Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.09.25 11:20:19
Vilx uzdava šādu jautājumu!
Es arī uzdodu. Kā jūs to saprotat! |
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.09.28 22:30:51
Ko gan darīt, ja nav līdzekļu kā cilvēkus ar varu piespiest mīlēt Raini, Kristu, Mikimausu, zobu birstīti vai jebko citu? Vienkārši sakot, kā pārvaldīt brīvus cilvēkus? Kādam ir jābūt ideju un uzskatu kopumam un to īstenošanas metodēm, lai cilvēki brīvprātīgi tām pakļautos? Konservatori jeb cilvēki, kurus apmierina ierastā lietu kārtība, spēlē uz tādu cilvēku vājību kā bailēm. Tie cenšas cilvēkus iebaidīt. Piemērām: vot, krievi nāks pie varas, ja netiks balsots par viņiem! Baznīcas lietās konservatīvie kristieši baida cilvēkus, ja tiks pazaudēta ierastā lietu kārtība, tiks lauzta tradīcija uz kuras balstās konkrētā baznīca... tad būšot amba! Uz kādām gan cilvēku vājībām spēlēt liberāļiem? Piemērām, vai zivi var nobaidīt ar ūdeni? Vai rūdītām grēka pagalēm bail no elles mocībām? Nav, bet lietot piespiešanu, lai grēcinieks kristu uz ceļiem un bučotu mācītāja stērbeles nepieļauj spēles noteikumi. Nu, un kā lai šamo mūsdienās dabū uz ceļiem, ja viņš ir tālu stāvošs no tradicionālās kristietības izpratnes un tās vērtībām? Šeit ir joma, kur izvērsties liberāļiem. Pēc savas būtības viņi risina to pašu uzdevumu kā konservatori: kā izmantot cilvēku muļķību, apjukumu, sabiedrības sociālo dezorganizāciju, vientulību u.c. individuālās problēmas piedāvājot iluzoru šo problēmu risinājumu. Galu galā brīvība laiku pa laikam indivīdam ir smags un grūts slogs, pat vairāk, tā ir bieds gļēviem un mīksčaulīgiem cilvēkiem, arī samaitātiem un netikumīgiem cilvēkiem. Baznīca ar atplestām rokām ir gatava saņemt no šiem cilvēkiem viņu brīvību,... kādas citas brīvības vārdā. ... . Ir jāapzinas tas, ka ar laiku katra tradīcija pārvēršas par kaut ko bezdvēselisku, formālu, aukstu vardi, ko tādu, kas vairāk nespēj pievilkt cilvēkus, bet katrs jaunais, ko ienes reformas, potenciāli apdraud baznīcas stabilitāti. Nu vot tā, ir jāmāk izvēlēties, kura no nelaimēm katrā gadījumā ir mazāka: konservatīvisms vai liberālisms. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.09.29 01:12:50
Var maniīties un ir jāmainās formai, bet ne būtībai.
Lai gan dažbrīd parādās centieni reizē ar formu aizskalot arī būtību, visu relativizējot.
Dievs ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.
*Dukša nodrillētās padomjlaika ateistiskās propagandas frāzes par mācītāja stērbeļu bučošanu un biedēšanu ar elli skan arhaiski.
Tad jau liberāļu un mūsu tradicionālo ateistu argumenti apšaubīt vai mainīt Bībeles mesidžu skan pat vilinošāk. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.29 10:18:41
Noasveidīgais!
Jā, prieks ir par tiem mirkļiem (patiešām retajiem) kad varam runāt viens ar otru nedomājot, ka otrs kabatā tur kulakus vai nazi. Prieks par to!
Tagad par tēmu!
Lūk manuprāt vismaz manā galvā Liberālisms un Mīlestība tomēr nav viens un tas pats, tamdēļ arī divi vārdi. Tu runā par Mīlestību un tomēr ik pa brīdim sauc to par Liberālismu. Bet pasaulē un vismaz ikdienas dzīvē ar šo vārdu "Liberālisms" saprot ko citu, ne to ko saprot ar vārdu "Mīlestība". Jā gan vienam gan otram pastāv šis uzupurēšanās un cieņas jautājums.
Bet lūk kur man ir problēma, un tā ir no novērojumiem un to, kā Liberālisms tiek propogandēts pasaulē arī no tiem, kas sevi par tādiem sauc.
