atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Bībeles rašanās
Drupie
Iesūtīts: 2010.07.31 21:00:09
Lasu informāciju par Bībeles rašanos, par Nīkajas koncilu, bet jautājumi paliek. Zinātāji, izstāstiet, lūdzu - kā mēs varam zināt, ka tieši tās grāmatas, kuras iekļautas Bībelē, ir tās, kuras no visiem tālaika rakstiem bija vērtīgas un ka tikai tajās ir Labā Vēsts, un ka citi raksti bija ignorējami. Kā varam būt pārliecināti, ka teksti, kas iekļauti Bībelē, ir autentiski?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.06 22:15:49
Atceros, ka savulaik uzraku kaut ko daudz izsmeļošāku
robis [134.2.165.6]
# Iesūtīts: 2010.08.06 22:21:39
Aivars piemēram, Dieter Vieweger, Archäologie der biblischen Welt, 2006 (obligātā literatūra, mācoties bakalauriem Vācijā par Bībeles arheologiju, 3 -4 lpp veltītas konkrēti Jērikai ar visu pētniecības vēsturi; tur arī literatūra norādīta tālākai izpētei). Paperback variantā nav tik dārga, ja lasi vāciski un lietas interesē.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.08.06 22:36:44
robis [134.2.165.6]
Paši par sevi exodus notikumi ir tikuši dažādi interpretēti. Kaut vai sākot ar datējumu un kā tas ir noticis. Bet daudz ko izšķir, manuprāt, kā mēs uzdodam jautājumus. Un vai tos turpinām uzdot. Tāpat par Jērikas ieņemšanu jādomā, vēl viss nav beidzies un pateikts
robis [134.2.165.6]
# Iesūtīts: 2010.08.06 22:39:32
robis [134.2.165.6] tur, sākot ar 49.lpp. vēl var skatīt Wolfgang Zwickel, Einführung in die biblische Landes- und Altertumskunde, 2002.
Ja nav naudas žēl, tad visplašākā info ir 5 sējumos Ephraim Stern, The new encyclopedia of archaeological excavations in the Holy Land. Var pat ar atlaidēm dabūt!
http://israelexplorationsociety.huji.ac.il/
robis [134.2.165.6]
# Iesūtīts: 2010.08.06 22:41:40
Raimonds labi, labi - ja par exodu vēl kāds vēlas, ieteiktu tad painteresēties, vai Kadeš Barnea kāds vispār tur reāli piestāja (turklāt tādā daudzumā, kā aprakstīts 2.Mozus grāmatā)...
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.08.06 23:04:45
robis [134.2.165.6]
Uz sitienu atbildēt, jābūt attiecīgā lauciņa ekspertam, bet dzīveskola ir iemācījusi vienu - nesteigties ar fiksām un pārāk vienpusējām atbildēm! Jo šobrīd informācijas plūdos ir jāskatās ne tikai uz infu, bet kā tā ir nonākusi līdz mums un cik kas ir uzticams. Citreiz vienkārši visbanālākā veidā viens autors nekritiski pārrakstījis no otra.
robis [134.2.165.6]
# Iesūtīts: 2010.08.06 23:17:37
Raimonds ja tā lieta liekas svarīgi, tad uz priekšu, lai pārbaudītu! protams, vienmēr paliek vēstures gaitā labi pārbaudītais atkāpšanās ceļš, ko izmantoja jau disputos ar musulmaņiem u.c. - intepretēt alegoriski. Bet, ja ir zajavas uz vēsturiskumu, tad jāsāk arī šo to specifiskāku lasīt! Es te tikai dažus piemērus minēju - vēl, piemēram, tā paša edomiešu valdnieka pieminēšana Mozus grāmatās - tas ir tas pats, kas runāt par "latviešiem 14.gs." tomēr pārāk daudz anahronismu savācas.....
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.08.06 23:37:25
robis [134.2.165.6]
Gan alegoriski, gan tipoloģiski pats Jēzus reizēm interpretē Rakstus. Tas nav nekas neparasts. Bet cik nav bijis zinātnieku kas ar pārlieku vēsturiskumu ir pārspīlējuši, līdzīgi kā Baznīctēvi ar pārlieku alegorismu.
Ateistiem.lv
# Labojis Ateistiem.lv: 2010.08.07 02:22:40
Patiesībā Nīkajas koncils ļoti rūpīgi atlasīja grāmatas, kuras tiks iekļautas kanonā. Iemesls tam protams bija konkrēti teoloģiski uzskati. Problēma bija tāda, ka 2.gs bija vismaz pāris desmiti dažādu uzskatu kristieši, bet 4.gs. vismaz 2-3 reizes vairāk. Par to arī raksta baznīctēvi Irenejs un Ēfraims. Viena no šīm krisiešu grupām varētu teikt, ka "uzvarēja", jo centās pielāgot savu teoloģiju visām citām, radīt teoloģisku hibrīdu, kā dēļ kļuva nozīmīgs trīsvienības un Jēzus dabas jautājums. Ja bija "pareizs" formulējums, tad attiecīgi bija iemesls vērsties pret citādi domājošiem..

