Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.09 16:24:28
Mulders
OK, ņemam vienu. Nākamais tad pēc tam, ja sanāks laika un vēlēšanās (gan jau ka sanāks).
Izvēlies, kuru gribi: :-)
1) Neradītas Dvēseles, Spēle
2) Radītas Dvēseles, Attīstība |
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.16 11:41:03
Mulders Labāk būtu paklusējis. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 11:42:36
Duksis, nesanāks... jo tev patīk zīmēties par "kingu" tak, ja es klusētu, tad cilvēki neuzzinātu, ka tu nodarbojies ar sofistiku 
Cognitive dissonance is a psychological phenomenon first identified by Leon Festinger. It occurs when there is a discrepancy between what a person believes, knows and values, and persuasive information that calls these into question. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.16 11:44:50
Mulders
#1
Soda jēga ir harmonizēt pasaules disbalansu.
Šo varu pieņemt. Taču - harmonizācija tālāk jau nozīmē to pašu manis minēto uzlabošanu, sīkāk - audzināšanu, apmācību utml.
Tomēr paliek neskaidrs, kā mūžīgas mocības var kaut ko harmonizēt.
Tas ir 3ais Ņūtona likums, action-reaction.
Jā, bet 3ŅL fizikā neskatās, cik darītājs ir apzinīgs. Ķieģelis uz galvas krīt vienādi zīdainim, profesoram, svētajam un noziedzniekam. Garīgā plānā ir ļoti svarīgi, kas ir darītājs, ne tikai - ko izdarīja.
|
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.06.16 11:46:07
Mulders Cik noprotu, tu no wikipēdijas esi iepeistojis tieši tās rindiņas, kuras sev uzskati par būtiskām, bet tās nav tieši tās ar kurām sākas raksts. Iekopē arī pašu sākumu. Kaut gan, atvaino, ej tu pie velna... Apvempties varu no tavas stulbās muldēšanas. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 11:51:53
Mulders
#2
Būtība - nu tas esmu, Es. Tā teikt, manas instances identifikators. :-) Pat ja es mainos, vai nu izaugot no bērnības, vai piedzeroties, vienalga tas esmu Es. Es - tas, kurš pārdzīvo visus notikumus.
persona ir komplekts - "Apziņa, Griba, Emocijas"
Apmēram tā. Bet - Apziņai ir iespējami dažādi stāvokļi. Totāli piedzērušamies man Apziņa ir tāda ierobežota, Griba nospiesta un Emocijas tikai pašas primitīvākās. Pārējais ir "atlikts malā".
Man- hipnotizētam ir atal cits Apziņas stāvoklis. Man - sapņojošam atkal cits. Taču visos Apziņas stāvokļos Es esmu tas, kurš pārdzīvo notikumus, es esmu tas pats Es.
Personai nav laika dimensijas
Kāpēc - viņa tak sāk eksistēt laikā. Un dažādos laika periodos tā persona ir dažāda, jo mainās Atziņas un Vērtības. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:02:14
KarotesNav, mūžīgas mokas ir nevis harmonizēšana, bet `neļaušana pārkāpt uzstādītos likumus` - tas ir kaut kas tāds, kā cilvēks mūžīgi spiežās ar galvu pret sienu un mūžīgi dēļ tā cieš! Kaut kā tā!
Taču man sāk lēnām izkristalizēties mūsu viena no nesaprašanās esenciālajām problēmām!
Formulējas tas tā - Brīvas Gribas aģenti formē savu raksturu un būtību izdarot simtiem un tūkstošiem gribas aktu! Mūsu dvēseles stāvoklis ir mūsu izvēļu funkcija!
Cik saprotu, tu tam nepiekrīti, jo tavā sistēmā tas kas izvēlas ir neietekmējams no savām izvēlēm. Tas ir, ja es visu mūžu esmu izvēlējies vienmēr iet pa kreisi krustcelēs, tad jebkurā brīdī šis cilvēks var izvēlēties iet pa labi ar tādu pašu vieglumu un ne-pretestību kā tad, ja viņš šo izvēli izdarītu bez 1000 izvēlēm pa kreisi iet pirms tam!
Lūk šitam es nepiekrītu!
Es joprojām uzstāju, ka dvēsele ir savu izvēļu produkts, izvēles ir tās, kas veido šo pašu personu, bieži to sauc par "pieradumu" bet šis pieradums ir izvēļu rezultāts, un es pastāvu uz to, ka, jo ilgāk pieradums "darbojas" jo dziļāk tas iesakņojas cilvēka pašā būtībā... Līdz ar to... bezgalīgs pieradums ir immutabla dvēseli raksturojošs lielums, kas nozīmē ka elle ir vieta, kurā cilvēks pats sevi "iesaldē" ar savām izvēlēm! Viņš vienkārši NESPĒJ izvēlēties neko citu, jo iepriekšējās izvēles ir kļūvušas par viņa būtības sastāvdaļu, bet pat mēs ar tevi piekrītam, ka mūsu gribam ir sasaitīta ar mūsu būtību!
