Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.09.25 11:20:19
Vilx uzdava šādu jautājumu!
Es arī uzdodu. Kā jūs to saprotat! |
|
indriķis  |
# Iesūtīts: 2008.10.12 16:12:40
Domāju, ka ne mūsu varā nospraust laikus un brīžus! |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2008.10.12 17:25:27
Tas tiesa, bet mēs saprotam, ka ne jau pilnīga kristīga uzplaukuma kulminācijā Dievs aiz priekiem visu šito likvidēs, bet gan tajā brīdī, kad Viņa pacietības mērs būs pilns !
Mans ikdienas darbs ir tieši saistīts ar globalizācijas tuvināšanu caur jaunāko komunikāciju tehnoloģiju ieviešanu sadzīvē. Un mūsdienu globalizācija savā realitātē ir nekas vairāk kā velna personiskā alternatīva dievišķajai lietu kārtībai pasaulē.
Tātad mēs visai tieši piedalāmies notikumos, kas ietekmē Dieva lēmumu pieņemšanu. Tas jau nekas, ka Viņš tos visus iepriekš paredzējis. |
indriķis |
# Iesūtīts: 2008.10.12 18:47:05
Ja globalizācija ir Bābele, tad jā ( velna personiskā alternatīva dievišķajai lietu kārtībai pasaulē) , bet ja globalizācija ir tikai kārtējā pasaules sabiedriski politisko sistēmu transformācija, tad nē. Ar ko globalizācija sliktāka vai labāka par citām sabiedrības organizācijas formām? |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2008.10.12 21:43:32
indriķis
Tu esi ticis tālāk par mani, acīmredzot esi brīvāks garā, un Tev ir taisnība.
Katram ir savas robežas, es līdz šim neesmu atļāvies domāt par to, kas varētu sekot globalizācijai, kas savā būtībā tik tiešām ne ar ko neatšķiras no citām sab.org. formām.
Savā naivumā joprojām domāju, ka mistiska vispasaules revolūcija pret notiekošo varētu būt kas labs, taču, sekojot Bībelei un vēsturei, nospiedošs pārsvars ir iespējai, ka rezultāts varētu būt tikai vēl sliktāks par jau esošo. Cik tieši sliktāks patiesībā (nevis teorijā), lai teiktu, ka taustāmi tuvojamies Dieva pacietības mēram ??? ...
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.10.12 22:26:03
Noasveidīgais
Verdzības atcelšana ir ilustrācija tam, ka ir vērts turpināt cīnīties par patiesību arī tad, ja tā tiek krustā sista paša Dieva vai Bībeles vārdā. Nekas vairāk.
Hmmm, tad jau sanāk, ka varbūt tiešām verdzība ir Rakstos pamatota un to vajag atjaunot. Vai tā? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.13 08:31:19
Noasveidīgais, es laikam nebiju mācējis vienu jautājumu noformulēt. Tagad pamēģināšu!
Kas ir diskusijas mērķis? Un kas notiek, ja tiešām šis mērķis ir sasniegts? Kā arī ko darīt ar attiecīgo jautājumu diskusijas laikā!
Nu piemēram, ja mēs izlemjam diskutēt p(ar) gejpraidistiem, tad diskusijas laikā kādai jābūt attiexmei no abām pusēm šai jautājumos! |
Noasveidīgais  |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.10.13 21:58:40
Mārtiņ ,
nē, sanāk tikai tas, ko es sacīju - bija (varbūt vēl tagad ir?) kādi cilvēki, kuriem "no sirds likās", ka Raksti nav pretrunā verdzībai. Viņi gribēja diskusiju izbeigt, pamatojoties uz savu Rakstu interpretāciju. Par laimi - diskusija turpinājās un mainījās Rakstu interpretācija, nevis tika saglabāta verdzības iekārta.
Mulder ,
diskusijas mērķis ir sapratnes veidošanās pretēju uzskatu pārstāvju vidū. Diskusijas mērķis nav "pierādīt savu taisnību" (ja kāds tā sāk attiekties, nav diskusijas, bet intelektuāls kariņš), bet gan - atrast veidu, kā varam sadzīvot, viens otru neturot aizdomās un viens otram dodot maksimālo iespējamo brīvību. Ja izrādās, ka vienas puses argumenti patiešām nav pieņemami (ir kļūdaini), tad nepieciešams to izskaidrot un parādīt, lai otrs saprot, kāpēc viņa argumenti ir noraidīti. Ja abas puses paliek pie sava, tad nepieciešams atrast modeli, saskaņā ar kuru tie var pastāvēt līdzās, katrs paliekot pie savas pārliecības. Diskusijas mērķis ir pati diskusija - atrašanās sarunā, kontaktā, kopībā.
Pārējos Tavus jautājumus vēl arvien nesaprotu. Piemēram, ko nozīmē Tavs jautājums: "Kā arī ko darīt ar attiecīgo jautājumu diskusijas laikā!"?
Mulder, Mārtiņ, Indriķi, Artos ,
kā nupat aizrādīja mans vecais draugs, no kura smeļos teoloģiskās idejas, esmu nonācis komiskā situācijā.
