Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.09 16:24:28
Mulders
OK, ņemam vienu. Nākamais tad pēc tam, ja sanāks laika un vēlēšanās (gan jau ka sanāks).
Izvēlies, kuru gribi: :-)
1) Neradītas Dvēseles, Spēle
2) Radītas Dvēseles, Attīstība |
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.12 16:41:29
Rausītis, ārējā autoritāte ir, taču tās "balsi" katrs dzird subjektīvi! Un divi reinkarnatori vispārīgā gadījumā nevar vienoties par kopēju scenāriju, ja vien nav pamats domāt, ka viņi atrodās vienā un tai pašā ceļa krustcelēs! Jo ja tu esi dažādās situācijās, kas ir neizbēgami reinkarnatoram, tad tas kas der tev, var nederēt man, tava izvēle var nebūt manējā!
Tā nu nākas dzīvot "uz čuju" un intuīciju...
Bet kā tu teici... lai tas darbotos, reinkarnaotram jābūt paŗleicinātam par dupas jūtīguma adekvātumu adatas dūrieniem. Nedrīxt sajaukt adatu ar ārsta zālem, nedrīxt palaist garām īstās adatas dūrienu un domāt, ka tā ir tikai eglīte kurā esi uzkāpis! 
Kas noved pie neizbēgamas Reinkarnatora ticības, ka viņa dvēselē ir saglabājies kaut kas labs, kaut kāds "vadmotīvs" kuru neskar paša reinkarnatora kļūdainās nepareizās izvēles! Tas ir, lai ko Reinkarnators darītu, šī sirdsapziņa nekad neklusēs... novērojumi liecina, ka tā nenotiek! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.12 16:42:06
Mulders
par to vai sapnī ir vai nav pārtraukta atmiņa tu spried tikai pēc tam, kad esi pamodies... nevis no sapņa vides.
Nuja, tad es atceros, ka sapnī man bija cita personība, uzskati, rīcība. Kā arī atceros to, ka sapnī ticēju visai savai viltus personības vēsturei - tātad sapnī es ne par ko vairāk kā sapņa vidi nedomāju! Reāli, es esmu pamodies un pēc tam dusmojies vai smējies par to, kam tik visam neesmu sapnī noticējis! :-)
Ja tu par šo jautājumu sāc reflektēt sapnī, tad tu gan aceries savu īsto personību, gan arī visa atmiņa atgriežas.
Tas ir - JA sāc šo jautājumu reflektēt. Tak pamēģini - man ir ļoti grūti sapnī atcerēties, ka tas ir sapnis! Citiem varbūt vieglāk.
Bet ne par to runa, svarīgs ir tas, ka es sapnī varu neko neatcerēties, un vienlaicīgi tāpēc nebūt pazaudējis savu "Es".
Kā saproti, tas nav iespējams tavā sistēmā, es varu pūlēties kā gribu, bet vislabākais ko es varēšu acerēties no pagājšām dzīvēm ir prosto sintezētas fantāzijas!
Tas tev parasti arī nav vajadzīgs, atcerēties kaut kādas tur citas dzīves, tev ir uzdevums darboties šajā.
Bet - ir metodes, ir arī spontānas atmiņas, dažas no tām sakrīt ar to, kas reāli ir noticis.
Nevar restaurēt to Apziņas viengabalainību, ko prasītu šāda sistēma!
Kāpēc tu gribi restaurēt no Sapņa uz Sapni? Vajag restaurēt virzienā Sapnis - Nomods.
Ja es pamostos un pierakstu sapņus, man ir vesela grāmata, bet katrā sapnī es nesaprotu, ka sapņoju, tad - esmu pazaudējis viengabalainību? Mana Apziņa ir kaut ko zaudējusi?
paredz pasauli kā vienotu, cilvēku darbību savstarpēji ietekmējošu un visu pasauli kā nepārtrauktu vienotu pasauli!
Kāpēc neparedz? Paredz! Nomodā, tā teikt, viss notiek!
tu nepieņem Krisitetību, jo tā tev šķeit "netaisnīga"
šajā aspektā, kur tavs liktenis leilā mērā atkarīgs no piedzimšanas vietas, un vispār - visa pasaule sačakarēta, un tev jāizsmeļ tas ko ievārījis kaut kāds tur tavs sencissencis - jā, ir netaisnīgi!
tas nekādi nepasaka kā man tagad ŗikoties, kā mainīt dzīvi
Centies darīt labu, centies apgūt Atziņas, padarīt tās par savējām. Un vispār, neuztraucies, tu labi zināji, kāpēc te nāci.
klasika "Ko man darīt, lai es taptu pestīts".
Pestīšana ir specifiska kristiešu padarīšana.
ja kas notiek, tad tāpat tas ir tamdēļ, ka es tieši tā to esmu gribējis un uz to parakstījies.
Nē, ja notiek kas slikts, tā ir kļūda, un pret to jācīnās! Neviens te nenāk ar iepriekšēju domu izklaidēties vai visu sačakarēt. Te ir skola!
Ja Džuandzi mazāk muldētu
A tu neatbildēji. ;-) Kur palika Džuandzi, un kas ir tauriņš?
es vēl nekad līdz šim neko sapnī neesmu iemācījies tādu, kas būtu noderīgs nomodā
Tas ir ārpus "sapņa līdzības ar reinkarnācijas sistēmas vienu dzīvi". Šī līdzība demonstrē tikai to, ka tu vari totāli "aizmirst sevi", bet vienalga viss ir OK.
Neticu un uzskatu par absurdu tēzi, ka sašķelta apgraizīta Apziņa ātrāk un labāk mācās virtuālā realitātē atziņas, kuru īstenā aktualitāte ir īstajā realitātē!
Āķis tur, ka virtuālā šoreiz ir "skarbāka". Apmēram kā - ja iemācies palīdzēt kaujas apstākļos, glābjot kādam dzīvību, tad Atziņa "palīdzēt" ir ar daudz lielāku "masu", un sasniedz šo "masu" ātrāk, nekā, ja mācies palīdzēt siltumnīcas apstākļos.
īstenā "sintēze notiek" pēc VR apmeklējuma, tad tev jāatmet tēze, ka VR ir apmācības stunda.
Kāpēc? Iemācies kaut ko jaunu, un tad noliec to vietā. Piemēram, šai stundā mācies sitienus ar labo roku. Nākamajā - ar kāju. Tad sintezē abus kopā. Daudz ko var nodalīt.
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.12 16:46:52
Mulders
Ja es zinu, ka jebkura situācija kurā tu nonāc ir tavas ultimate gribas rezultāts, un es zinu, ka mana ultimate griba nedrīxt tavu ultimate gribu overraidot, tad kas dod man tiesības tavu lokālo gribu overraidot ar manu lokālo gribu?
Es globāli gribu cīnīties, mācīties un uzvarēt, iemācīties. Es rēķinos ar iespējamiem zaudējumiem! Mana griba ir "iemācīties".
Lokāli es varu kļūdīties, nobīties no grūtībām, utml.
Acīmredzami, ka tas ir pretī manai patiesajai gribai.
Vai, kā - globāli slims bērns grib būt vesels, bet lokāli - negribās rūgtas zāles dzert. Tad - globālo tu nevari overraidot, jo tas vienmēr ir pozitīvs, bet lokāli - pārliecini bērnu, ka zāles jādzer! Tā nav viņa patiesā griba, bet kļūda vai vājuma brīdis! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.12 16:53:51
Mulders
Es gan norādīju, ka tad jābūt citam mehānismam papildus, jo ģenētiskais algoritms var ievest dvēseli "relatīvā laimē"
Vai es kur teicu, ka tiek pielietots tieši ģenētiskais algoritms? Ir arī citi, kas sameklē globālo optimumu?
Tā adata jau tev durās arī lokālajā optimumā, un tas spiež tevi sākt no pavisam citas vietas. Esi nelaimīgs absolūti, nevis relatīvi.
Un divi reinkarnatori vispārīgā gadījumā nevar vienoties par kopēju scenāriju, ja vien nav pamats domāt, ka viņi atrodās vienā un tai pašā ceļa krustcelēs!
Var - kopējās meklējamās Atziņas ir visiem vienādas - Mīlestība, Palīdzība, Piedošana, utt.