Mīlestība prasa uzupurēšanos no tā, kurš mīl. Mīlestība prasa, lai es uzupurējos savu draugu labā... manuprāt upuris patiešām ir Mīlestības viens no definējošajiem atribūtiem. Pat Dievs radot pasauli nes upuri, viņš būdams brīvs, tomēr rada visai konkrētu pasauli un Dievs pats sevi saista ar savu Vārdu, tādējādi viņš nes upuri savas radības labā, tikai tamdēļ, lai šī Radība varētu būt!
Liberālisms savukārt pieprasa šo upuri no citiem. Liberālis būs pēdējais kurš upurēsies, jo vispirms ar tiesas un ekonomiskām sankcijām piespiedīs visu cilvēci sevi cienīt un viņam pielocīt luxofora gaismas biežumu krustojumā, jo viņš ir CILVĒKS, bet visi pārējie ir tikai subjektīvās apziņas plūsma! Tādu Liberālismu es redzu praksē! Tamdēļ es pret to iebilstu un cīnos. Liberālisms ir cits vārdam Lepnība manā uztverē, tamdēļ piedod, ka mēs salecāmies, jo acīmredzot tu šo vārdu savādāk saproti!
Runājot par tavu Luxafora līdzību. Es tev nepiekritīšu. Jā pirmā fāze ir tā, ka visi visur skrien un kāds no malas pienācis tiek ierobežots, lai arī neviens viņu netur. Uzliekot luxoforu... lūk tiešām tas ir liberālisms, bet tā nav mīlestība!
Zin kas ir Mīlestība.. Mīlestība ir tas, ko satixmē varētu apzīmēt ar rinķveida kustību... Ideāls veids kā organizēt krustojumus, cilvēki paši dabīgi saorganizējas... Un nevis tā, ka tev no malas jāiekļaujas ar varu, bet tevi palaiž. Ja esi autovadītājs tad nevari nepamanīt auto kultūras tomēr veidošanos. Tā nevar neveidoties pie tik intensīvas satiksmes, cilvēks ir spiests sākt cienīt citus un tad arī saņem cieņu no sevīm!
Un šādā aspektā jā... Liberālisms tad būtu luxofors, bet mums ir vajadzīga mīlestība... tas ir kas vairāk, pat teiktu - citādāks! Jo luxofors ir ārējs regulators, un tikai bailes no policista aiz stūra faktiski attur tevi braukt pie sarkanās gaismas.
Ceru ka saprati manas iebildes un tas kamdēļ es cīnos pret to Liberālisma izpausmi kāda tā ir. Es arī cīnos pret Kristietības izpausmi kādu tai piekabina no RKB Viduslaiku izlēcieniem... tā kā nav tā, ka es neatšķiru ideju no izpildījuma, bet liberālisma gadījumā man arī pati ideja nepatīk... tur aiz vārdiem, cieņa, iecietība, tolerance es jūtu auxtu aprēķinu, jūtu policiju, nevis mīlošu sirdi! Bet nevar cilvēku piespiest mīlēt. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.09.29 10:36:07
Vienā lietā es Noasveidīgajam piekrītu!
Kristietībai no jauna ir jāveic misijas darbs... pietam tur, kur kristietība kādreiz ir bijusi par civilizācijas pamatu. Es piekrītu tam, ka, ja Kristietība ir patiesība, tā izdzīvos dajebkuros apstākļos, bet ja Kristietība ir tikai inkubatorreliģija, kas spēj pastāvēt speciāli Kristietībai radītos speciālos siltos inkubatora apstākļos, tad uz kādu patiesības spēku lai tā pretendē?
Piekrītu arī tam, ka Kristietībai, lai kā to negribētos atzīt, ir jāiekaro "ideju tirgus" no jauna. Šodien ir ļoti grūti pārliecināt cilvēkus ar "Mēs te bijām pirmie, un mēs te civilizāciju un rakstību atnesām". Cilvēki paskatās uz šodienas nominālkristieti un nosmejās... šitāds "kristietis" nekādu civilizāciju nekur nevar aiznest...
Jā lai kā negribētos, bet Noasveidīgajam ir taisnība tajā, ka šodien ir vajadzīga jauna apoloģētika! Tik šeit piekrītu Balss piebildei! Cits pamats kā Kristus mums nebūs! Nevaram mēs Kristu pārinterpretēt patīkamāk un gludāk. Pasaulei ir jādzird gan bauslība gan evanģēlijs. Bauslība tamdēļ, lai cilvēki saprastu vajadzību pēc Evanģēlija. Kāmēr nav bauslības - Evanģēlijs ir tikai un vienīgi PR bez satura!