Kādu laiciņu pēc Nīkajas koncila sākās pagānu un neortodoksālo kristiešu vajāšanas, lokāli nemieri un grautiņi, kā rezuultātā tika dedzinātas bibliotēkas un sagrauts viss antīkais arhitektūras un kultūras mantojums. Un protams, ka visu 4.-5. gadsimtu kristieši nogalināja kristiešus, un tas viss tikai teoloģisku jautājumu dēļ, un tādēļ, ka savā laikā viena no kristiešu grupām tiecās pēc varas un to arī sasniedza. Un tieši tāpēc varētu uzskatīt, ka grāmatas ir atlasītas ļoti rūpīgi.

Vēl kas..

Pirmoreizi visu JD grāmatas tiek pieminētas tikai 180.gadā.. (viela pārdomām)

Pirmie citāti no evanģēlijiem parādās tik ap 150.gadu, tikai daži ir atrodami arī Romas Klementa rokrakstos, bet nu pamatā pirms 150.gada neviens baznīctēvs JD necitēja. Nedz Klements, nedz Aristīds, nedz arī Kvadrātus utt. (arī viela pārdomām)

Tāpat arī nav zināms nedz evanģēliju, nedz arī citu darbu sarakstīšanas laiks. Tie tiek integrēti 1.gadsimtā bez jebkāda histriogrāfiska pamatojuma. Vienīgais arguments ir pašu darbu saturs, un tiem piedēvēto autoru dzīves laiks, kaut gan nav nekur teikt, ka šiem evanģēliju autoriem un pārējiem darbiem būtu kāda saistība ar Jēzus sekotājiem. Un varbūt arī nav..

Daļa Bībeles kriticistu uzskata ka evanģēliji ir sarakstīti laika posmā no 100.-150. gadam, bet Apustuļu darbi, kas sasaista evanģēlijus ar Pavila vēstulēm ir sarakstīti ap 150.gadu, vai pat vēlāk. Bija kristiešu grupas, kas apustuļu darbus uzskatīja par ķecerību.. iemesls kāds? (viela pārdomām)

2.gs. sākumā, bija kristiešu grupa, kas izmantoja tikai Lūkas ev. un Pāvila vēstules, bet otra Mateja ev. un veco derību. Vieni uzskatīja, ka Jēzus bija pats dievs, kas kā ilūzija parādījies topošajiem mācekļiem(Lūkas stāst sākas ar Jēzus parādīšanos Kapernaumā), bet otra grupa atkal, ka Jēzus bija tikai cilvēks, kurš bija dieva izredzētais mesija. Abas šīs dominējošās grupas viena otru uzskatīja par ķeceriem...

p.s. kristietībā nekanoniskās grāmatas skaitās tā literatūra, kas tika 4.gs iznīcināta, un tie ir dažādi gnostiski vai arī neteoloģiski darbi, vai arī tādi darbi, kuros ietilpst "nepatiesā" teoloģija. Šeit var dažas apskatīt, bet to protams bija vēl vairāk.. kopā laikam ap simts dažādām 2.-3. gadsimta kristiešu grāmatu, apustuļu piedzīvojumu un evanģēliju.. http://www.gnosis.org/naghamm/nhlalpha.html
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.08.07 03:08:39
Ateistiem.lv
Ja bija "pareizs" formulējums, tad attiecīgi bija iemesls vērsties pret citādi domājošiem.

