Uldis 
|
Iesūtīts:
2007.08.11 19:05:51
Te tika aizsākta tēma par sprediķošanu, kas kaut kādu iemeslu dēļ ātri vien tika slēgta. Tomēr jautājums tā arī palika neatbildēts: kāda tad ir pareiza sprediķošana vai kādai tai būtu jābūt? Šķiet, ka jautājums ir diezgan plaši definēts, tādējādi dodot iespēju izteikties daudziem interesentiem, nebaidoties izteikties arī varbūt tādās kvalitatīvās kategorijās kā patīk vai nepatīk; labs vai slikts. Būtu ļoti vēlams tomēr savas domas pamatot. Piemēru mums ir ļoti daudz: Svētdienas Rīts, Latvijas Luterānis, kā arī gan jaunās, gan vecās sprediķu grāmatas. |
|
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.08.11 19:07:59
Lai nerastos nevajdzīgi saasinājumi, aicinu iztikt bez vārdu nosaukšanas! |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.08.11 19:12:36
Cik nu lasīts, tad sprediķu ir diezgan daudz, un lielākā daļa no tiem ir labi. Cits ar dziļāku domu, cits vienkāršāks, bet tas nekas. Arī mācītāji mācās un no debesīm nekrīt! (Varbūt kādreiz uz debesīm aizies!  ) Tāpēc aicinu izteikties konkrēti par to, kas izdevies, kas nē. Kas sprediķī ir būtisks, kas nebūtisks. |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2007.08.11 19:19:29
Reiz es, būdams vēl tikai zaļš students Teoloģijas fakultātē un noklausījies lekciju pie Erlinga Teigena par sprediķošanas māku, jautāju viņam pēc tās labās grāmatas, pēc kuras var iemācīties šo prasmi. Viņš man toreiz atteica, ka tā ir Dieva dāvana, ko var iegūt Svētā Gara skolā un dzīves pieredzē. Šī atbilde, protams, nebija bez zināmas ironijas piedevas. Pēc īsa brīža viņš gan nosauca labu grāmatu, proti, Valtera - Bauslība un Evaņģēlijs (angliskā versijā: Bauslības un Evaņģēlija pareiza nošķiršana ). |
kaut.. |
# Labojis kaut..: 2007.08.11 20:14:40
nezinu vai atbilstu īsti šīs diskusijas prasībām, bet no parasta laja viedokļa:
grūti uztverami ir sperdiķi, ja grib vienu Rakstu vietu aplūkot no visiem rakursiem(sabāž pārāk daudz informācijas), nevis no viena rakursa pamatīgi un saprotami, lai var atcerēties ikdienā...
un protams Evaņģēlija sludināšana, bet vis tikai biedēšana ar bauslību vai nodarbošanās ar filozofiju... jo manuprāt ar to(morāli, filozofiju) ir jau tā pilna šī pasaule!!!
un arī ka sperdiķī tiek paustas savas domas(+emocijas) vai nosātāja - slikti, jo sprediķī jābūt Dieva Vārda nostājai... vai Dieva nostājai!!! |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.08.11 20:30:21
kaut..
ka sperdiķī tiek paustas savas domas(+emocijas) vai nosātāja - slikti, jo sprediķī jābūt Dieva Vārda nostājai...
Nezi, vai nu tā būs... nesen dzirdēju kāda ārzemju viesa sprediķi. Ļoti, ļoti pareizu, bez emocijām un personīgā aspekta ... un ļoti garlaicīgu, jo atkārtoja vēlreiz mums vispārzināmās patiesības. Līdz ar to - neko vairs neatceros... |
kaut.. |
# Labojis kaut..: 2007.08.11 23:50:30
Nē, nu ja jau paliek par robotu, tad ar slikti... emocijas es vairāk komāju kā personīgās dusmas, naidu, ambīcijas... bet protams mēs jau visi esam grēcīgi, bet censties taču var  |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.08.13 12:02:14
kaut..
emocijas es vairāk domāju kā personīgās dusmas, naidu, ambīcijas...
Tas nu gan būtu baigs sprediķis un dīvains mācītājs, kura sprediķī atspoguļotos šādas emocijas... |
Andis Atvars [84.237.164.149] |
# Iesūtīts: 2007.08.13 13:08:36
Kas ir labs sprediķis? Tas ir kā labs vīns, kuram ir laba pēcgarša... Pēc sprediķa Svētais Gars to turpina dzīvē. Bet kā gan lai Svētais Gars to turpina, ja garīdznieks aizskrējis kalpošanā SG nesagaidījis un tad jau nekas neatliek, kā krist ezotērismā vai stumdīt liturģiju, bet ar to sprediķi nu ir kā ir un garīgumu tāpat ... un tad jau nav brīnums, ka laiku pa laikam ir jāuzdod jautājums- uz ko ceri paliekot LELB... |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.08.13 17:30:13
Andi, kas ir SG? Vai nu jau saīsina pat Svēto Garu? Paliekot LELB, piedzīvoju daudzus Svētā Gara iedvesmotus sprediķus un Viņa darbību draudzēs un visā Baznīcā... |
Jānis Kalniņš  |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.08.13 18:56:27
Andis Atvars ,
Eu, es tā skatos, ka Tev grūti iet - sprediķi bez pēcgaršas, liturģijas samākslotas un par garu. Es tā skatos, tu tāds kompetents spriedējs, Tev ir garu pazīšanas dāvana, Tu pat vari noteikt, vai mācītājs ir vai nav sagaidījis Svēto Garu.
