Gnostiķis 
|
Iesūtīts:
2008.12.11 19:14:08
-kaa mees to saprotam? Vai mees tai ticam?(es zinu,ka daudzi šeit to ir pienjeemushi pashi par sevi saprotamu) Vai ir taadi,kuri netic?(te ir arii cilveeki,ar gana interesantu dziiwes skatiijumu) Tie,kuri tic,vai var pamatot ar Bībeles raxtiem?  |
|
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.12.15 16:36:38
visu lietu mērs [87.110.131.150] ... samērīties! ...  |
visu lietu mērs [87.110.131.150] |
# Iesūtīts: 2008.12.15 16:40:18
a_masiks
tādēļ es saku- cilvēks nav visu lietu mērs. vienīgais ar ko jūs, cienītie, varat samērīties, tie ir jūsu krāniņi. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.12.15 16:45:50
visu lietu mērs [87.110.131.150] Te arī bez problēmām neiztikt. Pat Einšteins te nespēja ieviest kādu skaidrību, jo, lai arī cik pašam resns nebūtu, cita krāniņš vēl resnāks izliekas. |
Sandis  |
# Iesūtīts: 2008.12.15 16:46:07
a_masiks
Piemēram.Kapucīn pērtiķi,lai pāršeltu riekstus,kurus atrod zem koka un kurus ar zobiem pāršķelt nav iespējams,izmanto akmeni.Pievērs uzmanību.Akmeni,nevis kādu augli,kas noraujam no tuvākā koka.Kapucīn pērtiķis riekstu novietu uz cietas virsmas,lai tad,kad ar akmeni sits par riekstu un rieksts atrodas uz mīkstas virsmas,rieksts negrimtu virsmā,kas ir mīksta.Izvēlas vai nu citu akmeni,kam ir plakana,bet plata virsma.Vai arī uz zemes nokrituša koka virsmu,kas ir pietiekami plata un cieta.Vai arī celmu.Kapucīn pērtiķis paņem riekstu.Riekstu novieto uz platas,cietas virsmas.Ar divām rokām paņem akmeni un triec to pret riekstu.Un rieksts pāršķeļas.
Tātad,secinam.Cilvēks nav visu lietu mērs,jo arī kapucīn pērtiķis nosaka mēru lietām.Nosaka virsmu virs kura novietot riekstu,lai tad,kad ar smagu priekšmetu triec pret riekstu,rieksts negrimtu mīkstā virsmā.Nosaka virsmas mēru-miksts vai cits.
Tātad,secinam.Cilvēks nav visu lietu mērs,jo arī kapucīn pērtiķis nosaka mēru lietam.Nosaka priekšmeta svaru ar kuru triec pret riekstu.Lai priekšmets ar kuru triec pret rieksta virsmu nepāršķeltos pret rieksta cieto virsmu.Nosaka priekšmeta mēru-smagaks,izturīgaks,par riekstu.Tātad,kapucīn pērtiķis veic sarežgītu analītistu aprēķinu.Aprēkina rieksta mēru.Aprēkina virsmas mēru.Aprēķina priekšmeta mēru.Galarezultātā,kapucīn pērtiķis ir veiksmīgi pāršķēlis rieksta čaumalu un ticis līdz kārotajam riekstam.
Tas pats princips attiecas uz šimpanzem,kas zvejo termītu no to alām.Izmanto smilgu vai kādu citu priekšmetu,kuru ievieto termītu alās.Gaida,kad termīti salīdīs uz smilgas vai cita priekšmeta.Tad izvelk no termītu alas un apēd.Tātad,šimpanze nosaka kāds ir ieejas termītu alā apmērs.Lai izvēlēto smilgu tajā varētu ievietot.Pietiekoši gara.Un apkārtmēros pietiekoši maza.Šimpanze veic sarežgītu analītisku aprēķinu un nosaka mēru.Gan ieejas diametram termītu alā.gan smilgas garumam un diametram.