Tas ir, lai ko Reinkarnators darītu, šī sirdsapziņa nekad neklusēs... novērojumi liecina, ka tā nenotiek!
Ā, tu zini, kas notiek katrā dzīvē un starp dzīvēm? Vēl tu zini, kā runā katra cilvēka sirdsapziņa, un kā viņš to varbūt slāpē?
Starp citu, vai tad ticīgajiem nav tāda pati tēze, par sirdsapziņu un iekšējo balsi? Musulmaņiem, piem, ir! Manuprāt, kristiešiem arī. Luiss vai tad par to neraksta?? |
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.06.12 17:09:32
KarotesNav
Atziņas ir visiem vienādas - Mīlestība, Palīdzība, Piedošana
lūk, kā rezi šo es nevaru saprast ... no kurienes reinkarnātoram var rasties atziņa, ka 3 augstākminētās ir labas ... nebūt ne visās kultūrās tās interpretē tā kā pie mums ... piem. tēvs stāstīja, kā viņa čoms dienējis kaut kur pie muslimiem, tur kaut kāds vietējais ir vai nu iekritis upē vai nokritis vārdsakot nopietni savainojies, padomju zaldātiņi steiguši palīgā, izvilkuši atpumpējuši un aizgājuši, a veitējie muslimi šo atkal nometuši, jo allahs tā esot gribējis ... nu un kur te palīdzības atziņa ... un kurš te ko iemācījās ... tas laikam ir tajā atvilknē par lokālo overraidošanu
kur ir labums piedošanā un uzupurēšanās citu labā? no kurienes lai tādas atziņas rodas reinkarnātora dvēselē, jo pasaule tādas labas lietas nemaz tā nevar novērot. neticīgie noraksta tās uz sab-bas pastāvēšanas priekšnosacījumiem, tb forši ir nerēķināties ar otru, bet ja vajag, tad var pieciest ... tāda būtu reinkarnatora atziņa
kā dvēseles pašā sākumā būdamas baltas lapas, vēloties attīstīties zina, kādas atziņas vākt ... to kas tas kontroles mehānisms nosaka ... ja jā, tad tās būtībā tādas lupatu lelles vien ir, neskatoties uz supersarežģīti neloģisko virsbūvi |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.12 17:11:59
KN
Nuja, tad es atceros, ka sapnī man bija cita personība, uzskati, rīcība. Kā arī atceros to, ka sapnī ticēju visai savai viltus personības vēsturei - tātad sapnī es ne par ko vairāk kā sapņa vidi nedomāju! Reāli, es esmu pamodies un pēc tam dusmojies vai smējies par to, kam tik visam neesmu sapnī noticējis! :-)
ka es sapnī varu neko neatcerēties, un vienlaicīgi tāpēc nebūt pazaudējis savu "Es".
Nu sorry, bet manuprāt te tu esi pretrunā! Tad sapnī tas Esi TU vai neesi TU? Jeb TU esi tikai realitātē, kas "acerās sapni"... Tas ir tāpat kā rakstnieks var uzrakstīt Sci-Fi stāstu no pirmās personas viedokļa (tādi tak ir stāsti, kaut vai Nerūsējošā Tērauda Žurka) un šis alter-Ego NAV tā pati rakstnieka persona. Rakstnieks viņu rada, izdomā...
Es nezinu vai esi experimentējis ar sapņiem, bet sapņi ir daudz vizualizētāki un skaidrākas tieši šādas "fantāzijas". Tas ir ja tu tagad sāktu domāt par kādu savu alter-ego kas iet rūķus un pūķus sist, tev līdzi būtu ārējās realitātes dati, kas traucētu šīs domas kā sapni uztvert, bet ja kādreiz tev ir iespēja, pamēģini pieķert sevi pārejam no nomoda uz miegu, tad tieši var pieķert ka tās domas, kas tev fonā "ļurinās" ikdienā, šajā fāzē it kā izpeld priekšplānā, bet fona trokšņi aiziet kaut kur tālumā!
Līdz ar to... sapnī tā ir CITA persona, ja tas neesi TU! Vienkārši Cita persona, kuru tu pats radi un domā un novēro kaut vai no "iekšienes"...
Redzi... tev jau nākas pašam savu ES sadalīt gabalos lai tu pat varētu runāt par šādu sapņa modeli... taču savu "Viengabalainību" tu it kā gribi saglabāt tieši šajā Realitātē - un tomēr pats uzstāj, ka tur lejā bijji cita persona ar citu pieredzi - bet ja tu biji cita persona ar citu peiredzi un citu domāšanu, tu NEVARI paatrīnāti mācīties neko tādu, kas ir noderīgs personai, kura ar šo alter-ego ir atšķirīgas! Nevar notikties apmācība, var notikties "izklaide", bet ne apmācība un objektīva attīstība!
Tas tev parasti arī nav vajadzīgs, atcerēties kaut kādas tur citas dzīves, tev ir uzdevums darboties šajā.
- Teica Tirāns
Ja es pamostos un pierakstu sapņus, man ir vesela grāmata, bet katrā sapnī es nesaprotu, ka sapņoju, tad - esmu pazaudējis viengabalainību? Mana Apziņa ir kaut ko zaudējusi?
Viņa nav neko ieguvusi Kas jakobi būtu sapņošanas mērķis!
Kāpēc neparedz? Paredz! Nomodā, tā teikt, viss notiek!
Redz, pēc tavas sistēmas "viss notiek" kāreiz sapnī - tur ātrāk, labāk un īstāk var attīstīties nekā realitātē! Sanāk, ka sapnis ir labāks un kvalitatīvāks dvēseles attīstībai nekā realitāte! Tas ir absurds!
Centies darīt labu, centies apgūt Atziņas, padarīt tās par savējām. Un vispār, neuztraucies, tu labi zināji, kāpēc te nāci.
Ko nozīmē "darīt labu". Darīt labu pēc Irānas, Konsantinopoles vai Ņūtonapoles principiem? Kas ir LABS tavā sistēma, tas kas ir labs ŠEIT sapnī, vai tas kas ir LABS nomodā?
Jo tavs otra piebilde norāda, ka man šeit ir jārēķinās ar Nomoda "realitāti" tātad, šejienes realitātes vispār NAV... man ir jādzīvo tā it kā es tiešām šeit nemaz nebūtu, bet tikai vērotu kādu jocīgu personu Mulders, kas ir MetaMuldera projekcija šaurā jocīgā 3D Zemes dzīvē... un kad nomiršu, tad izrādīsies, ka es būšu kaut ko iemācījies tādu, ko nevarēju tik ātri un labi iemācīties Nomodā! Brrrr....
Un atkal... Tirāna runa - neuztraucies, tas kas ar tevi notiek tāpat ir tava paša izvēle, neviens cits nedz varēja nedz reāli ietekmēja to kur tu piedzimi, kas ar tevi notika un notiek, to visu tu pats esi sev izvēlējies un tagad tā teikt - ciet!
Nē, ja notiek kas slikts, tā ir kļūda, un pret to jācīnās! Neviens te nenāk ar iepriekšēju domu izklaidēties vai visu sačakarēt. Te ir skola!
Ja notiek tas, kam nav jānotiek tad tā ir kļūda un tas ir slikti by default! Kļūda dvēselē kļūda tās apmācībā, kļūda tās secinājumos par to kā un kas bij jādara...
Un... ja tu uzstāj, ka neviens nenāk te neko čakarēt, tad ar to tu pasaki, ka Griba nemaz nav brīva. Griba nemaz nevar gribēt principā neko ļaunu! Tobiš griba var gribēt tikai labo... Bet nu vot nezkamdēļ ir kļūdas - kāpēc? Kas ir kļūdu cēlonis?
A tu neatbildēji. ;-) Kur palika Džuandzi, un kas ir tauriņš?
Atbildēju augstāk. Sapnis kā piemērs tev nederēs jo būtībā sapnis ir mūsu pašu domas... tikai domas daudz skaidrākas ar notušētu fonu, tamdēļ arī tās ir tik reālas! Tās var būt tu pats un tās var būt tavu fantāziju auglis!
Tas ir ārpus "sapņa līdzības ar reinkarnācijas sistēmas vienu dzīvi". Šī līdzība demonstrē tikai to, ka tu vari totāli "aizmirst sevi", bet vienalga viss ir OK.