Es būtu ļoti priecīgs, ja manā draudzē būtu kāds tik prasīgs kristietis. Es tiešām apskaužu Tavu draudzi, ka viņiem ir tik aktīvs darbonis. Mums ir tāda paraša; ja ir bijis kaut kas ļoti labs, tai skaitā arī sprediķis, tad mēs sakām: "Vais mācītājs, paldies par brīnišķīgo sprediķi!" Varbūt vispārējā līmeņa celšanai vajadzētu arī sacīt mācītājam, ja viņa sprediķis nav paticis, lai citreiz pacenšas. Patiesībā jau laikam tā arī būtu labi, ja draudzes atklāti sacītu saviem mācītājiem, kas nepatīk. No tā taču nav jābaidās, ko? |
Andis Atvars [84.237.164.149] |
# Iesūtīts: 2007.08.13 20:24:34
Balss
Pacentīšos iztikt bez saīsinājumiem, jo tad pieliekot blakus tehniskus apzīmējumus tiešām tā muļķīgi sanāk. Vēlreiz atvainojos!
Jānis Kalniņš
Man ta nekas, bet mācītājiem gan grūti... dažam labam mani ieraugot sejas krāsa izmainās, jo esmu atļāvies šo to uz aci pateikt, bet ne nepelnīti...
Pārliecināties, vai mācītājs ir vai nav sagaidījis Svēto Garu, nevienam problēmas nevarētu rasties. Atliek tikai sameklēt Baznīcas gadagrāmatu un sameklēt sadaļu LELB garīdznieki (vai tepat lelb.lv) un apskatīties cik gadu vecumā ordinēts par mācītāju. Ja 30.gadu vecumā- viss ok..., ja ātrāk, tad jāskatās. Starp citu uz šā pamata ir sameistarots kaut kas līdzīgs insektu un grauzēju elektro atbaidītājam, tikai tas ir domāts cilvēku izklīdināšanai un prikols ir tur, ka iedarbojas uz tiem, kas jaunāki par 30.gadiem. Nu nezinām mēs visu par sevi, kādēļ Vecā Derībā templī kalpot varēja no 30.gadiem, ko Jē |
Andis Atvars [84.237.164.149] |
# Iesūtīts: 2007.08.13 20:25:33
Jēzus 18.gadus sadarīja no savas spīdošās, pirmās, publiskās uzstāšanās, kādēļ iznākuši no Ēģiptes visi 20.gadus sasniegušie apsolītā zemē neieiet utt. Atliek tikai Baznīcas vadībai pakļauties Dieva iedibinātai kārtībai, bet neviss tai pretoties.
Par liturģiju jau pietiekoši esmu rakstījis…
Garu pazīšana! Cilvēki vieglprātīgi jūsmo par garīgām dāvanām, neapzinoties tā cenu. Ja zinātu, tad neironizētu un arī nejūsmotu.
|
kaut.. |
# Iesūtīts: 2007.08.13 22:26:00
Balss Nē nekāds baigais.... bet manuprāt zaimojošs... un draudze to pat nepamana ...
manuprāt, labs sperdiķis ir kas kurš atklāj cilvēkam grēku (nevis sabiedē ar bauslību) un parāda kā ar to tikt galā, proti, norādot uz Kristu .... |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.08.16 10:26:58
Kādu brīdi savas aizņemtības dēļ nevarēju piedalīties šajā siskusijā. Pārlasot domas, redzu, ka esam nedaudz iestiguši.
