Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.09 16:24:28
Mulders
OK, ņemam vienu. Nākamais tad pēc tam, ja sanāks laika un vēlēšanās (gan jau ka sanāks).
Izvēlies, kuru gribi: :-)
1) Neradītas Dvēseles, Spēle
2) Radītas Dvēseles, Attīstība |
|
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.06.13 14:14:25
Rausītis Ne-e. Pirmais, ko cilvēks uzzina uz šīs pasaules, ir tas, ka viņš ir muļķis. Pēdējais arī. |
KarotesNav  |
# Labojis KarotesNav: 2008.06.13 14:15:05
Mulders
vainīgs ir tas, kas suni ir "programmējis" jeb audzinājis.
Suņiem tāpat ir dažādi raksturi un iedzimtība! Jau pie kucēniem var novērot!
Jā un cieš, jo mācās! Tātad, palīdzēt ciešanās ir bremzēt apmācību! Palīdzēt ciešanās ir slikti. Samazināt ciešanas ir bremzēt apmācību!
Svarīgi - cik daudz cieš, un vai necieš nevajadzīgi! Tas ir, ja konkrētās ciešanas ir kavējošas, tās jāizbeidz! Nu, precīzi tāpat, kā jebkurās mācībās! Vai tad tev ir lielas problēmas palīdzēt tiem, kuri mācās, nevari atšķirt derīgās ciešanas no nederīgajām?
Bet ne cilvēka grēka autors!
Tas ir, tava no A līdz Z sarakstītā programma kaut ko izdara, bet tu neesi atbildīgs par savu darinājumu? Programma ir "sliktā"?
ja tu pats esi nodzisis, tad kamdēļ vaino citus, ka tie neaizdedzina tos citus nodzisušos...
Ir tādi brīži, kad es priecājos par jums visiem, dažādu ticību ticīgajiem.
Bet vieglāk ir dzīvot "ne mana cūka ne mans lauks"? Lai Otomārs pats maxā par savām izvēlēm, a tu dzīvosi ar savām!
Redz, manā sistēmā jau ar Otomāru nekas tās sevišķi slikts nenotiks, tāpēc man nav saprotami, kāpēc man būtu jāskrien pie Otomāra un jāsludina viņam tava ticība.
Tā visi top pestīti Kristus dēļ!
Nu, nav VISI! No kurienes uzradās tad tie, kas ftopkā?
Piedzimst sabojāti pilnīgi visi, bet salaboti tiek ne visi.
Ja kāds noraidītu Ādama ābolu, viņš netaptu par grēcinieku.
Stop, a kurš tad varēja noraidīt, izņemot tos divus pirmos? Pārējiem neviens i neprasa, tie jau piedzimst ar āboliem vēderos.
Reinkarnāciju jau esam manuprāt krustām šķērsām izrunājuši!
Manuprāt pilnīgas blēņas un māxlīgas konstrukcijas lai risinātu māxlīgas problēmas!
Vari kopsavilkt pa punktiem, vai tā tikai tāda tava iekšēja pārliecība? Ja jau blēņas, tad nebūs grūti to izdarīt. :-)
Ja esi piekusis, nav jau obligāti uzreiz atbildēt, var nolikt pie malas un kaut kad brīvākā brīdī. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 14:24:19
Rausītis
kur ir starpība nonākt mūžigās mokās ellē vai mūžīgi tikt uzsēdinātam uz karmas riteņa?
Vispār jau tāda, ka karmas ritenī mēdz būt arī patīkamas vietas, bet ellē viennozīmīgi tikai nepatīkamas.
Orkārt, griešanās karmas ritenī nav mūžīga, bet dzīvošana kristiešu ellē ir mūžīga.
E? a kā to var zināt?
Ka Dievs spēj? Tas izriet no Dieva definīcijas.
Kā tad ir ar šo ja kāds ir patiess reinkarnātos
Tas ir ārpus šīs tēmas, jo pieder citai reinkarnācijas versijai. :-)
neviens laicīgs piemērs nevar tiešā veidā atspoguļot Dieva darbu.
Jums vienmēr ir problēmas iedot piemērus, kur piedalās arī Dieva viszinība un visvarenība.
abos gadījums pastāv iespēja mūžigām mokām un ciešanām.
Nē, tikai kristiešu variantā - iekāpt nepareizajā vilcienā (hmm, it kā viņus varētu tā atšķirt). Pie reinkarnācijas versijas, ko šeit apskatām, viss sanāk droši, jo pēc dzīves nokrīt visas "pagaidu personības", un tu ļoti skaidri redzi, uz kurieni jāiet. |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:25:03
griešanās karmas ritenī nav mūžīga
uz kāda pamata tādu iespēju izslēdz?
a kā to var zināt? Ka Dievs spēj?
Nē, kā var zināt, ka dvēselei vajag daudzas dzīves
Jums vienmēr ir problēmas iedot piemērus, kur piedalās arī Dieva viszinība un visvarenība.
Kā var bezgalīgo ielikt galīgā?!?
Tas nebūtu Bībelē atklātais Dievs, ja mēs varētu zināt visas viņa domas. Mēs zinām tikai kādas ir Viņa doma un darbi attiecīgā uz mūsu pestīšanu.
Tu pat Dieva Vārdā atklāto negribi sagremot, bet jau pretendē uz viszinību un varenību.
jo pēc dzīves nokrīt visas "pagaidu personības", un tu ļoti skaidri redzi, uz kurieni jāiet.
nu par to jau jūs abi ar Mulderu pilnas 6 lapas sarakstījāt un ir ļoti labi un skaidri acīmredzami, kas tā reinkarnācija ir par murgu un safabricējumu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:42:14
Rausītis
uz kāda pamata tādu iespēju izslēdz?
Dvēseles iedzimtā daba + pēc nāves ir pilna informācija, draugi un skolotāji kas palīdz.
Nē, kā var zināt, ka dvēselei vajag daudzas dzīves
Kā var zināt, ka vienu? ;-)
Daudzas vajag tāpēc, ka var nepaspēt vienas dzīves laikā. Lai kaut ko iemācītos, vajag vairāk par 1 mācību stundu. Daudzi cilvēki mirst pavisam jauni, tai skaitā karos un katastrofās.
Tu pat Dieva Vārdā atklāto negribi sagremot, bet jau pretendē uz viszinību un varenību.
Es nepretendēju, es tikai norādu, ka piemēros par Dievu vajag arī viņa visvarenību un viszinību.
ir ļoti labi un skaidri acīmredzami, kas tā reinkarnācija ir par murgu un safabricējumu.
Tad tev arī tas pats uzdevums - salikt īsi pa punktiņiem kopsaviljkumu, ja jau viss tik skaidri un acīmredzami. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:43:40
KN
Tas ir, tava no A līdz Z sarakstītā programma kaut ko izdara, bet tu neesi atbildīgs par savu darinājumu? Programma ir "sliktā"?
Tur kur sākās brīvā griba, tur programmas un softa līdzība beidzas! Dievs radīja autonomas brīvas būtnes, morāli atbildīgas! Patīk tev tas vai nepatīk, bet Dievs radīja patiesi brīvas būtnes, brīvas un autonomas, kas spēj pašas pieņemt lēmumus un rīkoties, un pieņemot šos lēmumus un rīkojoties tās "rada" realitāti, gan pašas sevi veidojot, gan ietekmējot vidi kurā tās dzīvo!
Redz, manā sistēmā jau ar Otomāru nekas tās sevišķi slikts nenotiks, tāpēc man nav saprotami, kāpēc man būtu jāskrien pie Otomāra un jāsludina viņam tava ticība.
Arī tavā sistēmā Otomārs mūžīgi riņķos pa karmas riteni un cietīs! Kā Rakstos teikts (tev patiks) :
2 Tim 3:
6 Jo tādi ir tie, kas iespiežas namos un gūsta sievas, kas apkrauti grēkiem un ko dažādas kārības vada,
7 kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.
Tava sistēma neparedz grēku un sabojātību, tādu sabojātību, kas skar pašu dvēseles dziļākos slāņus, ka visi turmpākie lēmumi šai dvēselei ir šās sabojātības kontextā, tādējādi tā mūžīgi jutīs diskomfortu mūžīgi mocīsies, bet nekad nespēs pati izdarīt pareizu un labu izvēli, jo pats "izvēles mehānisms" ir sabojāts.