Cilvēks principāli nevar būt visu lietu mērs,jo tad,mums vajadzētu noliegt to,kas ir novērojams dabā,starp dzīvniekiem. |
visu lietu mērs [87.110.131.150] |
# Iesūtīts: 2008.12.15 16:49:50
*Duksis
tādēļ nākas secināt - kurš lielāks nekauņa, tam arī ir resnāks!
vairāk pašapziņas, kungi! |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.12.15 16:50:28
a_masiks
Tātad masa pirms salīdzināšanas ir salīdzināta?
Nevis salīdzināta,bet salīdzināma.Tev puiss logika klibo.
Vispār ar tevi biju nolēmis nerunāt.Lūdzu pārtrauksim diskusiju,jo es ar tevi nevēlos diskutēt.Paldies par sapratni. |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.12.15 16:56:28
a_masiks Nu i vot jautājums Sandim: vai "bezsvara stāvoklī", kad ķermenim nepiemīt svars, t.i svars = 0, šim pašam ķermenim vienlaicīgi piemīt arī masa? Ja piemīt, vai tad iznāk, ka masa eksistē neatkarīgi no mēra? |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.12.15 17:03:53
*Duksis
vai nav tā,ka bezsvara stāvoklī,uz masu neiedarbojas gravitācijas spēks,zemes pievilkšanas spēks.
Tātad,izejot no tā,kādi spēki iedarbojas uz masu,mērs klūst mainīgs.
Tipa tā! |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.12.15 17:08:29
Sandis Mums pazīstamā bezsvara stāvoklī gravitācijas spēks (centrtrieces spēks) uz ķermeni iedarbojas, bet šīs iedarbības spēks tiek līdzsvarots ar ķermeņa kustību (centrbēdzes spēks). ... . Kā sacīt, Mēness krīt, krīt un krīt uz Zemi, bet nespēj nokrist,... jo krīt pa rinķveida orbītu. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.12.15 17:08:44
Piemēra,es bērnībā mācījos braukt ar moci"baikāls."
Smags verķis,kad viņš nav kustībā.Uzkāpjot uz baikāla,teju-teju spēju viņu noturēt līdzsvarā,tā,lai mocis nesasvērtos uz vienu no sāna un neapgāztos.Kolīdz moci iedarbināju un sāku braukt,kustībā moča svars faktiski izzuda.Bija vieglāk viņu noturēt līdzsvarā.Nešķita tik smags utm.
Tā arī zinātnieki izsaka hipotēzi,ka kosmosā gravitāciju uz kosmosa kuga varētu panākt,ja viens no moduļiem atrastos kustībā-grieztos ap savu asi.Kas notiktu ar zemi,ja viņa pārstātu griezties ap savu asi?vai gravitācija pazustu? |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.12.15 17:16:55
a_masiks Nus, pieņemsim cilvēks mēra temperatūru pēc Celsija skalas. Bet, kas ir siltums, ko viņš mēra? Molekulu kustības ātrums. ... . Bet, atkal tinte! Vienā vietā ūdens vārās (viela maina savu agregātstāvokli) 100 grādos pēc Celsija, citā (pieņemsim augstu kalnos) - 96 grādos pēc Celsija. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.12.15 17:41:53
a_masiks Paldies Dievam, ka gaismas ātrums ir konstants lielums! Bet, kapēc tas ir konstants? Hvz... . |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.12.15 19:24:53
-Jona-
Kad lasīju šīs M.Valtortai atklātās Ciešanas pirmoreiz, caur asarām skaidri neredzēju pat burtus... līdz galam burtiski izmocīju, un beigās palika sajūta, vai maz esmu bijusi tiesīga to tā tik tuvu skatīt, ko tādu drīkstētu lasīt varbūt tikai svētais...
Lūdzu lūdzu, ieskatam izlasi pašu sākumu kaut vai, ievadu un pirmās četras īsās apašnodaļas, tad sapratīsi, kāpec tā teicu.
Fragmentāri palasīju. Es varbūt pat saprotu, kāpēc Tu šo rakstu darbu iesaki, taču noteikti to uztveru citādāk nekā Tu. Tikai kā literatūru, pie tam galīgi ne dokumentālu. Paliek sajūta, ka ir aprakstīta vīzija, ka balstīta Evanģēliju vēstī, vēl kādos citos avotos un krietna devas fantāzijas.
