Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.09 16:24:28
Mulders
OK, ņemam vienu. Nākamais tad pēc tam, ja sanāks laika un vēlēšanās (gan jau ka sanāks).
Izvēlies, kuru gribi: :-)
1) Neradītas Dvēseles, Spēle
2) Radītas Dvēseles, Attīstība |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:34:43
Mulders
mūžīgas mokas ir nevis harmonizēšana, bet `neļaušana pārkāpt uzstādītos likumus` - tas ir kaut kas tāds, kā cilvēks mūžīgi spiežās ar galvu pret sienu un mūžīgi dēļ tā cieš!
Tātad - slikti dizainēts tas cilvēks, ja jau viņam ir iespējams tā mūžīgi iecikloties.
ja es visu mūžu esmu izvēlējies vienmēr iet pa kreisi krustcelēs, tad jebkurā brīdī šis cilvēks var izvēlēties iet pa labi ar tādu pašu vieglumu un ne-pretestību kā tad, ja viņš šo izvēli izdarītu bez 1000 izvēlēm pa kreisi iet pirms tam!
Tā es nesaku. Es saku, ka cilvēks var kaut kad pagriezties pa labi. Tāpēc, ka jutīsies nelaimīgs un meklēs jaunus ceļus. Šī jušanās nelaimīgam būs spēcīgāka par nepatiku iet pa labi. Tā tak parastā mēģinājumu un kļūdu metode.
dvēsele ir savu izvēļu produkts
Jā, bet savai struktūrai, saviem iebūvētiem BIOSiem un savai dabai tā pāri nepārkāps. Piem, dvēsele nevar izdarīt pašnāvību, jo ir nemirstīga, nevar palikt tik varena kā Dievs, utt.
Manā versijā Dvēselei biosā ir tieksme būt laimīgai, tāds kā "mīlestības detektors", vienmēr rāda pareizo virzienu. Arī vide apkārt ir tāda, ka skaidri redzams, ka mīlošākie un attīstītākie ir arī laimīgākie.
Nav nekur meļu un viltnieku, vide ir ļoti labvēlīga attīstībai virzienā uz Mīlestību.
Vai arī dabīgi iebūvēto, nemaināmo tieksmi būt laimīgam un mīlēt tu uzskati par brīvības ierobežojumu?
Viņš vienkārši NESPĒJ izvēlēties neko citu, jo iepriekšējās izvēles ir kļūvušas par viņa būtības sastāvdaļu
Stop! Tagad tui pateici, ka cilvēks vispār mainīties nav spējīgs, jo viņam ir tāda būtība. Kāpēc tad cilvēki tomēr mainās? Pat ļaunākie? Lūk, bija tev slikta būtība, bet izmainījies tomēr! Ir taču piemēri!
Pie kam, vecāki cilvēki ir kopumā labāki, par ko liecina kaut vai noziegumu statistika.
Manuprāt nepareizais pieņēmums tavā sistēmā ir tas, ka cilvēka būtība ir nemainīga un neietekmējas no izvēlēm!
Ir lietas, kas nemainās. Ir tādas, kas mainās un attīstās. Bet pirmās (tieksme pēc laimes un mīlestības) dzen uz priekšu pareizā virzienā. Vari nomaldīties, bet nekad ne mūžīgi. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:41:07
MuldersKarotesNav Varbūt kungi nedauz atietu no datu bāzu relāciju sistēmām, bet vairāk pievērstos saturiski un filozofiski krietni bagātākām sistēmām kā piemērām C++ (?) |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:43:38
Mulders
Vai uz atmiņas "sūdīgumu"
Nē, palasi tak to rakstu, atmiņa ir tāda, kāda ir, viņa nav slikta, bet pēc dabas tāda dizainēta! Nav viņai pēc konstrukcijas, paredzēts glabāt precīzas atmiņas par Notikumiem!
Un pamainot notikuma interpretāciju, Atziņa mainās - psihoanalīzes pamats!
Tieši tā! Un interpretācijas maiņa notiek tad, kad tev ir pilna pieeja visai informācijai! Līdzībā - sapņu notikumu interpretācija ir vislabākā nevis sapnī, bet nomodā! :-)
Kādu Atziņu var būt radījusi vesela Notikumu kopa
Tā bija norāde, ka tos Notikumus tu nemaz nevari visus atrast un novērtēt katra ieguldījumu. Sekojoši - Notikumi nav tik nozīmīgi. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:45:04
Trilo es laikam  aizmirsu piezīmēt
Nu tev tak definīciju iemeta - kognitīvā disonanse ir tad, kad apziņai ir jāinkorporē vairākas pretrunīgas atziņas... Piemēram tev tas var rasties tad, ja tu kā arheologs esi spiesat ticēt 6000 gadu vecai Zemei! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:51:20
Mulders
Te kognitīvā dsonanse nesanāk, jo viens Apziņas stāvoklis ir ar daudz lielāku prioritāti.
Piem, tu vari sapnī iegūt visādas tur atziņas, interpretēt notikumus utt, bet pamodies tu jauki saliec visu pa plauktiņiem. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:52:27
Tā es nesaku. Es saku, ka cilvēks var kaut kad pagriezties pa labi. Tāpēc, ka jutīsies nelaimīgs un meklēs jaunus ceļus. Šī jušanās nelaimīgam būs spēcīgāka par nepatiku iet pa labi. Tā tak parastā mēģinājumu un kļūdu metode.
Es savukārt saku, ka viņš to nevar, nepārstājot būt "viņš". Šāds pagrieziens būs paša cilvēka identitātes nogalināšana!
Jā, bet savai struktūrai, saviem iebūvētiem BIOSiem un savai dabai tā pāri nepārkāps.
Tu runā oximoronos. Dvēseles DABA ir šīs izvēles un piedzīvotais. Lūk te tad mums ir jāapstājas un acīmredzot šeit mēs palixim divās dažādās ierakumu pusēs!
Vai arī dabīgi iebūvēto, nemaināmo tieksmi būt laimīgam un mīlēt tu uzskati par brīvības ierobežojumu?