Manuprāt nepareizais pieņēmums tavā sistēmā ir tas, ka cilvēka būtība ir nemainīga un neietekmējas no izvēlēm! Ka cilvēka izdarītās izvēles un pats cilvēks nav nekādīgi saistīts!
Ja tu par šo padomāsi, tad varbūt (!!!) atskārsi, ka, tad ja tu izstrādā pieradumu, no tā atteikties ir daudz grūtāk nekā bērnam, kuram šāds pieradums nav... Un sliktie pieradumi tiek saukti par atkarībām, bet labie pieradumi par tikumiem |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:07:55
Būtība - nu tas esmu, Es. Tā teikt, manas instances identifikators. :-) Pat ja es mainos, vai nu izaugot no bērnības, vai piedzeroties, vienalga tas esmu Es. Es - tas, kurš pārdzīvo visus notikumus.
Bet viens un tas pats notikums bērnībā un šodien rada dažādas reakcijas... Rezultāts kad tevi apsaukā par mudaku bērnībā ir daudz graujošāks nekā, ja tevi par cūku nosauc šodien. Tātad tas KO un KĀ tu pārdzīvo ir savā ziņā dažādi "ES"...
Jeb sanāk, ka šī "ES" identitāte ir subjektīvais pārdzīvojums, tas nozīmē, ka tu existē tikai šo mirkli, pēc mirkļa jau tas būs cits ES kas pārdzīvos... jo uz bērnību tu skaties no malas... nevis caur pārdzīvojumu! Caur pārdzīvojumu tev vajag hipnozi vai baigo koncentrēšanos, lai tu šodien varētu pārdzīvot to pašu ko bērnībā caur to pašu prizmu! Un vienalga... uz to pat balstās psihoterapija... ka bērnības traumas tiek pārdzīvotas vēlreiz bet nu jau cita sava tagadējā ES kontextā, tā koriģējot tās atziņas, kas radušās no šī pārdzīvojuma!
Cilvēka pašaizsardzības mehānismi izbloķē negatīvas atmiņas - pieņemsim, ka tēvs bērnībā tevi pazemojis/sitis, kas sievietei varbūt rada vēlāk "stervas" instinktus vai vienkārši šo par lezbieti padara, ka šā neieredz vīriešus. Viņa var neatcerēties kā tu saki notikumu, bet atcerās atziņu - "vīrieši ir maitas".
Psihoterapeits aizved viņu atpakaļ bērnībā un liek pārdzīvot to pašu vēlreiz bet caur citu EGO freimworku, tā koriģējot aziņas...
Kas VĒLREIZ parāda to ko es te nenoguris stāstu, atziņas stāv uz pārdzīvojumiem konkrētiem, bez pārdzīvojuma nav atziņas, un pat ja tu neapzinies pārdzīvojumu, tas nenozīmē, ka atziņa stāv "gaisā pakārta"... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:08:00
Mulders
#2
Kā identificējas viena persona tavā sistēmā - nav skaidrs - kā jau teicu, kas ir šie nemainīgie atribūti pēc kā var pateikt "ES" identitāti!
Manuprāt, jebkurā sistēmā ir problēmas, ja ņem vērā manas personības izmaiņas man pieaugot, vai nonākot izmainītos apziņas stāvokļos, no kuriem vienkāršākais ir sapņošana.
Tāpēc es varu identificēt "Es" tikai kā instances numuru, neko vairāk. :-)
#3
es uzskatu, ka pats notikums, atmiņas par notikumu ir kā apslēpti pamati atziņai
Notikums - jā, bet ne atmiņas par Notikumu:
1) Kā jau IZ rakstīts, tad tu tos Notikumus nemaz neesi spējīgs pa īstam atcerēties. Tas norāda uz Notikumu nenozīmīgumu.
2) Es varu būt aizmirsis Notikumu, bet Atziņa man paliek.
3) Kādu Atziņu var būt radījusi vesela Notikumu kopa.
4) Vienu un to pašu Atziņu var radīt dažādi Notikumi. Tā teikt, samaini Notikumus, bet Atziņa nemainās.
dažādi notikumi rada dažādas atziņas
Nē, pie tās pašas Atziņas var nonākt caur ļoti dažādiem notikumiem. Kā arī vieni un tie paši Notikumi dažādiem cilvēkiem var radīt dažādas Atziņas, jo cilvēki atšķiras, katram ir jau esošās Atziņas, un vēl raksturs.
Ja tu kādu nodarījumu izdari tā teikt stāvoklī "nepieskaitāms", tad sods mainās vai atceļās vai kā citādi.
Tieši otrādi - alkohola reibums tiek uzskatīts par vainu pastiprinošu apstākli! Te drīzāk skatās, kāpēc tu esi "nepieskaitāmā" stāvoklī. Ja tuevikāds piedzirdīja, tad tu neesi vainīgs. Tak galvenais te tomēr ir, vai esi pats vainīgs pie sava "nepieskaitāmā" stāvokļa, nevis pats stāvoklis kā tāds.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:08:32
Duksis, nē, tas bij iekopēts no kaut kāda psiholoģijas portāla un tie bij pirmie vārdi pie šī termina! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:13:39
Manuprāt, jebkurā sistēmā ir problēmas, ja ņem vērā manas personības izmaiņas man pieaugot, vai nonākot izmainītos apziņas stāvokļos, no kuriem vienkāršākais ir sapņošana.
