Atzīmējot reformācijas piecsimtgadi Latvijā, un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) simto dzimšanas dienu, 2022. gadā dažādās Latvijas vietās tiek stādīti ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika pirms vairāk nekā 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm.
Šogad jaunie ozoliņi tiek stādīti visā Latvijā gan pie baznīcām un draudžu mājām, gan, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām – parkos, pie skolām un citās publiskās vietās, lai ši ozoli izplatās pa visu Latviju, kā izplatījās Dieva vārds caur Ernsta Glika tulkoto Bībeli.
Pirmā stādīšana ieplānota maijā. Ozoli jāiestāda, kamēr tiem nav saplaukušas lapas. Sadarbībā ar Latvijas valsts mežiem un LELB Mežu fondu, vietējām draudzēm un pašvaldībām, maijā plānots stādīt Glika ozolus 45 vietās visā Latvijas teritorijā, 16 no tām – sadarbībā ar vietējām un novadu pašvaldībām, un izglītības iestādēm. Vietas, kur tiks stādīti ozoli, ir atrastas gan pie baznīcām, draudžu mājām un citiem draudžu īpašumiem, gan arī pašvaldību teritorijās. Pārējie ozolu stādi turpinās pieņemties spēkā un augumā Latvijas
GLIKA OZOLU stādīšanas vietas. Dzeltens– rudens 2022 Zaļš– pavasaris 2023 Zils– vides objekti Gaiši zaļš- pavasaris 2022
Glika ozoli Alūksnē pie E.Glika muzejaErnsts Johans Gliks (1652 — 1705) ir pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā. Viņu var dēvēt par “mūsu zemes Luteru”.
Gliks ir dzimis 1652. gada 10.novembrī, Saksijas pilsētā Vetīnā, mācītāju dzimtā. Gliks ieguva labu izglītību Vācijā, īpaši Vitenbergā. Pēc studiju beigām 1673. gadā Gliks ieradās Zviedru Vidzemē, kur apguva latviešu un igauņu valodu un sajuta aicinājumu veikt Bībeles latvisko tulkojumu no senajām valodām.
Gliks ir kalpojis kā Daugavgrīvas cietokšņa garnizona militārais kapelāns, bet savu piētisko uzskatu dēļ 1683. gadā viņš tika pārcelts uz Alūksni, kur kļuva par Marienburgas cietokšņa mācītāju. 1687. gadā Gliks kļuva par Kokneses iecirkņa prāvestu. Šajā laikā Gliks ar Lielvārdes mācītāja Kristiāna Vitena palīdzību pabeidza Jaunās Derības (1685.), Vecās Derības (1689.) un visas Bībeles tulkojumu (1694.), cita starpā izmantojot agrākos Fīrekera un Manceļa latviešu valodā rakstītos tekstus. Naudu Bībeles tulkošanai bija devis Zviedru karalis Kārlis XI. Kā min vēstures avoti, tad viņš esot uzskatījis, ka tautā, kur karalis ir viņš, Bībele jālasa katram, turklāt savā valodā. Zviedrijas karalim Kārlim XI veltīto priekšvārdu 1689. gada 28. maijā parakstīja Vidzemes ģenerālsuperinktendents Johans Fišers, Bībeles izdevuma priekšvārdā Glika vārdu un viņa nopelnus pat nepieminot.
Citu Glika tulkojumu starpā ir Mārtiņa Lutera katehisms, kā arī dziesmu un lūgšanu grāmatu labojumi. Kā Kokneses iecirkņa prāvests Ernsts Gliks dedzīgi iestājās par vispārējo izglītību.1694. gadā viņš aicināja zviedru karali Kārli XI dibināt skolas katrā prāvesta iecirknī. Noorganizēja pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Gliks Alūksnes mācītājmuižā, kuras teritorijā atrodas Glika dēstītie divi ozoli un piemiņas akmens, par kalponi bija pieņēmis 12 gadīgu bāreni Martu Skavronsku, kas kļuva par Glika audžumeitu un vēlāk - par Krievijas imperātori Katrīnu I.
Leģenda vēstī, ka viens no Glika ozoliem simbolizē Veco Derību, bet otrs – Jauno Derību. Pateicoties Glika latviešu valodā iztulkotajai Bībelei, Dieva vārds un Evaņģēlija vēsts sasniedza arī mūsu zemi un latviešu tautu.
Dienas lozungs
Jo pie taisnības atgriezīsies tiesa un viņam pakaļ – visi sirdsskaidrie!Ps 94:15
Jēzus saka: "Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas Viņu piesauc
dienu un nakti? Vai Viņš vilcināsies? Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri."Lk 18:7–8
Papildu rakstvietasJes 9:2–7
2Pēt 1:12–21
Lk 22:54–69
Atzīmējot reformācijas piecsimtgadi Latvijā, un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) simto dzimšanas dienu, 2022. gadā dažādās Latvijas vietās tiek stādīti ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika pirms vairāk nekā 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm. 