Tavā sistēmā tas ko tu gribi ir kaut kas ārpus tevis paša. Manā sistēmā, mūsu izvēles vistiešākajā formā ietiecas mūsu pašu būtībā. Ar savām izvēlēm mēs veidojam to kas mēs esam, un to, kā mēs veiksim turpmākās izvēles.
Stop, a kurš tad varēja noraidīt, izņemot tos divus pirmos? Pārējiem neviens i neprasa, tie jau piedzimst ar āboliem vēderos.
A neviena tad arī nebija. Viņi divi tavā vietā izdarīja izvēli! Tāpat kā vecāki tavā vietā izdarīja izvēli tevi dzemdēt. Vai tavā pasaules ainā... tas ne tu, bet Dievs Radītājs izvēlējās tevi radīt, tu pats sevi neradīji, tev jāsadzīvo tādā pasaulē un meta-realitātē, kādu Dievs tev ir radījis, tu to nevari izmainīt. Bet tu vari izmainīt to kas ar tevi notiek un visu to kas pēc tevis notiks! Tev rokās ir visuma stīgas, no tevis ir atkarīgs kā skanēs šī mūzika!
Nē, tikai kristiešu variantā - iekāpt nepareizajā vilcienā (hmm, it kā viņus varētu tā atšķirt). Pie reinkarnācijas versijas, ko šeit apskatām, viss sanāk droši, jo pēc dzīves nokrīt visas "pagaidu personības", un tu ļoti skaidri redzi, uz kurieni jāiet.
Ej nū? Reinkarnācijā kad nokrīt persona, nokrīt arī ceļš pa kuru iet. Ja tu sāksi no jauna iet, tu jau būsi pavisam citā pasaulē, pat tavā sistēmā nav iespējams 2x iekāpt vienā un tai pašā upē! 
Ja tu pēc šejienes notikumiem un pasaules nespēj redzēt kurp jāiet, tad neredzēsi arī nekur citur! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:46:47
Dvēseles iedzimtā daba + pēc nāves ir pilna informācija, draugi un skolotāji kas palīdz.
Tātad šitais ir ticības artikuls? Tobiš ticība, ka pieļaujot kļūdas tu nekļūsti par šo kļūdu vergu.
Tieši tas ko es saku, JA pieļautās kļūdas nekādīgi nespēj ietekmēt meta-personības spriestspēju, tad arī pareizie lēmumi nekādā vīzē neietekmē un nemaina meta-personību!
Jeb citiem vārdiem, tu piedāvā tādu kā "nebeidzamo stāstu" kur tu pa brīžam izlasi kā tur viens KarotesNav sitās un perās pa stāstu "Zeme 21 gadsimtā" un tad izlasījis šo stāstu nekzamdēļ to attiecini uz sevīm un tā teikt "koriģē" sevi! Tas ir... tavā Meta-Realitātē ir grāmata, kuras autors esi tu pats, kuru lasot tu sevi "labo"
Es nezinu bet jo dziļāk mežā jo resnāki partizāni man rādās ar to tavu sistēmu... un tu to sauc par racionālu un ticamu? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:58:37
Mulders
tavā sistēmā Otomārs mūžīgi riņķos pa karmas riteni un cietīs!
Neriņķos. Dvēsele, kas šai dzīvē bija Otomārs, pēc nāves atkal iegūs pieeju pilnai informācijai, un ar skolotāju palīdzību izvēlēsies nākamo dzīvi.
Kā arī tajā Dvēselē ir iebūvēts "laimes indikators", tieksme uz attīstību.
Tava sistēma neparedz grēku un sabojātību, tādu sabojātību, kas skar pašu dvēseles dziļākos slāņus
Tas ir ļoti labi. Dvēsele nemocās un nebojājās. Vai tad iespēja iegūt mūžīgi mocošos Būtni ir kas tāds, ar ko būtu jālepojās?
Tavā sistēmā tas ko tu gribi ir kaut kas ārpus tevis paša.
Nē, tā ir tevī pašā iebūvēta tieksme būt tādam un tādam, izaugt. Kā bērnā iebūvēta tieksme kāpēcīšu periodā jautāt un jautāt.
Manā sistēmā, mūsu izvēles vistiešākajā formā ietiecas mūsu pašu būtībā.
Tieši tā, būtība ir "atrast ūdeni".
Ar savām izvēlēm mēs veidojam to kas mēs esam, un to, kā mēs veiksim turpmākās izvēles.
Tieši tā, viss tāpat. Tikai nav novilkta robeža: "sabojājās pavisam".
tev jāsadzīvo tādā pasaulē un meta-realitātē, kādu Dievs tev ir radījis, tu to nevari izmainīt.
Jā, tik manā sistēmā tu tiec radīts nesabojāts, un nesabojātā vidē - tieši tāpat, kā pārējās Dvēseles.
Reinkarnācijā kad nokrīt persona, nokrīt arī ceļš pa kuru iet.
Kā tā nokrīt? Tieši tad ceļš vislabāk parādās - viss kopā, savā pilnībā. Viena dzīve ir tikai kā viens solis, nevis vesels ceļš.
Ja tu pēc šejienes notikumiem un pasaules nespēj redzēt kurp jāiet, tad neredzēsi arī nekur citur!
Jā, ja tu sapnī neko par sevi neatceries, tad neatcerēsies, arī kad būsi pamodies?
Ja tu strādā pie viena statujas fragmenta un tāpēc neredzi visu statuju, tad nekad arī neredzēsi, pat ja atkāpsies gabaliņu nostāk? |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.06.13 16:06:13
Mulders
Tobiš ticība, ka pieļaujot kļūdas tu nekļūsti par šo kļūdu vergu.
Nē, jo tev taču ir skolotāji, palīgi + sava iedzimtā daba.
Tas ir līdzīgi, kā mazs bērns kaut ko mācās. Piem, staigāt viņš iemācās pats, tāpat arī runāt - tā ir iedzimtā daba.
Savukārt, mācoties lasīt, viņu kāds māca un viņam palīdz, tai skaitā tikt galā ar kļūdām.
Kaut kādā, tev nesaprotamā, veidā bērni iemācās lasīt, rakstīt un citas lietas, pie tam mācoties viņi kļūdās.
JA pieļautās kļūdas nekādīgi nespēj ietekmēt meta-personības spriestspēju, tad arī pareizie lēmumi nekādā vīzē neietekmē un nemaina meta-personību!
Kā tu vispār esi rēķināt iemācījies? ;-)
Pēc tavas teorijas, tev vajadzēja būt ieciklojušamies kļūdās, un nevarēt saprast pat četras pamatdarbības?
Jeb citiem vārdiem, tu piedāvā tādu kā "nebeidzamo stāstu" kur tu pa brīžam izlasi kā tur viens KarotesNav sitās un perās pa stāstu "Zeme 21 gadsimtā" un tad izlasījis šo stāstu nekzamdēļ to attiecini uz sevīm un tā teikt "koriģē" sevi!
Es neko nelasu, es esmu to pats piedzīvojis! Tieši tāpat, kā es esmu piedzīvojis savus sapņus! Uz ko tad man attiecināt šos piedzīvojumus, ja ne uz sevi?
Vēl padomā - vai tas tru Mulders bērnībā nebiji tomēr tu pats? Kaut arī savādāks.
jo dziļāk mežā jo resnāki partizāni man rādās ar to tavu sistēmu... un tu to sauc par racionālu un ticamu?
Šķiet, tu esi ieciklojies uz kādu salmu cilvēka sistēmu.
Vai vari pa punktiem pateikt, kas nav kārtībā?
Pie reizes - paliek jautājums par soda jēgu, + žēlsirdību, vai laidīsi ārā maniaku no cietuma.
man tavā sistēmā rādās kudī resnāki partizāni! :-) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:39:07
Tas ir ļoti labi. Dvēsele nemocās un nebojājās. Vai tad iespēja iegūt mūžīgi mocošos Būtni ir kas tāds, ar ko būtu jālepojās?
Be tneticami. Jo ja manas labās izvēles veido mani par labu cilvēku, tad neizbēgami manas ļaunās izvēles veido mani par ļaunu. Tu atkal savā sistēmā izslēdz Ņūtona 3o likumu un saki, ka tad tā ir taisnīga, laba un jauka. Nu ja tu tam tici... ok. Es spriežot pēc novērojumiem tomēr pieturos pie tā, ka ļauns cilvēks ar ļaunām izvēlēm sabojā pats sevi un tai skaitā arī visas turpmākās izvēles! Viena darvas karote sabojā visu medu... un nekāds medus daudzums vairs nevar darvu izēst no mucas!