Mulders uzdeva jautājumu - kas ir liberālisms un liberālteoloģija. Iesaistījos, paskaidrojot dažus jēdzienus un pozīcijas. Tagad esmu ieskaitīts liberāļos (tikai tāpēc, ka spēju viņu pozīciju paskaidrot), un esmu spiests aizstāvēt "liberālismu pret konservatīvismu".
Sajūta tāda, ka tas, kurš zina šņabja formulu, automātiski ir dzērājs.
Bet tas tā. Novērojums. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.13 23:27:39
Noasveidīgais!
Mēģināšu paskaidrot!
Bet vispirms tas, kas izriet no tavas atbildes kā es to saprotu. Ja nesapratu pareizi saki!
Tu apgalvo, ka diskusijas mērķis ir pati diskusija, meklēt ceļus kā sadzīvot pēc iespējas labāk ar maximālo brīvību visām iesaistītām pusēm!
Man īsti nav skaidrs tas no elementāra resurus managementa viedokļa! Šāda diskusija pati par sevi rodas tikai un vienīgi situācijās, kad ir vismaz divas (pieņemsim vienkāršības labad ka tas ir šis gadījums) puses, kuras sākotnējā diskusijas stadijā (pirmajā dienā) nevar sadzīvot, jeb sadzīvošana prasa pārmērīgas brīvības upurus. Tātad situācija, kad diskusija vispār sākās ir tad, kad vismaz viena no iesaistītām pusēm nav apmierināta ar esošo situāciju un tā grib runāties ar otru pusi (acīmredzami stake holderu) šīs situācijas risināšanā, ja šī viena puse viena pati varētu nodrošināt savas vajadzības, tad tā nerunātu, bet rīkotos. Tātad tiek iesaistīta otra puse... Jeb cits variants, abiem kaut ko gribās un abiem nav kaut kas ko tās cer no otras puses sagaidīt (piekāpšanos, atkāpšanos, piekrišanu, parūmēšanos etc).
Tagad tu saki, ka diskusijas mērķis ir pati diskusija? Es to vienkārši nesaprotu. Līdz šim sapratu, ka diskusijas mērķis ir atrisināt problēmu kas de-facto ir. Ja tu saki, ka diskusijas mērķis ir pati diskusija, tad mēs iegūstam komisku situāciju... visi runā, bet neviens nerok kartupeļus. Vai tiešām? Jo ja nav problēmu, tad diskusija nav vajadzīga. Diskusiju vajag, tad kad ir problēma. Bet ja diskusijas mērķis ir pati diskusija, nevis saistīta ar problēmu, tad sanāk banāli tieši tas ko es saku - nafig diskutēt, ja problēma stāv?
Tagad paskaidroju to, ko es jautāju! Tas izriet tieši no mana nupat rakstītā texta...
Jautājums ir tieši par to, ko darīt ar problēmu, kuras dēļ vispār diskusija ir uzsākta!
Kā piemēru es minēju gejpraidistus!
Tātad te sadurās reliģiskā brīvība ar izteiksmes brīvību. Liberālis teiks, vajag diskutēt par to KĀ sadzīvot. Taču jautājums ir KĀ sadzīvot tikmēr kāmēr notiek diskusija? Lūk kāmēr Valdība ar Geju & Co organizācijām runājas, ko darīt parastai tautai un ierindas gejiem praksē? Iet praidos un dabūt pa aci? Neiet praidos un ciest "apspiestību" ko darīt kāmēr notiek diskusija.
Jo diskusija notiek par to kā tu pat ssaki - Kā Labāk Sadzīvot. Tātad pats uzstādījums jau iezīmē sekojošo:
1. Tā kā ir tagad, sadzīvot nevar
2. Eventuāli tiecamies pēc tāda sabiedrības stāvokļa, kad varam sadzīvot!
No 1 izriet jautājums - kā sadzīvot, kāmēr notiek diskusija!
No 2ā izriet, ko darīt, kad esam aizdiskutējušies līdz kādam plānam? Kas notiek ar diskusiju šajā punktā, kad esam nonākuši pie abām pusēm pieņemama risinājuma? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.13 23:33:03
Tagad esmu ieskaitīts liberāļos (tikai tāpēc, ka spēju viņu pozīciju paskaidrot), un esmu spiests aizstāvēt "liberālismu pret konservatīvismu".
Sajūta tāda, ka tas, kurš zina šņabja formulu, automātiski ir dzērājs.
Manuprāt šobrīd tu neesi īsti sapratis kas ir liberālisms. Tu esi sapratis viņu pamatpostulātus, bet vismaz šobrīd neesi mani pārlieicnājis, ka tu saproti konsekvences, kas izriet no liberālisma premisām. Tamdēļ es mēģinu uzdot šos jautājumus, cerībā, ka tie liks tev meklēt atbildes, atbildēt un tā vai nu es tevi aizvedīšu līdz apgaismībai, kad tu ieraudzīsi to ko redzu es un kāpēc Kristietim liberālisms ar tevis proponētajām premisām ir bīstams, nepieņemams un faktiski ļauns, vai arī tu mani pārliecināsi, ka šajās idejās kaut kas derīgs kristietim ir. Man ir viegli pārstāvēt šo konservatīvo kristietības viedokli, jo tas ir mans ikdienas pasules skatījums un kontexts, kurā es domāju, runāju un cerams, arī rīkojos! |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2008.10.14 00:58:08
Piemērs par praktisko liberālismu.
