Drupie 
|
Iesūtīts:
2010.07.31 21:00:09
Lasu informāciju par Bībeles rašanos, par Nīkajas koncilu, bet jautājumi paliek. Zinātāji, izstāstiet, lūdzu - kā mēs varam zināt, ka tieši tās grāmatas, kuras iekļautas Bībelē, ir tās, kuras no visiem tālaika rakstiem bija vērtīgas un ka tikai tajās ir Labā Vēsts, un ka citi raksti bija ignorējami. Kā varam būt pārliecināti, ka teksti, kas iekļauti Bībelē, ir autentiski? |
|
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 11:17:33
AivarsTusētāju pulciņš nebija sākumā tik liels, lai nezinātu, kurš sākotnēji ar to nodarbojies. Bet galaprodukts, ko tagad lasām, ir vēlāko paaudžu redzējums par lietām (kuri izmanto iepriekšējo paaudžu atstātās liecības, lai formulētu savējās, piešķirot tām šo paaudžu pārstāvju vārdus, ja bija nepieciešams nodrošināt autoritāti –tā izpaužas pseidoepigrāfija). |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 11:23:49
dāvis [134.2.186.10]
Ir atpazīstama tā interpretu skola, ko pārstāvi, bet ir jau arī pētnieki, kas aizstāv citu redzējumu autorības sakarā. |
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 11:44:52
Aivars protams, katrs var jau pieņemt to, ko vēlas redzēt - katra brīva izvēle!
pich_ pats interesantākais, ka paši kristieši sākotnēji un līdz pat Luteram (kurš vairāk savu intrigu dēļ ar RKB nolēma izmantot ebreju tekstu) vadījās pēc kanona, kura pamatā ir Septugintas grāmatas, tāpat arī JD citēja tekstu pārsvarā pēc Septuagintas teksta (izņēmumi, kad citē pēc ebreju VD teksta, ir gaužām maz). Tika atrasts arī funktieris, kā pamatot, ka arī tulkojums grieķiski ir Dieva inspirēts (tulkojuma autoritātei ir tendence pieaugt, sākot ar Aleksandrijas Filonu un beidzot ar baznīctēviem). |
pich_  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 11:55:16
Jošs Mulders
tad kāpēc katoļiem, kas ir skaitliskā vairākumā, Makabiešu grāmata ir neatņemama Bībeles sastāvdaļa?
es zinu, kas ir kristietība un kad radās pirmie kristieši, un ka VD bija pirms viņiem. vari to neatkārtot. bet tā kā VD ir Bībele, kas katram kristietim ir jāzin, tad par to arī tiek runāts. |
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:02:46
pich_ tāpēc pastāv dažādas tradīcijas, kas dažādus tekstus uzskata vai neuzskata par kanoniskiem. Pravoslaviem vēl nāk šis tas klāt bez jau Septuagintas kanona, etiopiešu baznīca, piemēram, uzskata, ka Enoha grāmata būtu pieskaitāma pie kanoniskām. Tā nu tas ir vēsturiski izveidojies. |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:10:49
dāvis [134.2.186.10]
ja visiem ir viens Dievs, tad Viņam arī skaidri un gaiši vajadzēja noteikt, kas ir kanons un kas nav (vismaz dodot vīzijas bīskapiem). kāpēc pat pēc tik daudziem konciliem ir putra? |
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:14:36
pich_ tas viens Dievs ir pieļāvis ne vienu vien monoteistisku religiju (es šoreiz paklusēšu par politeismu).
Putras nav - katrs izvēlējās tos tekstus, kas viņu religiskajiem priekšstatiem ir noderīgi/ nepieciešami. problēmas drīzāk ir tiem, kuri iedomājas, ka viņi zina labāk, kā citiem dzīvot un kam saskaņā ar ko vajadzētu ticēt. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:25:11
vilks
...tālaika kristīgajās draudzēs (kurās vēl 2.gs. vajadzēja būt cilvēkiem, kas mācījušies no apustuļiem vai viņu skolniekiem, tātad vēl salīdzinoši tuvu Kristum)
Ir interesants pētījums par cilvēku atmiņām:
http://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-1299530/The-mythical-memories-How-fifth-fondly-recall-happy-events--actually-happened.html |
vilks  |
# Labojis vilks: 2010.08.03 12:46:12
Gnidrologs
nekādi nespēju oponēt cilvēkam, kas acīmredzot tur klāt bija un visu savām acīm novēroja 
(jeb kārtējam nepamatotajam apgalvojumam no tavas puses, ja jau gribas piemērus  )
incognito
pētījums droši vien interesants, tomēr nez vai ļoti relevants tai kontekstā, kuru es minēju (salīdzinot pirmo gadsimtu draudzes un mūsdienu kristietības autentiskumu, proti, tuvumu Jēzus laikam un mācībai. Manuprāt, jebkas, kas tapis mūsdienās, no tā laika ir krietni tālāk kā agrīnās kristietības draudzes ) |
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:48:17
tas tikai uzrāda to, ka ir problēmas ar identitāti - ja kā ir par daudz (šajā gadījumā lasīts un par labu atzīts daudz kas), tad nepieciešams kaut kā to ierobežot - šajā gadījumā izvēlēties tos tekstus, kas ir svarīgi noteiktai grupai. Vislabāk tas iedarbojas, ja tam nepiekrītošos nolād un pasludina par atkritējiem. Viens labs piemērs ir Gelasija dekrēts, kas labi parāda, ko tik tajā laikā cilvji nelasīja.
