Uldis 
|
Iesūtīts:
2007.08.11 19:05:51
Te tika aizsākta tēma par sprediķošanu, kas kaut kādu iemeslu dēļ ātri vien tika slēgta. Tomēr jautājums tā arī palika neatbildēts: kāda tad ir pareiza sprediķošana vai kādai tai būtu jābūt? Šķiet, ka jautājums ir diezgan plaši definēts, tādējādi dodot iespēju izteikties daudziem interesentiem, nebaidoties izteikties arī varbūt tādās kvalitatīvās kategorijās kā patīk vai nepatīk; labs vai slikts. Būtu ļoti vēlams tomēr savas domas pamatot. Piemēru mums ir ļoti daudz: Svētdienas Rīts, Latvijas Luterānis, kā arī gan jaunās, gan vecās sprediķu grāmatas. |
|
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.08.28 10:09:25
Zaurs Tēma par pareizu basulības un Evaņģēlja nosķiršanu ir tēma par sprediķošanu. šīs lietas nav kaut kādas atsevišķas teorētiskas bāzes. Bauslības un Evaņģēlija pareiza noškiršana - tā ir sprediķošanas māka, kas ir Dieva dāvana, pēc kuras būtu jātiecas ikvienam sprediķotājam. |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.08.28 10:22:52
Tātad Uldis grib teikt, ka ar to pietiek? Ka labs sprediķis sastāv tikai no tā?
Zaurs savās hermeneitikas studijās gan ir saskāries ar vairākām citām lietām, kas ir svarīgas sprediķa rakstīšanā un pašā sprediķošanas procesā.
Piem. Bībeles komentāri - kādus un kāpēc lieto, kāpēc nelieto... oriģinālvalodu prasme, citātu `iz dzīves` vai ilustrāciju meklēšana un iesaiste utt.
Un tāpat pastāv (kā jau agrāk teicu/rakstīju) dažādas sprediķošanas skolas un veidi - kas ir ļoti interesants temats.
Kāpēc viss jāreducē tikai uz vienu aspektu? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.08.28 10:51:33
b]Moritz "kur spredikjii konkreeti lietoti B&E"
Redzi, tā kā tu uzdodi jautājumu, uz to ir gandrīz neiespējami atbildēt. Es nerunāju par bauslības un Evaņģēlija sludināšanu, kā kaut kur izteicās Noasveidīgais. Runa ir par pareizu bauslības un Evaņģēlija nošķiršanu. Tas nav viens un tas pats. Nošķiršana ir nepieciešama tāpēc, lai tu nesajauktu savus darbus ar Dieva žēlastību Kristū Jēzū. Dieva žēlastība ir tā, ka tev, vēl nepiedzimušam, Dievs ir dāvājis mūžību. Tas ir, tad, kad tev vēl nebija neviena nopelna, ar ko lielīties. Kolīdz tu piedzimi, tu sāki lielīties. Tomēr Dievs tev dāvāja pestīšanu, neskatoties uz to, ka tu šo dāvanu neesi pelnījis. Tā ir Dieva žēlastība. Es runāju par Sv. Kristību. Protams, ja vien tu esi kristīts. Ja neesi, tad pasteidzies un nepretojies Dievam, kas grib tevi apžēlot.
Par vārdu lietošana. Bauslības lietošana - tā ir žagars, pēriens, runga, cietums, brīdinājums, drauds utt. No otras puses, viss, ko mēs darām, ir bauslības darbi. Mūsu mīlestība arī ir bauslības darbs. Bauslības darbi neievedīs mūs Debesīs mūžībā. Vienīgi Dieva žēlastība Kristus nopelna dēļ.
Var runāt par bauslības uzdevumu. Kāds tas ir? Tā uzdevums ir atklāt mūsu grēku, brīdināt atturēties no grēka; sodīt, ja mēs spītīgi pretojamies Dieva žēlastībai.