Budisms ar visgodājamāko tā pārstāvi - 14.Dalailamu. Viņš, cītīgi ceļodams un nesdams miera idejas pasaulē, ļoti daudz ir runājis un sarakstījis (tieši un kā līdzautors) grāmatas speciāli rietumiem (t.i., Eiropai, ASV & co) par budismu, reliģijām, to praktizēšanu, līdzās pastāvēšanu utt. u.tml. Viena ģenerāla doma, kas vijas cauri visam viņa paustajam ir, ka viņš rietumiem neuzspiež budismu, neaicina konvertēties tajā un pat neaicina izmēģinājuma pēc pamēģināt. Tikai informēt un diskutēt. Labi, tiktāl viss ir jauki, bet tā ir tikai teorija.
Praktiski ir savādāk. Viņš vienmēr ļoti konkrēti un mērķtiecīgi bīda budisma ideoloģiju pat tad, kad sakās to nedarām, bet tikai diskutējam. Piem., lasot evanģēlijus, tie tiek tā komentēti un diskusija tiek tā izveidota (kopā ar kristiešu pārstāvi), ka kristietības pamatpatiesības paliek nepateiktas vai pat apstrīdētas. Un tas viss notiek tādā formā, ka klausītāja / lasītāja šaubīgais prāts tiek nosvērts par labu budismam. Neaizmirstam, ka runa ir par rietumnieku (tradicionāli kristīgu) auditoriju.
Salīdzinājumā krišnaīti šādā ziņā uzvedās daudz sliktāk, tie nekautrējoties klaji apmelo gan Jēzu, gan Baznīcu.
Taču palūkosim, cik dvēseles ir pievīlis budisms un cik Krišņas apziņas biedri. Pievīlis tādā ziņā, ka cilvēkam izrauj pamatu zem kājām - viņš nav ne šis, ne tas - tipiskā situācijā nepieņem kristietību, par budistu nespēj kļūt, bet pārējās reliģijas neņem par pilnu.
Skaidri redzam, ka budisms uzvar. Zinu personīgi. Un ne mazu lomu tajā spēlē saldie liberālie meli. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2008.10.14 01:13:44
Bērnu audzināšanā sākot no zīdaiņa vecuma speciālisti uzsver stabilitātes un nemainīguma nozīmugumu. Pēdējā žurnālā "Mans mazais" ir raksts par pasakām, tur arī šis aspekts ir pieminēts kā ļoti svarīgs bērna attīstībā. Līdz ar to vecākiem visa sava dzīve (kas pirms bērna dzimšanas varbūt pat ir ļoti haotiska) ir jāpārkoto mazā bērniņa prioritātei un ar visu savu uzvedību un rīcību ir jārada bērnam šo stabilitātes izjūtu un sekojoši paļāvību. Ja tas netiek nodrošināts, ir risks visādām psihē bāzētām nebūšanām.
Mēs esam Dieva bērni un Viņš mūs audzina pilnvērtīgi kā savus bērnus, pat ja esam nepaklausīgi un spītīgi pretojamies Viņa norādījumiem. Un, lai mēs izaugtu par normāliem, veselīgiem bērniem, arī mums ir nepieciešama Tēva stabilitāte, nemainīgums. Attiecībās ar Dievu šo uzdevumu pilda Raksti un Svētā gara veikums mūsu sirdīs, kas ar nemainīgu nolūku un vienmēr vienādi konsekventi skaidro Dieva vārdu.
Jebkura ideja, kas mēģina šo apstrīdēt, radīt haosu un izraut stabilo pamatu, nevar būt no Dieva. Taču mums par laimi, mums ir dots ižškirt kas ir kas. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.10.14 21:21:55
Mulder ,
diskusija ir īpaši nepieciešama tad, kad ir konflikta situācija. Parasti kāda no pusēm pirmā ierosina diskusiju, otrai tas nereti pārāk nepatīk, bet... nākas runāt - ja jau reiz jautājums ticis pacelts. Tomēr diskusijas mērķis nav tikai un vienīgi problēmu atrisināšana. Diskusija (lasi - saruna, kontakts, sapratne) ir vajadzīga un svētīga arī tad, ja nekādu akūtu problēmu nav. Piemēram, apmainīšanās ar idejām dažādu kultūru un sabiedrības slāņu starpā. Vēl vairāk - man pat liekas, ka visas problēmas rodas no tā, ka kādā brīdī dialogs ir pārtrūcis un tad pēkšņi nākas to strauji (agresīvi) atjaunot.
Vai es nesaprotu liberālisma konsekvences? Droši vien. Kurš tās saprot? Ja es zinātu sarunas noslēgumu, pirms saruna notikusi, tad tā nebūtu saruna, bet farss! Es nevaru zināt liberālisma sekas - jo tās būs atkarīgas no mūsu lēmumiem un spējas sarunāties! Bet neiecietības konsekvences nav īpaši grūti paredzēt - vai nu kāds tiek upurēts un apklusināts, vai arī ir nemitīgs karš nesamierināmu un līdzvērtīgu pretinieku starpā.
