vilks 
|
Iesūtīts:
2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās? Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē"  (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas  ) |
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2012.09.04 12:52:50
Aivars
Nē! Iedod man tās Rakstu vietas. Es pats gribu pārliecināties, kā tur ir rakstīts. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.09.04 12:55:07
Uldis
nu paskaties taču aiziepriekšējā komentārā, tur es tev speciāli iekopēju vulgatas tekstus |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.09.04 12:56:37
Aivars
Atvainojos. Atradu. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.09.04 13:14:31
Mārtiņš
Protams, nenoliedzami, noslēpumi vai pārdabiskais ir tas, kas daudzus fascinē un pievelk. Un iespējams, ka neviens vien caur šādiem meklējumiem ir atradis ceļu uz B-cu. Bet misticisms jau tāpēc ir misticisms, ka tas meklē apslēpto Dievu: notikumos, sakarībās, savā sirdī un tāpēc iepretī vienkāršam D-va vārdam un vienkāršiem S - tiem (kur D-s sevi skaidri atklājis), pēdējais var šķist kaut kādā veidā mazāk nozīmīgs. Lai arī reti, kurš to atzītu, bet vai praktiski ar ko katrs "ņemās" un darbojās, tas kaut kādā veidā neparādās? |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2012.09.04 13:19:52
Uldis
Man jāapbēdina. Latīņu valodā sakraments (sacramentum) nenozīmē noslēpums. Šķiet, ka sakraments kā `noslēpums` ir nācis no pravoslaviem.
Bet latīniskais (t.i. romiskais ) jau nav oriģināls. Oriģināls ir grieķu, ko šodien tiešām pārstāv ortodoksā Baznīca. Tad nu latīņu sacramentum ir iztulkots no grieķu mysterion, ko pat bez tukošanas var saprast - mistērija, noslēpums. Tad tu to Romu mīli vai baidies, vai abus reizē?
Luterismā sakraments ir redzamais Dieva vārds un žēlastības līdzeklis individuālai lietošanai
Individuālai??? Kā tas ir?
Vēl esmu sapratis, kas ir bijis par iemeslu, ka šodienas Ēvalds vairs nav 90.-o gadu Ēvalds. Ja viņš runā par Baznīcu kā sakramentu, tad tas nepārprotami liecina, ka viņš ir salasījies katoļu katehismu. Kas viņš tagad ir - ne īsti luterāns, ne katolis.
Es uzskatu, ka katrs luterānis ir katolis (t.i., katolisks) tiktāl, cik to ļauj romiešu herēzes. Jo vai tad ne pret tām Luters vērsa savu retoriku? Man nevajag priekš tam salasīties katoļu katehismu, jau luteriskais to pasaka pietiekami labi. Tu laikam uzskati, ka luterāņi ir ekskluzīva sekta, kam ir taisnā drāts ar pašu Pestītāju, atšķirībā no citiem.
Tā jūs sagrupējaties savās interešu grupiņās un faktiski esat sašķēlušies savā starpā. Bēdīga aina. Te, redzi, ir arī atbilde, kāpēc nav iespējama vienība starp KLB un LELB
Ar LELB viss ir kārtībā. Tas nenozīmē, ka nav problēmu. Taču ar Dievpalīgu tiksim galā, kas gribēs. Tieši tāpēc KLB jebkurā brīdī var atgriezties LELB un netēlot pareizos. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.09.04 13:30:51
Ēvalds Bērziņš
Jā, ja vien tas neaizvelk uz kaut kādu evaņģēliski humānistisko baznīcu.
Ko Tu domāji ar šo humānistisko ? Un kādas problēmas ar to ieraugi? Pārāk sekulāra? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.04 13:43:06
Ēvalds Bērziņš
Tieši tāpēc KLB jebkurā brīdī var atgriezties LELB un netēlot pareizos.
