmoties uz savas tautas ļaudīm, tur Dievs dara mūs svētus, lai mīlam savus līdzcilvēkus kā sevi pašus.
Tā ir uzdrīkstēšanās līdzināties Dievam un atdarināt nevis Viņa taisnīgumu, jo mēs visi esam netaisni, bet gan Viņa mīlestības attieksmi, kuras priekšzīmi Dievs mums ir parādījis caur Viņa Dēlu Jēzu.

"Raugieties, ka neviens jūs nepieviļ ar cilvēciskās gudrības tukšo maldināšanu, kas pamatojas cilvēku iedibinātās tradīcijās un pasaules pirmspēkos, bet ne Kristū." Kol2:8[...]Sadraudzība ar Dievu tiek dāvāta Jēzū Kristū. Praktiski tā tiek uzdāvināta sv. Kristībā. Šī sadraudzība ir pārāka par emociju vai apziņas pasauli. Vēl aizvien cilvēki godina dažnedažādus spēkus, sevī, ārpusē, kosmosā. Bet godiniet kā gribat, nekad ar tiem nevar pienācīgi "tikt galā". Bet "Kristū ir radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu." Viņā visi spēki jau ir uzvarēti.
Mācītājs Armands Klāvs

"Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā." Ps.3, 6
Vārdi, kas pierakstīti, kad Dāvids bēga no sava dēla Absoloma. Dēls meklē tēva nāvi. Pirms laika Dāvids bija kritis ar Batsebu un Ūriju aizsūtījis nāvē. Vai domājat, ka cilvēki to aizmirst? [...]Nē. Tādas lietas cilvēki parasti neaizmirst. "Daudz ir to, kas saka uz manu dvēseli: "Tai pestīšanas nevaid pie Dieva!", saka ķēniņš. Dāvids nav pestīšanas cienīgs. Tāds bija laužu spriedums. Visa Dāvida valdīšana norit krīzē. Krīzes valstī, krīzes privātajā dzīvē. Bet te, Dieva vīrs liecina: "Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā." Gulēt mierā, kad tik daudz iemesla stresam, nemieram un raizēm. Spiediens no visām pusēm. Ārā cīņas, iekšā bailes. 2.Kor.7, 5 Bet Dāvids guļ mierā. Tāds ir Dieva miers, kas augstāks par cilvēku prātu un saprašanu.
Māc. Edijs Kalekaurs

"Jaunekļi un jaunietes, veci ar jauniem: Tiem būs slavēt Tā Kunga Vārdu, jo Viņa Vārds vien ir augsts, Viņa augstība ir pārāka par zemi un debesi, Un Viņš ir paaugstinājis Savu ļaužu ragu, slavu visiem Saviem svētiem, Israēla bērniem, ļaudīm, kas Viņam tuvu. Alleluja!" Ps.148.12-14
Slava un pateicība par Viņa klātbūtni ik reiz dievkalpojumā. [...]Dievs ir Savas draudzes vidū. Dod, ka mēs steigtos Tev pretim Dievs, kā Tu steidzies pretim mums. Dod, ka mēs skrienam pie Tevis kā Pēteris un Jānis skrēja uz tukšo kapu Lieldienu rītā. Dod dedzīgas sirdis mums, Dievs. Dod izturēt līdz galam un neatstāt savas sapulces.
"Un lai neatstājam savu sapulcināšanos, kā daži mēdz, bet cits citu aicinot un vēl jo vairāk, jo jūs redzat, ka tā Diena tuvojās." Ebr. 10, 25
Māc. Edijs Kalekaurs