Nē bet tas kas ir laime, kas ir "būt laimīgam" un ko nozīmē "mīlēt" mēs mācāmies - dvēsele, kas nekad nav mīlēta, nevar mīlēt un nevar to iemācīties jo uzslāņojums ir tik pamatīgs, ka apakšā vairs neparaksi!
Stop! Tagad tui pateici, ka cilvēks vispār mainīties nav spējīgs, jo viņam ir tāda būtība.
Var mainīties, bet viņš vairs nebūs tas pats "ES" tā būs jauna cita personība! Pietam radikālas izmaiņas ir arvien grūtāk ejot ar laiku... tas ir kā uzņemts ātrums... katra izvēle dod impulsu un paatrina... un kad paatrinājums ir sasniedzis gaismas ātrumu, to vairs nevar nekādi spēki nedz paatrināt, nedz novirzīt... tas ir kļuvis par nemaināmu dvēseles būtību! Mainīties var tikai laikā... un arī, jo mazāk izvēles šai virzienā, jo vieglāk mainīties, jo vairāk izvēles, jo grūtāk mainīties. Jo katra izvēle ir ar domu "tā ir pareiza izvēle" - ja tu 1000 reizes esi tā izvēlējies, tad atzīt, ka tās bij 1000 nepareizas izvēles un mainīties ir ĻOTI grūti, tā ir personas salaušana, pārveidošana, pārprogrammēšana... Dvēseles izmaiņas pašā tās būtībā!
Būtiskais ir tas, ka, sevis apzināšanās un tas kā citi tevi uztver var atšķirties... Var būt, ka tu sevi uztver kā sevi, bet citi saka "Ērik tu tač esi nodzinis ūsas". Un var būt otrādi... tu vairs neindentificējies ar to slepkavu ļaundari, kas biji pirms 10 gadiem, bet visa pasaule tevi uzskata par to pašu personu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:55:18
Te kognitīvā dsonanse nesanāk, jo viens Apziņas stāvoklis ir ar daudz lielāku prioritāti.
Piem, tu vari sapnī iegūt visādas tur atziņas, interpretēt notikumus utt, bet pamodies tu jauki saliec visu pa plauktiņiem.
Kā jau teicu... es nepieņemu notāciju ka ir "ES" un ir "Mani Pārdzīvojumi" man tas ir viens un tas pats! Tu to nodali, pietam kā pierādījumu tavai kļūdai es norādu to, ka šis "ES" nav identificējams, tam nav atribūtu, kas padarītu šo "ES" par "ES" nevis par abstraktu vispārīgu "DB struktūru" kas ir identiska visām būtnēm!
Pasaki, kas atšķir divas radītas dvēseles tavā sistēmā, ar ko viņas atšķiras! Kas identificē konkrētu dvēseli tūlīt pēc radīšanas! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 13:10:43
Mulders
Es savukārt saku, ka viņš to nevar, nepārstājot būt "viņš". Šāds pagrieziens būs paša cilvēka identitātes nogalināšana!
Nu un tad? Izmaini savu identitāti un ej pa labi! Tas taču notiek visu laiku mums visapkārt - cilvēki maina savus uzskatus! Tas manu "instances id" nemaina! :-)
Dvēseles DABA ir šīs izvēles un piedzīvotais. Lūk te tad mums ir jāapstājas un acīmredzot šeit mēs palixim divās dažādās ierakumu pusēs!
Es saku - izvēles un piedzīvotais veido Dvēseles dabu, bet vienlaicīgi Dvēseles dabu veido arī nemanīgas lietas. Piemēram, vēlme eksistēt - Dvēsele to nevar mainīt. Vēlme būt laimīgam, mīlētam, mīlēt utt. Tās vēlmes var būt apslāpētas un neattīstītas, bet viņas IR!
OK, varam te palikt dažādās pusēs, bet ar nosacījumu, ka šis ir no sērijas "man patīk šitā, tev atkal tā, pierādīt vienu taisnību nav iespējams". Abiem pieņēmumiem ir vienlīdzīgas tiesības uz eksistenci.
radikālas izmaiņas ir arvien grūtāk ejot ar laiku...
Bet izmaiņas nav neiespējamas. Un nav teikts, ka grūtības pakāpe visu laiku tikai pieaug. Tikpat labi tā var pieaugt līdz zināmai vietai, un tad mainīties kļūst jau vieglāk, jo visi nederīgie varianti jau izmēģināti.
Pasaki, kas atšķir divas radītas dvēseles tavā sistēmā, ar ko viņas atšķiras! Kas identificē konkrētu dvēseli tūlīt pēc radīšanas!
A tu vari atbildēt par savu sistēmu, vai par kādu citu? Protams, bez jauniem nedefinētiem vārdiem, kā "personība", "Es", "Būtība".
Manuprāt, visās sistēmās tas būs tas pats objekts.
Man ir tikai atbilde: "atšķirās pēc instances ID". :-) |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.16 13:29:29
Nu un tad? Izmaini savu identitāti un ej pa labi! Tas taču notiek visu laiku mums visapkārt - cilvēki maina savus uzskatus! Tas manu "instances id" nemaina! :-)
Nu es uzskatu, ka maina! Tas kas tu esi šodien nav tas pats kas tu esi pirms gadiem 20! Tavi pieradumi un izvēles definē tavu raksturu to kas tu esi. Prosto tu tici "instance id", es tādu neredzu. Tāda nav! Ir tikai tavi pārdzīvojumi, viss kas ar tevi ir noticis esi tu! Pat tavs skatījums uz dzīvi un pašam uz sevi ir caur šo notikumu un pārdzīvojumu un pieradumu un izvēļu prizmu!
Es saku - izvēles un piedzīvotais veido Dvēseles dabu, bet vienlaicīgi Dvēseles dabu veido arī nemanīgas lietas. Piemēram, vēlme eksistēt - Dvēsele to nevar mainīt.
Pašnāvības būs tavas tēzes refutācijas! Dvēsele nevar pārstāt existēt, bet gribēt pārstāt existēt var! Jā Dvēsele nevar mainīt to, kas ir no nemainīgā Dieva mantots... Bet ar savām izvēlēm un pārdzīvojumiem tas var tikt uzslāņots un overraidots!