Atvaino, ja aizskaršu Tevi, bet man Valtortas aprakstītais Jēzus šķiet sintētisks, neīsts - dēļ citātiem, Jēzum piedēvētās tiešās runas, uzvedības utt. Manuprāt vispār ir ļoti riskanti pat tikai mākslinieciskā līmenī mēģināt radīt jaunus Jēzus runas tekstus - jo Radītāju ticami notēlot mēs nevaram, tikai cilvēkus... |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2008.12.15 19:42:09
Ctulhu
Kur Tava loģika? Ir gan pamats.
Šajā gadījumā tekstā ir minēti apšaubāmi fakti, kas būtiski samazina ticamību, kā arī veidots no JD liecībām atšķirīgs Jēzus personas portrets. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2008.12.15 19:52:41
Ctulhu
Bet taadi ir arii kanoniskajaa Biibelee ( VD + JD)
Es vnk saliidzinu sos 2 textus un atrodu tos ljoti liidziigus esam.
Kanoniskā Bībele ir realitātes spogulis, mums cilvēkiem (neatkarīgi no ticības) tā faktiski pat definē realitāti (jo Raksti ir Svētā gara inspirēti, Dzīvais vārds). Turpretī literatūra ir tikai radības veidots domu spogulis, kas labākajā gadījumā var atstāt nemainīgu realitātes bildi, bet parasti ienes kropļojumus.
Līdz ar to kļūdies, salīdzinādams Dieva vārdu ar cilvēku domām. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2008.12.15 20:13:11
Ctulhu
Tu izej no postulaata, ka Biibele ir `dieva vaards` un taapeec definee realitaati.
Bet sim postulaatam pasam par sevi nav nekaada pamatojuma.
Tikko so psotulatu atmet, Biibele kljuust par taadu pasu cilveeku darinaajumu, kaa visa paareejaa folklora.
Loģisks vispārinājums, kas noder vēsturisku vai citādi nozīmīgu tekstu analīzē. Vispārīgā gadījumā mums vajadzētu to papildināt ar teksta pārbaudi uz tam piedēvētajām īpašībām, šeit - to, ko es nosaucu par `realitātes definēšanu` vai `realitātes atspoguļošanu`. Atkarībā no rezultāta var spriest, cik šāds apgalvojums ir patiess via aplams.
Veicot pārbaudi (t.i., lasot Rakstus, cenšoties saprast, apmeklējot Dievkalpojumus utt.) ne tikai esmu rezultātu atzinis par labu, bet Raksti ir proaktīvi rādījuši savu realitātes `seju` - mana personība tiek pārveidota.
Tas ir līdzīgi, kā braukt ar automašīnu. Tu vari izpētīt visu kā tā darbojas, kādi spēki iedarbojas uz auto, uz visu kas atrodas salonā utt. Taču kamēr Tu ar to nebrauc, Tavs ķermenis netiek ietekmēts un Tu vari tikai iztēloties, pie tam ļoti ierobežoti, kas notiks braucot.
Savukārt tiklīdz Tu iesēdies un brauc, teorētiskā slodze, spēka vektori u.c. lielumi kļūst reāli un sāk ietekmēt braucēju, pat tādā mērā, ka maina braucēja uzvedību, pirmkārt jau paša auto vadīšanu. Piem., centrbēdze līkumā met ārā no sēdekļa, pat piesprādzētu ķermeni, un tas neizbēgami ietekmē vadības mehānismu pielietošanu. Lai pilnībā iepazītu automašīnu (piem., pietuvotos maksimālām dinamikas iespējām), cilvēkam ir nopietni jāpielāgojas tai, jeb citiem vārdiem - automāšīna pielāgo savu pilotu.