Kā jau teicu... "aizmristies sevī" ir tamdēļ, ka tas nemaz neesi tu Tas ir tavu fantāziju auglis. Nu apmēram kā... ko Augustīns domāja kad ēda gurķus... nu un mēs domājam, ka šis domāja to un to. Ja mēs tā koncentrēti par to meditēsim, var sanākt, ka mēs it kā nostājamies Augustīna vietā, un uzzinām, ka viņš domā pavisam citas domas nekā es. Bet tas ir tāpat kā rakstnieks kas rada burvīgus stāstus ar varoņiem. Tas ir ja tu lasi kādu laba rakstnieka darbu, tu spēj identificēties ar cita varoņa "personību", bet tu nekad nepazaudē savējo! Tas ka tā cita persona neko neatcerās par tevi ir tamdēļ, ka viņa nav TU!
Āķis tur, ka virtuālā šoreiz ir "skarbāka". Apmēram kā - ja iemācies palīdzēt kaujas apstākļos, glābjot kādam dzīvību, tad Atziņa "palīdzēt" ir ar daudz lielāku "masu", un sasniedz šo "masu" ātrāk, nekā, ja mācies palīdzēt siltumnīcas apstākļos.
Lūk šim es neticu! Ja tas kas pārdzīvo neesi tu pats, bet tā teikt "aceries kā to darīja kāds varonis, ar kuru tu identificējies" šī pati infa, ka tas "nebij pa īsto" dzēš doto atziņu "īstumu"!
Kāpēc? Iemācies kaut ko jaunu, un tad noliec to vietā. Piemēram, šai stundā mācies sitienus ar labo roku. Nākamajā - ar kāju. Tad sintezē abus kopā. Daudz ko var nodalīt.
Bet tas kas sit ir viena persona nevis divas! Tavā modelī tās ir divas personas, kas nav tā, kas sintezē abu apgūtās mākas! Tas ir tu sit ar roku Ctulhu sit ar kāju, bet ar roku un kāju protu sist es  |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.12 17:48:37
Mulders
Tad sapnī tas Esi TU vai neesi TU?
Es tev uzdevu šo jautājumu, un tu neatbildēji.
Mana atbilde - jā, ES, kurš gan cits. Tiesa, citā Apziņas stāvoklī, bet tas esmu ES, tāpēc ka es to visu pārdzīvoju.
Rakstnieks viņu rada, izdomā...
Apzinoties, ka tā ir fantāzija un neidentificējoties ar tēlu. Bet sapnī tas tā nav! Tā ka piemērs neder ;-)
Līdz ar to... sapnī tā ir CITA persona, ja tas neesi TU!
Kāda cita? Bet kur tad es esmu, un kāpēc visi pārdzīvojumi ir manējie? Kas man būtu daļas gar to it kā citu personu? Un kur paliek tā persona, kad es pamostos? Nomirst? Tad es katru nakti slepkavoju personas?
ja tu biji cita persona ar citu peiredzi un citu domāšanu, tu NEVARI paatrīnāti mācīties neko tādu, kas ir noderīgs personai, kura ar šo alter-ego ir atšķirīgas!...var notikties "izklaide", bet ne apmācība un objektīva attīstība!
Kāpēc ne? Pamatus vari. Starp citu, senojiem - tādai afrikāņu ciltij, ir darbs ar sapņiem, nu tur viens paņēmiens ir sapnī nebaidīties no tīģeriem u.c. briesmoņiem. Un šis "sapņa darbs" atsaucās uz realitāti! Senojiem neesot garīgo saslimšanu. Tā ka tu vari mācīties, izrādās, pat sapnī - tīģeris ir kudī briesmīgāks par afrikāņu realitātes problēmām.
Kas ir LABS tavā sistēma, tas kas ir labs ŠEIT sapnī, vai tas kas ir LABS nomodā?
Vai tad nav? Tas labais, kas tev kā kristietim ir labs šeit, Paradīzē tev nebūs labs?
Viņa nav neko ieguvusi
Nu tak neej ārā no līdzības rāmjiem. Turklāt - senoji, izrādās, ieguva no sapņa. :-)
Sanāk, ka sapnis ir labāks un kvalitatīvāks dvēseles attīstībai nekā realitāte!
Pirmajām klasēm un vienkāršākajām lietām - jā. Tālāk, kur jau sintēze un sarežģīti, tur - nē. Te ir vienkāršākās lietas tikai!
Lūk šim es neticu! Ja tas kas pārdzīvo neesi tu pats,
Tu jau saki, ka neesi tas pats! Es saku, ka esi tu pats, jo tu esi tas, kas visu pārdzīvo! Kurš cits? Arī pamatīgi piedzēries tu esi tu pats, nevis kāds cits! Un gramatas lasīšana nav tas pats kas sapņošana!
Griba nemaz nevar gribēt principā neko ļaunu! Tobiš griba var gribēt tikai labo... Bet nu vot nezkamdēļ ir kļūdas - kāpēc? Kas ir kļūdu cēlonis?
Nepilnības, nesapratne. Ja tu taisi ķebli, un tev sanāk šķībi, tas ir ļaunums? Tev ir labākie nodomi, bet par maz izpratnes un pieredzes. Vienkārši.
Tirāna runa - neuztraucies, tas kas ar tevi notiek tāpat ir tava paša izvēle
Uztraucies, jo esi novirzījies no sava mērķa! :-)
Tirāna runa ir: tev būs to un to, baidies un pielūdz! Ja nē, tad ftopkā iekšā! Ko gribu, to ar podiem daru, kas tev par daļu! ;-)
Bet tas kas sit ir viena persona nevis divas! Tavā modelī tās ir divas personas, kas nav tā, kas sintezē abu apgūtās mākas!
Nē, es sākumā izlemju mācīties sist ar rokām un kājām. Tad es koncentrējos uz "roku", apgūstu to, tad uz "kāju" (aizmirstot par roku, ibo traucē!), un tad - kad sintezēju abus, varu arī strādāt ar pilnu apziņu, ja vajag!
man ir jādzīvo tā it kā es tiešām šeit nemaz nebūtu, bet tikai vērotu kādu jocīgu personu Mulders, kas ir MetaMuldera projekcija šaurā jocīgā 3D Zemes dzīvē... un kad nomiršu, tad izrādīsies, ka es būšu kaut ko iemācījies tādu, ko nevarēju tik ātri un labi iemācīties Nomodā! Brrrr....
Nē, tu dzīvo ar apziņu, ka esi vairāk kā Mulders! Esi patiesībā varenāks. Tagad tu esi koncentrējies uz vienu uzdevumu.
Tu tak pats gribi kļūt par ūberbūtni paradīzē, tad tev nevajadzētu būt izmisušam, ja izrādās, ka tu jau daļēji tāda būtne esi. Tikai jāaug un jāmācās, bet pēc struktūras jau esi tāds. Tevi neviens pēc nāves nepārprogrammēs un smadzenes neskalos. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.12 17:51:07
Mulders
Ja tev nav nekas pretī, ka sapnī esmu it kā "cita persona", tas ir būt sapnī par citu personu (vai nebūt, bet izlikties, nesapratu īsti, kā tu to domāji), tad - kādas problēmas tev ir, ja izrādās, ka tu tagad esi tāda kā "sapņu persona", un patiesībā esi daudz kas varenāks?
Tad jau tev būtu jābaidās sapņot? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.12 17:56:54
Problēmas ir "reality check"!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 10:02:29
Mulders
Problēmas ir "reality check"!
Kādas tieši? Starp citu, sakarā ar tiem pašiem apzinātajiem sapņiem, ir iespējams tikai droši pateikt, ka tu pašlaik sapņo, bet nav iespējams pateikt, ka tu nesapņo! Tā teikt, iespējamo notikumu kopa no realitātes ir apakškopa no sapņa notikumu kopas. Tu nevari droši pateikt, ka tu šobrīd nesapņo!
"reality check" sapnī var izgāzties visādos veidos! ;-)
Vēl viens piemērs par šo visu:
Pieņemsim, es baidos, un neesmu drošs, tā ir mana problēma. Tā teikt, Atziņa "nebaidies, esi drosmīgs" man nav pilnībā ieguvusi masu.