Attiecināt vārdu lietošana uz Evaņģēliju ir pagrūti. Vismaz man tas nav saprotams un arī pieņemams. Evaņģēliju var saņemt. Tā ir Dieva žēlastība. Evaņģēlijs ir žēlastības pasludinājums par taviem grēkiem. Kaut arī tu esi vainīgs, tomēr Dievs tev ir piedevis visus tavus grēkus Kristus taisnā darba dēļ. |
Vikentijs  |
# Labojis Vikentijs: 2007.08.28 10:59:10
Uldis
No otras puses, viss, ko mēs darām, ir bauslības darbi. Mūsu mīlestība arī ir bauslības darbs. Bauslības darbi neievedīs mūs Debesīs mūžībā. Vienīgi Dieva žēlastība Kristus nopelna dēļ.
Es nezinu Uldi, kas jums to tā iemācījis, bet man ir mācīts baznīcā sekojošas lietas. Ja es ko sliktu izdaru - tā ir mana vājā un vecā daba, kas mirt negrib. Ja man, kas labs izdodas, bez dusmām un tuvākmīlestībā dienu nodzīvot, tad tas no Dieva žēlastības un nevis mana mīlestība bauslības darbos. Tāda shematiska domāšana tavos vārdos. Debesīs ieved ne bauslības darbi, bet grēknožēla un centība paklausīt un sekot Dievam. Kas nenožēlo un necenšas, tos arī Kungs svētlaimē neievedīs. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:03:28
Zaurs Cienīdams tevi, tomēr gribu aizrādīt, ka neesmu tevi pieņēmis par savu sekretāru vai referentu, ka tu varētu zināt, ko es gribu.
Es neesmu teicis vārdu tikai. Tas, ko es tiešām gribēju pateikt, ir - lai kāda arī būtu tava sprediķošanas metode, sola, paņēmieni, galvenais tomēr ir šis: bauslības un Evaņģēlija pareiza nošķiršana. Ja mēs neievērojam šo mācību, tad ar visiem saviem citādi labi organizētajiem sprediķiem mēs iebrauksim auzās jeb, pareizāk izsakoties, tā neradīs klausītājos ticību. Sprediķošanas mērķis ir ticība, bet ticības mērķis - mūžīgā dzīvošana Dieva valstībā.
Kas attiecas uz Rakstu ekseģēzi, jau iepriekš esmu teicis, ka bez pamatīgas Rakstu ekseģēzes nav iedomājams labs sprediķis. Šajā gadījumā ekseģēze - tā ir saprašana, par ko attiecīgā Rakstu vieta runā. |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:06:40
Uldis
cik es noprotu, sludinaahanaa zinaamaas proporcijaas (valters saka: evangeelijs nospiedoshaa vairaakumaa) jaabuut bausliibai, kas noraada uz muusu greekiem, kaa arii rada zinaamas shaubas par cilvii par vinja staavokli dieva priekshaa, un tad jaaapliecina dieva zheelastiiba, greeku piedoshana kristuu (piebilstot, protams, "janu juusu greeku nozheela ir patiesa", vai kaut kaa tamliidziigi)...
jautaajums: apaksh kaa sludinaashanaa iet ts jaunaa paklausiiba?, jo raksti muus maaca, lai paskubinaam viens otru uz ticiibu, miilestiibu un labajiem darbiem...
ps tomeer, buutu interesanti sanjemt noraades, kur ilaara spredikjii bausliiba, kur evangeelijs... |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:07:27
Vikentijs, un kā tu pamanies runāt par apaļiem kvadrātiem nesaviebjoties. Lūk ko tu raksti:
---
Ja man, kas labs izdodas, bez dusmām un tuvākmīlestībā dienu nodzīvot, tad tas no Dieva žēlastības un nevis mana mīlestība bauslības darbos.
---
Kas nenožēlo un necenšas, tos arī Kungs svētlaimē neievedīs.