Vispār nekā JAUNA tur nav, vajadzīga vecā apoloģētika, tā ko mēs redzam pie baznīctēviem un pirmbaznīcā, kur Kristieši ar savu dzīvi vien pretiniekus pārliecināja... nostāsti par kristiešu attiexmi pret savējiem un svešīem bij spēcīgs arguments daudziem.
Šodien? Khmmm |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.29 10:51:33
Duksis, zin kāpēc tavējie nekad neuzvārēs. Tamdēļ ka cīnāties pret pašizdomātiem bubuļiem, jo acīmredzot īsto kristietības būtību saprast vienkārši nav spējīgs šāds "brīvais cilvēks". Kristietība runā par tādām lietām un sludina tādas vērtības, kuras bezdievīgajā pasaulē visur un vienmēr ir tikušas uzskatītas par vājību.
Tā IR vislielākā muļķība - vēsts par to kā vistaisnākā cilvēka nāve uzvar šo nāvi. Kā padodoties tiek uzvarēts agresors, Kā noslīgstot uz ceļiem tiek salauzts lepnais un uzvarēts tas, kurš liekās stāvam!
Tu esi tas, kas tic pasaules vērtību bankas finansu reportiem. Bet tikai retais spēj redzēt lietu īsto būtību un to cik uzpūsta ir tevis sludinātā "stiprā cilvēka brīvība", tā sen jau ir bankrotējusi, tie ir tikai frāzes un skaņas panikas pārņemtu bankas vadītāju runās, burbulis sen jau plīsis un tikai tāds ļauns cilvēks kā tu var domāt, ka slimnīcas ir savtīgas iestādes kas uzvārās uz cietēju "muļķību" un "glēvulību", jo pareizi... tikai stiprie var atļauties dzīvot bez ārsta...
Žēl, ka tu ārstu uzskati par tik zemu profesiju! Tad jau cerams, tev tas nekad nebūs vajadzīgs... veseliem ārsta nevajag! Bet slimos tu necieni un par kāju pameslu uzskati! Tu acīmredzot uzskati zem sava goda lūg plidzību, bet vēl vairāk tu nicini tos, kas to tiešām lūdz... un ne tev... |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.09.29 12:02:54
Mulders Ja šis tavs cepumiņš ir bijis man domāts, tad velti esi centies. Man tavi konditorijas izstrādājumi liekas stipri neinteresanti. Ar tevi un tavējiem arī neviens, vismaz es, liekas, necīnas. ... . Man ir savi Raksti. Gremdēšos apcerē. "Nevēlies nekā tāda, ko sasniegt nav tavos spēkos, labākais, kas tev pieder ir brīvība, tā nespēj tevi padarīt nedz par skaistu, nedz bagātu vai cienījamu, spēcīgu un laimīgu visas pasaules acīs, bet var tevi padarīt brīvu. Tā tevi nepadarīs par kungu pār lietu kārtību pasaulē, bet gan par kungu pašam pār sevi." /Dekarts, kaut pabeidzis jezuītu koledžu, bet liberālis poņimaješ.../ Āmen!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.29 14:32:08
Duksis, kas interesanti, tas pats Dekarts par īstu brīvību uzskata īstenu prāta skaidrību un Dievišķās gribas apzināšanos savā dzīvē. Tā kā, ja tu Dekartu par autoritāti zīmē, tad viņš bij kāreiz no tiem, kas vispār savu esību un citu lietu esamību pierāda balstoties tev tik nīstajā tēzē, ka cilvēks ir nepilnīgs, grēcīgs un savas samaitātās dabas vergs! Dekarts to redzēja ļoti skaidri... tas jau būtu labi, ja Dekartu tu par savu autoritāti ņemtu. Tač diez vai, tu izmanto tikai gudru vīru vārdus, lai piesegtu pats savu tukšumu! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.09.29 14:38:18
Mulders Labāk pievērsīsimies tēmai: "Luterisms un nacionālaais raksturs." Derētu izspriest, vai tāda latviešiem tipiska rakstura iezīme kā kašķīgums, izriet vai neizriet no luterisma iesakņošanās latviešu kultūrā. Man liekas, ka tas tā varētu arī būt. Starp citu, Mulder, tu varētu būt labs uzskates līdzeklis un atskaites punkts šādai diskusijai. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.29 14:56:19
Duksis, jā Muldera personas apspriešana ir universāls arguments, sit jebkurus trumpjus jebkuros strīdos  |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.09.29 15:09:12