Viens no veidiem, kā bailes pārvar un iegūst drosmi, ir - uzveikt briesmas. Vēl, ir tāda lieta: ja es izpildu sarežģītāku kāda tipa uzdevumu, tad es arī vieglākus tāda paša tipa uzdevumus izpildīšu. Piemēram, ja es nebaidos naktī pastaigāties pa kapsētu, tad man nebūs baiļu iet arī tumšā istabā.
Tātad, atgriežoties pie "bailēm, drosmes trūkuma". Ja es pārvarētu bailes no LielāBriesmīgā, tad es nebaidītos arī no MazāBriesmīgā.
Diemžēl, manā pasaulē ir tikai MazieBriesmīgie. Tāpēc, lai būtu LielaisBriesmīgais, man jāorganizē vide, kurā tāds ir, jāorganizē ekstremāli apstākļi, kuros man būs daudz lielāks stimuls cīnīties. Piemēram, reālajā pasaulē nav nāves, Dvēsele ir nemirstīga, bet ir zināms, ka "nāves briesmas" ir ļoti spēcīgs stimuls.
Tāpēc, viens variants ir organizēt tādu virtuālu vidi, kurā ir LielaisBriesmīgais, un ekstremāli apstākļi, kas dod stimulu ar to cīnīties.
Te kļūst saprotami, kāpēc man ir "jāaizmirst patieso sevi" - citādi taču es sapratīšu, ka LielāBriesmīgā nemaz patiesībā nav, nu ka šis te viss notiekošais ir globālā mērogā nenopietni, spēlīte. Kāda tur vēl "nāve"? Tāpēc man ir nepieciešama tā "cita personība". Ja es virtuālā vidē uzveikšu LieloBriesmīgo, tad savā īstajā realitātē MazaisBriesmīgais būs tāds sīkums.
Protams, es varu arī cīnīties tikai pret MazoBriesmīgo, bez virtuālas vides, bet tas man prasīs daaaudz vairāk laika.
Šīs Virtualitātes līdzības ar Sapni:
1) Ir "virtuāla personība", kas var pat ļoti atšķirties no Patiesās personības, ne tikai ierobežojumu ziņā, bet arī personības iezīmju ziņā. Tomēr tas esmu "es", jo es pārdzīvoju visus notikumus.
2) Būdams sapnī šī personība, es esmu aizmirsis, kas es esmu Patiesībā. Es nezinu, kāpēc tas dažreiz notiek Sapnī, bet Virtualitātē tas notiek tāpēc, lai "piešķirtu ticamības momentu". Varbūt vēl kautkāpēc, piem, lai būtu iespējami negaidīti notikumi.
3) Aizmiršana man tomēr netraucē būt pilnai personībai, un nebojā manu "Es", manu būtību. Piemēram, mani tas nekādi netraucē.
Protams, līdzībās ir atšķirības, kā - Sapni nevar tā izveidot, uztaisīt scenāriju un tad to izspēlēt, pie viena aizmirstot, ka esi scenārija autors.
Tie paši jau minētie senoji strādāja ar jau esošiem sapņiem.
Vai varbūt tomēr - var? Vismaz atsevišķus elementus var - piem, pasūtīt sapni par noteiktu tēmu.
Bet šī atšķirība nav nozīmīga - es nesaku, ka Sapnis precīzi ir Virtualitāte. Man svarīgākais bija - dot piemēru, ka mēs bezmaz katru dienu (nakti!) varam būt pavisam citas personības, aizmirstot par "sevi patieso", bet tas mums netraucē pilnvērtīgi dzīvot.
Tātad, ja jau tas it kā "cits Es" nav nekas bīstams, pat izrādās diezgan parasta un katram zināma lieta, tad - kādi vēl ir iebildumi pret "aizmiršanu"?
P.S. Te bailes tikai kā piemērs, var likt arī daudz ko citu to vietā, kā "uzņemties atbildību", "nākt palīgā", utt. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.13 10:17:20
KN, nepiekrītu!
Nekam ko tu tagad uzrakstīji!
Es esmu staigaajis naktii pa kapiem gan realiātē gan sapnī! Pilnīgi dažādas lietas... Pietam tas, ka sapnī es baidos vai extrēmas "pārvērtības" piedzīvoju neiemāca mani nomodā no tā visa nebaidīties vai pārdzīvot!
Da kaut vai tas, ka fizikas ir nesavietojamas... Ja es no sapņiem mācītos, tad nebaidītos vispār no augstuma lēkt, jo sapnī tas parasti ir visai jaux pasākums kas nekad nebeidzas slikti!
1) Ir "virtuāla personība", kas var pat ļoti atšķirties no Patiesās personības, ne tikai ierobežojumu ziņā, bet arī personības iezīmju ziņā. Tomēr tas esmu "es", jo es pārdzīvoju visus notikumus.
2) Būdams sapnī šī personība, es esmu aizmirsis, kas es esmu Patiesībā. Es nezinu, kāpēc tas dažreiz notiek Sapnī, bet Virtualitātē tas notiek tāpēc, lai "piešķirtu ticamības momentu". Varbūt vēl kautkāpēc, piem, lai būtu iespējami negaidīti notikumi.
3) Aizmiršana man tomēr netraucē būt pilnai personībai, un nebojā manu "Es", manu būtību. Piemēram, mani tas nekādi netraucē.
Lūk šim es neticu un uzskatu to par blēņām un absurdu! Kā jau teicu, tu māxlīgi radi šādu neticamu scenāriju un mehānismu ar visādiem "aizmirsti, tu neesi tas kas esi, te ir savādāk nekā tur, etc. etc. etc" un tas viss, lai `harmonizētu` taisnīgumu, kurš tev tāpat sanāk netaisnīgs jo jebkura cilvēka jebkura situācija nekad nav citu cilvēku vaina, bet tikai viņu vaina!
Tobiš tu taisnīgumu atrisini tā, ka paziņo, ka citi nav vainīgi - blame the victim taktiku izvēlies. Un tu centies visapkārt to skaidrot, izskaidrot un kombinēt, bet nesaproti, ka pats šis uzstādījums lai kā "izpiņķerēts" ir netaisnība un viss!
Bet kristīgo taisnīgumu tu nepieņem, jo tas vienkārši nelīmējas kopā ar ši tava Ņūtoniskā modeļa taisnīguma izziņu. Jā Kristīgais modelis paredz 3o Ņūtona likumu arī Garīgajā sfērā, impulsa saglabāšanās likumu arī Garīgajā sfērā... un Kristietība tieši paģēr to, ka absolūta taisnība nav sasniedzama, ja mēģina izslēgt Dievu no šī taisnīguma vienādojuma un uzliek visu taisnīguma organizēšanas nastu uz cilvēka pleciem!
Ņūtons grib tādu sistēmu, kurā cilvēks pats ir savas taisnības nodrošinātājs un veidotājs, bet tad, kā jau teic, viņam ir jāizsledz cilvēku savstarpējā iedarbība vienam uz otru ar dažādām gribām... patiesi realitāte jāpadara par ilūziju, jādeklarē šī pasaule par pasaku, jo citādi tas nesalīmējas ar novērojamo netaisnību!
Man tomēr Kristietība ir pieņemamāka, jo tur taisnīgumu nodrošina Dievs nevis cilvēks pats un tieši savienošanās ar Dievu ir pestīšanas ceļš, nevis pašam sisties plikam pa nātrēm! Un tai pat laikā, persona nepazūd, netiek deģenerēta, sadalīta, saskaldīta, izjaukta un atkal kopā salikta, netiek vainots upuris bet gan vainīgais, bet upurim tiek kompensēta netaisnība!
|
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.06.13 10:32:42
Kā jau teicu, tu māxlīgi radi šādu neticamu scenāriju un mehānismu ar visādiem "aizmirsti, tu neesi tas kas esi, te ir savādāk nekā tur, etc. etc. etc" un tas viss, lai `harmonizētu` taisnīgumu, kurš tev tāpat sanāk netaisnīgs jo jebkura cilvēka jebkura situācija nekad nav citu cilvēku vaina, bet tikai viņu vaina!
nu gluži mans secinājums, izlasot jūsu kārtējo smilšu kastes raundu - pamatu pamatos nesakarīga un netaisnīga konstrukcija, jo cilvēka izdomāta |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.06.13 10:44:09
Mulders
Pietam tas, ka sapnī es baidos vai extrēmas "pārvērtības" piedzīvoju neiemāca mani nomodā no tā visa nebaidīties vai pārdzīvot!