Varbūt šāda līdzība... tava dvēsele ir tā gaisma kas rodas kad Dieva gaisma spīd caur taviem pārdzīvojumiem un notikumiem, tavām domām un vēlmēm! Tas kas veidojas uz "sienas" no šādas gaismas esi TU...
Tas ko es domāju visai jauki parādās šeit http://skirmisher.org/art-design/piles-of-garbage-make-amazing-heartbreaking-shadow-art/
Vēlme būt laimīgam, mīlētam, mīlēt utt. Tās vēlmes var būt apslāpētas un neattīstītas, bet viņas IR!
Bet tieši pārdzīvojumi un pieredze definē šī jēdziena "būt mīlētam" saturu. Vienam tas ir tiešām - tas ko tu ar to domāji, bet citam tas ir varbūt egoistiska nodokļu atlaide!
OK, varam te palikt dažādās pusēs, bet ar nosacījumu, ka šis ir no sērijas "man patīk šitā, tev atkal tā, pierādīt vienu taisnību nav iespējams". Abiem pieņēmumiem ir vienlīdzīgas tiesības uz eksistenci.
Nu tamdēļ saku... šī būs vieta, kur nespēsim vienoties, jo mums ir dažādi uzskati par to kas ir dvēseles būtība, kā tā veidojas un kas to veido! Nu pierādīt šo vai kā... diez vai būs tik viegli, šis ir jautājums drīzāk kurš prasa meditāciju!
Bet izmaiņas nav neiespējamas. Un nav teikts, ka grūtības pakāpe visu laiku tikai pieaug. Tikpat labi tā var pieaugt līdz zināmai vietai, un tad mainīties kļūst jau vieglāk, jo visi nederīgie varianti jau izmēģināti.
Nepiekritīšu! Radikālas izmaiņas var būt tikai pēc radikāliem pārdzīvojumiem! Pietam tikai laikā... ja laix tiek izsmērēts, tad arī tu tiec izsmērēts bez iespējas mainīties... še tev koāns - tu kļūsti par to kas tu esi
A tu vari atbildēt par savu sistēmu, vai par kādu citu? Protams, bez jauniem nedefinētiem vārdiem, kā "personība", "Es", "Būtība".
Manuprāt, visās sistēmās tas būs tas pats objekts. Jā bet mans jautājums ir par tavas sistēmas objektu, kas viņu identificē!
Man ir tikai atbilde: "atšķirās pēc instances ID". :-)
Bet šis "ID" ir abstrakcija!
Manā sistēmā... radīšanā tas ir fiziskais ķermenis - tātad lokācija laikā telpā ar preinstallētu Dievišķu BIOSu, modificētu no vecāku dabas! Tātad šī jaunā dvēseles ID būs rekursīva funkcija, kur ID(1) ir no konkrētām smiltīm (zemes pīšļiem) tātad matērijas radīts indivīds ar preinstallētu Dieva BIOSU - identificējams laikā telpā lokācijā ar konkrētām fizikālām īpašībām un iedarbinātu "blank" softu!
Otrais ID(2) ir specifiski konstruēts no pirmā, un arī raksturojas ar Blank BIOSU un atsevišķu materiālu dislokāciju laikā telpā!
Katrs nākamais ir divu iepriekšējo funkcija, kur BIOSu aizstāj ar pirmo divu Softu!
Tad mums ir ādams (ID1) kas ir f(smiltis, Dieva BIOS)
Ieva ID2 kas ir f(ādams, Ādama Softs, Dieva BIOS, kas šai gadījumā ir identisks ar Ādama BIOS)
Nu un katrs nākamais ID(n) = f(ID(n-x), ID(n-y), attiecīgi abi softi, un Dieva BIOS)
Tas ir initiālā identitāte!
Laika gaitā identitāte veidojas no piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem... tas tad kad initiālā dvēsele sāk darboties!
Tamdēļ kad manā sistēmā sāk darboties dvēsele, tā jau ir neatkarīga no sava initiālā stāvokļa... tb var tikt atdalīta no ķermeņa un joprojām būs identificējama kā atsevišķa būtne, jo to atšķirs tās unikālie pārdzīvojuimi un unikālā vecāku softa initiālā kondīcija! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 14:02:13
Mulders
Tas kas tu esi šodien nav tas pats kas tu esi pirms gadiem 20!
Tas esmu "mainījies Es", bet Es ir - tas pats Es, katrā laika momentā ar to pašu ID, bet pats es zem tā ID varu būt mainījies.
Tagad taču tāpat - meklē tos vecos kara noziedzniekus, kaut arī personība varbūt jau mainījusies. Tad kāpēc tam Hansam2 būtu jāatbild par kaut kāda tur Hansa1 izdarīto?
Vai arī, kad tu saki "tā ir mana bērnības fotogrāfija", vai "atceros, kā es bērnībā izdarīju to un to", tu vai tad runā par citu cilvēku?
Atkal paceļās jautājums - kas ir tas sapņa tēls, un kurš īsti pārdzīvo sapni? Ja ne tu, tad kur tu esi un kurš ir tas, kas pārdzīvo notikumus sapnī? Kāpēc tev sapnī liekas, ka tu esi tas sapņa tēls?
Tad tev jāpiekrīt tam, ka tu tagad lēnām mirsti, un tas, kas tur pēc gadiem dzīvos un sauksies Mulders, būs pavisam cits cilvēks, ne tu! Tad arī paradīzē nonāksi ne tu, bet tur būs kāds cits Mulders.
Manuprāt, saprotamāk ir teikt, ka Es vienmēr esmu Es, bet dažādos laika periodos vai apziņas stāvokļos es neesmu vienāds.
Tas, ka es esmu savādāks, nenozīmē, ka es esmu "cits es".
Ir vēl viena atbilde, no sērijas "viss ir Viens", bet tā ir ārpus šīs diskusijas.
Prosto tu tici "instance id", es tādu neredzu. Tāda nav!
Es neticu, es savādāk nemāku pateikt. Es esmu tas, kurš ir pārdzīvojis visus notikumus. Tas ir vienojošais.
Vienam tas ir tiešām - tas ko tu ar to domāji, bet citam tas ir varbūt egoistiska nodokļu atlaide!