Tu jautā - ko darīt tajā laikā, kamēr ir diskusija. Es domāju - vienam otru paciest, jo tas vienmēr būs konfliktu un spriedzes laiks. Puses katra savu viedokli mēģinās saasināt, izaicināt otru. Iespējams - laiks ieilgs. Tas viss tā ir - mēs dzīvojam visai sarežģītā un nebūt ne viegli aptveramā pasaulē. Dzīvot nav pārāk vienkārši (ja vien tas nav uz citu rēķina - man viegli, jo citi iznes smagumu).
Mani pārsteidz, ka Tu to visu pasniedz tā, it kā būtu kāda alternatīva - pasludināt kādu viedokli par pareizo, tādējādi diskusijas izbeidzot?
Vai Tu domā, ka mēs geju jautājumu varēsim atrisināt "uz masu"? Vienkārši - pārstājot par to diskutēt? Mazliet šaubos.
Ja jautājums ir pacelts, tad nav iespējams to "apklusināt". Var vienīgi to izrunāt. Kaitinoši ilgi un mokoši - tas gan. Bet izrunāt.
Patiesībā diskusija ar sekulāro humānismu ir tik smaga tieši tāpēc, ka ilgāku laiku kristieši nevis aktīvi piedalījās diskusijās, drosmīgi liekot zem jautājuma zīmes savas atziņas un tikpat drosmīgi pārbaudot savu oponentu viedokli, bet gan - kristieši uzskatīja, ka viņi ir priviliģēti "pasludināt patiesību pēdējā instancē". Tas viņus padarīja par nederīgiem diskusijas partneriem. Un tagad maksājam par to bargu cenu - nākas karot vairākas frontēs vienlaikus: strauji revidēt pašiem savu intelektuālo mantojumu, pierādīt tiem, kas mūsos vīlušies, ka esam spējīgi uz diskusiju, un vēl pie tam šajā diskusijā nosacīti "uzvarēt", spējot visiem saprotamā veidā pamatot savu nostāju.
Saņemam sodu par savu Konstantīna ēras iedomību.
Mārtiņ ,
ja Tu redzi, ka Dalailamas grāmata nav tā īstā, lai smeltos atziņas par kristietību, kāpēc Tu domā, ka arī citi to neredz? Šī grāmata nav tas labākais diskusijas piemērs. Pareizāk sakot - tas ir tikai viens posms diskusijā, kurš liecina, ka vienam par otru ir visai maz skaidrības un - vēl vairāk - ka aiz šķietamas līdzvērtības katrs turpina uzskatīt, ka viņa ceļš ir vienīgais pareizais. Dalailama pasniedz Kristu kā nepilnvērtīgu budistu, kurš ir daudzas lietas pareizi mācījis, bet svarīgākajos punktos Gautama visu pateicis skaidrāk.
Par to arī ir stāsts - mūsu spēja būt godīgiem vienam pret otru, ir ļoti vāji attīstīta. Tomēr labāk, ja puses sarunājas (arī šādā, nepilnīgā un zināmā mērā negodīgā veidā), nekā - griež viens otram galvas.
Lasot šo grāmatu es skaidri sapratu, cik ārkārtīgi sarežģīti būtu man pašam par budismu spēt izteikties tā, lai tā pārstāvji nejustos pazemoti vai pārprasti, bet cienīti. Kāds brīnums, ka arī viņiem tas neizdodas? Jāmācās sarunāties...
Mani netraucē palikt par kristieti tas, ko par kristietību domā Dalailama. Jo kristietības spēks ir Kristus personā un no Viņa izrietošajā dzīves apliecināšanā, mīlestībā un brīvībā. Vienmēr būs cilvēki, kuriem tukšuma meditācijas un iekšējās novēršanās ceļš liksies pievilcīgs. Man tas tāds neliekas. Nevienu ar varu netaisos par kristieti padarīt (jo, kā mēs zinām, tas nemaz nav iespējams). Bet ar prieku esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem par savu ticību, piedalīties jebkurā diskusijā, kurā citi vēlas labāk saprast mūsu nostāju. To, vai kāds tā rezultātā kļūs par kristieti, atstāju Svētā Gara ziņā.
Es zinu, ka Kristus ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Man ar to pietiek. Ja kāds man jautā vai ir izmisis, es viņam norādu uz šo Ceļu. Par visiem citiem ceļiem - ar interesi uz tiem noskatos un vienmēr priekš sevis ar prieku varu rast abildes, kāpēc Kristus ceļš liekas pievilcīgāks. Vēl vairāk - citādi domājošie un citādi ticošie man ļoti ir palīdzējuši pašam sevi un savu ticību labāk saprast.
Vai man vajadzētu katru dienu pārdzīvot, ka budisti netic Kristum? Nē, tas neko nedotu. Man viņiem ir jāstāsta par to dzīves gudrību, kuru Kristus man dod. Esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu šī gudrība izrādīsies pati par sevi pārliecinoša un noderīga. Un varbūt kāds priekš sevis atklās evaņģēliju kā "Dieva spēku tiem, kas tic". Bet tas nebūs noticis tāpēc, ka es kādam esmu aizliedzis domāt un jautāt, ka esmu kādam aizbāzis muti, apzināti vai neapzināti nomelnojis citādi domājošos vai kādu ar savām manipulācijām "ievilcis tīklos". Es vienkārši būšu liecinājis par Kristu, un Patiesība pati sevi pagodinās.