Senoju prakse runā tev pretī. Kā reiz uzvarot tīģeri sapnī, cilvēks palika drosmīgāks realitātē.
Stīvens LaBerge, apzināto sapņu pētnieks un to droži vien ka tev labi zināmo populāro grāmatu autors, saka, ka apzinātos sapņus var izmantot, piemēram, lai mācītos pārvarēt bailes, uzstājoties lielas auditorijas priekšā.
Ir arī citi, līdzīgi piemēri, tā a tev šoreiz nebūs taisnība. Pat dažos sporta veidos palīdz sports apzinātajos sapņos. :-)
Da kaut vai tas, ka fizikas ir nesavietojamas
A tas, kā nokonfigurē! Man daudzos sapņos ir bijusi precīzi tāda fizika kā šeit. Cauri sienām iziet nevaru, priekšmeti ir cietu un smagi, gribu palidot, palecos, bet sāpīgi nogāžos zemē. Kā nekā - sapņu notikumi ietver sevī visus reālās pasaules notikumus.
Ja es no sapņiem mācītos, tad nebaidītos vispār no augstuma lēkt, jo sapnī tas parasti ir visai jaux pasākums kas nekad nebeidzas slikti!
Nu tas ir savādāk, šeit tu sapnī nemodelē realitātes vidi. Tomēr, tas ir iespējams, kā jau minēju augstāk.
tas viss, lai `harmonizētu` taisnīgumu
Drīzāk - lai iegūtu "ticamības momentu".
Tobiš tu taisnīgumu atrisini tā, ka paziņo, ka citi nav vainīgi
Tu man neatbildēji uz jautājumu piemērā par Pēterīti, kas līda pie lielajiem puikām, pie suņa vai sala. Kas vainīgs? Tikai ne Peterītis, bet visi citi? Tai skaitā sals?
Un kāpēc citi nav vainīgi? Citi tāpat "vainīgi" - netika galā ar savu uzdevumu.
Kā arī tunedevi jēdzīgu atbildi uz jautājumu "kāpēc vajadzīgs Sods?", bet tas ir cieši saistīts ar vainīgo meklēšanu. Meklējam taču ar mērķi sodīt? Vai kā?
Kad par šo izrunāsim, tad iespējams, ieraudzīsi, ka arī "Ņūtona sistēmā" sliktie darbi rada sekas, bet visvairāk pašam darītājam.
Man tomēr Kristietība ir pieņemamāka, jo tur taisnīgumu nodrošina Dievs nevis cilvēks pats
Kur ir taisnīgums, ja daži ir "vienlīdzīgāki" par citiem? Piedzimst "pareizākā vietā", bet prasības pret visiem praktiski vienādas?
Kur taisnīgums, ja tikai dažiem izdala konfektes? Kur taisnīgums, kad vienam jācieš par cita izdarīto?
Kur taisnīgums, ja tev nav kaut kādā punktā vairs nav iespējas laboties, kaut arī esi sapratis, ka tev nebija taisnība?
Pie kam, mēs taču 1. punktā pieņēmam, ka Dievs IR. Tātad Dievs ir tieši vai netieši arī "Ņūtona sistēmas" autors.
viņam ir jāizsledz cilvēku savstarpējā iedarbība vienam uz otru ar dažādām gribām
Tu atkal jauc "gribu salabot zobus" ar "vai, man sāpēs, gribu mukt prom no tā krēsla"! Ir Griba, globālā līmenī, un ir šīs Gribas kļūdaina realizācija lokālā līmenī. Iemesls - pieredzes trūkums un apmacības.
Un tai pat laikā, persona nepazūd, netiek deģenerēta, sadalīta, saskaldīta, izjaukta un atkal kopā salikta
Ā, tad tomēr tu uzskati, ka sapņojot cilvēks tiek deģenerēts, sadalīts un izjaukts, bet pamostoties salikas kopā? Šķiet, ka zinātne tomēr tādu uzskatu, par laimi, neatbalsta.
netiek vainots upuris bet gan vainīgais
Kristietībā taisni upuris tiek vainots! Upuri praktiski ir visi cilvēki, kas piedzimuši sačakarēti, tā duraka Ādama vainas dēļ. Taču Ādams mierīgi dzīvo Paradīzē, kamēr daudzi viņa pēcteči viņa vainas dēļ (jo ir sačakarēti) iet uz Ftopku! ;-)
upurim tiek kompensēta netaisnība!
Kādā veidā? Ja upuris, teiksim, redz, ka viņa pārdarītājs mocās Ftopkā? Vai kā? Te atkal nonākam pie jautājuma par Soda jēgu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 11:21:52
Rausītis
no kurienes reinkarnātoram var rasties atziņa, ka 3 augstākminētās ir labas
Tāpēc, ka tās ir tas Ūdens, pēc kā tiecas Zivs. Dvēsele ir tā uzbūvēta, ka būs patiesi laimīga, tikai ja pieņems šīs un citas Atziņas.
Tā ir kā Sirdsapziņas balss, ko Dievs ielicis cilvēkā - vai tad kristiešiem nav tāda uzskata?
padomju zaldātiņi steiguši palīgā, izvilkuši atpumpējuši un aizgājuši, a veitējie muslimi šo atkal nometuši, jo allahs tā esot gribējis
Diez vai tas tā ir pie visiem muslimiem, un vai Korāns ko tādu prasa. Liela nozīme ir audzināšanai un videi, tās abas daudz ko var aizaudzināt ciet, pieklusināt sirdsapziņas balsi.
forši ir nerēķināties ar otru, bet ja vajag, tad var pieciest ... tāda būtu reinkarnatora atziņa
Nē. Piemēram, ir budisti, kam vairs reinkarnēties šeit nav spiesta lieta, bet viņi reinkarnējas, tikai ar vienu mērķi - palīdzēt citiem.
pamatu pamatos nesakarīga un netaisnīga konstrukcija, jo cilvēka izdomāta
Cilvēki var izdomāt arī sakarīgas konstrukcijas, piem, Matemātiku.
Mēs šeit neapskatām, cik ticams ir informācijas avots, bet gan - kādi te ir caurumi, pretrunas un netaisnības.
Jūsu atbildi par informācijas avotiem es jau zinu - "Sātana radītas ilūzijas". |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.13 11:22:30
Tu atkal jauc "gribu salabot zobus" ar "vai, man sāpēs, gribu mukt prom no tā krēsla"! Ir Griba, globālā līmenī, un ir šīs Gribas kļūdaina realizācija lokālā līmenī. Iemesls - pieredzes trūkums un apmacības.
Kuras konfliktē!
Par to jau bazars, ka rīcību nevar cilvēks izlemt rēķinoties ar Ņūtona sistēmu. Ja abas gribas nav harmoniskas, tad tā nav harmoniska persona. Jo personu raksturo griba, ja ir divas atšķirīgas gribas, tad persona ir vai nu slima, vai runa iet par divaam personaam...
Par Pēterīti un Suni jau esmu teicis. Ja pēterītis grib tapt sakosts un iet pie suņa un viņu sakož, viņš pats vainīgs. Bet ja pēterītis iet pie suņa nezinot par suņa košanu vai cerot, ka suns nekodīs, pēterītis nav vainīgs... tad vainīgs ir suns, jo suns ir košanas inicators nevis pēterītis.
Tu acīmredzot nesaproti šo cēlonis-sekas ķēdi. Un kā pierādījums ir pēterīša NE-iešana. Ja pēterītis NE-iet, suns vienalga var kādu sakost, kas pierāda to, ka Pēterītis nav Suņa košanas inicators, bet gan Suns viņa sliktā audzināšana vai suņa instinkti.
Par salu runājot... atkal, ja tu gribi nosalt, un nosalsti, pac vainīgs. Bet ja tu NE-gribi nosalt un kaut kādu iemeslu dēļ izej salā, tad vainīgs būs tavs skolotājs, kas tev nav pamācījis kā pareizi ar salu apieties.
Arī kriminālistikā, ja bērns sev nodara pāri, tad ķurķī var ielidot viņa vecāki nevis bērnu ved uz tiesu.