Tam otram tas ir - nepareizi saprasts, būs vēl jamācās nu jāaug.
šī būs vieta, kur nespēsim vienoties, jo mums ir dažādi uzskati par to kas ir dvēseles būtība, kā tā veidojas un kas to veido! Nu pierādīt šo vai kā... diez vai būs tik viegli, šis ir jautājums drīzāk kurš prasa meditāciju!
Jā, pašu pieņēmumu nē. Bet - tavā variantā ir iespējams rasties Dvēselei, kura mūžīgi mocās! Tas ir drausmīgi, nežēlīgi! Pie kam tādu dvēseļu tev ir ļoti daudz, no kopskaita. :-(
Bet, vispār, tā kā mēs šai sarunā apskatām vienu reinkarnācijas versiju, tev būs jāpieņem mans viedoklis - jo uzdevums bija atrast caurumus un pretrunas. Tagad noskaidrojām, ka nevar pierādīt, vai Dvēsele ieciklojās vai nē. "Ieciklošanās" nāk no kristietības, tāpēc tu nevari to izmantot šajā sarunā. Tu vari tikai operēt ar manas sistēmas pamatiem, un meklēt tajos pretrunas. Ja šis pamats "Dvēseles neieciklojas" tev nav apgāžams, tad pieņemam, ka tas paliek.
Radikālas izmaiņas var būt tikai pēc radikāliem pārdzīvojumiem!
Nē, ir tāds "pēdējā piliena" efekts. Nav svarīgi, kurš tieši Notikums no visiem bija pēdējais, šķietamais cēlonis.
Manā sistēmā... radīšanā tas ir fiziskais ķermenis
Ķermenis? Tātad Dvēseles dabu nosaka, pēc būtības, gaļas gabals? Kas tieši - gēni, vai kas cits, fizisks?
Bet ar visu ķermeni tu nekur tālu netiec, jo ķermenis mainās. Tagad tavā ķermenī varbūt ir labio ja dažas molekulas, kas tur bija zīdaiņa ķermenī.
Ķermenis ir nekas daudz vairāk par starta, atskaites punktu. Kāpēc lai ķermenis noteiktu Dvēseles būtību? Tas jau tīrākais materiālisms! :-)
Par tālāko matemātiku - man sanāk vienkāršāk. Ir Dvēseļu Radītājs, un tās visas tiek radītas pēc viena mehānisma, apmēram kā Ādams. Radītājs rada, un dod ID, kārtas numurus.
kad manā sistēmā sāk darboties dvēsele, tā jau ir neatkarīga no sava initiālā stāvokļa... tb var tikt atdalīta no ķermeņa un joprojām būs identificējama kā atsevišķa būtne
Manā sistēmā šis fiziskais ķermenis vispār nav vajadzīgs. Tā teikt, Dvēsele jau ir atdalīta no ķermeņa. Kāpēc Dvēselei būtu vajadzīgs ķermenis "pašā sākumā", nav saprotams.
būs identificējama kā atsevišķa būtne, jo to atšķirs tās unikālie pārdzīvojuimi
Aha, nu man tāpat - rodas jauna Dvēsele, un tai ir savi unikālie piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Tieši tādi citai Dvēselei nav.
Bet kāpēc tad tu saki, ka tas bērnības tu neesi tu, bet kāds cits cilvēks? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 14:27:50
Es neticu, es savādāk nemāku pateikt. Es esmu tas, kurš ir pārdzīvojis visus notikumus. Tas ir vienojošais.
Es zinu ko tu gribi pateikt, bet es tev cenšos parādīt, ka tā nemaz nav... Tas kas pārdzīvo šo mirkli ir vakardienas pārdzīvojumu "izkalts" persona. Šodienu pārdzīvo vakardiena. Un rītdienu jau pārdzīvos vakardienas un šodienas pārdzīvojumu rezultāts. Tas ir tas tavs "ES"... To ko tu šodien piedzīvo tas ir funkcija no reāla notikuma un tā kas esi tu pats. Tu nepārdzīvo atsevišķu ķieģeli uz kājas - tu pārdzīvo ķieģeli + savu skatījumu uz šo notikumu! Rezultāts ir summa no ārējā notikuma un tevis paša.
Nē, ir tāds "pēdējā piliena" efekts. Nav svarīgi, kurš tieši Notikums no visiem bija pēdējais, šķietamais cēlonis.
Var arī tā... kas nozīmē, ka, ja nebūtu 1000 iepriekšējo pilienu, šis konkrētais to nemainītu. Līdz ar to... "pēdējais piliens" ir jāskata visu pilienu kontextā... tas šis radikālais pārdzīvojums var tiešām būt izsmērēts laikā! Cilvēks sabrūk un tad vai nu pats vai kāds cits viņu līmē kopā no jauna... bet nu jau par jaunu personu!
Bet ar visu ķermeni tu nekur tālu netiec, jo ķermenis mainās. Tagad tavā ķermenī varbūt ir labio ja dažas molekulas, kas tur bija zīdaiņa ķermenī.
Tu noignorēju būtisko. Es saku, tas ir Initiālais dvēseles stāvoklis. Pēc tam, kad dvēsele sāk darboties, tās identitāti veido arvien vairāk tās pārdzīvojumi... raksturu veido ne tik daudz fiziskais cik garīgais, līdz fiziskais vispār kļūst nebūtisks... Tāda dvēsele ir atdalāma no ķermeņa un tā neko nezaudē, tā joprojām būs identificējama pēc recorda! ķermenis ir būtisks initiālajā dvēseles startupā, lai varētu vispār identificēt dvēseli kā atsevišķu būtību!
Lūk un ID kārtas nummurs ir ierakst`tis KUR? Kas raksturo šo Rekordu, tā struktūru? Kas atšķir divas instances? Pietam tava konstrukcija ir abstrakcija... kurai es neticu! Nav tādas ID... ir cilvēka identitāte, kuru viņš pats veido laika gaitā no initiālās kuru dod vecāki! Tava sistēma prasa abstraktas dvēseles objekta existenci, un lai varētu tās identificēt initiāli tev jāizgudro abstrakts IDs...