Vēl vairāk. Man nav bail, ka kāds aizraujas ar budismu. Jo zinu, cik tas ir garlaicīgs. Dzīvespriecīga un mīlestības pilna dzīve būs labākā liecība. Ja kāds tomēr paliks pie sava - tas būs izrādījies viņa ceļš. Viņa brīva izvēle un līdz ar to - liktenis. Bet starp aicinātajiem būs arī izredzētie. Ne mūsu, bet Gara izraudzīti. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2008.10.14 22:23:23
Noasveidīgais
ja Tu redzi, ka Dalailamas grāmata nav tā īstā, lai smeltos atziņas par kristietību, kāpēc Tu domā, ka arī citi to neredz?
Tāpēc, ka bija laiks, kad es vēl nebiju kristīts, bet biju patiesības meklējumos. Tāpēc, ka es ļāvu sev apmeloties par kristietību caur dažādiem maldiem, t.sk. šiem.
Tavs tālākais paskaidrojums, ka šī grāmata nav pilnvērtīga diskusija, atvaino, ir nenopietns. Man nebija ko likt pretī, jo es to negribēju. Es gan biju dzirdējis kristiešu viedokli par budismu, bet es to neklausījos, jo tas bija ļoti vienpusējs, t.i., tikai Kristus. Tas neatzina manu vēlmi pēc man tīkamas realitātes jeb neglaimoja manai ilūzijai.
Taču budistu & co kampaņa atrada manī dzirdīgas ausis un es ļāvos šiem maldiem. Tiesa, Dievs pat māņus prot izmantot pret to paudējiem un darīt grēcinieku redzīgu, tā notika arī ar mani, ka es pamazām arvien vairāk pamanīju caurumus maldos un stabilitāti patiesībā.
Lasot šo grāmatu es skaidri sapratu, cik ārkārtīgi sarežģīti būtu man pašam par budismu spēt izteikties tā, lai tā pārstāvji nejustos pazemoti vai pārprasti, bet cienīti. Kāds brīnums, ka arī viņiem tas neizdodas? Jāmācās sarunāties...
Atver acis. Kristietim ir jāliecina par Kristu, vienalga cik aizvainojoši tas šķiet ne- vai cit- ticīgajiem. (Tas gan prasa drosmi, kuras man diemžēl bieži vien pietrūkst.) Un par budismu budistam īstenībā mums nekas nav jāstāsta, jo tur nav ko stāstīt. Drīzāk vairāk cieņas, it īpaši Jēzum, izrādīsim, liecinot par Viņu.
Es zinu, ka Kristus ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Man ar to pietiek. Ja kāds man jautā vai ir izmisis, es viņam norādu uz šo Ceļu. Par visiem citiem ceļiem - ar interesi uz tiem noskatos un vienmēr priekš sevis ar prieku varu rast abildes, kāpēc Kristus ceļš liekas pievilcīgāks. Vēl vairāk - citādi domājošie un citādi ticošie man ļoti ir palīdzējuši pašam sevi un savu ticību labāk saprast.
Tad liecini to un nesēj šaubas! Ļauj Svētajam garam caur sevi runāt! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.16 11:12:25
Noasveidīgais!
Paldies par atbildi! Tagad manas pārdomas par to, ko tu saki!
Tu jautā - ko darīt tajā laikā, kamēr ir diskusija. Es domāju - vienam otru paciest, jo tas vienmēr būs konfliktu un spriedzes laiks. Puses katra savu viedokli mēģinās saasināt, izaicināt otru. Iespējams - laiks ieilgs.
Tātad faktiski... Konflikts vienalga paliek. Sarunas to neatrisina. Tādējādi, tā puse, kas ir ieinteresēta šajā saasinājumā, puse kura šo burbuļošanu var izmantot kā labu PR, jo daudz labāk ir, kad par tevi runā, nekā tad, kad par tevi klusē, šī puse darīs visu lai turpinātos šīs "sarunas" uz šo "saasinājumu fona".
Šeit par piemēru ņemšu gejpraidistus. Viņiem ir izdevīgi šīs sarunas novilcināt faktiski bezgalīgi, jo kāmēr notiek sarunas, notiek šī konfrontācija realitātē, un konfrontācijā vienmēr ir pastiprināta uzmanība. Pastiprināta uzmanība rada "aktualitātes ilūziju" kas savukārt rada "ātrā risinājuma nepieciešamību", kas savukārt noved pie ātru, nepārdomātu un informācijā nabadzīgu lēmumu ātrā pieņemšanā, kā likums par labu "upurim", jeb tam, kurš šajā konfrontācijā izliekās par "upuri". Cilvēciskā daba. Rezultātā ir tas, ka sarunas faktiski ir 0 vērtībā, tās ir tikai katalizators pavisam citiem procesiem, taču vienmēr var teikt - mēs taču pārrunājām!
Tu manuprāt neesi sapratis vienkāršu lietu, ja problēmu risina, tad tā ir jaatrisina! Tavs uzstādījums ir problēmu atrsiināt, lai visiem butu labi, bet mans uzstādījums ir atrisināt problēmu ar minimāliem "zaudējumiem" jo tu pats atzīsti, ka dzīvojam sarežģītā pasaulē. Un ir naivi cerēt, ka konfliktus un problēmas var atrisināt tā, ka neviens nekur nekad necieš. Ir problēmas kuras pašas sevī šādu risinājumu nepieļauj.