Nē, tā ir tevī pašā iebūvēta tieksme būt tādam un tādam, izaugt. Kā bērnā iebūvēta tieksme kāpēcīšu periodā jautāt un jautāt.
Un tai pat laikā iebūvēts mehānisms, ka nekad neizdarīsi nekādas tādas izvēles kuru dēļ tu sabojāsies? Tas ir, tavas izvēles un tu ir pilnīgi nesaistītas lietas, kas nozīmē, ka arī pareizas izvēles nevar tevi attīstīt, jo tās nevar ietekmēt tavu dvēseli... tev ir asimetrija izvēles un izvēles seku efektā!
Tieši tā, būtība ir "atrast ūdeni".
Nu lūk un tava sistēma neparedz šīs būtības sabojāšanos... tātad cilvēks ir ideāls neatkarīgi no tā ko dara, tikai nu vēl nav savācis visu pareizo infu... bezgalīgā laika periodā viņš neizbēgami samācīsies visu labo! Bet ļaunais viņu nekad neskars, jo viņš nevar sabojāties... viņš nav brīvs izvēlēties kaut ko pret savu un Dieva būtību, viss ko viņš var izvēlēties ir tikai PAR Tad tu esi upurējis Brīvo Gribu savā sistēmā!
Jā, tik manā sistēmā tu tiec radīts nesabojāts, un nesabojātā vidē - tieši tāpat, kā pārējās Dvēseles.
Jā un tavā sistēmā nekāda rīcība dvēseli nesabojās! Visi tie hitleri, staļini un manjaki bērnu slepkavas īstenībā NEGRIB to visu darīt, viņiem tā stulbi sanāk... bet kad viņi ieraudzīs sevi no malas, viņi noteikti novērsīsies un viņiem tas šķitīs riebīgs??? A tu painteersējies pie manjakiem un vispār pat pie sevis, kad tu dari ļaunu darbu, vai tiešām tu NEGRIBI to? Jeb tava griba spiež tev darīt to, ko tu ZINI, ka tas ir grēks? Kā Griba var būt ļauna, ja tu saki, ka tā nevar būt ļauna? Te atkal - reality check tev pietrūxt!
Kā tā nokrīt? Tieši tad ceļš vislabāk parādās - viss kopā, savā pilnībā. Viena dzīve ir tikai kā viens solis, nevis vesels ceļš.
Jā bet ja solis ir atpakaļ, tad arī ceļa bilde ir nepareiza! Tu joprojām nezini kurp iet, vēl vairāk, tu esi spēris soli prom no ceļa... tad tev jāatkārto šis pirmais solis, bet ak vai, upe jau ir cita Un jau citi parametri, un tu atkal iekāp substancē... un tā mūžīgi! Es neredzu tavā sistēmā garantiju no mūžīgas ieciklēšanās un maldīšanās! Pietam atkal.. no vienas puses tu saki, ka dvēsele grib mācīties (tātad nav pilnīga un nespēj adekvātus lēmumus pieņemt) bet tomēr apgalvo, ka pēc pirmā u.c. soļiem tā spēj adekvāti un pilnīgi spriest par visu un visā... Tad kamdēļ vajag vairāk par vienu soli? Tas nozīmē ka arī pēc PIRMĀ soļa dvēsele nav pilnīga, tas nozīmē ka PIRMO soli tāda nepilnīga dvēslee NEVAR novērtēt pareizi... kas nozīmē, ka tu vari nospert 10 soļus un tikai TAD uzzināt, ka kļūda bij 1ajā solī... bet tu jau esi nogājis ceļa posmu, un atgriezties vairs nevar, jo tu vairs nevari nebūt tas, kas tu esi... tas, kas nogājis 10 soļus, tu jau esi šo 10 soļu funkcija!
Jeb tavā sistēmā Dvēsele mierīgi var aizmirst visas savas kļūdas, atmest tās, kā saņurcītu lapu, un tas kļūs par nekad nebijušu?
Nē, jo tev taču ir skolotāji, palīgi + sava iedzimtā daba.
Tas ir līdzīgi, kā mazs bērns kaut ko mācās. Piem, staigāt viņš iemācās pats, tāpat arī runāt - tā ir iedzimtā daba.
Savukārt, mācoties lasīt, viņu kāds māca un viņam palīdz, tai skaitā tikt galā ar kļūdām.
Un nekur šeit nav TAVA lēmuma. Tu tak saki, ka tavā sistēmā tu PATS visu izvēlies... Tātad... ļiba tomēr kāds tevi vada un OVERRAIDO tavu gribu, ļiba tu pats izdari gribas aktus. Pirmais gadījums ir pretrunā ar tavu sistēmu, ka meta-realitātē nevar overraidot, otrais gadījums nozīmē to, ka var kļūdīties ietekmējot pašam sevi! Bērns kas izvēlās nekad nepakļauties skolotājam, nekad neiemācīsies lasīt! Viņš varbūt iemācīsies piekaut tuvumā esošo lasītpratēju briļļainīti un šādi risinās savu nepilnību, to kompensējot ar briļļainīšu iekaustīšanu! Abos gadījumos viņš spēj uzzināt konkrētā texta saturu!
Kā tu vispār esi rēķināt iemācījies? ;-)
Pēc tavas teorijas, tev vajadzēja būt ieciklojušamies kļūdās, un nevarēt saprast pat četras pamatdarbības?
Rēķināt esmu iemācījies, bet, piemēram, ķīmiju neesmu iemācījies... un šī manas neprasmes definē daļēji manu attiexmi pret ķīmiju, tā man neinteresē, šķiet garlaikota un ceļu uz kura ir uzraksts "Ķīmija" es neizvēlos, jo manas kļūdas ir definējušas un definē manu šābrīža būtību!
Tu man apgalvo, ka tad, kad es nomiršu, tad man joprojām paliks mīlestība un pieķeršanās matemātikai, bet mana atiexme pret ķīmiju "pazudīs"... tas ir, ka tas, ko es esmu iemācījies par ķīmiju nu nekādīgi neietekmē manu meta-personību! Tas iespējams tikai tad, ja ES šeit neesmu ES tur. Tad ES TUR, kaut ka`dā mistiskā veidā kā BodySnačers varu no ES šeit izsūknēt kaut kādu vēlamu infu un inkorporēt to par savu, tas ir kā pieinstallēt moduļus "rēķināt"... tak ak vai, kā es to varu izdarīt, ja man nav infas pašam par rēķināšanu, lai es novērtētu ka attiexme pret mateni ir pareiza bet attiexme pret ķīmiju nepareiza ja ne vienu ne otru es neesmu pārdzīvojis. Bet ja ESMU abus pārdzīvojis, tad abi arī ir ietekmējuši manu personību, un mana attiexme pret ķīmiju ŠEIT kļūst par daļu attiexmes pret ķīmiju TUR, tas nozīmē, ka manas izvēles un kļūdas šeit inficē manu META-EGO!
Es neko nelasu, es esmu to pats piedzīvojis! Tieši tāpat, kā es esmu piedzīvojis savus sapņus! Uz ko tad man attiecināt šos piedzīvojumus, ja ne uz sevi?
Tad arī piedzīvotais ļaunums un attiexme pret to, piemēram, sist pretīm, kļūst par daļu no tevis! Tu pārnes kļūdas META-personā, jo pārdzīvojums ir tas, kas daļēji veido mūsu raksturu. Pavēro cilvēkus sev apkārt, nereti labs cilvēks jaunībā kļūst ļauns, jo ir izdarījis kādu nepareizu izvēli pagātnē, bet vēlāk jau nākamās izvēles ir šīs pirmās kļūdas kontextā, līdz tas uzņem ātruimu un inerci... cilvēks kļūst iesaldēts pats savās nepareizajās izvēlēs - kā Narkomāna gribu definē viņa attiexme pret narkotikām. Ja viņš to pārdzīvo, tad tas ir viņa personības daļa un tas būs arī viņa personības daļa TUR.