Taču tu tak esi IT darbonis, tu zini ka IDiem nav semantiskas jēgas recorda paša dzīvē (nu dažreiz ir, bet tas tā), IDa vienīgais uzdevums ir veidot tieši šo recorda identitāti! Dzīvē lai identificētu cilvēku praksē tam nevajag IDus, noliek divus cilvēkus blakus un ar to vien ir pierādīts, ka tie ir divi dažādi cilvēki!
Taču tavā sistēmā ir jēdziens "dvēsele" un tā kā tavas dvēseles identitāti nenosaka tās pārdzīvojumi, tad to ir jānosaka kaut kam citam... tu ievies mistisku ID bez funkcijas... kas man šķiet nepieņemams un aplams, laigan kā tu nevari pierādīt tā esamību, es nevaru to apgāzt! Acīmredzot tas ir tavas sistēmas ticības artikuls, kuru es nepieņemu! Šeit IT recordu līdzība man beidzās... vismaz tādu recordu līdzība kur identitāti nosaka bez-semantisks ID
Manā sistēmā šis fiziskais ķermenis vispār nav vajadzīgs. Tā teikt, Dvēsele jau ir atdalīta no ķermeņa. Kāpēc Dvēselei būtu vajadzīgs ķermenis "pašā sākumā", nav saprotams.
Tāpēc ka tava sistēma ar dvēseles identitāti nenodarbojas. Tā netiek veidota, tagad es tev tikai "iespiedu stūrī" un tu izbēgi dabīgajā veidā - kā IT pieklājas - introducējot abstraktu ID! Vai to arī piedāvā Karmologi un Ņūtons... neesmu pārliecināts. Kas tur ir dvēseles identitāte!
Šis jēdizens "dvēseles identitāte" ir tas par ko runājam. Manā sistēmā tas vispār ir oximorons, jo dvēsles identitāte ir viņa pati. ES ir mana dvēsele. Bet mana dvēsele ir mani pārdzīvojumi un atziņas. Līdz ar to mans ES manu notikumu funkcija! Tavā sistēmā nav skaidrs, kas ir dvēseles identitāte - ja abstrakcija - ok, lai tā būtu! Man tas šķiet nepieņami un māxlīgi veidots!
Bet kāpēc tad tu saki, ka tas bērnības tu neesi tu, bet kāds cits cilvēks?
Kaut vai tamdēļ, ka ja šo bērnibas ES noliktu tagad man blakus, mēs visticamāk nespētu vienoties par kādiem jautājumiem, kurus atšķir dažādie pārdzīvojumi un pieredzes!
Ja šīs divas dvēseles spriestu par kādu lietu šodien, rezultāti būtu dažādi - kas liecina, ka pie vieniem inputiem, ir dažādi outputi, kas nozīmē, ka processing frameworki atšķiras! Tātad atšķiras dvēseles, identitātes!
To ka es saku, ka tas esmu ES var tikai tamdēļ, ka man ir atmiņa (pieņemsim) par pāreju no tā uz šito!
Kaut kā tā... Iedomāsimies, ka sākumā initiālais stāvoklis ir atribūti A,B,C
Tad nu lūk bērnībā būs f(A+a,B+b,C+c) kur a,b,c būtu bērnības pieredzes
Bet vēlāk būs f(A+a+a2, B+b+b2, C+c+c2)... tu saki, ka tas ir tas pats cilvēks, jo tam ir A,B,C, taču ja paskatās no šodienas viedokļa, tad tas ir f(X,Y,Z) un teikt, ka tas ir tas pats, kas f(A,B,C) ir absurds...
Vienkārši tu saki, ka šodien tu esi tas pats TU tikai tamdēļ, ka X ir izvedams no A un a, a2 summas ir blēņas... Jo tā tu vari arī pateikt, ka es esmu kastrolis, tik piemekle`t pareizo summu vajag!
Sodīt šodien par nacisma noziegumiem ir jēga faktiski tiešām tikai tad, ja šie sodāmie joprojām savā būtībā domā un vadās pēc tiem pašiem principiem kuru dēļ viņi izraisīja nelaimes!
Un es pateikšu kamdēļ tas tā ir - tamdēļ ka INTUITĪVI cilvēki jūt, ka tādu noziegumu var paveikt cilvēks kura pašā dziļākajā serdē mīt ļaunums! Un to iznīdēt nevar 3 gados, tamdēļ ir liela varbūtība ka tas joprojām tur mīt... un sods pret to arī tiek vērsts!
Protams mūsu tiesu sistēma nevar kā Dievs ieskatīties cilvēka būtībā un redzēt, vai tā atbilst ārējam izskatam... tamdēļ tā rīkojas pēc ārējā likuma!
Dievs savukārt tiesās pēc "iekšām" pēc tā, kas tu esi savā būtībā, kuru pats tu arī "zīmē" ar savām izvēlēm!
Šeit saits angliski, tur vari izlasīt maķenīt vienu no spriedumiem kā mūžīga elle ir savienojama ar Mīlošu Dievu
http://www.ex-atheist.com/Hell.html |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.16 14:32:18
KN, jā to linku pēdējo toč pārlasi, viegli saprotams, pietam ļoti loģiski pa punktiem tiek argumentēts... Vai visam es tur piekrītu - nezinu - bet ļoti daudz ko tas pasaka par to kā arī es uztveru lietas, kā arī apstiprina apmēram to pašu ko es tev te stāstu par to kā cilvēks pats ar dieva dotu paleti un krāsām zīmē savas dvēseles bildi!