Mulders Nekas, nesatraucies! Šodien atkal, Dieva lopiņ, esi piemaurojis pilnu forumu. Šad un tad derētu arī padomāt un šo un paštudierēt. Piemērām, atšķirību starp dvēseles izpratni VD un JD (tāda eksistē!). Arī to, kā "dvēsele" ir tulkota pārceļot VD uz grieķu valodu. Vobšem daudz ir visādu interesantu pričandāļu kā, piemērām, "pnevmu" izprot romiešu stoiķi un kristietība...bībele takš bija jāpārceļ no vienas kultūras tradīcījas uz citu visumā atšķirīgu. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.29 15:35:18
Duksis, to visu es zinu... un bez Rakstiem esmu lasījis arī Baznīctēvus, kur arī parādās šo jēdzienu izpratne. Un nekāda vaina... viss klapē ar to, kā es to izprotu! |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.09.29 15:45:34
Mulders Pamēģini kādreiz paskatīties uz Rakstiem no kulturoloģijas nevis tikai no teoloģijas viedokļa. ... . Savulaik pa TV ar interesi vēroju tikpat kā katru Rika Rennera uzstāšanos, jo viņš manuprāt prata atsegt arī Rakstu kulturoloģisko slāni. Vot, tā pēc mana profāna uzskata bija augstākā pilotāža! A tāpat bakstīt ar pirkstu bībelē bez dziļākas tās izpratnes, liekas, nav liela māksla. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.09.29 16:00:06
Duksis, nu pareizi! To arī darām un to arī lielās gudrās skolās māca! |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.10.04 02:15:35
Es te drusciņ padomāju par liberālteoloģiju.
Uzmanību piesaista vairāki aspekti.
*) Konteksts, kādā liberālteoloģija (un liberālisms vispār) visbiežāk tiek pieminēti, ir ļoti agresīvs. Parasti tas notiek kā komentārs par kādu liberālista aktivitāti, kuru lielāka vai mazāka daļa sabiedrības nepieņem vai pat uzskata par bīstamu. Tad liberālisti aicina uz diskusiju, kas faktiski atkal nereti nozīmē karastāvokļa uzspiešanu, t.i., neviens cits par to īpaši runāt negrib, kā vien karotgribētāji. Tipisks piemērs Cālīša & co aktivitātes piesmietajā baznīcā. Mazāk zināmas ir salekšanās teoloģiskā līmenī baznīcas sienās.
*) Liberālisms izrādās ir ļoti sarežģīts. Kā redzams no šīs diskusijas un Noasveidīgā izklāstiem, pārāk skaidrs nekļūst, kas tas ir?, kā to atpazīt?, kā pārbaudīt īstumu? Filozofiskās sistēmās ir pierasts, ka robežas ir neskaidras, galu galā tās lielā vairumā ir tikai prāta fikcijas, kas neiziet ārpus sava apgaismoto loka. Bet, tiklīdz mēs runājam par visas sabiedrības uzvedību noteicošu / regulējošu doktrīnu, tad šādi baltie plankumi vai plašas pelēkās zonas, kurās var intrepretēties kā labpatīkās, vairs nav pieļaujamas. Un šādā situācijā es atļaujos par liberālismu uzskatīt to, ko saredzu bez padziļinātas izpētes.
*) Liberālisma pasauluzskats uzspiež pseido nevardarbības atiecību modeli. Kāpēc pseido? - tāpēc, ka cīnās pret agresiju, kur tās nav, pie tam agresīvām metodēm. Piem., LELB kontekstā - konservatīvas, Rakstos balstītas teoloģijas stingra aizstāvēšana nav agresija. Savukārt šādas nostājas apšaubīšana vai pat tikai ierosinājums to mainīt, manuprāt, ir īstā agresija vai vismaz robežojas ar to.
Tieši tas pats ir sakāms par `citādo` (lasīt - klaji naidniecisku) uzskatu toleranto pieņemšanu. Nē, klaji bīstamiem uzskatiem un uzskatu sistēmām nav pat tiesības tikt apskatītiem.
*) Jebkādas agresijas noliegšana. Padomāsim nopietnāk, cik tas ir labi kā liekas pirmajā mirklī?
Palasot seno laiku diskusijas, kas notika ar vēstuļu un grāmatu starpniecību, klaja oponēšana līdz kategoriskai pretinieka nolīdzināšanai bija normāla parādība. Piem., Augustīns, Luters, VD pravieši, arī apustuļi. Viņi visi, ticībā uz Dievu, par Dieva taisnīgumu (uzmanību - Dieva, ne savu!) bija ļoti tieši un asi. Protams, arī pretī viņi dabūja līdzīgi trūkties. Kas notika? - agresīvas diskusijas ir kā minimums veicinājušas ļoti spēcīgas vispārautoritāras dievbijīgas teoloģijas rašanos. Ko es kā parasts cilvēks izlobu no liberālisma - šāda diskusijas forma nav pieļaujama, jo oponenta viedoklis arī ir tiesīgs pastāvēt, man tas ir jārespektē un jāizturas ar toleranci. Atvainojiet, ja Luters būtu bijis tolerants (tādā nozīmē, kā šis apzīmējums šodien tiek lietots praktiski), mēs viņu diez vai vispār pazītu.