http://www.ntcanon.org/Decretum_Gelasianum.shtml |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:50:42
incognito
Vispār, par tēmu gauži interesants ir cits pētījums. http://www.biblicalstudies.org.uk/article_tradition_bailey.html |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:53:27
incognito
Interesantais pētījums runā par bērnības atmiņām nevis pieaugušu cilvēku pieredzi. Muldera bieži piesauktās metodes tieši to dara, ka analizē kā cilvēki atceras, piefiksē, saglabā vai koriģē notikumus. Šīs metodes saka, ka ticamība JD notikumiem ir ļoti augsta.
Bet vispār kas interesanti, esmu novērojis (savu radu un paziņu lokā), ka ar šādām spilgtām superskaistas bērnības atmiņām ir dalījušies Kristum neticīgie. Man radies iespaids, ka viņi baidās pazaudēt tās vai ka tās var izrādīties neīstas. Runa ir par atmiņu sižetu "reālistisko" komponenti (t.i., ne par rūķiem u.tml. zvēriem). |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:56:19
dāvis [134.2.186.10]
tas tikai uzrāda to, ka ir problēmas ar identitāti - ja kā ir par daudz (šajā gadījumā lasīts un par labu atzīts daudz kas), tad nepieciešams kaut kā to ierobežot - šajā gadījumā izvēlēties tos tekstus, kas ir svarīgi noteiktai grupai. Vislabāk tas iedarbojas, ja tam nepiekrītošos nolād un pasludina par atkritējiem. (izcēlums mans)
Redzu, ka pats tiešām piekrīti šai metodei. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:57:00
dāvis [134.2.186.10]
ko nozīmē `tajā laikā`?
Kāds sakars 5. g.s. `kristīgās` romas grāmattirgotāju piedāvājumam ar JD iekļauto grāmatu tapšanu? |
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 12:58:53
Mārtiņš es tikai salīdzinu Gelasija dekrētu (teksts dekrēta pašā apakšā) ar vēlākiem līdzīgiem dokumentiem |
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 13:07:13
Aivars kāda ir reālā situācija 5.-6.gs. Rietumeiropā un kāda vispār kuram ir (arī religiskā) vara? Tas, ko Atanasijs&co agrāk pieņēma par kanonu, varēja tikpat labi aiziet pa pieskari pēc Rietumromas impērijas kolapsa. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.03 13:14:13
dāvis [134.2.186.10]
Jebkurā gadījumā 5. g.s. kristieši ir jau grāmatu tirgum interesanti, un loģiski, ka ir mēģinājumi radīt preci zem brenda `kristīgā literatūra`
Bet ir jau liela daļa no kaut vai tajā dekrētā nosaukto grāmatu teksta papētīts, un tie ir vēlīnāki nekā kanonā iekļautie raksti. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.08.03 13:27:51
dāvis [134.2.186.10]
Tēlaini runājot, tu esi nolādējis Kristum, kāds Viņš atklājies kanoniskajā JD, ticīgos, jo mēs nepiekrītam tavam viedoklim. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.08.03 13:33:35
Gnidrologs
ja tev šādi vispārīgi prātojumi šķiet pietiekams pamatojums, nevaru palīdzēt. man tie tādi nešķiet. |
dāvis [134.2.186.10] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 13:38:27
Mārtiņš Kristu, kāds Viņš atklājies kanoniskajā JD kā jau teicu Aivaram, varu pateikt arī Tev - nespiežu ticēt manam rakstītajam, vismaz atšķirībā no Tevis runāju savā un (ne citu) vārdā. kursīvā rakstītais teksts man gan vairāk izskatās pēc rūpīga pirmo gadsimtu selektīva darba, kam vajadzētu parādīt, kam Jēzum vajadzēja būt pēc noteiktas religiskās kopienas priekšstatiem |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