Tur arī forša atbilde par tev tik derdzīgo "kāpēc visiem nav vienādas iespējas" argumentu! Pietam interesanti - pats biju to piemirsis - ka laiks un cilvēku milzīgais skaits pasaulē ir ļoti spēcģis pretargumetns tavām iebildēm pret šo stāvokli - palasi tur! |
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.06.16 15:08:36
Mulders kāpēc visiem nav vienādas iespējas" argumentu
vai šis
Thus, in a world where billions and billions of humans experience life and death, each will be compared with thousands of others who are in similar circumstances.
tiešām izskaidro to?
tur ir rakstīts, ka visiem nav vienādas iespējas un tādēļ salīdzinās to cilvēkus, kuriem ir bijušas vienādas iespējas. bet vai tādi vienādi cilvēki vispār var būt? it īpaši, ja ticība ir dāvana. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 15:11:16
Mulders
Par linku:
Kāpēc gan nesabūvēt Dvēseli tādu, ka tā var izvēlēties ļaunumu, bet ar laiku saprast, ka izvēle nav pareiza? Te nekur nav pamatots, kāpēc nenovēršami Dvēsele sabojājas un ieciklojās. Brīvā Griba te netiek ierobežota. Izvēle IR, tikai tās sekas nav mūžīgas!
Tas ir, padarīt darbību "iznīcinu savu iekšēji iebūvēto tieksmi pēc labā" neiespējamu!
God does not create defective men with a sinful nature
Kāpēc tad nepaspert soli tālāk, un radīt Dvēseli, kas mūžīgi neieciklojas, pietiek, ja ieliek elementu, kas čeko tavu patreizējo stāvokli pret iekšējo, iebūvēto dabu, un rezultātā tu esi "neapmierināts". Līdz ar to - spiests meklēt citus ceļus.
there is no reason to believe that a god would think it right to destroy his creation`s work of art.
Labāk noskatīties, kā sava paša radība mūžīgi cieš?
Because the human soul is immortal, sin has eternal consequences
Eternal = mūžīgs, bezgalīgs laikā.
Kāpēc? Mūžīgas sekas? Šo nekādi nesaprotu. Te tev 2 būtnes - Mūžīgā un Nemūžīgā. Abas saplēš vāzi. Nez kāpēc Mūžīgās būtne rada mūžīgas sekas?
God sent Adam out of the garden in order for Adam to learn the things of the spirit that could not be learned in paradise
Pret šo tu visu laiku iebilsti! Kāda gan pieredze šeit uz zemes būtu vajadzīga priekš Paradīzes?
love, mercy, generosity, and goodness could not have been created without the prospect of Hell.
... bet nekur neparādās elles mūžība. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 15:17:32
tiešām izskaidro to?
tur ir rakstīts, ka visiem nav vienādas iespējas un tādēļ salīdzinās to cilvēkus, kuriem ir bijušas vienādas iespējas. bet vai tādi vienādi cilvēki vispār var būt? it īpaši, ja ticība ir dāvana.
Nu tur tālāk ir piemērs!
Teixim, cilvēks noraida Kristu, jo viņa dēls iet bojā no ļaundara rokas... Nu klasiskais "Kā Dievs ko tādu var pieļaut".
Bet kāds cits, kuram nogalina gan viņa dēlu gan meitu, pietam meitu vēl izvaro, tomēr saglabā ticību un paļāvību uz Kristu!
Lūk... It kā abiem diviem ir dažāds liktenis, otrs cietis vairāk, taču pirmo vairs nekas nevar aizbildināt, ka viņš Kristu noraidīja!
Tāpat ar muslimiem... 1000 muslimi kas noraidījuši Kristu tiks salīdzināti ar vienu muslimu kas Kristu ir pieņēmis... Visi auguši vienā un tai pašā Irānā... bet viens atrod Patiesīb un tai pieķerās, bet 1000 nē... Kas viņus ar aizbildināt... ???
Tā kā pat NEVAJAG identiskus apstākļus, lai tiesu varētu izveikt. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.06.16 15:32:17
Mulders
es pat nedomāju tieši identiskus apstākļus, bet cilvēki jau piedzimst dažādi un dažādas ir dzīves, jautājums ir cik tālu novelk robežu. arī musulmāņu piemērā, tu novilki robežu "auguši vienā un tai pašā Irānā", bet ja pazūmotu līdz cilvēkam un viņa dzīvei, tad varbūt tas, kuram nogalināja 1 bērnu ļoti atšķirots no tā, kuram 2. Ciešanu apmērs un to sekas jau nav gluži matemātika.
Mums katrā ziņā tas nav iespējams, bet Dievs protams, redz, kuri ir salidzināmie. tomēr te cilvēkam ir grūti saprast. vai ticība ir dāvana, kas tiek dota pēc tam, kad cilvēks ir atssaucies Dieva aicinājumam?
man patika teksts par nedzimušajiem bērniem un paaudzēm tipa kādēļ neizravēt "nezāles" jau laicīgi, kontekstā |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 15:39:56
Kāpēc gan nesabūvēt Dvēseli tādu, ka tā var izvēlēties ļaunumu, bet ar laiku saprast, ka izvēle nav pareiza? Te nekur nav pamatots, kāpēc nenovēršami Dvēsele sabojājas un ieciklojās. Brīvā Griba te netiek ierobežota. Izvēle IR, tikai tās sekas nav mūžīgas! (C)
Bij tas pamatots... 6ais punkts un it īpaši B daļa
Kāpēc tad nepaspert soli tālāk, un radīt Dvēseli, kas mūžīgi neieciklojas, pietiek, ja ieliek elementu, kas čeko tavu patreizējo stāvokli pret iekšējo, iebūvēto dabu, un rezultātā tu esi "neapmierināts". Līdz ar to - spiests meklēt citus ceļus.
Tur paskaidrots, ja nav iespējama mūžīgā ieciklošanās, tad nav iespējama mūžīgā izvēle un brīvība!
Starp citu reiz padomāju par tavu sistēmu bik no matemātiskā viedokļa, šeit labs brīdis pastāstīr rezultātu, paskatīsimies tavus pretargumentus!
Tava sistēma neparedz mūžīgo ieciklēšanos => Existē laiks t, kad VISAS dvēseles būs attīstījušās tik tālu, ka vairs necieš, jeb manā valodā sakot - sasniegušas Paradīzi!
Tātad tavā sistēmā existē objektīvs laiks t, līdz kuram ir garantēta Paradīze VISIEM!
Tādējādi neexistē neviena Dvēsele, kas varētu izvēlēties līdz šim laikam gurķoties! Tātad Dvēsele pat zinot šo laiku, nav spējīga palikt "ļauna" pēc laika T!
Kā tas vispār saderās ar brīvo gribu?