*) Diskusija kā absolūta atslēga sapratnei, mieram, mīlestībai utt. Diskusija vs. karš.
Nē, diemžēl liberālisti stipri velk uz diskusijas kultu.
*) Kristīgais liberālisms, liberālteoloģija? Kas tie par zvēriem, tā arī nav skaidrs. Noasveidīgais vienā teikumā paziņo, ka liberālisms aizstās kristietību, otrā mēģina tomēr pievilt to Jēzu klāt. Ļoti nepārliecinoši.
Var gadīties, ka es tiešām demonizēju šo pasākumu, bet par attaisnojumu teikšu, ka 1) es tikai izmantoju pieejamos novērojumus (augļus) un izdaru secinājumus; 2) es zinu, ka Raksti ir absolūti un Dieva nodomi nemainīgi. |
Mirga  |
# Labojis Mirga: 2008.10.04 15:17:55
Mārtiņš
Pēdējā aspekta beigas: "... mēģina tomēr pievilt to Jēzu klāt ..."
Tieši tur slēpjas ļaunums.
PS : Priecājos līdzi par mazo meitiņu. |
neielogojies [212.93.97.134] |
# Iesūtīts: 2008.10.04 18:06:01
Par tēmu.Manā izpratnē, un ne tikai manā liberālteoloģija ir īpaša teoloģiska sistēma, kas izveidojusies pēdējos laikos un kuras pamatiezīme ir Svēto rakstu liberāla interpretācija, kur rakstiem ir, stiprāk vai mazāk, izteikta subjektīva nozīme. Īsumā sakot, raksti nevis ir Dieva vārds, bet satur Dieva atklāsmi cilvēku sarakstītajā. Liberālteoloģija pārsvarā nodarbojas ar šī " dieva vārdu" meklēšanu. |
indriķis  |
# Iesūtīts: 2008.10.04 22:18:15
Reāli par agresiju var pasludināt jebko, arī Kristus Evaņģēlija unikalitāti un atšķirību, jo tā per see ir agresivitāte pret plurālistisku pasaules uzskatu. Pasacīs kristietis, ka tikai Kristus ir ceļš uz Debesīm, un lūk - skaidra un nepārprotama agresija.
|
Noasveidīgais  |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.10.05 20:57:55
Mārtiņ ,
ļoti jauki, ka esi padomājis un nonācis pie kādiem konkrētiem jautājumiem un punktiem.
Pirmkārt - Tu saki, ka liberālisms parasti parādās agresīvā kontekstā, kurā kāds aicina uz diskusiju tos, kuri par doto tēmu nemaz nevēlas īpaši diskutēt (labo mani, ja es nepareizi sapratu to, ko Tu sacīji). Mana atbilde - novērojums ir tiešām vietā. Tā kā liberālisms par lielāko ļaunumu uzskata agresīvu citu cilvēku brīvības ierobežošanu, tad parasti liberāļi iesaistās diskusijās tieši tad un izrāda īpašu aktivitāti tādās situācijās, kuras ir "nokaitētas". Arī tas, ka liberāļi aizstāv kādu viedokli, par kuru "citi nemaz nevēlas diskutēt", ir tikai likumsakarīgi, jo tieši tā ir lieta, kuru liberālis nespēj labi panest: mierīgi noskatīties, kā kāds cilvēks/-i vai viedoklis/-ļi tiek vienkārši nostumts malā, apelējot pie tā, ka "tā ir pieņemts". Piemēram, tad, kad kādi sāka runāt par nepieciešamību atcelt verdzību, bija visai daudz labticīgu balto ļaužu, kuri nemaz nevēlējās apspriest šo jautājumu. Dievs nav pret verdzību - kuram kaut kas tāds var ienākt prātā! Bet, paldies Dievam, nācās tomēr ieklausīties. Ne bez Amerikas pilsoņu kara, bet nācās...