Citādi nevar runāt par vienu personu. Bet tas nozīmē, ka kļūdas propogējas un akumulējas tieši tāpat... tu nevari introducēt vienu personības veidošanās mehānismu šeit, bet TUR citu personības forminga mehānismu, tas atkal... kārtējā māxlīgā asimetrija, lai izbēgtu no acīmredzamām nekonsekvencēm un pretrunām sistēmā!
Tava sistēma ir ar pārāk daudz add-oniem lai sinhronizētu un balansētu brāķi!
Pie reizes - paliek jautājums par soda jēgu, + žēlsirdību, vai laidīsi ārā maniaku no cietuma.
Soda Jēga ir sodīt! Ja pa ceļam var a) Izlabot b) Citus atturēt, tad tas ir OK, bet a un b ir tikai vēlamais add-ons, primārais mērķis ir - sodīt... Tas ir implementēt 3o Ņūtona likumu! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 17:44:06
Mulders
Jo ja manas labās izvēles veido mani par labu cilvēku, tad neizbēgami manas ļaunās izvēles veido mani par ļaunu.
Ir nevis ļaunās izvēles, bet kļūdainās, nepareizās.
spriežot pēc novērojumiem tomēr pieturos pie tā, ka ļauns cilvēks ar ļaunām izvēlēm sabojā pats sevi un tai skaitā arī visas turpmākās izvēles!
Nezinu, kur tev tādi novērojumi. Pašiem tak jums ir piemēri par ļauniem cilvēkiem, kas pašās sava mūža beigās pēkšņi visu nožēlo un paliek par labajiem.
Un - skaties uz ļaunajām izvēlēm kā uz kļūdām. Kļūdas nesabojā, bet tikai iekavē.
Viena darvas karote sabojā visu medu... un nekāds medus daudzums vairs nevar darvu izēst no mucas!
Toties viena darvas karote nesabojā visus kartupeļus. Kāpēc tu domā, ka ir medus, nevis kartupeļi? Kartupeļi te ir pret bojājumiem drošāka sistēma.
Un tai pat laikā iebūvēts mehānisms, ka nekad neizdarīsi nekādas tādas izvēles kuru dēļ tu sabojāsies?
Tas ir tas pats mehānisms. Un - vai tad Dievs nespēj izveidot būtni, kas neatgriezeniski nesabojājās, izdarot kādas tai pieejamās izvēles, jeb - nespēj uzzīmēt tādu spēles laukumu, kurā nav "bedres", vietas, no kurām neizkļūt ārā?
Apskati jebkuru apmācības procesu, un padomā, kāpēc tomēr visi iemācās, viens ātrāk, otrs lēnāk, bet neviens neieciklojas kļūdās! Nez kā visi ir iemācījušies lasīt un rēķināt.
tava sistēma neparedz šīs būtības sabojāšanos... tātad cilvēks ir ideāls neatkarīgi no tā ko dara, tikai nu vēl nav savācis visu pareizo infu... bezgalīgā laika periodā viņš neizbēgami samācīsies visu labo!
Cilvēks nav ideāls, bet gan mācās! Tas, kas mācās, nekad nevar būt ideāls.
viņš nav brīvs izvēlēties kaut ko pret savu un Dieva būtību
Pret savu būtību izvēlēties kaut ko nespēj neviens! Tas ir oksimorons! Mēs jau runājām, ka bez struktūras ierobežojumiem nevar iztikt.
tu esi upurējis Brīvo Gribu savā sistēmā!
Kas ir brīvā griba? Iespēja izvēlēties darīt ko gribi? Tavā sistēmā tad tāpat nav brīvās gribas, jo tev tur nav iespējas izvēlēties mūžīgi mocīt nevainīgus bērneļus! Kas tad tā par brīvību!
... bet kad viņi ieraudzīs sevi no malas, viņi noteikti novērsīsies un viņiem tas šķitīs riebīgs???
Jā! Kas tevi pārsteidz?
Arī patreizējā dzīvē - ir lieli ļaundari, kas tomēr pieņēma Kristu un palika par labajiem. Tātad viņi kaut kad novērsās un viņiem pašiem izdarītais šķita riebīgs.
...Jeb tava griba spiež tev darīt to, ko tu ZINI, ka tas ir grēks?...
Tas ir tavs pieņēmums un tikai! Labāk painteresējies pie psihologiem - daudzām cilvēka rīcībām apakšā ir konkrēts pamats, zemapziņā.
Es neredzu tavā sistēmā garantiju no mūžīgas ieciklēšanās un maldīšanās! ...
Salīdzini ar skolu! Skolēni mūžīgi neieciklējas un nemaldās. Arī mūžīga arvien lielāka nesaprašana kaut kā nav novērojama.
pēc pirmā u.c. soļiem tā spēj adekvāti un pilnīgi spriest par visu un visā... Tad kamdēļ vajag vairāk par vienu soli?
Lai apgūtu pilnīgāk un dziļākos līmeņos. Pirmklasnieks arī adekvāti spriež savā līmenī, bet viņam ir vēl daudz klases jāmācās. Virziens saglabājas! Piem, jūti, ka mīlēt ir labi, bet vēl nemāki mīlēt nesavtīgi un ziedoties.
Un nekur šeit nav TAVA lēmuma. Tu tak saki, ka tavā sistēmā tu PATS visu izvēlies...
Tu akceptē mācību plānu. Kā skolā - tu pats izvēlies apmācīties. Vai arī tu uzskati, ka universitāets mācību plāns tev ir uzspiests, jo pats neesi to sastādījis?
Bērns kas izvēlās nekad nepakļauties skolotājam, nekad neiemācīsies lasīt!
Bingo! Parādi man realitātē tādu bērnu! Kurš nekad neiemācījās lasīt. :-) Tā ir laba ilustrācija tam, ka pietiek ar iedzimto vēlēšanos + skolotājiem.
Viņš varbūt iemācīsies piekaut tuvumā esošo lasītpratēju briļļainīti un šādi risinās savu nepilnību, to kompensējot ar briļļainīšu iekaustīšanu!
Jā, vienmēr viņam tuvumā būs briļļainītis, un viņam ļaus tā plosīties...
piemēram, ķīmiju neesmu iemācījies
un principā nevari iemācīties? un vajadzīga tev tā ķimija? ;-)
tad, kad es nomiršu, tad man joprojām paliks mīlestība un pieķeršanās matemātikai, bet mana atiexme pret ķīmiju "pazudīs"
Tās ķīmijas un matemātikas patiesībā ir Atziņas, tāpēc piemērs nav gluži korekts (man ir grūtāk izdomāt piemērus ar Atziņām). Atziņas savukārt ir visiem vienādas, un saistītas. Nevari "mīlēt", bet nemācēt "just līdzi".
Sorry, mans piemērs ar skolas mācību priekšmetiem klibo, jo tās nav Atziņas, bet Mākas :-(
Tad arī piedzīvotais ļaunums un attiexme pret to, piemēram, sist pretīm, kļūst par daļu no tevis!
Nē. No savas pieredzes zinu! Gadās, ka tā mana "sapņa personība" risina problēmas ar tādiem paņēmieniem, kādus es reālajā dzīvē nelietoju.
tu nevari introducēt vienu personības veidošanās mehānismu šeit, bet TUR citu personības forminga mehānismu,
Tā "šeit" personība ir īslaicīga konstrukcija. Es varu saveidot Orka personību, bet ar manu īsto tam nebūs liela sakara. Man nav naida pret Elfiem, un es negribu nevienu nogalināt, arī jēlu gaļu neēdu utt.
Orks saformējas un pazūd, bet patiesais Es no tā necieš. Līdzīgi kā sapņos.
Tu pārnes kļūdas META-personā
Nē, jo MetaPersona ir zinošāka un varošāka, jaudīgāka. Kā arī - ir pieejamas konsultācijas. Tu meta-līmenī pieņem lēmumu "būt drošākam", un tad ej un mēģini to uztrenēt ekstremālos apstākļos. Kādas kļūdas tu vari atnest uz meta-līmeni?
Iespējams, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc "jāaizmirst" - lai tavai īslaicīgajai ierobežotajai personībai nebūtu pārāk liela teikšana. Orks nevar pārnest uz Spēlētāja līmeni naidu pret Elfiem.
pārdzīvojums ir tas, kas daļēji veido mūsu raksturu
Nevis pārdzīvojums, bet Atziņas.
Soda Jēga ir sodīt!