Ir veikti pētījumi un arī bez pētījumiem ir viegli saskatīt, ka tādas koncepcijas kā "geju diskriminācija" "vārda brīvība" un "reliģiskā brīvība" apriori rada konfliktu pašu par sevi!
Tu saki, kāds ir risinājums - es tev varu pateikt. Celties "augstāk" skatīties kas ir augstākas priroritātes meta-mērķis, un tā kontextā arī izlemt, ko no zemāka līmeņa brīvībām var upurēt, kas ir priroritāte un kas var tikt neievērots.
Tu uzskati, ka vienmēr var atrisināt konfliktu sarunu ceļā, bet tā tas nav, ja padomā praktiski... Nevar atrisināt mierīgi konfliktu, ja kāda cilvēku grupa ar daudz naudas un lobijiem, izdomā, ka, piemēram, aritmētika būtu jāpārraksta un cenas veikalā jāpakļauj šai aritmētikai un kases automāti ir jāpakļauj šai jaunajai aritmētikai.
Tavs risinājums ir - sarunāties un ciest vienam otru veikalā. Mans risinājums ir - uzlikt ignore uz šādas matemātikas sludinātājiem, nedot viņiem vārdu un marginalizēt viņus ikvienā tēmā, kur runa iet par matemātiku. Tiesības man šādi rīkoties ir tajā, ka matemātikas likumus cilvēki ir pieņēmuši, tūkstošiem gadu tajos dzīvojuši un kas svarīgi izdzīvojuši ļoti labi tādējādi, ja kādam tīri subjektīvi nepatīk likumi un meta-likumi, kuri sevi ir parādījuši kā labus vēsturē, tad tā ir VIŅU problēma nevis mana. Man NAV jārisina problēmas, kas ir citu problēmas. Kāpēc man būtu jātērē savi un sabiedrības resursi lai risinātu problēmas, kuru faktiski NAV! Tas ir kā komunismā, radīt problēmas māxlīgas, kuras pēc tam pārvarēt.
Geji katru vasaru te saceļ tādu furroru par cilvēktiesībām etc. taču ikviens var aiziet uz Tiesībsarga biroju un noskaidrot, ka geju diskriminācijas jautājums NAV šajā valstī priroritārs, tas pat nav vispār saraksta aukšgalā...
Tādējādi... inicēt sarunas par neesošām māxlīgām problēmām, tērēt resursus runājot par imaginārām problēmām ir faktisks ļaunums un agresija pret tautu un valsti, kuars resursi nav neierobežoti.
Manuprāt Liberāļi regulāri aizmirst ierobežotu resursu sekas. Ka nevar kuru KATRU problēmu risināt vai pat SĀKT risināt tikai tāpēc, ka kādai minoritātei tas šķiet aktuāli. NAV tas aktuāli!
Par jautājumiem, kas NAV aktuāli netiek runāts un sarunāts... tos var bīdīt tie kam tas interesē paši uz sava rēķina savos forumos, taču ja kāds filatēlists sāk aktualizēt sabiedrības līmenī problēmas, kas ir aktuālas tikai viņam, tad viņš dabūs tieši to pretsparu!
Savukārt Kristietībā ir tāda nelaime... ka mēs ticam un neapšaubām Rakstus un Kristu kā Dievišķu atklāsmi. Tā nemainās un nekad nav mainījusies, kāda tā bij pirms 2000 gadiem, tāda tā ir tagad. Ja gejpraidisms bij grēks pirms 2000 gadiem, tas ir grēks arī tagad. Kristietis nevar nekā savādāk domāt. Un neexistē tādas sarunas, kuras var izmainīt Dieva vārdu.
Tādējādi Kristietis vēl vairāk - šādas sarunas uztvers kā agresīvu uzbrukumu viņa apziņas un reliģiskajai brīvībai. Jo Dieva Vārdā ir jautājumi kas ir IZLEMTI. Tie nemainīsies sarunu ceļā, tieši tāpat kā planka konstante nav izmaināma kaut tu 1000 gadus runātu ar fiziķiem vai anti-plankistiem.
Acīmredzot Liberāļteologu kļūda ir tā, ka viņi uzskata, ka, ja Dieva Vārds ir pierakstīts caur cilvēkiem, tad cilvēkiem ir kaut kāda autoritāte pār šo vārdu un tas var tikt cilvēku izmainīts, jeb Dieva Vārda nozīme ir atkarīga no cilvēku viedokļa, kas var tikt balots, koncilos vai konferencēs izlemts. Nē tas tā nav... Cilvēks nav Dieva Vārda autors, bet tikai Co-Autors.
Tāpat kā cilvēks nevar izmainīt Fizikas likumus tikai tāpēc, ka Cilvēks ir tas, kas pieraksta šos likumus fizikas grāmatās.
Gejpraidisti u.c. līdzīgi domājošie domā, ka ja mēs fizikas likumos pamainīsim nepatīikamus burtiņus vai subjektīvi samazināsim kādu kosntanti, ka tamdēļ realitāte mainīsies. Tas ir naivums augstākā mērā!