Kur ir taisnīgums, ja daži ir "vienlīdzīgāki" par citiem? Katrs ir unikāls, tamdēļ nav divu vienādu personu, tamdēļ tavs sašaurinātais skatījums salīdzinot tikai kāju garumu ignorējot pārējā ķermeņa garumu radīs tev šo ilūziju. Tu vienkārši redzi tikai šauru daļu no cilvēka, lai spriestu, kurš ir vienlīdzīgāks par citiem! Tā ir tavas uztveres vaina, ka tu nespēj redzēt visu bildi vienlaicīgi, bet skatoties detaļās tu nespēj redzēt, bet nespēsi arī, jo nav divu vienādu cilvēku!
Piedzimst "pareizākā vietā", bet prasības pret visiem praktiski vienādas?
Tieši tas ko augstāk teicu. Kāds kas piedzimst āfrikā ir ekipēts dzīvot siltā zemē, viņš var izdzīvot vispār bez jumta virs galvas, ko nevarētu mēs šeit! Bet mums ir kaut kas cits, kas nav viņam... Bet tā kā Kristieši ir VISUR, tas parāda, ka nākt pie DIeva var neatkarīgi no dislokācijas, ka ģeogrāfiskās koordinātes netraucē ticēt patiesībai, iemīlēt patiesību un pēc tās tiekties... tas ir cilvēka sirdī ielikts! UN atkal, dažādi cilvēki, kas to labāk sajūt kas nē, un līdzko cilvēks sāk sevi apzināties, viņš sāk izdarīt izvēles, kas vēl vairāk diverģē! Kā arī par cilvēku lemj viņa vecāki, ciems, klans, valsts...
Kur taisnīgums, ja tikai dažiem izdala konfektes? Kur taisnīgums, kad vienam jācieš par cita izdarīto?
Kā viens cieš par cita izdarīto, tā arī kāds saņem kompensāciju, ko pats nav nopelnījis. Netaisnība tiek kompensēta ar žēlastību! Tā atjaunojot taisnību. Atbilde netaisnībai ir žēlastība, kura tavā sistēmā vispār nepastāv, jo žēlastība tev ir bartera darījums. Tamdēļ jau tu nevari pieņemt žēlastību, jo tu nevari pieņemt ka pasaule ir netaisnīga, tu "harmonizējot" savas pasaules taisnīgumu pazaudē žēlas`tibu. Tieši tas ko es tev daudzkārt norādīju, vadoites pēc meta-gribas, man nav jāpalīdz nevienam cilvēkam, jo ikviens ir viņa paša izvēles radītajā situācijā... žēlastība pazūd!
Kristietībā... netaisnību ko izraisa nelietīgs autobraucējs un notriec nevainīgo, kompensē žēlastība, kas šo notriekto glābj, pasargā un aprūpē, lai arī viņš ne kripatu arī nav ieguldījis šajā sevis glābšanas procesā! Kristietības balnss ir netaisnība-žēlastība! Un šī Žēlastība ir piedāvāta visiem. Bet tu to nepieņem, jo koncentrējies tikai un vienīgi uz netaisnību, tādējādi tu atraidi tieši TO, kas pietrūxt tavai visai bildei, lai ieraudzītu Kristus taisnību!
Ā, tad tomēr tu uzskati, ka sapņojot cilvēks tiek deģenerēts, sadalīts un izjaukts, bet pamostoties salikas kopā? Šķiet, ka zinātne tomēr tādu uzskatu, par laimi, neatbalsta.
Sapnī cilvēks vai nu ir 1:1 tā pati persona kas nomodā, vai arī ir spilgts pašas meta-personas radīts tēls, kā rakstnieks, kas rada tēlus grāmatā un apraksta tos ļoti dzīvi. Loģiski, ka pašas smadzenes bez texta pastarpinājuma spēj radīt vēl dzīvākas un īstākas personāžus, kas nav meta-personas identitāte, bet varbūt tikai kaut kāds attēls, attāla karikatūra/kopija!
Tēls grāmatā nav autors! Bet ja ir autors, tad šī identitāte sakrīt!
Es pat nespēju saprast, kas ir tas, kas ļauj tev teikt, ka tā ir viena un tā pati persona, kas ir šī identitāte? Kas abām ir kopīgs? Kādi atribūti?
Kristietībā taisni upuris tiek vainots! Upuri praktiski ir visi cilvēki, kas piedzimuši sačakarēti, tā duraka Ādama vainas dēļ. Taču Ādams mierīgi dzīvo Paradīzē, kamēr daudzi viņa pēcteči viņa vainas dēļ (jo ir sačakarēti) iet uz Ftopku! ;-)
Kristietībā cilvēki ir saistīti savstarpējām saiknēm... Kristietība neizslēdz 3o Ņūtona likumu... un tieši TAS Kristietībā ļauj atjaunot cilvēku sākotnējā stāvoklī. Kā es ar savu gribu varu nodarīt ļaunu nevainīgajam, tā kāds cits ar savu gribu var šo upuri dziedināt. Tavā sistēmā sanāk, ka es gan varu tev labu nodarīt ar savu gribu, tobiš, darīt tev kaut ko labu, ko tu nemaz neesi pelnījis, bet ļaunu es tev nevaru nodarīt, ja tu kvalificējies kā "nevainīgs", tava sistēma mēģina izslēgt garīgo simetriskās iedarbības likumu, radot haosu un bardaku, kura izskaidrošanai, loģiski ir jārada meta-realitātes ar nesakrītošām gribām, tā sadalot personu!
Vēl... kā jau teicu, tu Kristietībā koncentrējies tikai uz miesīgo Ādamu un TĀPĒC noraidi Kristietību, bet Kristietība bez otrā Ādama - Jēzus Kristus ir nepilnīga... Tu skaties uz svaru kausu vienu pusi un tur redzi daudz sarūsējušu metālu un saki - Kristietība ir slikta, bet tu apzināti IGNORĒ Kristu, kas ir balansējošais faktors tam, ko tu saskati netaisnībā!
Vēl vairāk, Kristus ir īstenībā "overkills" Kristietība otros svaru kausos ieliek VAIRĀK nekā cilvēks ir pelnijis, Kristietība dod cilvēkam DĀVANU, kura viņam vispār nepienākās pat ja neviens cilvēks nekad nebūtu grēkojis!
Es saprotu, ka tam, kas iet ftopkā, tas var šķist akūnā netaisnība, ka tiem, kas iet Paradīzē, tiek uzdāvināts kaut kas vairāk nekā vispār viņi būtu varējuši saņemt!
Bet ftopka ir grēka alga! Es zinu, ka tev nepatīk, ka grēks tiek atmaksāts ar nepatīkamām sekām, es saprotu, ka tev nepatīk, ja cilvēks nevar ar savu gribu vien izbēgt no sekām, ko pats radījis. Es zinu, ka tev ir nepieņemama pasaule, kur cilvēks izraisa sekas, kas ietekmē visu pasauli, es zinu ka tu gribētu pasauli, kur tu dari ko vien gribi, un sekas arī ir tieši tādas kā tu gribi!
Kristietība ir konsekventa un savienojama gan ar "ko sēsi to pļausi" gan tā piedāvā taisnību netaisnīgā pasaulē caur Žēlastību! Nepelnītu Dāvanu, ko saņem tie, kas Nepelnīti cieš!
Tie kuri nepelnīti cieš Ādama dēļ tagad var saņemt nepelnītu Žēlastības Dāvanu Kristus dēļ!
Tu pārmet, ka Dievs nedod Žēlastību abstraktiem Otomāriem, bet pats tu ne par kapeiku neej pie Otomāra. Tu MAN pŗmet, ka Dievs nedara tavu darbu
Tu pats koncentrējies un redzi tikai Ādamu kas grēko, bet neredzi Kristu kas glābj. Un domā, ka tu viens tāds "apgaismots" un ka nabaga Otomārs par to neka nav domājis un ka viņš jau nu noteikti Kristu pieņemtu, ja vien kāds viņam to pastāstītu... bet nestāsta!
Bet tu jau neesi vienīgais, kas redz tikai Ādamu bet neredz Kristu! Un noraida Kristu, jo redz Ādamu! Un nesaprot, ka tie ir vienu Svaru kausu abi kausi! Tu domās izņem Kristu no kausiem ārā, un visi svari sagāžas ftopkā... un tad tu saki - redz redz Ādams jūsu sistēmā visus nolaiž ftopkā.