A=A, "laba" definīcija! :-)
implementēt 3o Ņūtona likumu
Un kāda jēga? Pie kam, acīmredzot, tu uzskati, ka tevi tagad ir jānoper par bērnībā saplēsto vāzi (toreiz izdevās kaut kā izvairīties), citādi 3. likums nebūs piepildīts? ;-) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.13 18:31:52
Tas ir tavs pieņēmums un tikai! Labāk painteresējies pie psihologiem - daudzām cilvēka rīcībām apakšā ir konkrēts pamats, zemapziņā.
Nu tad tu esi pirmais cilvēks, ko es satieku, kas sakās, ka visu ļauno ko ir darījis ir darījis negribot to tajā mirklī! Tad jau tu esi svētais!
Salīdzini ar skolu! Skolēni mūžīgi neieciklējas un nemaldās. Arī mūžīga arvien lielāka nesaprašana kaut kā nav novērojama.
Tiešām gribi lai es salīdzinu? Un secinu, ka tūtiņdreijers vējgrābslis Billijs Geits pamet apmācību un iezgriež pogas visiem Naftas šeihiem, bet cilvēki kas visu mūžu mācās hārvardās un ne tikai, netiek augstāk par tādu parastu viduvējību? Kā tad tā... mācījās mācījās, un neko neiemācījās... A kāds kurš uzspļauj mācībām tiek tālāk par visiem kopā ņemtiem!
Es personīgi pazīstu cilvēkus, kas skolā kā iekavēja kādus materiālus, tā tos arī vēl šodien nespēj saprat un tas definē viņu izvēles šodien. Tāpat tas, ko es iemācījos definē manu profesiju, bet tas ko iemačījos ar kļūdām, definē manu negatīvo attiexmi pret šīm lietām!
Tā kā... iemācīties lasīt un rakstīt nav tas pats kas iemācīties dzīvot!
un principā nevari iemācīties? un vajadzīga tev tā ķimija? ;-)
Nu redzi, es jau vairs nezinu, vai tā man nav vajadzīga jo nav vajadzīga jeb vienkārši vīnogas skābas, jo reiz pamēģināju, nesanāca, secināju, ka ķīmija sux (nevis es mudaks) un viss! Pietam tava sistēma tieši to paredz, ja es secinu ka ķīmija man neder, tātad man ir jāsecina ka ķīmija sux, nevis es sux, jo es esmu perfekts un spēju novērtēt ko man vajag un kā vajag, un ja man šķiet, ka nevajag, tad nevajag objektīvi!
Nē. No savas pieredzes zinu! Gadās, ka tā mana "sapņa personība" risina problēmas ar tādiem paņēmieniem, kādus es reālajā dzīvē nelietoju.
Kas kārtējo reizi apstiprina, ka ir bezjēdzīgi mācīties, ja tas, kas mācās neesi tu bet kāds cits, kurš dara to, ko tu nekad nedarītu
Nē, jo MetaPersona ir zinošāka un varošāka, jaudīgāka. Kā arī - ir pieejamas konsultācijas.
Tātad pirms tu pārdzīvo kļūdu ko pats sastrādā, ir kāds cits TU, kas izlemj, pārdzīvot to vai nepārdzīvot. Un ja izdomā, ka nepārdzīvot, tad nepārdzīvo? Es nezinu manuprāt vai nu tu paskaidrot nevari vai pats esi sapinies vai es pilnīgi neko nesajēdzu no tavas sistēmas!
Tu saki ka MetaPersona ir tā, kas pārdzīvo visu to, ko pārdzīvo Orks. Tagad tu saki, ka tas kas MetaPersonai šķiet slikts vai nederīgs, to tomēr MetaPersona var izvēlēties nepārdzīvot, laigan Orkam tas tāpat ir jāpārdzīvo! Teicu jau... divas nesaistītas personas, kur pirmās pārdzīvojumiem nav nekāda sakara ar otrās pārdzīvojumiem, tādējādi, ja nevar inkorporēt kļūdas un klupienus, tad nesaprotu kāpēc var inkorporēt to kas der.
Tad kad es mācos rēķināt, visas kļūdas ko es pieļauju ES pārdzīvoju un ES esmu tas, kas nevar izbēgt nedz no kauna, kas ir kļūdu rezultātā nedz no prieka, ja sanāk pareizi izrēķināt.
Un ja kauns prevalē, tad vienā brīdī es sāku vairīties no rēķināšanas un pret to man veidojas negatīva attiexme kā pret ķīmiju, jo tā man liek nepārtraukti pārdzīvot kaunu! Es to negribu, bet bez tā es nevaru iemācīties... Tādējādi tava sistēma man spiež pārciest kaunu tik ilgi kāmēr "palix labi" - tak tad tev sistēmā jāiebūvē kaut kāda jocīga persona, kura var pārdzīvot kaunu 1000x gaidot kad beidzot iemācīsies ķīmiju. Neredzu kā tas no elles atšķirās!
Nevis pārdzīvojums, bet Atziņas.
Šeit jau laikam ir mūsu galvenā dissonanse. Ka tu uzskati, ka tas kas esi tu ir tikai tas, ko tu apzinies un aceries... Es uzskatu, ka kā kurš tur teica "Man pieder viss, kas ar mani ir noticis" - Mēs esam savu izvēļu un visu pārdzīvojumu summa/funkcija. Ja no vienādojuma izņem kaut vienu pārdzīvojumu mēs būtu kaut mazliet, bet savādāki. Tas ka tu NEAPZINIES vai NEJŪTI kādu savas dabas elementu, nenozīmē, ka tas tur nav. Mēs arī nejūtam savu sirdi vai nieres vai akns, mēs nejūtam miljardiem šūnu kas mūsu ķermenī ir... bet tās visas tur ir, un ja tās nebūtu vai būtu savādākas, mēs paši būtu savādāki!
Līdzīgi, kā, ja tava sirds darbotos savādāk, arī TU darbotos savādāk! Taču garīgā plāksnē šī atšķirība ir daudz ciešāk saistīta ar būtību! It kā teorētiski nomainot sirdi tu nemainīsi personību, bet nomainot to, ko Persona pārdzīvo, vai to izņemot, Persona mainās! Pietam katrs jauns pārdzīvojums tiek "interpretēts" visu iepriekšējo gaismā. Jā varbūt tu neaceries bērnudārza Pēterīti, bet viņš ir šīs tavas Personības apakšā... Tas ir kā mājas pamati kurus tu pēc mājas uzcelšanas varbūt nekad mūžā vairs neredzēsi... bet tie tur ir un balsta visu tavu māju! Tu ikdienā priecājies par skaistiem logiem vai tapetēm, bet tās kāreiz ir minor lietas, tās nav tavu personību definējoši apstākļI!
Te nu laikam ir mūsu atšķirība... ka tev šķiet, ka Reinkarnācija ir kaut kāds jocīgs mehānisms, kur lielais KN var izvēlēteis no mazā KN piedāvātā pārdzīvojumu klāsta ko padarīt par savas būtības daļu! It kā tu vari iespraukties starp pārdzīvojumu un savas personas veidojošu notikumu, tas ir, izlemt KO pārdzīvot pirms esi pārdzīvojis! Un KĀ pārdzīvot! Es tam neticu!
A=A, "laba" definīcija! :-)
Nepareizi! "Sodīt" ir jēdziens, kas ietver sevī noteiktas lietas! Sodīt, ja vari teikt, nozīmē atmaksāt - aktualizēt sekas kādam ļaunam nodarījumam!
Un kāda jēga? Pie kam, acīmredzot, tu uzskati, ka tevi tagad ir jānoper par bērnībā saplēsto vāzi (toreiz izdevās kaut kā izvairīties), citādi 3. likums nebūs piepildīts? ;-)
Lai harmonizētu pasauli un tās notikumus! |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.06.15 10:29:52
Mulders
kas sakās, ka visu ļauno ko ir darījis ir darījis negribot to tajā mirklī!
Kā tad: "ļauno, ko negribu, to es daru ..." ;-)
Sanagloju ķeblīti, iznāca šķībs, a gribēju taisnu! Negribēju šķībo, bet izdarīju!
tūtiņdreijers vējgrābslis Billijs Geits...
Stop! Ar skolu bija jāsalīdzina aspektā: "skolēni neieciklējas un tomēr iemācās", nevis "skolā māca arī visādas nederīgas lietas".