Tādējādi... tieši tāpat kā frīku vēlme izmainīt aritmētikas likumus pie veikala kases rezultēsies nevis sarunās, bet arestā... ko viņš, protams uztvers kā agresiju, tāpat arī mēģinājums sacelties pret Dieva Vārdu rezultēsies nevis sarunās, bet aktīvā pretestībā...
Un tieši tamdēļ es jautāju, ko darīt, kad sarunas galā... ko darīt, kad jautājums ir izlemts. Tu negribi uz to atbildēt... jo zini kur tas ved, tas ved tur, kur liberāļiem ļoti nepatīk. Izlemts jautājums ir izlemts jautājums - take it or leave it.
Protams, ka ikviena grupa, kas iesaistās sarunās grib, lai tiek pieņemta šīs grupas programma, jo citādi, ja viņi neticētu, ka viņu programma ir vislabākā, viņi tak uz to nepastāvētu... Taču ir ļoti skaidrs, ka gala rezultāts nekad nevarēs saturēt visu grupu programmas, ja tās ir pretrunīgas... Tādējādi, kad lēmums tomēr IR pieņemts, tad VIENMĒR būs kāda grupa(s) kas būs "diskriminētas" - tas ir to programmas vai to daļas nebūs iekļautas gala rezultātā. Kas kā likums var tikt traktēta, kā agresija, diskriminācija, brīvību ierobežojums etc. etc. etc.!
Liberāļi grib neiespējamu leiputriju un par agresiju uztver elementāru faktu - Ralitāte ir viena, kas nozīmē, ka existē tikai viena planka konstante, tikai viens Gravitācijas likums etc. Tāpat arī ir ar morāli un ētiku... un Kristietis nav kristietis, ja viņš netic, ka Kristū šis likums ir manifestējies redzamā veidā. Nav alternatīvas Kristum! Nekādas sarunas to neizmainīs!
Tieši tamdēļ Kristieši ir, bija un būs grūti sarunu partneri, jo nekad neatkāpsies no Kristus un Dieva Vārda!
Nekādi skaisti lozungi - mēs pret agresiju - nepalīdzēs. Šāds lozungs ir oximorons, neiespējams realitātē. Jo pat Dievs ir pasludinājis, ka pēc tiesas viena daļa cilvēku nonāks visai nepatīkamā vietā. Un es 100% esmu pārliecināts, ka ikviens elles iemītnieks uzskatīs, ka viņš ir diskriminēts, pret viņu izveikta agresija!
Tādējādi... ja Liebrāļi grib būt labāki nekā pats Dievs ir, tad sorry... tu mēģini pacelt vairāk kā tu spēj!
Tieši tamdēļ es noraidu Liberālisma unviersālās idejas un to izpildījumu, bez specifiskām atrunām... jo tās ir neiespējamas šajā Realitātē! Ne viss, ko cilvēks spēj iedomāties, ir iespējams realitātē! Un Liberālims ir viena no šādām koncepcijām!
Kāmēr pastāv grēks, Liberālims ir neiespējams... jo iet kompromisos ar Velnu Kristietis nekad nevarēs, Kristus arī NEKAD ne vismazākajā burtiņā nepiekāpās Velnam, vēl vairāk... ar Velnu Kristum vienmēr ir bijusi īsa runa... nekādas pārrunas!
Tādējādi... ikviens, kas pārstāv grēku no Kristietības viedokļa dabūs tieši tik pat ilgu sarunu! Nevari tu prasīt vairāk no cilvēkiem, kā pats Dievs cilvēkiem dod! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.16 11:23:41
Ctulhu, bet nevar Dalailamam un Kristum būt abiem vienlaicīgi taisnība. Nevar būt taisnība diviem fruktiem kas saka ka A+B=C un otrs saka, ka A+B=D
Tad atliek lūkot uz citiem viņu vārdiem un skatīties uz Darbiem! Sorry, Kristus te bezgalīgi vairāk paceļās pār visiem Budistiem un Dalailamām kopā ņemtiem! |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.10.16 11:27:56
Ne pārāk augstu vērtēju šo "budistu ielikteni" Domāju gan, ka viņam nav taisnība.
Bet budisms kā reliģija radās ar pozitīvu ievirzi - ar 8-pakāpju ceļa palīdzību cilvēkus izvest ārā no Sansaras riteņa jeb "pardzimšanas-atkaliemiesošanās" cikla. Dzīve = ciešanas.
Tātad loģiski domājot - jāatrod metode, kā izbeigt šīs ciešanas.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.16 11:37:33
Vēl vairāk. Man nav bail, ka kāds aizraujas ar budismu. Jo zinu, cik tas ir garlaicīgs. Dzīvespriecīga un mīlestības pilna dzīve būs labākā liecība. Ja kāds tomēr paliks pie sava - tas būs izrādījies viņa ceļš. Viņa brīva izvēle un līdz ar to - liktenis. Bet starp aicinātajiem būs arī izredzētie. Ne mūsu, bet Gara izraudzīti.
Lūk atkal. Vārdi, kuriem grūti nepiekrist... Bet vārdi, kuros apzināti vai neapzināti ir noklusēta tā inde, kuru slēpj šāda attiexme!