---
Tad izlem vai tavi labie mīlestības darbi ir Dieva žēlastības darbs vai tava cenšanās. Jeb citiem vārdiem sakot, tava cenšanās ir no tevis vai no Dieva? |
Vikentijs |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:09:29
Mulders
Pēc tavas domas tad sanāk, ka dažos cilvēkos Dievs neko nedara, jo viņi tā arī nomirst neticīgi, lai aizlūgti un mudināti klausīt evaņģēliju. Es neticu tādai nolemtības mācībai. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:10:02
Uldis, mazliet offtopiks. Tu teic (manuprāt labi) par ekseģēzi. Tāds jautājums, vai tu uzskati un tici, ka ikviena Rakstu vieta ir interpretējama viennozīmīgi? Vai ikvienai rakstu vietai ir tieši viena patiesā nozīme, jeb raksti ir daudzslāņaini? Šeit es domāju Jauno Derību, jo par VD tur gan manuprāt ir skaidrs, ka tur ir vismaz divi līmeņi! Bet ko saki tu? |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:10:32
Uldis
"Sprediķošanas mērķis ir ticība..."
es piepildiishu, ka arii "... mīlestība, kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas un neliekuļotas ticības."  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:13:55
Vikentijs, bet es ticu, ka Kristus nemeloja runājot "Tāpēc Es jums esmu sacījis, ka neviens nevar nākt pie Manis, ja tas viņam nav Tēva dots." Tāpat Kristus nemeloja runājot "ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. "
Lūk tādi pīrāgi! Neko tu nespēj darīt bez Kristus tādu, kas būtu Dieva akcepta vērts. Tamdēļ ir teikts, mēs mīlējām jo Dievs pirmais mūs mīlējis! Cilvēka grēcīgajai dabai ir nepieņemama atziņa, ka cilvēka spēja būt labam ir nevis no viņa bet no Dieva! Ka tā tieši ir Dieva žēlastība, ka tu vari darīt ko labu savam tuvākajam! Tu esi Dieva darbs sagatavots tiem darbiem, kuros viņš tevi aicinājis ar savu žēlastības pestīšanu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:14:20
moritz, lūk un šajā brīdī tu sajauci B & E |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:14:45
resp.? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.08.28 11:17:24
moritz, Uldis runāja par Evanģēlija spēku, par to, ka tas ved pie ticības, kas arī glābj (satverot Dieva pestīšanu Kristū). Tas ko tu gribēji šajā teikumā ielikt tālāk jau ir bauslības "vadošais" darbs. Ka tāds cilvēks, kas ir pestīts ticībā loģiski iemīl bauslību un nevar nedarīt labu. Protams, tas ko tu pateici NAV nepareizi, taču es tik tā... skaldot matus pademonstrēju kā izpaužas bauslības un evanģēlija sajaukšana. Taisnības labad jāpiemin, ka uldis (nezinu kādu iemeslu dēļ) nepieminēja šo bauslības vienu no uzdevumiem - atbildet uz jautājumu "Ko man būs darīt" tieši attiecībā uz pestīto cilvēku! Kad šāds jautājums ir uzdots, tad tavs papildinājums ir īsteni vietā! |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:26:53
Mulders
Tas ko tu gribēji šajā teikumā ielikt tālāk jau ir bauslības "vadošais" darbs... ??? nesapratu, kurs teikums? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.08.28 11:27:57
moritz [213.21.215.97] # Iesūtīts: 2007.08.28 11:10:32 |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:36:18
Vikentijs Es tev piekrītu. Kas manos vārdos nebija pareizs? Diemžēl mēs nevaram izvairītes no šādas shematiskas domāšanas, ja vēlamies kādam kaut ko paskaidrot un iemācīt. |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:40:44
Mulders[/b
aaa... a es domaaju, tu runaa par Iesūtīts: 2007.08.28 11:06:40 |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:42:27
Mulders
vispaar ar pretenzijaam tad pie pavla - 1.tim.1:5...  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.28 11:50:18
moritz, a kurš teica, ka šis jēdza evanģēliju no bauslības atšķirt Pavls arī nebij nekāds enģelītis  |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