Un vai Geitss neiemācījās rēķināt un lasīt - mākas, bez kurām viņš nebūtu izdarījis to, ko izdarīja?
Kas kārtējo reizi apstiprina, ka ir bezjēdzīgi mācīties, ja tas, kas mācās neesi tu bet kāds cits, kurš dara to, ko tu nekad nedarītu
Nē, šai gadījumā tas rāda, ka dziļi manī ir agresija, ko es neapzinos. Pēc sapņa analīzes es secinu, ka man pie tā jāpiestrādā.
Tātad pirms tu pārdzīvo kļūdu ko pats sastrādā, ir kāds cits TU, kas izlemj, pārdzīvot to vai nepārdzīvot.
Izlemj nevis "es tagad kļūdīšos", bet "es tagad apmācīšos, un ņemu vērā, ka varu kļūdīties".
Tagad tu saki, ka tas kas MetaPersonai šķiet slikts vai nederīgs, to tomēr MetaPersona var izvēlēties nepārdzīvot, laigan Orkam tas tāpat ir jāpārdzīvo!
Es jau esmu pārdzīvojis Notikumu kā Orks. Pārdzīvojumi jau ir bijuši, bet Orka secinājumus es tagad varu pārskatīt, būdams pilns Es.
ja kauns prevalē, tad vienā brīdī es sāku vairīties no rēķināšanas un pret to man veidojas negatīva attiexme kā pret ķīmiju, jo tā man liek nepārtraukti pārdzīvot kaunu!
Te atkal traucē tas, ka piemērs par skolas mācībām nav gluži korekts. Ja tu mācies Atziņas, tad tu nevari kaut kad neiemācīties visu komplektu. Tas ir, apmēram kā (ja tomēr atgriežamies pie nekorektā piemēra) ja tev noteikti būtu vajadzīgas VISAS mācības, ko skolā apgūst - tad tu agri vai vēlu saprastu, ka ķīmiju tev vajag, un ka labāk ir izlabot savu nepatiku (kas pēc būtības ir slikta, jo tas ir bijis zaudējums, netikšana galā), nekā dzīvot pašam neapmierinātībā ar sevi (šķiet, ka tu nelepojies ar ķīmijas nezināšanu, un atzīsti, ka tas nav normāli, un esi tāpēc neapmierināts. Pats jūti, ka tas nav labi). Saņemies, iemācies ķīmiju, un redzēsi, ka sajūtīsies 100x labāk nekā tagad, kad tevi joprojām grauž "es netiku galā". Labi, ķīmija tev ne īpaši ir vajadzīga, bet ja runājam par dzīvei būtiski nepieciešāmām lietām? Kāda ir izeja? Vai nu dzīvot atpalikušam ar sajūtu, ka esi apstājies attīstībā, un netiec ar kaut ko galā, vai nu arī saņemties, pārvarēt kādu tur mistisku kaunu, varbūt paņemt ķīmijas privātskolotāju, sākt visu no nulles, utml. Kas ir labāk?
Un vispār, kauns te ir kaut kāda neatbilstoša parādība. No nezināšanas un nemācēšanas nav jākaunās. Mazums kas katram cilvēkam padodas ar grūtībām! Tu nepareizi piesien "kaunu" pie "nepadevās", un nu mocīsies 1000x. Pareizais risinājums: sākumā iemācies, ka kaunu nav jāsien klāt pie "nu galīgi nepadodās".
Iesaku palasīt Habarda "Kā kaut ko iemācīties" - jebkurš cilvēks ar veselām smadzenēm var iemācīties visu, un tas, kas rada nepatiku, kaunu, u.c., ir visur viens un tas pats iemesls, un ar to var tikt galā. Ja vari iemācīties vienu racionālo mācību, tad arī visas pārējās racionālās pavisam noteikti vari.
Mēs esam savu izvēļu un visu pārdzīvojumu summa/funkcija.
Pareizi! Tai skaitā es esmu arī manu sapņu personību pārdzīvojumu funkcija - to pašu, kuros es aizmirsu, kas es patiesībā esmu. Pamostoties es jau apzināti integrēju sevī sapņa pieredzi. Piemēram: ja es esmu visai mierīgs un tolerents cilvēks, bet sapnī es pēkšņi esmu Romas vergu sacelšanās vadītājs - tātad pamostoties es varu secināt, ka ir kaut kas dziļi manī, ko es nepazinos - slēpta agresija vai arī kāda mana pagaidām pieņemtā Atziņa patiesībā neatbilst manai būtībai.
Es esmu pārdzīvojumu funkcija, bet tas nenozīmē, ka man tie visi pārdzīvojumi būtu jāatcerās.
Jā varbūt tu neaceries bērnudārza Pēterīti, bet viņš ir šīs tavas Personības apakšā...
Ne viņš ir manas personības apakšā, bet Atziņa. Tikpat labi tas varēja būt Jānītis, vai Anniņa ar Maijiņu, būtu precīzi tā pati Atziņa.
Atkal - Sapnī es vispār neko neatceros, bet visi Pēterīši tomēr patiesajā manī nekur nav pazuduši.
Kā sapratu, tad tevi ļoti uztrauc šī neatcerēšanās sapņa laikā?
Tas ir kā mājas pamati kurus tu pēc mājas uzcelšanas varbūt nekad mūžā vairs neredzēsi... bet tie tur ir un balsta visu tavu māju!
Es jau nesaku, ka tie notikumi pazuda, es saku, ka tos visu laiku atcerēties nemaz nav nepieciešams. var pat aizmirst uz visiem laikiem.
Vai, paņemam tādu piemēru: es Pēterīti neatceros, bet Atziņa, kas radās pateicoties Pēterītim, man ir. Es Pēterīti neatceros apzināti, bet patiesībā smadzenēs man ir visi ieraksti, vai tā? Līdz šim es arī domāju, ka tā, bet, pēc tās pašas Ilustrētās Zinātnes rakstiem - ne tā. ;-) Bet, pat ja tā, tad, pieņemam, ka man to informāciju no smadzenēm izdzēš ārā, vai nu nohipnotizē, vai Ctulhu ir atklājis kur tieši glabājas informācija, un nomet tur visus bitus uz nullēm. Viss, "Pēterīša notikumu" atmiņu vairāk NAV! Bet Atziņa palika! Kāpēc? To tu nevari izskaidrot! ;-) Kā jau teicu, tad Notikums ir tikai īslaicīgs instruments, kas veido Atziņas, vai Mākas. To lieliski rāda tas IZ raksts - mēs pat Notikumus varam paši safantazēt, tā ir Epizodiskā atmiņa, bet Mākas un Atziņas ir pavisam cita veida atmiņa, kas nav pakļauta tādiem gļukiem kā Epizodiskā. Jau pašā smadzeņu uzbūvē mēs redzam Notikumu nenozīmīgumu!
Kā vari šo izskaidrot savādāk? Kāpēc man joprojām būtu jāatceras tas Pēterītis?
jocīgs mehānisms, kur lielais KN var izvēlēteis no mazā KN piedāvātā pārdzīvojumu klāsta ko padarīt par savas būtības daļu!
Lielais KN redz visu savādākā gaismā, spilgtākā, jo lielais KN ir pilna personība, bet mazais KN - lielā KN izmainīts apziņas stāvoklis. Tas ir kā vienu un to pašu pārdzīvojumu uztver tas pats cilvēks- bērns un tas pats cilvēks - pieaugušais. Te tu sākumā it kā esi pieaugušais, tad uz laiku paliec par bērnu (notici Bubuļu eksistencei un baidies), un tad atkal esi pieaugušais. Vai arī tu joprojām baidies no Bubuļiem arī tagad, tāpēc ka bērnībā baidījies?
Vai arī - piedzeries tā pamatīgi, samazini savu Apziņu, un tad pieraksti visas dižās dzīves "Atziņas" šai stāvoklī. Pēc tam, skaidrā prātā, parevidē - varbūt kas vērtīgs arī atradīsies, daudz interesanta par sevi uzzināsi. Šai piemērā ir svarīgs tas moments, ka pie pilnas apziņas vari citādāk skatīties uz sašaurinātās apziņas pārdzīvojumiem, pārējie momenti nav jāskata. ;-)
Sodīt, ja vari teikt, nozīmē atmaksāt - aktualizēt sekas kādam ļaunam nodarījumam!