Savukārt ja laiks T neexistē, tu iegūsti to pašu mūžīgo elli! Tas links manuprāt labi parāda, nav iespējama mūžīga brīvi izvēlēta Paradīze, bez mūžīgas elles... Mūžīga elle ir sekas brīvai gribai!
Mūžīga dvēsele rada mūžīgas sekas
Tas ir tā kontxtā, ka dvēsele pati sevi zīmē! Tas ir tas, kas tavā sistēmā nav, tamdēļ tava sistēma arī nesaprot šo. Tavā sistēmā dvēsele pati izvēlās no kā sevi krāsot un ja kas nepatīk, jebkurā brīdī var pārkrāsot... Rakstu "mūžība" ir šī pāreja citā dimensijā, kur nelielais laicīgais šeit, kļūst par mūžīgo tur! Kā jau teicu - tu kļūsti par to, kas tu esi! Kaut kā tā, ka embrijs var veidot rociņas kājiņas augot, bet kad piedzimis, to vairs nevar izmainīt! Bet tieši TAS dod jauna līmeņa brīvību! Tas ka tev ir divi rokas divi kājas, izriet no tā teikt, ja var - embrija izvēlēm paklausīt Dieva likumam, tas nav tavu gribu ierobežojoši faktori. Analoģiski... labas īpašības kas kļūst par nemainīgām atziņām mūžībā dod jaunu brīvību... Līdzīgi visādi slimīgi izaugumi kā egoisms, nenovīdība, skopums, ja tāds embrijs piedizmst, viņš kļūst dzīvotnespējīgs jaunajā pasaulē... Viņš to vairs nevar izmainīt, jo viņš vairs nevar atgriezties mātes vēderā. Tu saki, ka var gan, bet nabags aizmirst, ka "egoisms" nozīmēja ka kājas nav. Tava sistēma paredz, ka tad kad embrijs atkal piedzimst - tb iziet no "mātes virtuālās realitātes" šis pats var paskatīties retrospektīvā un savas īpašības rearrangēt pēc kaut kādiem citiem principiem.
Tas ir, ka tu paredzi ka tu un tavas atziņas ir kaut kas atsevišķs... ka tu vari sev garīgos locekļus pieaudzēt vai nogriezt brīvi! Es saku - mūžībā tas nav iespējams!
Labāk noskatīties, kā sava paša radība mūžīgi cieš?
Atkal brīvā griba. Acīmredzot tava sistēma neietver brīvo gribbu, bet gribu, kura ir daļēji brīva, bet ultimate to stūrē kāds cits!
Kāpēc? Mūžīgas sekas? Šo nekādi nesaprotu. Te tev 2 būtnes - Mūžīgā un Nemūžīgā. Abas saplēš vāzi. Nez kāpēc Mūžīgās būtne rada mūžīgas sekas?
Tak tur rakstīts, jo dvēsle pati ir mūžīga. Es esmu sapratis, tev šo tēzi traucē saprast un pieņemt tieši tas, ka tev "dvēsele" ir kaut kas abstrakts un atrauts no tā, ko šī dvēsle pārdzīvo, izvēlās un dara. Tavā sistēmā dvēsele var uztaisīt savām izvēlēm "rewind" tā, ka šo izvēļu sekas, viars nav šīs dvēseles pārdzīvojums, šīs dvēseles atziņas daļa, ja atziņa ir "slikta". Tobiš ja dvēseli uztver kā paklāju, tad, tu uzskati, ka paklājs var pats uz sevi paskat`tities (tas teixim var salocīt vienu stūri pār lielāko daļu sevis, un ja bilde nepatīk, tad paklājs var sevi izšķetināt pa diegiem un no jauna "uzaust" citu bildi no tiem pašiem diegiem! Tak ak vai, līdzko paklājs izvelk vienu diegu, bilde mainās un nu jau ir jāpieņem citi lēmumi un tas ir CITS paklājs kas tagad uz sevīm skatās, bez kāda būtiska krāsas diega! Šeit arī ir šī pretruna!
Un tas ir tas, ko tā saita autors pastāv un es arī - Dvēseles ir tiešām paklājs, kuru veido notikumi un pārdzīvojumi šajā paklājā! Katrs notikums ir kā jauns Diegs ieausts paklājā un to ka paklāja bilde ir nesmuka var atskārst tikai pēc daudzu jo daudzu secīgu diegu ieaušanas, bet lidzko tu tos izdīrāsi lai pārliktu, tu vairs neredzēsi bildi, tu nevari pārdzīvot notikumu no jauna aizmirstot, ka tu jau esi paklājs! Tu vari tikai katru nākamo diegu aust saskaņā ar citu bildi nevis atirdināt jau ieaustos diegus!
Pret šo tu visu laiku iebilsti! Kāda gan pieredze šeit uz zemes būtu vajadzīga priekš Paradīzes?
Nekāda... pieredze šeit vajadzīga priekš tā, lai atteiktos no visa tā, kas traucē ienākt paradīzē! Tikai piedzīvojot ugunsgrēku tu iemācies neapdomīgas attiexmes pret uguni sekas. Bet šī atziņa tev nav vajadzīga dzīvojot ar apdomīgu attiexmi pret uguni! Ja tu mīli, tev nevajag mācēt nemīlēt. Bet ja tu nemīli, tev vajag piedzīvot nodevību, lai saprastu kur ved šāda attiexme!
... bet nekur neparādās elles mūžība.
Ja love, mercy un generosity ir mūžīgas, tad arī elle ir mūžīga! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 15:42:22
Mulders
Es saku, tas ir Initiālais dvēseles stāvoklis.
Un kāpēc tur tik svarīgs ir tas ķermenis? Tikpat labi Dvēsele var uzrasties bez tā fiziskā embrija (zigotas?) ķermeņa. Atkal nepatīkami jautājumi - kad rodas dvēsele un kā tās attīstība (ja tāda ir) ir atkarīga no cilvēka ķermeņa attīstības 9 mēnešu laikā?
Lūk un ID kārtas nummurs ir ierakst`tis KUR?
Pašā Dvēselē kaut vai! Dvēselei ir tāds atribūts "Unikālais ID", un tur piešķir numuru pie dzimšanas.