Tu saki - man nav bail, ja kāds cits aizraujas ar budismu. Tu pats liecini, ka zini, ka Patiesība ir Kristū un tātad, ZINI, ka budisms ir maldi! Pārfrāzējot tu apgalvo - man nav bail, ka kāds nodarbojas ar maldiem un no maldiem vadās savā dzīvē!
Labi tu nebaidies, jo tevi šie maldi neskars. Bet kā ir ar citiem cilvēkiem, kas ir meklējumos. Vai nav tā, ka tava "mīlestība un piekāpība" robežojas ar nihilismu un vienaldzību. Vai mīlestība un Patiesība vienmēr ir pasīva maldu priekšā? Vai tev tiešām nebiedē, ja taviem bērniem kāds sludina to, ko tu zini, ka tie ir maldi? Vai tu neiebildīsi pret maldu propogandu skolās?
Tas arī manuprāt tā vai citādi Liebrālismā parādās - vienaldzība pret maldiem. Nihilisms pret šo maldu agresiju. Liberālisms atzīst tikai fizisku agresiju, bet pastāv un kas interesanti aizstāv garīgas, ētiskas un morālas agresijas pastāvēšanu!
Vēl vairāk... ikviens pasaules uzskats nekad nepaliek tikai vārdos. Tas kā likums rezultējas uzvedībā un reālos darbos. Tā pasaules uzskats manifestējas konkrētās situācijās... cilvēku attiexmē vienam pret otru. Budistam attiexme pret cietēju būtiski atšķirās no Kristieša. Tavs nihilisms un vienaldzība pret maldiem faktiski dod resursus šiem maldiem.
Kā kāds teica - Lai ļaunais uzvarētu, pietiek, ka labie cilvēki klusē!
UN Liberālisms tieši to paģēr - Kristiešiem ir jāklusē, kad Budisti runā!
Un es tev saku - FIGU! Neklusēsim, kad maldi tiek sludināti un propogandēti. Un ja mūs mēģinās apklusināt, mēs darīsim visu, lai Dieva Vārds un Kristus tomēr tiktu pasludināts...
Ko esam dzirdējuši pagrabos, to mēs sludināsim no Jumtiem... patīkt as Liberāļiem vai Nepatīk!
Un nevis tamdēļ, ka mēs nezinātu, ka Kristus ir patiesība un mēs cenšamies sevi pārliecināt, bet tieši tas, ko tu pats saki, bet nedari - Patiesība pati par sevi dos liecību, bet pirms tam šī Patiesība ir jāpasludina - loud and clear!
Un aceramies... bij Rakstos precedents, kur Jūdu Sinedrijs pavēl Pēterim un Jānim klusēt par Kristu - faktiski tieši šāda liberālisma gara dēļ - mīrā miera labad. Bet ko atbild Pēteris?
Kā arī... šeit aceramies paša Kristus vārdus - viņš nes zobenu virs Zemes. Viņa dēļ AGRESIJA būs pat ģimenes locekļu starpā! Kristus pateica, ka tās būs sekas viņa Mācībai!
Liberālis grib kaut kā Kristu par meli padarīt - sakot - ka Kristus ir kaut kāds pofigists nihilists, kad blakus grēks un maldi tiek sludināti!
Jau teicu - kompromisi un sarunas ar Velnu nebūs - Ar terroristiem sarunas neveic. Tāpat ar gara terroristiem arī! Jo šādas sarunas var vest tikai vienā vizienā - kompromisā ar Velnu!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.16 11:38:05
Kundali, Budisms bij zemo slāņu reliģija, kāmēr Daoisms bij aristokrātijas reliģija. Arī kaut ko par to liecina! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.16 12:26:23
Ctulhu, kā jau teicu, ja Kristu "apgraiza" tad loģiski, viņu var arī tā apgraizīt, ka mūsu sētas sētnieks būs viedāks! |
incognito  |
# Iesūtīts: 2008.10.16 17:50:47
Mulders
Nevar būt taisnība diviem fruktiem kas saka ka A+B=C un otrs saka, ka A+B=D
Var gan, ja C=D
Vispār, šī nedaudz offtopiskā tēma par to, kā runāt par citām reliģijām, lai to pārstāvjus neaizvainotu, ir interesanta. Man nebija ienācis prātā, ka Dalailamas pārrunas par kristietību varētu likties kristiešiem aizvainojošas un domāju, ka Dalailamam arī nebija tāds nolūks. Skaidrs, ka viņš budismu vērtē augstāk, nekā kristietību, tāpēc jau viņš ir budists. Līdzīgi arī kristiešu komentāri par budismu (esmu lasījis, piemēram, Aleksandra Meņa reliģiju vēsturi) ir no skatupunkta, ka kristietība ir daudz pilnīgāka mācība, nekā budisms. Vai tas ir aizvainojoši? Man tā neliekas.
Alternatīva būtu vispār pārtraukt komunikāciju dažādu reliģiju piekritēju starpā, turpinot uzturēt pilnīgi nepamatotu viedokļus vienam par otru. Piemēram, budisti domātu, ka kristieši propagandē kanibālismu, ēdot Jēzus miesu un dzerot asinis, bet kristieši domātu, ka budisms ir nihilistiska mācība, kur cilvēka mērķis ir izšķīdināt savu personību Lielajā Tukšumā. |
:: Pievienot komentāru
|