Vienu Snulbzli aizstāji ar citu! Tagad pētīsim, kas tas ir "Atmaksāt"? Ko nozīmē "aktualizēt sekas"? Kas nosaka sekas? Kas notiks, ja sekas neaktualizēsies?
Dabā ir fizikas likumi, kas nosaka jebkura nodarījuma sekas. Tās iestājas vienmēr vienādi, jo likums nav saprātīgs. Savukārt, garīgo likumu, sekas nosaka SB, un SB var mainīt un koriģēt tās sekas, vai pat atcelt. Tā ka 3. ŅL te nemaz nedarbojas tādā pašā veidā kā fiziskajā pasaulē.
Nav saprotams, kāpēc ir iespējami kaut kādi garīgi nodarījumi, kuru sekas nenovēršami ir mūžīga cepināšana ftopkā? Kas nosaka, ka sekas ir neizbēgami un tieši Ftopka, nevis pārrunas, īslaicīga izolācija, utml? Neredzu loģiku.
Bet ir arī datorspēles likumi, kur sadarītais ļaunais un sačakarētā pasaule tiek izlaboti, pieliekot nieka enerģiju. Kur te pazuda Ņūtona 3. likums? Tas ir, "vāzi sasiti - tev sasitīs vāzi"? Neņems vērā, ka tu esi mainījies un ka vāzes mēs varam saražot jaunas, un ka tavs "atzinos nodarījumā, sapratu, ka nebija labi" ir miljoniem saplēstu vāžu vērts? Tad jau tu esi pašas primitīvākās Karmoloģijas piekritējs - "aci pret aci", un tieši aci, un tieši zaudēt tādā pašā veidā! :-)
Tātyad, tu uzskati, ka tevi tagad IR jāper par to, ka bērnībā saplēsi vāzi, citādāk sekas nebūs aktualizētas? :-)
Varbūt, vari pateikt, kāpēc "saplēsta vāze" rada sekas "pēriens"? Tas tāds "garīgās fizikas likums"? Ja neiestāsies notikums "pēriens", tad pasaule paliks tāda "caurumaina"?
Lai harmonizētu pasauli un tās notikumus!
Nesapratu, kas harmonizēsies, ja tevi tagad nopērs par to bērnības nodarījumu?
Vispār - kur harmonijā ir vieta ļaunajam? Kas tāpar harmoniju, kur vienā galā mākoņos skan pasakainas himnas, bet otrā galā kādu mūžīgi cepina Ftopkā? Tā ir nevis Harmonija, bet Problēma. Harmonija ir saskaņa, visi elementi jauki papildina viens otru. Nekādas disonanses un pretrunu, kur nu vēl mūžīgas mocības!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.15 10:42:34
Mulders
Manuprāt, esam pārāk izplūduši pa horizontāli. Ir kaut kādi pamata pieņēmumi, ko mēs saprotam atšķirīgi. Piemēram, "sapņu personība", "sods". Piedāvāju tos izrunāt, kā nekā tie ir pamati. Citādi mums te varbūt Rīmaņa ģeometrija strīdās ar Lobačevska ģeometriju.
Pēc idejas, mums būtu jāaizrunājas līdz:
A) tā ir, tāpēc ka es tam ticu, punkts! Kaut arī it kā izskatās pēc pretrunām, bet te ir augstāku dimensiju loģika, mums nesaprotama.
B) tā ir, jo tas loģiski izriet no citiem pamatiem
C) tā ir, jo tas man patīk, un nav principiālu iebildumu.
D) tā nevar būt nevienā sistēmā, piem. mūžīgi spīdzināt mazus kaķīšus
E) kaut kas vēl?
Tālāk pa ķieģelīšiem... |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.06.15 10:59:18
Mulders
Ķieģelis #1: "Sods".
Kāda ir Soda jēga? Kāpēc notiek "sodīšana"?
Mēs runājam par to, ka viena SB soda otru SB. Sods = darbība, kas kaut kā ierobežo, un kas nav patīkama.
Mana atbilde:
1) Kā signāls tam, ka uzņemtais kurss ir nepareizs, darbība kļūdaina un destruktīva. Saņemot šādus "soda signālus", man ir iespēja koriģēt savu rīcību. Tas parasti notiek apmācībās, piem, kontroldarba atzīme.
2) Kā piemērs citiem. Pēterītis nemācījās, saņēma sliktu atzīmi, un tagad sēž uz otru gadu. Nedariet tā, kā Pēterītis.
3) Atlīdzināt nodarīto zaudējumu. Piemēro sodu, ja tas ir iespējams. Šeit - tiek remontēta, uzlabota pasaule.
4) Lai pats saprastu, ko esi nodarījis, lai saprastu, ka tas bija slikts nodarījums. Nolikt darītāju tādā vai līdzīgā stāvoklī, kāds ir cietušajam. Jēga tikai tad, ja darītājs mainīsies. Vairāk kā vienu reizi lietot nav nozīmes.
5) Nosacījuma refleksu veidošana, nepatikas varbarbīga programmēšana. Vispār ļoti slikti, bet populāri. Dabūnam daļēji zombētu cilvēku, kas kaut ko nedarīs nevis tāpēc, ka negrib, bet bailēs no pēc tam sekojošām ļoti sliktām sajūtām. Šis soda veids liecina par nepilnībām visā sistēmā.
6) Izolēšana. Ja cilvēks ir bīstams apkārtējiem. Kad pārstāj būt bīstams, tad izolēšana beidzās. Izolēšana nenozīmē mocīšanu, un dažreiz var pat nebūt kā sods.
Tātad, es ar sodu saprotu audzināšanu, labošanos, sistēmas atjaunošanu, apmācības metodi, utml.
Vienā vārdā, soda jēga ir - uzlabot!
Nav "atriebības", ļaunā prieka "ciet, kā es cietu!". Kur nu vēl mūžīga mocīšana - tas jau ir sadisms!
|
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.06.15 11:07:35
Mulders
Ķieģelis #2 "Virtuālā Personība".
Es uzskatu, ka vienmēr esmu es, tas pats es, tāpati Būtība, neatkarīgi, vai es esmu pie pilnas apziņas, piedzēries, hipnotizēts, sapņoju vai atrodos kādos citos stāvokļos, ko psiholoģijā pazīst kā "izmainītie apziņas stāvokļi". Es esmu tā pati Būtība tāpēc, ka Es esmu tas, kurš šo visu pārdzīvo.
Pēc savas pieredzes (un arī citu cilvēku, nezinu precīzi, cik daudzu, bet tas nav svarīgi) varu teikt, ka mani netraucē tas, ka sapnī es dažreiz sevi neatceros, un apzinos sevi kā citu Personību.
Tas, kurš pārdzīvo notikumus, vienmēr esmu Es pats, tikai citā apziņas stāvoklī.
Pretējā gadījumā jāpieņem, ka es to vien daru kā sadalos sastāvdaļās un saliekos no jauna kopā. Nav arī skaidrs, kas ir tā "sapņu personība", no kurienes tā rodās, vai tā ir dzīva un apzināta, un kāpēc es to identificēju ar sevi, un kāpēc tās pārdzīvotais atstāj ietekmi uz manu dzīvi. Un kur atrodas tai laikā mana personība?
Kā arī - kāds tad man sakars ar manu bērnības personību, ja jau tagad es esmu ar pavisam citiem uzskatiem?
Varbūt, mēs jaucam "personību" ar "būtību"? Starp citu, pats vārds "persona" ir radies no latīņu "maska, loma".
Tātad, es vienmēr palieku Būtība, tā pati, tikai dažādos Apziņas stāvokļos, savukārt, Personas nāk un iet. Tur ir kaudze ar manām bērnības Personām, sapņu Personām, u.c., bet tas Es, kurš pārdzīvo to visu, ir viens un tas pats, tas nesadalās daļās un nesavācas atkal kopā. Tas tikai brīvi ceļo no viena Apziņas stāvokļa citā, un neko no sevistāpēc nepazaudē. Līdzīgi, kā es neko nezaudēju, ja sapnī esmu cita persona (līdz pat "Tauriņš" ), un neko neatceros par savu nomoda personu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.15 14:48:54
Mulders
Ķieģelis #3 "Atziņas un Notikumi"
Notikumi ir instruments Atziņu radīšanai. Kad Atziņa ir radīta, tu vari izmest Instrumentu un aizmirst par to. Notikums nav obligāti jāatcerās, lai Atziņa pastāvētu.