Tikai salīdzinājumā ar _visu_ realitāti jeb Dievu un Viņa radību - viss ir ļoti ļoti (bezgalīgi?) nopietnāk. |
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2008.12.15 21:38:34
Mārtiņš
Tik ilgi borēts, ka Jēzus apklusis pirms 2000 gadiem, ka beidzot pieņemts par aksiomu ... nu traki... M.V. atklāsme izturējusi visus bibliskos kritērijus , to papilnam pārbaudījis laiks un arvien no jauna apstiprina augļi . Man jau pietiktu ar autoritatīvu sv.tēvs Pio ieteikumu vien (ja pati neatpazītu). Ja nespējam pat uzticēties Baznīcas svētajiem, tad ko vispār tālāk runāt...
Bet nu labi vismaz, ka nepiedēvēji uzreiz sātanam. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2008.12.16 08:37:16
Ctulhu
Iepazīstoties ar instrukciju un pielietojuma aprakstu, saprātīgs cilvēks var daudzmaz modelēt notikumu attīstību, to ievietojot aktuālajā situācijā. Manā gadījumā ar citām uzskatu sistēmām tālāk par ievadinstruktāžu netiku, iespējams dēļ ķermenī iestrādāta aizsargmehānisma, iespējams dēļ situācijas valdnieka (Dieva) nevēlēšanās, precīzas informācijas man nav.
Tu kaut kur rakstīji, ka potenciālā bezgalību neesamība Tevī rada klaustrofobiju. Tad atliek Tev novēlēt _savlaicīgi_ sastapties ar Viņu, kas IR bezgalīgs  |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2008.12.16 08:50:08
-Jona-
Tev nevajadzētu satraukties, ka neuzticos baznīcas svētajiem (cik saprotu, Tu runā par katoļu vai "vispārbaznīciskiem" svētajiem), atsevišķām post-bibliskām atklāsmēm u.c. liecībām, ja vien es palieku uzticīgs Jēzum.
Varbūt kādam cilcēkam Valtorta tiešām var stiprināt ticību, taču arī tādā gadījumā, manuprāt, tik vai tā tai ir vajadzīgs cits, nepastarpināti Jēzū balstīts pamats.
Man, lasot šādus tekstus, acīs durās visas iespējamās kļūdas (gramatiskās, faktu, loģiskās utt.), kuras mans prāts var pamanīt. Un, ja teksta gramatiski sintaksiska analīze, kā arī validācijas testēšanas rezultāts (atvainojos par tehniskiem terminiem) manā prātā dominē pār uztverto vēsti, tad secinājums ir, ka šis teksts vai nu tiešām ir aplams, vai arī nav man paredzēts. Pretējā gadījumā Garam vajadzētu man iebarot to. Bet nu es nodarbojos ar spekulācijām |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2008.12.16 13:54:53
Būs jau labi, Mārtiņ , tieši par tevi es nepavisam nesatraucos. Laba, korekta evaņģēliju izpratne, bez jelkādām pašizdomātām haļavām un otmazkām - tas bija pats pirmais, ko ievēroju tavos tekstos.
Man arī traucēja paviršais tulkojums - brīžiem nevar pat saprast, kur viena tiešā runa beidzas un otra sākas. Bet tā nav Valtortas vaina, protams. Un tā kā tml. `pretrunas` laižu gar ausīm (citādi nāktos noraidīt arī kanoniskos tekstus ,ja pieejam skrupulozi Burtam), tad man tas bija un joprojām ir nemitīgs iedvesmas avots.
Priekš manis Jēzus nekad nebūs par daudz , tapēc manas lūgšanas nu ir nesalīdzināmi bagātinātas - pat liekot medu pie tējas, tagad arvien ar siltu sajūtu atceros, kā Jēzus mājās medus vienmer smaržoja pēc piparmētrām... jo zem olīvkokiem tās auga ļoti daudz... cik ļoti Jēzus centās pasargāt Savu Māti no liekiem uztraukumiem... kā lūdza mācekļus nedusmot, ka ir izvēlējies garāko ceļu caur ziedošām pļavām, jo drīz nāksies stāties tik ļoti naidīga un nesaprotoša pūļa priekšā...
nu tā apmēram... nekas jau obligāts, vnk mana ticības ceļa pieredze. Varbūt ka kādam kādreiz noder. |
:: Pievienot komentāru
|
