vilks 
|
Iesūtīts:
2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās? Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē"  (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas  ) |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.09.03 11:05:32
Ēvalds Bērziņš
un te jau arī noteikti Lutera retorika pie vainas, nevis britu un īru sava laika varas dalīšana, vai ne - http://www.delfi.lv/news/world/other/katolu-un-protestantu-sadursmes-ziemelirija-ievainoti-13-policisti.d?id=42639856 Bet Luters vienmēr būs vislabākais grēkāzis dažiem, īpaši tiem, kam tīk runāt par `tautas labumu" vai ``Baznīcas ieguvumu"
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.03 11:10:20
Kāpēc rodas iespaids, ka droša demagoģijas pazīme ir demagoģijas piešūšana oponentam? |
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2012.09.03 11:55:37
Ēvalds Bērziņš
No demagoģijas nav ne vēsts. Mums ir izdotas tik feinas grāmatas par Luteru: Kitelsons, Vīts, Loze uc., kas visus šos pārpratumus taču paskaidro. Un galu galā, mums Lutera vārds ir konfesijas nosaukumā. Luterāņi ar to vai tad nelepojos? Varbūt tagad ir citi laiki un es kaut ko esmu palaidis garām? 
Ētika, antropoloģija, psiholoģija utt., t.i. visas cilvēkzinātnes, nonākot līdz jautājumam par cilvēka iedabu, brīvo gribu, par Luteru runā kā par viduslaiku domātāju, kurš neko nozīmīgu nav devis, kā citēju, pat kavējis apgaismību. Vienam kavē apgaismību, citam ekumenismu. Un otrs, visi šie smalkie epiteti par Husu un Luteru, ka pelnījši sārtu, protams, nelīdzinās Lurera rupjībām. |
Uldis  |
# Labojis Uldis: 2012.09.03 12:10:58
Ēvalds Bērziņš acīmredzot ir salasījies Romas priesteru grāmatas par Luteru. Tas, ka Luters bija ass, to arī viņš pats nenoliedz. Romieši jau nemaz nebija labāki. Robusta valoda vispār bija raksturīga tā laika sholastu vidū. Vai dedzināšana uz sārta bija maigāka retorikas un prakses apvienojums? Tev, Ēvald, vēl krietni jāpaaugās, lai viņu kritizētu un piešūtu viņam lietas, pie kurām viņš nav vainīgs un atbildīgs. Ja arī vēlies viņu kritizēt, tad dari to apdomīgi, faktoloģiski, nevis tendenciozi vai, vienkārši sakot, stulbi.
Turklāt, ko tu sauci par Lutera retoriku? Vai viņa sludināšanu? |
rainars  |
# Iesūtīts: 2012.09.03 12:26:17
vēl krietni jāpaaugās, lai viņu kritizētu un piešūtu viņam lietas
Domāt vairāk ir jāpiaug lai to nedarītu. Ir zināms ka ar ko citus mērām pašiem atmēra. Man ar vien vairāk gribās mērīt apkārtējos ar Kristus mēru ka viņā parādās taisnība par katru cilvēku nevis tiesājot , bet attaisnojot(Jņ 3:16-17) JO vairāk saprotu savas nepilnības , jo vairāk apzinos ka tās ir arī citos, bet Kristus ir visu cilvēku pestītājs, visvairāk ticīgo.1.Tim.4.
Jo vairāk tā domāju jo vieglāk ap sirdi, jo domāju pretēji , jo smagāk.
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. ............ 2.kor.5
|
dafne  |
# Iesūtīts: 2012.09.03 13:28:12
Ēvalds Bērziņš
Labi zini,ka ta laika tauta liela daļa bija neizglitoti ļaudis...kads sakars tur ar korķiem,varoņiem un grēkāžiem.Vai to tu domaji par Luteru? |
Ēvalds Bērziņš  |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.03 16:57:13
Uldis
Ēvalds Bērziņš acīmredzot ir salasījies Romas priesteru grāmatas par Luteru
Tav laikam Romas priesteri aiz katra krūma rādās tas gan ir stulbi. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.03 17:01:15
Aivars
Kāpēc rodas iespaids, ka droša demagoģijas pazīme ir demagoģijas piešūšana oponentam?
Labi, ja pateikšu, ka runa bija par kaut ko citu, nekā man piešuva, vai kaut kas mainīsies? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.03 17:25:50
Ēvalds Bērziņš
Labāk pasaki, kā Tava retorika ietekmēja Uldi, ka viņš LELB atstāja un ir pārliecināts, ka krūmos sēdošie romas priesteri ar savām grāmatām Tev galvu sajaukuši
Bet vispār vai pats maz atceries, kāpēc to jocīgo citātu īsti pieminēji? |
ron xxl [82.145.208.205] |
# Iesūtīts: 2012.09.03 17:49:47
Ēvalds Bērziņš, Zviedrijā apustuliskā sukcesija saglabājās tāpēc, ka turienes Reformācijas rīcībā bija viss episkopāts.