Bet līdzko svaros ieceļ Kristu, tā tu ieraudzītu kā no Ādama kausa cits ātrāk cits lēnāk Kristus kausos saripo glābtās dvēseles... tikai tie, kas speciāli turās pretīm un nepieņem Kristu, jo Ādams tač visus Ftopkā sūta un Kristus to pieļauj, tie arī paliek Ādama svaru kausā.
Un kādā brīdī Kristus dosies uz jauno pasauli un tad tiešām kristus kausi paliks tukši un viss, kas ir Ādama kausos kritīs lejā... Lūk TAD iestāsies tas, ko tu piedēvē pasaulei tagad.
Tas ko tu REDZI ir Elle! Tieši tā elle! Tāda ir Elle kad Kristu izņem no Vienādojuma... netaisnīga, ļauna, kur visi cieš citu dēļ... un nezinu... var jau gadīties, ka reinkarnatori Ellē jutīsies vislabāk, jo domās, ka tā ir ilūzija... un turpinās ciest... bet interesanti, viņi ticēs īstenībai... jo būs spiesti atzīt, ka ja jau es ciešu, tas ir manas vainas dēļ - un tieši tā būs... jo viņi izvēlējās savu filosofiju iepretīm tam, kas viņus varētu darīt brīvus un vest uz taisnību - Krisut!
Varbūt izlasi Romiešu 5 nodaļu! Visu... tur Dieva Vārdā ir teikts tieši tas pats, ko es tev te rakstu!
Tu uzdod jautājumu - kur Kristietībā ir taisnība, un mēs tev atbildam - Kristū!
Tas ka tu tam netici, arī rada to, ko tu redzi. Tava neticība rada tev šo netaisnības pasauli kuru tu saskati - to elli, ko tu redzi un no kuras mēģini bēgt pārliecinot, ka tas, kas ir šai ellē neesi tu, ka šī elle nemaz nav, bet ir tikai ilūzija, ka tas ir trenniņs, un ka tavs īstais "ES" ir kaut kur citur, laimīgs, priecīgs un prom no šīs nekrietnās pasaules!
Tici Kristum un tu ieraudzīsi kā svari nobalansējas, vēl vairāk, kā caur Kristus Žēlastību kompensācija ir pārpārēm lielāka nekā ikviens no mums varētu iedomāties.
Tamdēļ ir šis jautājums - vai tu gribi tiesā patiešām stāvēt ar VISU savu lietu un pret Dievu iestāties ar savu taisnību, jeb varbūt ļausi Dieva Dēlam tavu maxu uzņemties uz sevīm, jo tu tač pats saki, ne tavas vainas dēļ tu ciet, tad atdod šo vainu Kristum, lai ne sava nopelna dēļ tu iemantotu Paradīzi!
Ja tu gribi pastāvēt uz saviem nopelniem, tad tev jāstāv arī ar savām vainām!
Ja tu atsakies no savām vainām, tad atsakies no saviem nopelniem! Jo tad arī tavi nopelni un "labumi" nav tavs nopelns, bet to nopelns, kas tevi dzemdināja, skoloja, audzināja, citi izdarīja šīs izvēles, kuru dēļ tev ir labumi, kurus tu piedēvē sev.
Tu nevari izbēgt šīs pasaules simetriju radot asimetriju māxlīgu!
Es pat brīnos, ka tad, kad par to domāju, ko tu Ņūtoniskajā sistēmā uzskati par sapra`tīgu, ka tā ir briesmīga asimetrija un tev ir jāveido māxlīgas asimetriskas konstrukcijas, lai radītu lokālu simetriju... Tu radi Asimetrisku pasauli, lai panāktu simetrisku viensētu!
Bet simetriju un līdzsvaru globāli var panākt pat tad, kad dažādos svaru kausos ir dažādi priekšmeti, kuri pat savstarpēji nekad nelīdzināsies... un tomēr ir iespējams līdzsvars!
Tu bieži uzstāj ka "sadarboties un palīdzēt citiem" ir kaut kas labs, bet tu atsakies redzēt, ka kaut kas tāds var būt labs tikai tad, ja šis "kopīgais" ir viens vesels un kā tāds darbojas visā pasaulē... nevis indivīds, kas viens pasauli apgāzīs, ja tik tai osiņu pieliks! |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.06.13 11:52:36
Tāpēc, ka tās ir tas Ūdens, pēc kā tiecas Zivs. Dvēsele ir tā uzbūvēta, ka būs patiesi laimīga, tikai ja pieņems šīs un citas Atziņas. Tā ir kā Sirdsapziņas balss, ko Dievs ielicis cilvēkā - vai tad kristiešiem nav tāda uzskata?
Nē, pat reinkarnātoru kontrukcijā tas nevar būt viens un tas pats. un kristiešiem, tas tā nav jo tik, jo uz sirdsapziņu vien paļauties nevar. Sanāk, ka reinkarnātoriem ir tikušas labas dvēseles, kas tiecas pēc visa labā, kamēr mēs esam grēkā dzimuši un paši nemaz nevaram tiekties ne pēc patiesības, ne pēc visa labā Avota.
Zini, tas "zivs tiecas uz ūdeni" izskatās pēc tāda wishful thinking , jo cilvēkā dabā nekas neliecina par to, ka mūsos dziļi iekšā ir ieprogrammēts tiekties uz Labo. grēcīga cilvēka izpratnē labais vienmēr ir subejktīva lieta. neticīgajam vispirms ir jāsaprot, ka viņš ir zivs un diskomforts rodas no tā, ka ūdeni viņš cenšas aizstāt ar labākajā gadījumā limodādi, bet sliktākajā ar viskiju, nu tā.
Paga, ar ko reinkarnatori ir aizvietojuši Radītāju. Kas tās dvēseles rada tāda labticīgas?
Liela nozīme ir audzināšanai un videi, tās abas daudz ko var aizaudzināt ciet, pieklusināt sirdsapziņas balsi.
nu to jau es arī saku, ja tāda reinkarnātora dvēselei nepalaimējas kau reizi pārdzimt kristīgā vidē, tad nekādu absolūtās patiesības atziņu tā nekad neiegūs. vienmēr atziņai par glābšanu, palīdzību klāt būs kādi nosacījumi vai "izkropļojumi".
budisti, kam vairs reinkarnēties šeit nav spiesta lieta, bet viņi reinkarnējas, tikai ar vienu mērķi - palīdzēt citiem.
Ar ko palīdzēt, ar savām atziņām, kuras kā jau rakstīju es un arī tu, nestrādās dažādās kultūrāsun vidēs un nekad neatbildēs uz jautājumu kāpēc kādam tāda atziņa vispār ir vajadzīga .
|
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.06.13 11:59:18
Rausītis Liekas, ka nav īsti taisnība, ka augsti advancētas budistu dvēseles brīvprātīgi atsakās no nirvānas, lai atgrieztos kaut kādu atziņu izplatīšanas dēl. Viņi atgriežoties, ja esmu pareizi sapratis, savas bezgalīgās līdzcietības pret visu dzīvo dēļ. A moš kādam zvirbulītim vajag salauzto kājiņu sadziedēt?! Nirvānā jeb mūžīgā svētlaimē takš visa tā nebūs!!! Sēdi tik un kaifo! Var jau visu to atlikt arī uz vēlāku laiku... kad pasaulē vairāk nebūs ciešanu. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.06.13 12:14:30
Liekas, ka nav īsti taisnība, ka augsti advancētas budistu dvēseles brīvprātīgi atsakās no nirvānas, lai atgrieztos kaut kādu atziņu izplatīšanas dēl
nu tāpēc jau es prasīju KN kā tad viņi palīdz. Ja KN rakstīja, ka galvenai ir savākt vācelīti ar pareizajām atziņām, pēc kurām katra dvēsele jau a priori jūt vajadzību.
Ja nirvānā ir svētlaime un LIELAIS NEKAS, kā ta viņi var just bezgalīgu līdzcietību? viņiem kas tur, līdzcietības istaba, kurā rādā šausmenes par dzīvi pasaulē?