Piemēram, man ir Atziņa "nemoci dzīvnieciņus". Neatceros, kad un kā man tāda atziņa radās, un vai tur bija viens Notikums, vai vairāki. Mani tas neuztrauc, tātad tas nav svarīgi.
Kā arī, tagad zinām, ka Notikumus mēs nemaz neesam spējīgi pilnībā atcerēties, jo Epizodiskā atmiņa ir īsts gļukodroms. Toties Atziņas nekad mēs neaizmirstam. Jā, mēs Atziņas varam mainīt laika gaitā, bet aizmirst "tekošās vērtības" nekādi nevaram.
Ja mēs izdzēstu no savas atmiņas visus datus par Notikumu, tad Atziņa vienalga paliktu! Arī tad, ja viena notikuma vietāierakstītu citu Notikumu, kas tāpat var novest pie tās pašas Atziņas.
Redzam arī, ka vienu un to pašu atziņu var radīt dažādi Notikumi. Tas arī norāda uz Notikumu otršķirību.
Bieži arī Atziņas veidojas kā dažādu Notikumu summa. Te var būt svarīgākie Notikumi, kas strauji rada Atziņu, bet var arī nebūt - kad ir daudz ne tik svarīgu Notikumu, kas Atziņu nostiprina pakāpeniski.
Vai vari izskot katras savas Atziņas Notikumiem, un pateikt, kuri Notikumi ir radījuši kuras Atziņas?
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 11:01:50
#1 Sods
Kā jau teicu, soda jēga ir sodīt. Tev tas izklausās cirkulāri vai tautoloģiski, bet tad acīmredzot man jāpaskaidro.
Soda jēga ir harmonizēt pasaules disbalansu. Pasaule, lai darbotos, ir ielikta kaut kādos rāmjos kas ir Radīšanas rezultāts. Pasaule nevar būt savādāka ja vien šie rāmji paliek nemainīgi. Mēs pieņemam, ka pasaule būtībā ir nemainīga (būtībā, nevis pati par sevi - tb pasaules likumi).
Līdz ar to, ja kāds pārkāpj šos likumus, un to var tikai SB, tad jāexistē mehānismam, kā izšūpoto balansu atšūpot atpakaļ. Tas ir 3ais Ņūtona likums, action-reaction. Tas ir ja tu ar visu spēku spiedies pret pasaules likumu, tad pasaules likums ar tādu pašu spēku spiežās atpakaļ.
Morālē un Garīgajā sfērā, kur var runāt par to, ka šo likumu autori un avots ir SB, tad arī SB ir šo likumu "harmonizētājs" un lai sabiedrība vai vienkārši morāl-garīgā pasaule nesabrukut, tā pieprasa tādu pašu Garīgo 3o Ņūtona likumu, kas izpaužas kā SB radīta pretreakcija citu SB radītam likuma pārkāpumam.
Tur - damagecontrol, apmācība, reflexu radīšana, piemēra radīšana ir sekas šim ultimate sodam. Tā cilvēks var iemācīties šo to par pasaules iekārtu, bet tas ir blakusprodukts, galvenais ir saglabāt harmoniju pasaulē/sabiedrībā!
Un... kā likumu tu pārkāp, tas arī realizē "sodu". Ja pārkāpsi mehānikas likumus, mehānika arī sodīs, pārkāpsi cilvēku likumus, cilvēki sodis, pārkāpsi Dieva likumus - Dievs sodīs!
Sods nekad nedrīxt būt kā "maxa par pakalpojumu". Tobiš, maxa par vecenīšu griešanu, līdz ar to, BŪTĪBĀ Sodam ir jābūt tādam, kuru nevar "izturēt" vai "nomaxāt" ja tu permanenti spiedies virsū noliktajam likumam! Tad ir vai nu jāsalūzt tev vai pasaulei! Līdz ar to permanenta nepakļaušanās ultimate likumam kā sekas rada permanentu diskomfortu!
Sāpes, ciešanas ir tikai līdzeklis kā "informēt" par to, ka esi zem soda iedarbības!
#2 būs grūti runāt jo tad man būs jāprasa...
Kā tu raksturo šo cilvēka "būtību" - kas ir šīs būtības atribūti. Identitāte? Savukārt jēdziens "Persona" ir ļoti uzplūdis un dažāds dažādās sfērās - psiholoģijā, psihiatrijā, filosofijā, reliģijā. Man patīk domāt, ka persona ir komplekts - "Apziņa, Griba, Emocijas" - pietam Personai nav laika dimensijas, tobiš pat potenciāls no šī jau kvalificē entīti kā personu. TB tu esi persona arī bezsamaņā! Jautājums ir par šo "EGO" kas tas tāds!
Un man gribas teikt, ka tas ir aizpildīta DB ar konkrētiem recordiem! Konkrēts specifisks reljefs uz tabula-rasa dvēseles diska! Nezinu #2 būs tas punkts, kur mēs pinamies visu laiku!
#3 līdz ar to ir cieši saistīts ar #2 jo es uzskatu, ka pats notikums, atmiņas par notikumu ir kā apslēpti pamati atziņai. Kristietība tic, ka basic bauslība kā atziņa ir jau cilvēkā no dzimšanas, savukārt citas atziņas veidojas dzīves laikā un ir nesaraujamas ar notikumiem kas šīs atziņas rada, pat ja mēs notikumus neatceramies... Kā pierādījums ir tas, ka dažādi notikumi rada dažādas atziņas. Kaut vai dažādi politiskie uzskati pierāda, ka cilvēki ir dažādi tā veidojot dažādu atziņu. Muslimam un Hinduistam ir dažādas atziņas, kuras ir diktētas no viņu kultūras slāņa, pietam ja viņi apmainītos vietām, nereti viņi iemantotu kognitīvo dissonansi jo konfliktējošas atziņas nevarētu inkorporēt.
Kognitīvā Dissonanse ir reālas nobīdes personā, tās parasti izjūt sektanti, tamdēļ viņi nevar pastāvēt ilgstoši sabiedrībā, jo tad nojūdzas... vai tik tālu notrulinās, ka nevar to vairs saukt par personību!
PIekam vēl jau ir je`dzieni persona un personība, kas manuprāt nav viens un tas pats. Persona ir DB struktūra a bet Personība jau būtu DB aizpildīta struktūra, bet es nepastāvu uz šādu dalījumu!
Kā arī Ctulhu Notācija - Apziņas Nepārtrauktība ir essenciāls jēdziens lai vispār varēt runāt par sodu! Ja tu kādu nodarījumu izdari tā teikt stāvoklī "nepieskaitāms", tad sods mainās vai atceļās vai kā citādi.
Ikdienā parasti ir viegli atrisināt... viena persona ir viens cilvēks identificējams ar vienu ķermeni!
Kā identificējas viena persona tavā sistēmā - nav skaidrs - kā jau teicu, kas ir šie nemainīgie atribūti pēc kā var pateikt "ES" identitāti! |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.06.16 11:35:59
Kas ir "kognitīvā disonanse" (Cognitive dissonance)? Protams, uzdot šeit kādam jautājumus, kāds konkrēts saturs tiek ielikts tādā vai citādā jēdzienā un cerēt sagaidīt pat puslīdz jēdzīgu atbildi, ir liels naivums. Katrs šeit maun kā prot un māk! ... . Un tomēr, kas ir "kognitīvā disonanse"? Tiek uzskatīts, ka kognitīvā disonanse ir konkrētas personas psiholoģiskā diskomforta pārdzīvošana, kad tā apzinās esošā un vēlamā nesakritību un to, ka tie līdzekļi un iespējas, kas ir tās rīcībā, nav pietiekoši, lai sasniegtu vēlamos mērķus nākotnē, tēlaini sakot, "konflikts ar īstenību."
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.16 11:39:55
Duksis, es teiktu plašāk... Kognitīvā disonanse rodās, kad personai ir jāinkorporē savā pasaulskatījumā konfliktējoši pretrunīgi uzskati. Tevis nosauktais ir particulārs gadījums! Piemēram klasiskais anti-teistu argumetns no ļaunuma ir mērķēts uz šādas disonanses izraisīšanu ar cerību, ka ticīgais atmetīs ticību dievam, nevis noraidīs šo ļaunuma paradoxu! |
:: Pievienot komentāru
|