Šeit un citur tu demonstrē savam uzskatam atbilstošu rīcības/motivācijas veidu, bet nevis to cilvēku domāšanu, kuri veidoja Rakstu kanonu vai darīja citus Dievam tīkamus darbus.

Vairākkārt tevis minētā (viela pārdomām) tiešām ir pārdomu vērta
Ateistiem.lv
# Iesūtīts: 2010.08.09 01:22:58
Kāds tad ir šis uzskatam atbilstošs rīcības/motivācijas veids?

Un kāda ir uzskatam atbilstoša rīcība?

Un kas ir uzskatam atbilstoša motivācija?

Un ja nu šādas rīcības vai motivācija nemaz neeksistē, ko nu? Pēc kādiem kritērijiem to var noteikt, un cik ļoti šie kritēriji atbilst patiesībai? Vai to maz iespējams pierādīt?

Un kā var zināt, ka kādam uzskatam atbilstoša rīcība vai motivācija neatbilst to cilvēku domāšanai, kāda bija 4.gadsimtā? Vai to ir iespējams pamatot? Bet ja nu nav šādas iespējas?

Turklāt nekur nav teikts, ka vēstures teorija, kas neatbilst katoliskās baznīcas uzspiestajiem uzskatiem, ir dievam netīkams darbs..
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.08.09 16:32:40
Ateisti nonāk pretrunā paši ar sevi, no vienas puses iztēlojot pirmos kristiešus par sazvērniekiem, kas mākslīgi izveidojuši Jēzus kultu un to veicinājuši cauri gadsimtiem,
bet no otras, tie aizraujas ar dažādu vēlīnu datējumu piemeklēšanu.
Ja kristieši būtu sazvērnieki, tad arī ar datējumiem viss būtu "pareizi atrisināts" un tie "parādītos" laicīgi.
Bet tā, viss liecina, ka Svēto Rakstu apkopošanas process baznīcas dokumentos ir atspoguļots godprātīgi un reāli, bet ateistu kritiķi vien tā saucamai pētniecībai uztiepj savas nepatikas pret kristietību prizmu.
Un ne velti saka, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, ateisti atkārto vien to pašu savu padomju laiku brāļu ateistu anti ticības apliecības.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.09 22:25:39
Gnid, nu a kas... visaadi Evoluucijas Teorijas piekriteeji u.c. materiaalisma murgu sacereetaaji arii turpina pilniigi atklaati rakstiit BS par lietaam, kuraas neko nesajeedz So what
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.10 21:16:19
Ctulhu tikpat droshi cik Gnids zin par Kristieshu BS
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.11 10:52:01
Gnid, laikam tad jau iisti nesaproti pat ko noziimee " racionaals pamatojums" Un ar ko tas, piemeeram, atshkjiras no "Empiiriska pamatojuma"...