bet kā tad te būs ar to sukcesīvo līniju? Vai Bākulis ir pareizi konsekrēts un viņa ordinētie garīdznieki iemieso Baznīcas sakramentālo aspektu? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2012.09.04 13:49:35
Aivars
Es uzmetu acis tikai uz piemēriem no efeziešiem. Redzi, Klementa redakcijā Ef. 1:3 un 3:3 ir lietota grieķisma latinizētā forma misterion. Jā, Vulgātā ir sacramentum. Lūk, tāda ir tā aina. Domāju, ka vēsturiski tā arī notika, ka jēdziens sakraments piesavinājās citu nozīmi, kā, piemēram, dievnama ēka ir piesavinājusies nozīmi `baznīca`. Bet pamatnozīmē sakraments nav noslēpums. Cik man zināms, Augustīns gan nelietoja vārdu `sakraments` noslēpuma nozīmē. Viņš saka: accedit Verbum ad elementum et fit sacramentum - kad vārdam pievieno elementu, rodas sakraments. Un šajā sakarā izpratne par svinīgu apsolījumu ir ļoti nozīmīgs. Jautājums: kas ir apsolītājs? Tas ir Kristus. Ko Viņš apsola? Savu klātbūtni grēku piedošanā.
PS
Starp citu, Luters, maigi izsakoties, ne visai augstu vērtēja Hieronīmu. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.04 13:57:47
Aivars
Un kā šāda pārmantošana [***] iet kopā ar Jēzus tā paša apustuļa Pāvila kritiku miesas israēlam, iepretī Dieva aicināto Israēlam?
Kāda jēga tad vispār no tāda Israēla (miesā!), kā arī Jēzus (miesā!), Baznīcas (miesā!)? Vai tas izslēdz Dieva aicinājumu? Nē tas to apstiprina. Saprotams, apstiprinājums (miesa) nevar būt lielāks par aicinājumu (garu). Tad aicinājums tiek zaimots. Un tieši pret to Pāvils iebilst, nevis noliedz miesu.
Bet jautājums ir par to, kāda jēga tālāk ir spēlēt šo `bīskapu sukcesijas` rotaļu
Tāda, ka tas izslēdz patvaļu. Diemžēl, bieži formāli, tur gan Tev piekrītu.
Un ja nu sāls nav maģiskā roku uzlikšanā, bet sadraudzībā, tad kā jau Juris vaicāja - vai joprojām LELB ir vienā sukcesijā ar Zviedru bīskapiem, ja reiz ir notikusi norobežošanās?
Sāls ir apustuliskajā aicinājumā, sūtībā, uzdevumā un autoritātē, kas ietver arī dievišķu sadraudzību. Ja Zviedrija ir novērsusies no kādreiz kopīgā apustuliskuma, tad mums ar viņiem var palikt vien cilvēciski miesiska sadraudzība, kas vairs nav Baznīca un runāt par sukcesiju var tikai (Zviedrijas) metanoijas gadījumā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:04:11
Uldis
nu un kāda problēma Augustīna klasiskajā formulā lasīt `noslēpums/mistērija/tainstva/"? Nedomāju, ka var pierādīt, ka Augustīns šo vārdu nesaprata kā `noslēpums` bet gan kā kaut kādu zvērestu, ko cilvēciņš nodod priekšniekam.
Skaidrs, ka Augustīns runā par Noslēpumu ar lielo N. Cita lieta, ka tas nenozīmē, ka tādēļ arī visādas citas mistērijas ar mazo m, ir beramas tajā pašā katlā . Bet tas vairāk no tās sērijas, kad godājot Dievu, mēs tomēr norobežojamies no dievu godināšanas |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:06:01
Saprotiet mani pareizi. Es misterion un sacramentum sakarā negribu izteikt stingrus apgalvojumus. Es tikai vienkārši dalos ar jums domās, kas radušās īslaicīga pētnieciska darba rezultātā, bet kas pats par sevi ir interesants un diskusijas vērts. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:06:29
Ēvalds Bērziņš
Ja Zviedrija ir novērsusies no kādreiz kopīgā apustuliskuma, tad mums ar viņiem var palikt vien cilvēciski miesiska sadraudzība, kas vairs nav Baznīca un runāt par sukcesiju var tikai (Zviedrijas) metanoijas gadījumā .
nu tātad šobrīd LELB bīskapu sukcesija ir `pa kāju` ? |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:11:22
Uldis
tava retorika arī radīja sašutumu vilni tepat. Sv. Bernāra no Klervo vārdi arī iekustināja krusta karus. Vai tāpēc viņš ir jāvaino par tiem kariem? Mēs runājam un mūs klausās daudzi. Vieni saprot tā, citi citādi. Vai tāpēc mūs jāsēdina uz inkvizīciajs sola?
Kur es Luteru apsēdināju uz inkvizīcijas sola? Prātā nav nācis.
Bet tu attiecībā pret Luteru esi izteikti tendenciozs, jo neesi minējis Lutera pozitīvo devumu.