Manas acis "aizķērās" aiz kāda interesanta izteikuma: "Tas ir kā labs vīns, kuram ir laba pēcgarša... Pēc sprediķa Svētais Gars to turpina dzīvē." Šķiet, ka kaut kur jau šādu frāzi esmu dzirdējis. Autoram acīmredzot patīk efektivi izteicieni. Būšu kritisks: lai cik daiļš tas arī nebūtu, tas tomēr neko nepasaka. Nekas cits, kā tukša frāze. Tāpat arī - ko tad Svētais Gars turpina dzīvē? Vai nevarētu skaidrāk! Lūk, tas arī ir viens no laba sprediķa pazīmēm - skaidrība. Ja klausītājs ir sapratis sprediķi, tas "aizķērēsies" viņa sirdī, proti, viņs to atceras, domā un pārdomā par to - tas ir Svētā Gara darbs klausītājā. Tātad, sludināšanas mērķis - ticība Kristus Evaņģēlijam. Vēstures sludināšana, filozofēšana sprediķi nerada ticību Kristus Evaņģēlijam. Tāpēc tāda sludināšana būtu aplama jeb, izsakoties vēl tiešāk - vilka avs ādā sludināšana.
Šeit redzēju lietojam frāzi par bauslības un Evaņģēlija sludnāšanu. Kāds varētu paskaidrot tuvāk, ko tas nozīmē? Vai arī, ar ko atšķiras viens no otra šie izteikumi: "bauslības un Evaņģēlija sludnāšana", no vienas puses, un "pareiza bauslības atšķiršana no Evaņģēlija", no otras? |
Andis Atvars [84.237.164.149] |
# Iesūtīts: 2007.08.16 11:51:07
Būšu kritisks: lai cik daiļš tas arī nebūtu, tas tomēr neko nepasaka. Nekas cits, kā tukša frāze. Tāpat arī - ko tad Svētais Gars turpina dzīvē? Vai nevarētu skaidrāk! Lūk, tas arī ir viens no laba sprediķa pazīmēm - skaidrība. Ja klausītājs ir sapratis sprediķi, tas "aizķērēsies" viņa sirdī, proti, viņs to atceras, domā un pārdomā par to - tas ir Svētā Gara darbs klausītājā. Tātad, sludināšanas mērķis - ticība Kristus Evaņģēlijam. Vēstures sludināšana, filozofēšana sprediķi nerada ticību Kristus Evaņģēlijam. Tāpēc tāda sludināšana būtu aplama jeb, izsakoties vēl tiešāk - vilka avs ādā sludināšana.
Uldis
Ja klausītājs tikai atceras, domā un pārdomā- filozofē un tas ir Svētā Gara darbs, tad tiešām ir bēdīgi... Svētais Gars satver klausītāju un izmaina to pašos pamatos- dara Jēzum Kristum līdzīgu. Tas, tad i |
Andis Atvars [84.237.164.149] |
# Iesūtīts: 2007.08.16 11:52:45
ir tas- Svētais Gars turpina dzīvē. Ja tā nav, tad kāpēc..., bet to tā īsti laikam negrib saprast arī KLB.
Skaidrība? A ko tā nozīmē sludināšanā? Jēzus runāja līdzībās un tiem, kas vēlējās ko saprast vairāk, tad nedaudz arī paskaidroja tuvāk. Draudzē ir dažāda brieduma kristieši, bet mācītājam tādēļ nav jāgatavo vienlaicīgi vairāki sprediķi, jo Svētais Gars to izskaidros arī tam, kas pirmo reizi dievnamā.
Nu par to vilku gan, tā kā par skaļu teikts. Vai nebaidies, ka vilka lomā fiksi pats vari nokļūt? Bet nomierināšu, jo vilka loma pienākās tiem, kuri maldu mācības sludina, ne vēsturi (dažreiz vēstures ekskurss ir tieši nepieciešams, lai sprediķis sakarīgs iznāktu)… Visbeidzot TICĪBA ir Dieva dāvana, kuru nerada ne laba , ne slikta sprediķošana.
|
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.08.16 13:14:57
Andis Atvars. Tu esi pārveidojis manis teikto. Jāsaka, ka tas tomēr nav godīgi.
Kā tad Svētais Gars dara klausītāju Kristum līdzīgu? Satver, maina - tie tādi vispārīgi vārdi, kurus var attiecināt uz visu, ko vien vēlies. Tā arī nesapratu, ko tad mēs KLB neesam sapratuši. Skaidrība? Tas tiešām ir jautājums, kas būtu apspriešanas vērts. Viens no skaidrības stūrakmeņiem ir attiecīgās Rakstu vietas laba eksegēze un tās eksplikācija. Eksegēzei ir jābūt visai pamatīgai. Bez tās nav iespējama tāda lieta kā bauslības un Evaņģēlija pareiza nošķiršana. Tam ir jāvelta pietiekami daudz laika, ko daudzi mācītāji diemžēl nedara sava slinkuma pēc. Agrāk, kad dievkalpojumi mūsu draudzē sākās 12.00, man bieži gadījās klausīties sprediķus Kristīgajā Radio. Ko tik tur nevarēja dzirdēt! Ko tādā gadījumā "Svētais Gars izskaidros"? Vai tos daudzos murgus?