Bet , piemēram, pareizticīgajiem saskaņā ar viņu sukcesijas izpratni būtu nopietni jārēķinās ar LELB apustulisko sukcesiju un sakramentiem (nederētu viņu parastā retorika pret luterāņu sakramentiem ), jo LELB arī tā sukcesija vienkārši IR, pat ja no tās bibliski netiek atvasināts sakramentu derīgums |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2012.09.03 17:59:02
ron xxl [82.145.208.205]
Un kāda jēga no episkopāta, ja reiz tas tāpat nolādēts kā herētiķi?
Te būs daži no Tridentas koncila luterāņiem veltītajiem lāstiem:
Canon 4.
If anyone says that man’s free will moved and aroused by God, by assenting to God’s call and action, in no way cooperates toward disposing and preparing itself to obtain the grace of justification, that it cannot refuse its assent if it wishes, but that, as something inanimate, it does nothing whatever and is merely passive, let him be anathema.
Canon 6.
If anyone says that it is not in man’s power to make his ways evil, but that the works that are evil as well as those that are good God produces, not permissively only but also propria et per se, so that the treason of Judas is no less His own proper work than the vocation of St. Paul, let him be anathema.
Canon 7.
If anyone says that all works done before justification, in whatever manner they may be done, are truly sins, or merit the hatred of God; that the more earnestly one strives to dispose himself for grace, the more grievously he sins, let him be anathema.
Canon 9.
If anyone says that the sinner is justified by faith alone, meaning that nothing else is required to cooperate in order to obtain the grace of justification, and that it is not in any way necessary that he be prepared and disposed by the action of his own will, let him be anathema.
Canon 11.
If anyone says that men are justified either by the sole imputation of the justice of Christ or by the sole remission of sins, to the exclusion of the grace and the charity which is poured forth in their hearts by the Holy Ghost, and remains in them, or also that the grace by which we are justified is only the good will of God, let him be anathema.
Canon 12.
If anyone says that justifying faith is nothing else than confidence in divine mercy, which remits sins for Christ’s sake, or that it is this confidence alone that justifies us, let him be anathema.
Canon 13.
If anyone says that in order to obtain the remission of sins it is necessary for every man to believe with certainty and without any hesitation arising from his own weakness and indisposition that his sins are forgiven him, let him be anathema.
Canon 14.
If anyone says that man is absolved from his sins and justified because he firmly believes that he is absolved and justified, or that no one is truly justified except him who believes himself justified, and that by this faith alone absolution and justification are effected, let him be anathema.
Canon 15.
If anyone says that a man who is born again and justified is bound ex fide to believe that he is certainly in the number of the predestined, let him be anathema.
Canon 17.
If anyone says that the grace of justification is shared by those only who are predestined to life, but that all others who are called are called indeed but receive not grace, as if they are by divine power predestined to evil, let him be anathema.
Canon 18.
If anyone says that the commandments of God are, even for one that is justified and constituted in grace, impossible to observe, let him be anathema.
Canon 19.
If anyone says that nothing besides faith is commanded in the Gospel, that other things are indifferent, neither commanded nor forbidden, but free; or that the ten commandments in no way pertain to Christians, let him be anathema.
Canon 20.
If anyone says that a man who is justified and however perfect is not bound to observe the commandments of God and the Church, but only to believe, as if the Gospel were a bare and absolute promise of eternal life without the condition of observing the commandments, let him be anathema.
Canon 24.
If anyone says that the justice received is not preserved and also not increased before God through good works, but that those works are merely the fruits and signs of justification obtained, but not the cause of its increase, let him be anathema.
Canon 25.
If anyone says that in every good work the just man sins at least venially, or, what is more intolerable, mortally, and hence merits eternal punishment, and that he is not damned for this reason only, because God does not impute these works into damnation, let him be anathema.
Canon 26.
If anyone says that the just ought not for the good works done in God to expect and hope for an eternal reward from God through His mercy and the merit of Jesus Christ, if by doing well and by keeping the divine commandments they persevere to the end, let him be anathema.
Canon 27.
If anyone says that there is no mortal sin except that of unbelief, or that grace once received is not lost through any other sin however grievous and enormous except by that of unbelief, let him be anathema.
Canon 29.
If anyone says that he who has fallen after baptism cannot by the grace of God rise again, or that he can indeed recover again the lost justice but by faith alone without the sacrament of penance, contrary to what the holy Roman and Universal Church, instructed by Christ the Lord and His Apostles, has hitherto professed, observed and taught, let him be anathema.
Canon 30.
If anyone says that after the reception of the grace of justification the guilt is so remitted and the debt of eternal punishment so blotted out to every repentant sinner, that no debt of temporal punishment remains to be discharged either in this world or in purgatory before the gates of heaven can be opened,[132] let him be anathema.
Canon 31.
If anyone says that the one justified sins when he performs good works with a view to an eternal reward, let him be anathema.
Canon 32.
If anyone says that the good works of the one justified are in such manner the gifts of God that they are not also the good merits of him justified; or that the one justified by the good works that he performs by the grace of God and the merit of Jesus Christ, whose living member he is, does not truly merit an increase of grace, eternal life, and in case he dies in grace, the attainment of eternal life itself and also an increase of glory, let him be anathema.
Canon 33.