Tiešām? Pirmkārt, tas, ka esmu luterānis, Tev neko neizsaka? Otrkārt, laikam palaidi garām, ka es Luteru nosaucu par varoni un nepārtraukti cenšos iestāstīt te dažiem, ka man nevajag grēkāzi. Domāju, ja kāds spēj savam skolotājam dziedāt tikai slavas dziesmas, tad viņš viņu dievina, bet, ja spēj ieraudzīt, just līdzi un paciest viņa cilvēciskās nepilnības, tad viņš viņu mīl. Es labāk tā gribētu.
Arī liturģijā.
Un tāpēc Tu valkā tikai melno talāru...
|
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:11:56
Aivars
kāda problēma Augustīna klasiskajā formulā lasīt `noslēpums/mistērija/tainstva/"? Nedomāju, ka var pierādīt, ka Augustīns šo vārdu nesaprata kā `noslēpums` bet gan kā kaut kādu zvērestu, ko cilvēciņš nodod priekšniekam.
Te es tev nepiekrītu. Tajā laikā Augustīna valoda bija klasiskā latīņu valoda. Starp izglītotajiem, kāds bija arī noteikti Augustīns, kārtība bija stingra. Vārdu nozīmēs tālāk par trešo pozīciju neaizgāja. Es domāju, ka Augustīns šo vārdu lietoja pamatnozīmē. Tādējādi sakraments ir Kristus apsolījums, ne jau cilvēciņa. Bet sakramenta pārtaisīšana par misterion manuprāt ir Hieronīma nopelns. Cik tas ir pareizi vai nepareizi - tas ir cits jautājums. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:13:42
Raimonds
Ko Tu domāji ar šo humānistisko ? Un kādas problēmas ar to ieraugi? Pārāk sekulāra?
Jā, sekulāra un antropocentriska. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:17:39
Aivars
bet kā tad te būs ar to sukcesīvo līniju? Vai Bākulis ir pareizi konsekrēts un viņa ordinētie garīdznieki iemieso Baznīcas sakramentālo aspektu?
Es nezinu vai Bākulis ir pareizi konsekrēts un viņa ordinētie garīdznieki Ja ir, tad neko, ja nav, tad gan jau jāordine. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.04 14:20:57
Uldis
kad vārdam pievieno elementu, rodas sakraments
Un kas cits tas ir, ja ne mysterion? Liturģijā to tā arī sauc. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:24:37
Ēvalds Bērziņš
Esmu ievērojis, ka visur, kur tu izsakies, tu esi visai neprecīzs. Tas arī rada pārpratumus. Pirmkārt, es neteicu, ka Luters uz moku sola, bet mēs.
Pirmkārt, tas, ka esmu luterānis - luterānis tu vairs neesi. Formāli, varbūt. Tavā teoloģijā nav nekā luteriska. Vismaz visā šajā sarunā. Man faktiski tevis žēl, jo tavu teoloģiju pat par romisku nevar nosaukt. Kaut kāds savārstojums.
Otrkaŗt, LUteru par varoni nav vajadzīgs saukt, ja nu vienīgi ir liela vēlme viņu izņirgt. Ja tu gribi dzirdēt, tad klausies: Luters ir Dieva pravietis.
Treškārt, tev ir īpatnējs kādas personas slavināšanas paņēmiens - uzrādīt visas negācijas. Vai tad neesi dzirdējis tādu bausli: tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko?!
Un tāpēc Tu valkā tikai melno talāru - par ko tad mēs runājam? Par liturģiju vai talāru? Es runāju par liturģiju, nevis drēbēm. Un kā tu zini, ka tikai. Vai esi kļuvis par pravieti? |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:25:15
Aivars
nu tātad šobrīd LELB bīskapu sukcesija ir `pa kāju` ?
Kāpēc? Ne jau LELB ir atkāpusies no apustuliskās sūtības, bet Zviedrija. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.09.04 14:42:04
Ēvalds Bērziņš
Es nezinu vai Bākulis ir pareizi konsekrēts un viņa ordinētie garīdznieki Ja ir, tad neko, ja nav, tad gan jau jāordine. - VAi lepojies ar savu pareizo konsekrāciju? Zini, ja romieši lasa šos tavus vārdus, viņi smejas par tevi, vēderus turēdami. Sagribējies te vienam pēc īstās konsekrāciju. Tas tiešām ir sektantisms. |
:: Pievienot komentāru
|