Otrkārt - Tu saki, ka liberālisms ir ļoti sarežģīts. Atkal varu vien piekrist. Filosofiskie postulāti gan ir ļoti vienkarši un skaidri, bet to realizēšana dzīvē ir visai grūts process. Jo liberālisma maksima ir nevis anarhija ("dari, ko vien gribi" ), bet "maksimāla brīvība". Un to ir neiespējami kaut kā "definēt". Tiklīdz kāds novelk skaidru robežu (visu vārdā!), kur brīvībai ir jābeidzas, tas uzreiz "ož" pēc zināmas augstprātības un viena viedokļa uzspiešanas pār citiem. Maksimālās brīvības robežu ir iespējams atrast tikai sarunāšanās, dialoga ceļā. Maksimāla brīvība var būt vienīgi tad, ja tās robeža ir labprātīga sevis ierobežošana. Es varu Tev dot maksimālu brīvību tikai tad, ja es Tevi pazīstu un Tev uzticos, kā arī zinu - ka Tu ņemsi vērā manu brīvību un manas vajadzības. Tas nav likumu, bet - jā, atkal jālieto šis vārds - dialoga rezultāts.
Vieglāk (vienkāršāk) ir pasauli redzēt melnbaltu, nevis krāsainu. Diemžēl pasaule ir krāsaina, patīk mums tas, vai nē...
Treškārt - Tu saki, ka liberālisms uzpiež savu uzskatu ar agresīvām metodēm, kaut arī sludina nevardarbību. Uz to jāsaka divas lietas. Liberālisms nav tas pats, kas pacifisms. Kā jau pieminēju, neiecietība ir jāapkaro. Doma ir triviāli vienkārša - ja netiks apkarotas neiecietīgas idejas, tad drīz vien būs jākaro ar veselu armiju neiecietīgu cilvēku. Tad būs kā teicienā - slinkum, slinkum, laid mani vaļā, tevi pērs, bet man sāpēs. Ja cilvēkā iesakņojas rasistiski, ksenofobiski un cita veida nepamatoti agresīvi un naidīgi uzskati, tad var pienākt brīdis, kad sākas konfrontācija. Tāpēc liberālisms nav ētikas trūkums. Tā ir skaidra ētika - nepieļaut neiecietības izplatīšanos, jo tā ir pretrunā liberālisma ideāliem un cilvēku interesēm.
Attiecībā uz Tevis pieminēto "Rakstos balstītas teoloģijas stingru aizstāvēšanu" - liberālisms jautātu: 1) kā Tu vari būt pārliecināts, ka patiešām saproti Rakstu mācību (uzmanību! runa nav par to, ka Tu neko nezini un nesaproti, jautājums ir - kas ir tās lietas, par kurām ir tik liela "skaidrība", ka tās var uzspiest citiem bez dialoga)? ko darīt tad, ja otram viss nav tik skaidrs? 2) ko nozīmē "stingri aizstāvēt"? 3) cik lielā mērā Tu būtu gatavs sadzīvot ar to, ka kāds Rakstus saprot un lieto citādi?
Raksti nav iedomājami ārpus to interpretācijas. Neviens tos nevar uztvert "pa tiešo" (pareizāk sakot, tie, kuriem "iekšējais cilvēks" vai "Gara inspirācija" visu pasaka priekšā, parasti tiek uzlūkoti ar lielām aizdomām no tradicionālo konfesiju puses). Kāda ir mūsu tradīcija? Kādas ir tās saknes? Un kā šī tradīcija var atrasties dialogā ar citām tradīcijām? Ja šos jautājumus nejautā, nonākam pie tā, ka ikviens sevi pasludina par nemaldīgu pāvestu. Un šādai nostājai es pretotos nevis no liberālisma, bet kristīgās izpratnes par iedzimto grēku viedokļa.
Vēl Tu jautā, vai diskusija ir atslēga sapratnei, mieram, mīlestībai - vai tas nav diskusijas kults. Diemžēl, draugs, arī es vēlētos, lai visa pasaule domā tā kā es (un tas nav liberāls pasaules skatījums, kas man prātā!). Diemžēl cilvēki ir tādi nesaprašas un nejēgas, ka domā citādi, nekā es. Un tad gan man atliek tikai divas iespējas - pārliecināt ar varu, vai arī - pasniegt pašu dialogu kā vērtību. Zināmā mērā Tev taisnība - liberālismam dialogs ir kaut kas stipri vien "svēts".
Un vēl. Noasveidīgais nekad nav teicis, ka liberālisms aizstās kristietību. Viņš ir tikai teicis to, ko ir teicis. Un neko vairāk.
Raksti ir absolūti? Āmen. Bet - vai mēs ar Tevi kaut nedaudz maz spējam saprast, ko tie saka?