Bet ja viņi to atceras, tad tie, kas neatgriežas ir baigie egositi, kas atkal neiet kopā viņu apgūtajām mūžīgi labajām atziņām un svētlaimi.
sanāk tā, ja kāds ir patiess budists viņš nekad nevarēs nesasniegs nirvānu, jo bezgalīgā līdzcietība un palīdzības atziņa liks viņam griezties atpakaļ un palīdzēt, savukārt tas, kurš izvēlēsies negriezties un nepalīdzēt, lai ieetu nirvānā, ir visīstākais egoists un nemaz nirvānu nevar sasniegt.
vai tad viņiem ir kādas kvotas, kas nosaka - lūk tik un tik pēc plāna palīdzēsi, tad vari būt mierīgs un "izslēgt" savu bezgalīgo līdzcietību, lai tā netraucē ieiet nirvānā. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 12:15:16
Mulders
Jo personu raksturo griba, ja ir divas atšķirīgas gribas, tad persona ir vai nu slima, vai runa iet par divaam personaam...
Tobiš, bērns, kas varonīgi izlēma iet salabot savus zobus, bet zobārsta krēslā pārbijās un gribēja mukt prom, tavuprāt, ir garīgi slims? ;-)
Bet ja pēterītis iet pie suņa nezinot par suņa košanu vai cerot, ka suns nekodīs, pēterītis nav vainīgs...
Zin Pēterītis par suni. Tak Pēterīša doma ir: "mācīšos tikt galā ar suņiem". Nu, nesanāca šoreiz. Kas vainīgs? Suns?
Ja pēterītis NE-iet, suns vienalga var kādu sakost, kas pierāda to, ka Pēterītis nav Suņa košanas inicators, bet gan Suns
Sakodīs Jānīti, kas ne ar ko pēc būtības neatšķiras no Pēterīša.
Tātad, kaut kāda Bērna iešana pie Suņa izraisa konkrēto Suņa kodienu.
Bet ja tu NE-gribi nosalt un kaut kādu iemeslu dēļ izej salā, tad vainīgs būs tavs skolotājs, kas tev nav pamācījis kā pareizi ar salu apieties.
Bet, ja tu pašlaik mācies pareizi apieties ar Salu? Ja tev visu pastāstīja, un tu pat esi mazākā Salā bijis, bet tagad nolēmi "norūdīties", tad - kas vainīgs? Tevi brīdināja un visu pastāstīja.
ģeogrāfiskās koordinātes netraucē
Skaties kartē Mekas koordinātas un tad skaties, cik tur kristiešu! Tas, ka kristieši ir visur - nu tagad jau arī muslimi, krišnaīti, budisti un saentologi ir visur! Un tad?
Kā arī par cilvēku lemj viņa vecāki, ciems, klans, valsts
Lūk! Bet tu prasi, lai visi būtu kristieši! Aber ciemā un klanā nelaimīgā kārtā visi musulmaņi!
Kā viens cieš par cita izdarīto, tā arī kāds saņem kompensāciju, ko pats nav nopelnījis.
Tas jau, pirmkārt, pats par sevi nav taisnīgi. Tev sadeva pa muti, bet pēc tam iedeva $100000. Labi, vai ne?
Otrkārt, kristietībā par izdarīto cieš visi , pietiek tikai piedzimt, bet kompensāciju saņem tikai tie, kas piesakās (tie, kam iedeva konfektes), t.i. ne visi.
žēlastība, kura tavā sistēmā vispār nepastāv, jo žēlastība tev ir bartera darījums
Kā ir ar jautājumu: "vai jālaiž ārā maniaku no cietuma, skaidri zinot, ka viņš slepkavos"? Ir vai nav? Reāls jautājums par žēlastību.
Es ar žēlastību saprotu izlaist tikai tos, kas neslepkavos. Tu - visus? Ļoti žēlīgi pret nākamajiem upuriem ...
Tieši tas ko es tev daudzkārt norādīju, vadoites pēc meta-gribas, man nav jāpalīdz nevienam cilvēkam, jo ikviens ir viņa paša izvēles radītajā situācijā...
Uz ko daudzkārt esmu atbildējis, ka tev jāpalīdz ikvienam, jo meta-griba ir nākt mācīties. Visiem vienāda. Ja kāds netiek galā ar uzdevumu, palīdzi viņam. Griba ir iemācīties slidot, nevis nokrist uz pakaļas, raudāt un dusmoties uz Slidošanu. Salabot zobus, nevis mukt prom no zobārsta krēsla.
Kā arī atceries, ka viena no mācībām ir "mācīties mīlēt".
Sapnī cilvēks ... ir spilgts pašas meta-personas radīts tēls, kā rakstnieks, kas rada tēlus grāmatā un apraksta tos ļoti dzīvi.
Rakstnieks vienmēr atcerās, ka patiesībā ir rakstnieks. Bet sapnī bieži vien neatcerās neko par savu "nomoda ES"! Kāpēc tu tam nepiekrīti, tas taču ir zināms fakts! Es saku pēc personīgās pieredzes - ir bijuši man tādi sapņi! Vari paprasīt arī citiem cilvēkiem! Ja tu sapņo savādāk, tas nenozīmē, ka visi tā dara. Mūsu līdzībām vispār pietiek ar tikai vienu cilvēku, kas sapnī ir "cita personība".
kas ļauj tev teikt, ka tā ir viena un tā pati persona, kas ir šī identitāte? Kas abām ir kopīgs? Kādi atribūti?
Tas, ka es esmu tas, kurš pārdzīvo notikumus. Tie ir mani piedzīvojumi un pārdzīvojumi, mana identifikācija. Es ticu, ka es esmu tas "es", visos gadījumos.
Citādi uzrodas visādi jautājumi: kur paliek mana personība sapņa laikā? Kas ir tā otrā, kas rodās - kaut kāda pavisam cita? Kāpēc tad man liekas, ka tas esmu es?
Tāds, maigāks piemērs - attiecībās ar sievu cilvēks ir it kā viena personība, darbā - cita, utt. Piemēram - ģenerālis. Pret padotajiem - bargs, pret sievu - mīlš un iejūtīgs.
tieši TAS Kristietībā ļauj atjaunot cilvēku sākotnējā stāvoklī.
Kuru "cilvēku"? Abstrakto kaut kādu? Ja tev kādā punktā pēc Tiesas dienas daži laimīgie būs atgriezti sākotnējā stāvoklī, tas neatceļ to, ka visi pārējie mūžīgi mocās! Tobiš, tu operē kaut kādā tur "ganāmpulka" līmenī, bet atsevišķu aitu liktenis tevi neskar. Ja tev ganāmpulks beigās ir labs, tad atsevišķu aitu mūžīgā cepināšanās uz iesma tev paslīd garām. "Aita" tev ir klase, bet par instancēm tev maza bēda, kaut gan tieši instance ir tā dzīvā, tā persona.
Jā, kur ir atbilde par soda jēgu un vainīgā meklēšanu? Manuprāt, tā ir atslēga visai sarunai. Vai viena no atslēgām. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 12:26:30
Rausītis
Atvainojos par budismu, nejauši iespruka. Šeit mēs apskatām citu versiju, es atkal ne tur iebraucu. :-(
Sanāk, ka reinkarnātoriem ir tikušas labas dvēseles, kas tiecas pēc visa labā, kamēr mēs esam grēkā dzimuši un paši nemaz nevaram tiekties ne pēc patiesības, ne pēc visa labā Avota.
Te tu jauc kopā dažādas sistēmas - to reinkarnācijas versiju, ko mēs te ķidājam, un savas versijas Kristietību.
Reinkarnācijas versijā = visas dvēseles labas, tikai mācās un kļūdās.
Krstietības versijā = visas sliktas un sabojātas, gaida pestīšanu.
cilvēkā dabā nekas neliecina par to, ka mūsos dziļi iekšā ir ieprogrammēts tiekties uz Labo. grēcīga cilvēka izpratnē labais vienmēr ir subejktīva lieta.
Tik briesmīgi jau nav. Kaut vai - lielākā daļa rūpējas par saviem bērniem. Tas vai tad nav labi?
Paga, ar ko reinkarnatori ir aizvietojuši Radītāju. Kas tās dvēseles rada tāda labticīgas?
Šajā versijā - Dievs, tieši vai netieši. Kāpēc lai Dievs radītu ļaunticīgas dvēseles? Sadists, vai? |
:: Pievienot komentāru
|