Tāpēc es varu identificēt "Es" tikai kā instances numuru, neko vairāk. :-)
Es tev cenšos parādīt uz tavu kļūdu. Tas ka tu nevari identificēt atribūtus nozīmē, ka tu īstenībā bēdz no realitātes, jeb vienkārši neredzi. Tu esi izveidojis abstraktu "nummuru" ar ko identificē "ES"... bet es teikšu - tāds "ES" neexistē!
Jebkuras lietas būtība identificējas ar tās atribūtiem...
Nu klasiskais pīle - pēkšķoša, peldoša ar plakanu knābi putns. Jeb jēdziens "putns" - tam ir konkrēti atribūti, Ja to nav, tas nav putns, ja tie ir, tas ir putns, pat ja ir vēl citi atribūti!
Tavs "ES" ir neka... tukšums...
Un zini kāpēc... tāpēc, ka tu negribi atzīt, ka šis "ES" ir mainīga būtība... pati būtība mainās!
Tās atziņas kas ir dvēselē IR dvēsele... Nav tāda Dvēsele un tai ir drēbītes (atmiņas, atziņas, preferences). Šīs atmiņas, atziņas, preferences ir pati Dvēsele. Mainoties šīm atziņām mainās dvēsele!
NEMAINĪGAIS dvēselē var būt tikai no Dieva dotā līdzība - Dvēseles spēja procesēt infu, dvēseles morālā atbildība, dvēseles brīvā griba! Bet tie visi ir DB struktūra nevis Records!
Un šajā DB records identificējas pēc visiem recorda fieldiem! Nav index lauka nav abstrakta nefunkcionāla ID... Visa dvēseles identitāte ir viss rekords!
Fūuu.... šķiet beidzot esmu vismaz priekš sevis atšķetinājis tavas sistēmas vājo vietu, nepareizo, kur es nepiekrītu - tas ir pašas dvēseles uzbūves shēma un mehānisms kā dvēsele veidojas un formējas!
Pārfrāzējot dzejoli - "Es esmu viss, kas ar mani noticis"! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:14:18
Mulders
Učis, stuģent!
http://en.wikipedia.org/wiki/Cognitive_dissonance |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:15:19
1) Kā jau IZ rakstīts, tad tu tos Notikumus nemaz neesi spējīgs pa īstam atcerēties. Tas norāda uz Notikumu nenozīmīgumu. (C)
Vai uz atmiņas "sūdīgumu"
2) Es varu būt aizmirsis Notikumu, bet Atziņa man paliek.
Un pamainot notikuma interpretāciju, Atziņa mainās - psihoanalīzes pamats!
3) Kādu Atziņu var būt radījusi vesela Notikumu kopa.
Pareizi!
4) Vienu un to pašu Atziņu var radīt dažādi Notikumi. Tā teikt, samaini Notikumus, bet Atziņa nemainās.
Pareizi! Bet ievērosi ka šādā gadījumā personas tomēr ir dažādas! Dažādi notikumi producē dažādas personas, pat pie vienādām atziņām! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:16:47
Duksis
Wiki:
Cognitive dissonance is a psychological state that describes the uncomfortable feeling when a person begins to understand that something the person believes to be true is, in fact, not true.
Duksis:
Tiek uzskatīts, ka kognitīvā disonanse ir konkrētas personas psiholoģiskā diskomforta pārdzīvošana, kad tā apzinās esošā un vēlamā nesakritību un to, ka tie līdzekļi un iespējas, kas ir tās rīcībā, nav pietiekoši, lai sasniegtu vēlamos mērķus nākotnē, tēlaini sakot, "konflikts ar īstenību."
Ļiba es angļu valodu nejēdzu vai LV valodu, ļiba tu melo |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:20:41
MuldersKarotesNav
Ko kungi zināšanu filozofijas kontekstā teiktu par transcendentālo apercepciju? |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.06.16 12:22:11
Mulders Ej tu ellē! Tas ir vienīgais, ko vērts tev ir atbildēt. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:24:05
Duksis, uzskatu šo atbildi par tavu godīgu atzīšanu, ka man atkal izrādījās taisnība tavā lauciņā |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:26:16
Ko kungi zināšanu filozofijas kontekstā teiktu par transcendentālo apercepciju?
Te prātā nāk Maļēviča Kvadrāts... |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:28:58
Mulders Pavāries, pavāries... bet pēc tam palasies šo un to par "kognitīvo diaonansi" - uzzināsi daudz ko jaunu. |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.06.16 12:31:07
Trilobīte Vienkārši divi patoloģiski kašķīgi, dumji un neizglītoti k-r-e-t-ī-n-i gudri pārspriež globālas problēmas. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.16 12:33:14
Trilo, škic, tu ar savām vizlām sabojāsi mums visas filosofiskās un augsti garīgās tēmas !!! |
:: Pievienot komentāru
|