Dieva nodomi nemainīgi? Āmen. Bet - kādi tie ir? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.05 23:49:11
Mēģināšu atri atbildēt Noasveidīgajam Mārtiņa atbilžu kontextā!
Arī tas, ka liberāļi aizstāv kādu viedokli, par kuru "citi nemaz nevēlas diskutēt", ir tikai likumsakarīgi, jo tieši tā ir lieta, kuru liberālis nespēj labi panest: mierīgi noskatīties, kā kāds cilvēks/-i vai viedoklis/-ļi tiek vienkārši nostumts malā, apelējot pie tā, ka "tā ir pieņemts".
Manuprāt tas ir tas, ko Mārtiņš saka par "diskusiju kultu". Manuprāt, Noasveidīgais šeit, tu nepamani vienkāršu lietu. Ja diskutē tur, kur diskusijas ir izbeigušās, tad tas ir solis atpakaļ, nevis uz priekšu. Ja pēc tam, kad ir lēmums pieņemts un ceļš izvēlēts un pat sākts iet kāds tomēr velk visu atpakaļ un saka - bet tomēr vēl par to parunāsim tad tu rīcību (kas nereti var izskatīties agresīva) aizstāj ar pļāpāšanu... Un Dievs arī brīdina no šādām situācijām, te piemērs ir Aeropāgs kur visiem patika tikai izrunāties un ko jaunu dzirdēt, jaunus viedokļus. Cita rasktu vieta ir - tie mācās un mācās, bet pie atziņas nonākt nemāk!
Diskusijas jēga ir tikai tad, ja tā noved pie kāda lēmuma un tas ir naivi cerēt, ka šis lēmums patiks visiem diskutantiem. Tas ir ĻOTI reti, kad tā notiek, bet biežāk, tas nav iespējams principā. Taču palikt diskutējot diskutēšanas pēc, jo mēs baidāmies rīkoties, jo kādai pusei tas var šķist agresīvi - ir nevis mīlestība, bet gļēvulība un reālu darbu aizstāšana ar muldēšanu!
No tā manuprāt Mārtiņš brīdina un es piekrītu!
Tas ir tas, kas mums nepatīk arī šajā Gejpraidu sakarā... Cilvēki ir pieņēmuši lēmumu, viņi ir nolēmuši, ka tas viņiem nav pieņemams... kāpēc liberāļi tomēr aicina uz "diskusiju", laigan ir skaidrs, ka nevis diskusija viņiem interesē, bet aizrunāt zobus sabiedrībai tik tāluk, ka tā no diskusijām ir tik apdullināta, ka vairs nepamana to, ka piekrīt lietām, kuras pie "pilna saprāta" nekad nepieņemtu... Tā ARĪ var tikt kvalificēta par agresiju, tikai tā būs lēnās darbības agresija... Liberālisms ir dzirnavas, kas maļ lēnām!
Maksimālās brīvības robežu ir iespējams atrast tikai sarunāšanās, dialoga ceļā.
Cik ilgi runās, kad uzskatīs, ka ir sasniegts pietiekoši labs sarunu rezultāts? Vai tiešām liberāļi naivi cer, ka var panākt situāciju, kad visiem ir labi... Jeb drīzāk par kompromisu nosaucam to, kur katrs ir ko upurējis, bet gala rezultātā nav vispār neviena apmierinātā... ir it kā kompromiss, bet kompromiss ir nevis tajā, ka kāds ko ir dabūjis ko gribēja, bet ka visi ir vienisprātis, ka oponentam ir laupīts tik pat cik mums, bet tad šis konflikts tiek noglabāts kā bumba ar laika degli, jo Liberālisms sarunu ceļā ir panācis "kompromisu" kur vispār nav neviena apmierinātā... Un ilgtermiņā tas eskalējas agresivitātē tā vai tā! Jo kompromisi ir, bet nav neviena laimīgā!
Es varu Tev dot maksimālu brīvību tikai tad, ja es Tevi pazīstu un Tev uzticos, kā arī zinu - ka Tu ņemsi vērā manu brīvību un manas vajadzības
Bet es tev droši varu pateikt... es nerespektēš tās tavas brīvības, kuras pats uzskatu par kaitīgām! Kāpēc tu no manis to prasi?
1) kā Tu vari būt pārliecināts, ka patiešām saproti Rakstu mācību (uzmanību! runa nav par to, ka Tu neko nezini un nesaproti, jautājums ir - kas ir tās lietas, par kurām ir tik liela "skaidrība", ka tās var uzspiest citiem bez dialoga)? ko darīt tad, ja otram viss nav tik skaidrs?