Mācītājam arī nav jāvērtē, kāds katram ir "briedums" draudzē. Draudzes loceklim ir jāmāca atšķirt šos darbus: kas ir mūsu darbi (bauslība) un kas ir Kristus darbs (Evaņģēlijs). Bauslība nerada ticību apsolītajai mūžīgajai dzīvošanai Dieva valstībā. Bauslība tikai apsūdz un nolād. Evaņģēlijs ir tas, kas apžēlo mūs; nevis nosoda, bet piedod mūsu grēkus un turklāt dāvā mūžību. Tādējādi ticības mērķis - mūžīgā dzīvošana Dieva valstībā. Zīmīgi, ka daudzi 1. Kor. 13. nodaļu saprot kā personisko mīlestību. Bet tur ir runa par Kristus mīlestību. Teoloģijā to sauc par tipisku bauslības un Evaņģēlija sajaukšanu.
Es nu gan nekādā gadījumā neliktu vienlīdzības zīmi jeb kā sinonīmus starp tādiem vārdiem kā pārdomāšana un filozofēšana ["pārdomā-filozofē"]. Es arī neesmu lietojis tādu vārdu kā tikai.
Es tev piekrītu tajā ziņā, ka arī es varu ātri vien nokļūt vilka lomā, kolīdz atteikšos sludināt Kristus Evaņģēliju, tā vietā cenšoties draudzi iepazīstināt ar dažādu vēsturisku notikumu pārstāstu vai filozofēšanu par tēmu Svētie Raksti. Vēsture nevar būt sprediķa pamatā. Mēs gan varam lietot vēstures faktus kā informatīvu materiālu, tomēr tas vienmēr būs tikai palīglīdzeklis. Sevišķi nopietni jāizturas pret lietām un jautājumiem, kuros tiek iesaistīta filozofēšana un filozofiskās kategorijas. Tāpat arī teiktais attiecas uz jautājumiem, kas skar kultūras, tradīciju un dažādu paražu materiālus. Tā būtu kļūda, ja sprediķī dominētu šīs otršķirīgās lietas. Visu to, ko teicu, var izlasīt brīnišķajā Valtera grāmatā "Bauslība un Evaņģēlijs".
Protams, sprediķošana nerada ticību, bet Dieva vārds. Sprediķošanai ir jābūt tādai, it kā pats Kristus nāktu draudzes vidū, nevis kāds cilvēks mācītāja izskatā. Tāpēc arī draudzei ir jāmācās pazīt Jēzu Kristu - to Kristu, par kuru mums liecības ir atstājuši apustuļi Svētajos Rakstos. |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.08.16 16:32:35
Zauram tāds jautājums - a Kristus teiktie teksti, kā - visi bija ar bauslību un evaņģēliju? Nebija visi. Tāpēc varbūt ļausim Svētajam Garam iedarboties uz sprediķotāju un runāt tā,lai pasaule dzirdētu Kristu nevis mācītāju. Un reizēm tā bauslības un evaņģēlija skaidra izšķiršana un pārēji ueberluteriskie paņēmieni tik vien der, lai draudzi labākā gadījumā aizmidzinātu, bet sliktākā - aizbaidītu labi tālu. |
Andis Atvars [84.237.164.149] |
# Iesūtīts: 2007.08.16 17:11:05
Uldis
Tu esi pārveidojis manis teikto
Konkrēti ko?
Satver, maina - tie tādi vispārīgi vārdi, kurus var attiecināt uz visu, ko vien vēlies .
Un piemēram!
Tā arī nesapratu, ko tad mēs KLB neesam sapratuši
To ka mācītāji ir jāordinē no 30.g. vecuma. Jūs taču strikti pieturaties pie Rakstiem, vai ne?
Eksegēze
Man vēl tagad ir atmiņā kāda veca mācītāja stils no septiņdesmito gadu beigām- eksigēze beigusies, pārejam pie sprediķa. Viņam tā eksigēze vairāk bija moralizēšana, draudzes sabāršana- bauslība. Kas, bauslība būtu jāpaceļ pāri evaņģēlijam? Tādā gadījumā KLB jau ir metodisti!
Ja kaut ko neesi izpratis manis rakstītā, tad tas jau nenozīmē, ka aplamības rakstu. Ja esi konkrēti uzskaitījis, ko dara sprediķis ar cilvēku, tad man ir tiesības rakstīt "tikai" un tas ir manis teiktais par to, ko Uldis ir rakstījis.
Nu negribi atzīt, ka tie plēsīgie vil |
Andis Atvars [84.237.164.149] |
# Iesūtīts: 2007.08.16 17:11:59
vilki ir maldu mācību sludinātāji, bet par tādiem nodēvē visus, kuriem kādreiz ne tāds sprediķis sanācis. Nu ko- ierindo arī sevi pie pelēčiem, jo gan jau kādreiz tas sprediķis būs bijis ne tāds. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