Bet to ka empiirisks un racionaals var atshkjirties, shkjiet tu vispaar neaizdomaajies

Ij kaa jau teicu - viss atkariigs no taa, ko kursh saprot un pienjem ar "racionaalu"

Jo kaa jau teicu - ja teeze "racionaalais var rasties no irracionaala haosa" ir racionaala teeze, tad es pat tev piekriitu... shaadaa freimworkaa dajebkas var izraadiities "racionaals"

Taa kaa es shadu teezi uzskatu par absoluuti irracionaalu, tad man daudz racionaalaaka shkjiet teeze, ka racionaalaa avots ir racionaals praats... taadeejaadi Apzinja no Apzinjas, Dziiviiba no Dziiviibas... biogjeneezes pamatlikums... un abiogjeneezi uzskatu par irracionaalu gan matemaatiski gan no IT viedoklja, gan no empiirikas viedoklja, gan no fizikas viedoklja un arii no filosofijas viedoklja... vieniigais cilveeku briids, kas abiogjeneezi uzskata par racionaalu ideju ir - materiaalisti
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.11 12:19:59
Jošs Mulders

tad man daudz racionaalaaka shkjiet teeze, ka racionaalaa avots ir racionaals praats... taadeejaadi Apzinja no Apzinjas, Dziiviiba no Dziiviibas...

tas laikam atkarīgs no tā - ko uzskatām par saprātu... ? Vai saprāts ir aboslūta, un konstanta nedalāma vienība, vai arī skalāra? Tas pats par Apziņu un Dzīvību...
Nu piemēram - vai daunīgiem vecākiem var rasties normāli bērni, slimiem un kropliem - veseli?
/IMHO tu atkal aplūko tikai vienu atsevišķo gadījumu - kad vienots vesels var radīt tādu pašu veselu, vai mazāk veselu par sevi, bet ne otrādi, ibo tad atkal robežgadījumā nonāksi pie : racionaalais var rasties no irracionaala haosa /
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.11 12:22:41
Starp citu - interesnats robežgadījums - ja mamma guļ klīniskajā komā, neierobežoti ilgi, un tiek piemeklēts tāds pats tētis, ij viņus mākslīgi sapāro - kādas ir tavas prognozes par jaundzimušo? Reāli laikam tas būs 2 līķu auglis... ne?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.11 12:55:59
Beztēmu beigt!
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.11 13:00:54
Jošs Mulders, super.
Vai tad dziiviiba ir racionaala? Vai apzinja ir racionaala?

Akmens ir racionaals. Ja tas atrodas uz stabila pamata, tad tas tur arii paliek. Ja tam pamatu iznjem, tas kriit uz leju. Kur nu veel racionalaaka uzvediiba!

Fizikaa viss ir uuber "racionaals" taadaa noziimee (atskaitot kvantu mehaaniku, but please, don`t go there)

Cilveeki ir daudz mazaak racionaali nekaa nedziivaa daba! Vinji biezhi uzvedas iracionaali, ja kas!

Ja te par kaut vareetu spriedeleet, tad par to, kaa no racionaaa rodas iracionaalais. Bet arii taa patiesiibaa nav nekaada probleema. Case in point - kaa datoraa var pastaaveet
kluudainas programmas? CPU tachu ir uuberracionaals - dara visu, ko mashiinkods tam saka! Bet kljuudas jau ir augstaakaa "abstrakcijas liimenii". Bagi patiesiibaa ir programmeetaaju un lietotaaju galvaas. Programma vienmeer dara to, ko ta peec source koda arii vajadzeetu dariit (atskaitot hardware errorus).


Pieejot no citas puses, peec Muldera domaam, probleema kaa redzams ir taa, ka no X nevar attiistiities no taa atshkjiriigs Y.
Incidentally, no fizikaalisma viedoklja taa vispaar nav nekaada probleema! Peec fizikaalisma, nekaa taada kaa atshkjiriigu X un Y nepastaav! Tie visi ir tikai muusu pashu izdomaati nosaukmi - vaardu sakot, ir speekaa nominaalisms. Tu nespeej saskatiit sho atrisinaajumu, taapeec ka izej no kristietiibas poziicijaam, kas impliciiti iekljauj sevii platonismu - abstraktu jeedzienu reaalu eksistenci! Bet abstrakti jeedzieni patesiibaa eksistee tikai muusu galvaas!
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.11 13:01:47
Aivars
sorry par bezteemu, bet varbuut sho var iznest uz atseviskju teemu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 94 , pavisam kopa bijuši: 21738