Bet neviens nesaka sākt ar Atklāsmes grāmatu. Sākam ar skaidrajām lietām... Tādējādi jautājums novārās, kā tu vari būt pārliecināts, ka tu proti lasīt! Atbilde tad arī ir tāda... tieši kā tu esi pārleicināts, ka es saprotu to, ko tu man saki, esi pārliecināts, ka Dievs runā ne mazāk skaidrā valodā. Un ja tu ceri ar savu textu ietekmēt manus uzskatus, tad pirmās rokas tiesības ir Dievam!
Tādējādi... jautājums nav par to, vai es esmu pārliecināts, ka es protu lasīt un ticu Dieva spējai rakstīt... Jautājums ir, kamdēļ tava neticība lai man būtu arguments tavu aplamo viedokļu pieņemšanā un respektēšanā. Es nerespektēšu muļķi ar muļķa viedokli, ja no šī viedokļa ir atkarīga mana vai manu tuvinieku labklājība!
ko nozīmē "stingri aizstāvēt"?
Nerespektēt atšķirīgu viedokli... Dievs nerespektē Velnu!
3) cik lielā mērā Tu būtu gatavs sadzīvot ar to, ka kāds Rakstus saprot un lieto citādi?
Sadzīvot kādā nozīmē. Ja viņš saprot savādāk savā mājā... tad tas man netraucē, bet ja viņš to saprot savādāk attiecībās ar mani, tad - fundamentālās mācībās - 0 tolerances, visur citur var peldēt!
Un šādai nostājai es pretotos nevis no liberālisma, bet kristīgās izpratnes par iedzimto grēku viedokļa.
Kas implicē to, ka tomēr KAUT KO var saprast skaidri un pa tiešo... jo tieši uz šo "skaidro un pa tiešo" tu referencējies tiesājot to, par kuru tu apšaubi, vai viņš saprot... Bet ja TU vari kaut ko tomēr saprast tieši un skaidri, tad arī kāds cits to var saprast un varbūt vairāk, varbūt kaut ko citu!
Te piekrītu - vajag diskusiju. Bet atkal... ko augstāk rakstīju, tad kad ir kaut kas izrunāts un pie patiesībās nākts, tad par to vairs nediskutē, tad to izmanto kā mēru diskusiju "attālumam" līdz mērķim. Atkal... kas ir mērķis, patiesība vai diskusiju process? Un kā rīkoties, kad ir nonākts pie patiesības?
Āmen. Bet - vai mēs ar Tevi kaut nedaudz maz spējam saprast, ko tie saka?
Dievs saka, ka spējam! Daudzi pirms mums spēja, daudzi pēc mums spēs? Tad ko... vai Dievs mūs būtu pametis, vai Dieva roka par īsu, lai mācītu mums to pašu, ko mācīja savai tautai šos gadu tūkstošus. Kā tas nākas ka pēc 2000 gadiem pēkšņi viena daļa kristiešu atjēdzas, ka neko vairs nezin par Kristus mācību, nekas vairs nav tā, kā to mācīja senāk? Kurš te ir auzās iebraucis... Dievam roka trīcējusi, vai kāds izmanto liberālismu, lai Dieva vārdu maitātu? |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2008.10.06 13:04:48
Noasveidīgais
kā Tu vari būt pārliecināts, ka patiešām saproti Rakstu mācību (uzmanību! runa nav par to, ka Tu neko nezini un nesaproti, jautājums ir - kas ir tās lietas, par kurām ir tik liela "skaidrība", ka tās var uzspiest citiem bez dialoga)?
R.Slenzkas savā Baznīcas teoloģiskā atbildība kā reiz rakstīja (apmēram tā), ka nevajag skriet pa priekšu Dieva vārdam ar to saprotot, ka Dieva Vārds ir jādod bez iepriekšēja norādījuma kā to "pareizi" saprast. Pēc tam var sekot cilvēka situācijas izskaidrojums Dieva Vārda kontekstā un nevis Rakstu interpretācija pēc patikas. Man šī doma likās ļoti simpatiska.
Tik tālu varētu arī piekrist tiem, kas saka, ka attiecībā uz mūsdienu cilvēkam ir jāmeklē citi veidi, kā parādīt viņa "situāciju" Dieva priekšā.
Bet no otras puses, izpratne par grēkā kritušo cilvēku, jau tik un tā ir no Rakstiem un tā ir nemainīga un to nekāda liberālteoloģija nedrīkst mainīt un tur nekāds dialogs nevar būt. |
:: Pievienot komentāru
|