If anyone says that the Catholic doctrine of justification as set forth by the holy council in the present decree, derogates in some respect from the glory of God or the merits of our Lord Jesus Christ, and does not rather illustrate the truth of our faith and no less the glory of God and of Christ Jesus, let him be anathema. |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2012.09.03 20:42:35
Aivars
Labi! Man naids nav pat pret Indriķi. Es labprāt ar viņu parunātu par jebko, tikai ne par draudzes lietām un teoloģiju, jo tajās lietās viņš vienkārši neko nesaprot.
Līdzīgi arī ar Ēvaldu. Kad biju Līvānos, mums pat bija zināma draudzība. Kopš tiem laikiem viņā kaut kas ir mainījies. Viņš vairs nav tas Ēvalds. Žēl.
Tas, ko gribēju teikt, ka tās nav viņa idejas. Tās visas ir dzirdētas un lasītas. Un šīs idejas attiecībā uz Luteru pieder pie tām, kas ir naidīgas Luteram. Galvenokārt tās pieder RKB priesteriem un teologiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.03 20:58:01
Uldis
nu re, te nu ir viena normāla saruna
|
Juris Saivars  |
# Labojis Juris Saivars: 2012.09.03 21:45:42
ron xxl [82.145.208.205]
Zviedrijā apustuliskā sukcesija saglabājās tāpēc, ka turienes Reformācijas rīcībā bija viss episkopāts –tā laika notikumu kontekstā tas izskatās pēc ļoti pārdroša apgalvojuma.
Dānijai simpatizējošo arhibīskapu padzinis, Gustavs I pašiecelto tā pēcteci sūtīja pēc sukcesijas nevis pie Zviedrijas episkopāta, bet uz Romu pie pāvesta. Pāvests roku uzlikšanu atteica ... Saraujot attiecības ar Romu Gustavs I lika vienīgajam viņam pie rokas esošajam pāvesta konsekrētajam bīskapam iesvētīt vairākus jaunus bīskapus, no kuriem par galveno izvēlājās sev vispaklausīgāko – L.Petri (dažus gadus vēlāk L.Petri pēc karaļa pavēles pat parakstīja nāves spriedumu savam brālim).
Tas bija karalis, kura rīcībā bija episkopāts, nevis Reformācija … par luterāņiem episkopāts sevi deklarēja, kad Kārlis IX nobijās no savu radagabalu, katolisko Hasburgu pretenzijām uz Zviedrijas troni.
=====================
Labie ļaudis, nu nemetieties taču visi virsū Ēvaldam…
Lūdzu, ļaujiet viņam izskaidrot tēzi: Apustuliskā sukcesija .. ir Baznīcas vienības vēsturiskais, redzamais aspekts. Turklāt, tas, šķiet, nosaka arī pašas Baznīcas sakramentālo dabu. …Tiešām vēlos uzzināt, ko viņš ar to saprot!
|
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.09.03 21:54:44
Juris Saivars
Neviens viņam neuzbrūk. Viņš pats sev uzbrūk. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.03 22:48:07
ron xxl [82.145.208.205]
nederētu viņu parastā retorika pret luterāņu sakramentiem
Protams, ka nederētu. Viņu parastā retorika, cik esmu lasījis, ir pret protestantiem. Bet protestanti viņu retorikā parasti ir visādi pārreformētie, nevis luterāņi. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.03 23:50:10
Aivars
Labāk pasaki, kā Tava retorika ietekmēja Uldi, ka viņš LELB atstāja
Manas retorikas dēļ Uldis atstāja LELB? Toreiz mana retorika Uldim, tā viņš teica, esot patikusi. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.04 00:03:04
dafne
Labi zini,ka ta laika tauta liela daļa bija neizglitoti ļaudis...
Kā tad viņi, neizglītotie, varēja zināt, ka tos apspiez un izmanto? Un kā viņi varēja zināt, ka tāpēc jātaisa grautiņi baznīcās? |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.04 00:34:39
Juris Saivars, Aivars
Par Baznīcas sakramentālo dabu es runāju pēc sakramenta definīcijas - svētdarbība, kurā Dievs redzami sniedz neredzamas žēlastības dāvanas. Pati Baznīca ir kā sakraments, tāpēc to var saukt par sakramentālu. Baznīcas vienības gadījumā apustuliskā sukcesija ir tās redzamā zīme. |
Juris Saivars |
# Labojis Juris Saivars: 2012.09.04 01:18:54
Tātad – tikmēr, kamēr ir vienība, ir arī sukcesija un vienībai zūdot zūd arī sukcesija?
Tādā gadījumā - kamēr Zviedrijas baznīca bija vienībā ar Romu, tiem bija sukcesija … kamēr LELB bija sadraudzībā ar Zviedrijas baznīcu, tai bija sukcesija .. un pašreiz LELB ir sukcesija pašai ar sevi -
bet nav ar LC-MS, jo tur nav kam rokas uzlikt?
Kaut mazliet modificēti, tas atbilstu kardināla Kaspera uzskatam (skat Aivars 2012.09.01 18:19:57)
OK, paldies!
|
:: Pievienot komentāru
|