Kur ierakstās ID Dvēselei tavā versijā? Ķermenī? Kurā vietā tieši, gēnos vai?
tā kā tavas dvēseles identitāti nenosaka tās pārdzīvojumi
Vai tad es visu laiku neteicu, ka ES ir tas, kurš pārdzīvo?
Šeit IT recordu līdzība man beidzās.
Bet lūdzu: Dvēseles klasei ir atribūts "unikāls instances ID", kas pie jaunas Dvēseles instances rašanās tiek aizpildīts ar skaitli! :-)
Manā sistēmā tas vispār ir oximorons, jo dvēsles identitāte ir viņa pati. ES ir mana dvēsele.
"A=A", tas vēl ļaunāk par IDu.
Un ko tad tu saki, ka ik pa laikam esi cits cilvēks? Kas tad tev ir identitāte? Nudien nesaprotu... :-(
Kāpēc nekas vairāk par ID nesanāk? Tāpēc, ka ilgā laikā tu vari tik totāli izmainīties, ka tiešām esi "cits cilvēks". Viss tavs komplekts "Vērtības, Atziņas un Co" ir izmainīts tā, ka satiekot agrāko sevi, tas būtu tavs oponents visos punktos! Tad, loģiski, rodas jautājums - kas ir tas ES, kas tomēr šiem abiem ir nemainījies, pēc kā var pateikt, ka tas ir tas pats objekts, kaut arī mainījies? Pēc vēstures, pēc notikumiem? Bet tie ir piesaistīti tam pašam ES! Tā kā tu A mēģini izteikt caur A!
Varbūt mēs mēģinām definēt acīmredzamas lietas, tipa "Es esmu Es"?
Ja šīs divas dvēseles spriestu par kādu lietu šodien, rezultāti būtu dažādi - kas liecina, ka pie vieniem inputiem, ir dažādi outputi, kas nozīmē, ka processing frameworki atšķiras! Tātad atšķiras dvēseles, identitātes!
Opā! Tad ne KN pēc kristietības pieņemšanas nonāks paradīzē, bet kaut kāds pavisam cits cilvēks? Divas dažādas dvēseles?
es saku, ka tas esmu ES var tikai tamdēļ, ka man ir atmiņa (pieņemsim) par pāreju no tā uz šito!
Sapnī man tā atmiņa zūd, uzrodas cita atmiņa, par citiem notikumiem, starp citu, par kuriem nevar garantēt, ka tie būtu manis izdomāti, varbūt ka es reāli dzīvoju citā pasaulē sapņa laikā, kā jau garīga būtne. Ir tādi sapņi, kuri turpinās kā seriāls. :-)
Tātad - jau kuro reizi jautājumi par sapņiem: kas tas par Es, kas visu pārdzīvo? No kurines uzradās, kur paliku NomodaEs, kā es pamostoties salikos kopā? Kāpēc man liekas, ka viss ir noticis ar mani?
Es saku - visur un vienmēr, notikumos ko pārdzīvoju, laikā bērnībā vai tagad, sapņos vai nomodā, Es esmu tas pats Es. Nevis ka Es būtu dzīvojis tikai tik ilgi, cik esmu pieņēmis to Atziņu komplektu, kas man ir spēkā patlaban.
Tas ir pretrunā ar Dvēseles nemirstību, ja manas dzīves laikā rodas un mirst daudzi Es. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 15:45:37
tad varbūt tas, kuram nogalināja 1 bērnu ļoti atšķirots no tā, kuram 2. Ciešanu apmērs un to sekas jau nav gluži matemātika.
Nav gluži matemātika... Tieši tamdēļ, jo ilgāk existējam, jo vairāk dvēseles piedzimst jo vieglāka kļūst šāda kalkulācija!
Irānu es pieminēju jo tā ir vismusulmaniskākā!
Ja no 1000 SS karavīriem kaut vai VIENS atteicās nogalināt ebrejus, tad pārējie 999 tiks ar viņu salīdzināti! Tiesa jau būs taisnīga... nav visi ar visiem jāsalīdzina, pietiek, ka salīdzina līdzīgos!
Aceries Kristus tač teica - kas grēko zinādams, tas saņems daudz sitienus, kas grēko nezinādāms tas saņems mazāk sitienus! Dievs izvērtēs objektīvi!
Manjaks vecenīšu griezējs, kam ir grūta bērnība, māte mauka dzērāja, tēvs sita, skolotāji apņirgāja... tiks salīdzināts ar cilvēku, kas ir izaudzis godīgs, bet kuram arī bij tāda pati bērnība jeb varbūt vēl šausmīgāka...
Un es atļaušos apgalvot, ka ikvienam hitleram pretīm būs kāds godīgs labs cilvēks, kurš audzis un veidojies vēl grūtākos apstākļos, bet tomēr izaudzis par krietnu cilvēku!
Līdz ar to tiks pierādīts, ka nevis apstākļi bet tieši paša cilvēka ļaunās izvēles veidoja viņu par to kas viņš bij... un tiks pierādīts, ka cilvēks pats ir šo ļaunuma avots, nevis "grūta bērnība"!
Pietam, jo vairāk cilvēku dzimst, jo ilgāk šī pasaule "darbojas" jo mazāka varbūtība ka tu nu būsi TIK unikāls, ka nevienu salīdzināmo nevarēs atrast! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 15:45:44
Mulders
1000 muslimi kas noraidījuši Kristu tiks salīdzināti ar vienu muslimu kas Kristu ir pieņēmis... Visi auguši vienā un tai pašā Irānā... bet viens atrod Patiesīb un tai pieķerās, bet 1000 nē... Kas viņus ar aizbildināt... ???
Tobiš, viens spēcīgākais, vai vienkārši veiksmīgākais nosaka toni? Kopš kura laika tas tā skaitās taisnīgi? Viens no konslāģera izmucis ebrejs tiek stādīts citiem par piemēru - paši vainīgi, ka mocāties, re kā vajadzēja mukt!
Klasē par normu uzskatīsim spēcīgāko, a pārējie pēc definīcijas - tizleņi? ;-)
|
:: Pievienot komentāru
|
