Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.12.09 14:32:30
Izlasīju subj.
Grāmatiņa tiešām ir maza un kvalificējas kā ievads, tāpēc es nedomāju, ka pēc grāmatiņas izlasīšanas kāds, kuram par to vispār nav bijusi interese un bāzes izpratne kristietībā, varēs daudz ko sev iegūt, kā vien erudīciju.
Manuprāt grāmata ir laba, cik es varu no savas pozīcijas vispār šādu tekstu vērtēt.
1. Patiešām mūsdienās ir "aizmirsta" jeb drīzāk "piemirsta" kristietības mistiskā puse, tamdēļ šāda grāmata ir noderīga mūsdienu vidē, kur fundamentālismam un burta kalpība ieņem manuprāt pārāk lielu vietu, aizmirstot par Dieva Vārda garīgo saturu.
2. Grāmatiņa parāda, ka "Kristīgā Meditācija" ir prakses un pieredzes ceļš, nevis akadēmiskās izglītošanās ceļš. Tam es arī piekrītu.
3. Grāmatiņa met tiltus no Kristīgās meditācijas uz citām reliģiju meditācijām un ieskicē arī atšķirīgo, parādot kāpēc vārds "meditācija" vēl nebūt nav Austrumu monopols. |
|
Ivo Pavlovičs  |
# Iesūtīts: 2009.03.05 23:49:31
Mulders Kādi secinājumi pēc māc. A. Bites raksta? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.06 14:58:13
Ivo, neesmu izlasījis. Man nav Sv. Rīts, gaidu, kad onlainā parādīsies, tas būs pēc kādi 2 nedēļām laikam! |
Pāvils no Tarsas [78.84.120.152] |
# Iesūtīts: 2009.03.06 17:37:39
Tā tad Pavils ir "atmetis Dieva Vārdu", jo raksta Rom.8:26:
"mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām." |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.03.06 17:47:50
Mulders
Pēdējais laiks pasūtīt jeb, kā tagad pareizi jāsaka - PASŪTINĀT to!!!  |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.03.06 17:48:46
Pāvils no Tarsas [78.84.120.152]
Kāpēc tu tik burtiski tulko Rakstus? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.06 17:50:21
Pāvils no Tarsas un? Gadījumā, ja tu esi Sv. Gars, tu arī drīxti lūgt ar bezvārdu nopūtām |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.03.06 18:08:42
Mani šī diskusija tā ieintriģēja, ka nenožēloju Ls 3 un minēto J. Rubeņa grāmatu nopirku. Plašāk izteikšos vēlāk, bet mani piprmie vērojumi ir sekojoši:
1. J. Rubenis palik uzticīgs saviem nedogmatiskās kristietības meklējumiem: "Meditācija ved pie pazemības. Ja trūkst personīgas garīgās pieredzes, tad ticīgam cilvēkam ir jāturas pie burta. Tā rodas dogmatisms un fundamentālisms. Fundamentālisms faktiski ir laicīga, materiālistiska reliģija. Reliģija, kuras drošība nav garīgā pieredze. Fundamentālisms ir bīstams, jo tā ir reliģijas vai baznīcas dusmīga atbilde dusmīgai pasaulei. Tas parasti kļūst par iemeslu varmācībai." (87.-88. lpp.) Nu konservatīvie kristieši un luteriskie konfesionāļi, vai uzzinājāt kas jūs patiesībā esat par putniem? |
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2009.03.06 19:06:27
Kristofers
"Fundamentālisms faktiski ir ... reliģija, kuras drošība nav garīgā pieredze."
Tas tā patiesi ir un nevajadzētu par to apvainoties. Nevar taču apvainoties uz spoguli.
Bībelē nemaz ar nav paredzēts, ka mēs tā bezgalīgi viedokļosimies , kā kaut vai šajā forumā labi redzams. Ir paredzēts, ka pakļausimies Dieva/Sv.Gara vadībai. Resp., nevis miesa bezgalīgi jautās miesai , bezgalīgi strīdēsies un meklēs kādus labākos risinājumus, bet gan - jautās visu Galvai un arī atbildes saņems no Galvas..
Bet man kaut kā tomēr neliekas, ka te būtu vieni iesīkstējuši fundamentālisti. Drīzāk tā ir vnk aizpriedumanība, kas liek ieciklēties jo šaurākās robežās, jo labāk . Jo - drošāk.
Arī jau nekas labs, vajag taču uzdrīkstēties. Kļūdīties mums ir atļauts, bet par bailīgajiem gan Jēzus nav augstās domās. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.03.06 19:09:55
"... Tas parasti kļūst par iemeslu varmācībai."
Nus... atbilstoši mūsu latviskajai mentalitātei ne gluži svilināšanas , bet šādus tādus deržimordas asniņus šajā forumā esmu ievērojusi pavisam noteikti.
Un ne jau tikai es viena. |
Ivo Pavlovičs |
# Iesūtīts: 2009.03.06 23:29:41
Mulders Var jau Sv. Rītu nopirkt lai diskusija raisās. Un vēl ir labi mūsu avīzi atbalstīt! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.07 09:23:38
Ivo, nu redz... manis nekad nav tur kur ir Sv. Rīts, es pratkiski Rīgas centram pat tuvumā nerādos. Draudzē neesmu redzējis šamo tirgojam... Tā kā man īsti pieejamības nemaz nav! |
Vilks. [195.189.143.60] |
# Iesūtīts: 2009.03.07 11:01:00
Mulder, Tu jau vari arī pasūtīt `Svētdienas Rītu`...  |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.03.07 14:33:23
Vērojums Nr. 2 - J. Rubenis palik uzticīgs liberālajai teoloģiskajai tradīcijai. To apliecina viņa pievestais citāts: "... Kad Kristus nokāpa ellē, Viņš sastapās ar naidīgajiem spēkiem, kas mājo mūsu bezapziņā, un, pacietīgi izturot cīņu ar tiem, kļuva spējīgs mūs no tiem darīt brīvus. Nokāpšana ellē precīzi nozīmē iekļūšanu bezapziņā, katra cilvēka esības dzīlēs ar tās personisko bezapziņu, kas glabā bērnības ievainojumus un kolektīvo bezapziņu. ... Dēmoni, kurus Jaunajā Derībā satika un izdzina Jēzus, ir bezapziņas apspiestie spēki. Kopš bērnības mēs apspiežam savas dusmas, bailes, naidu un iegribas, un vēlāk šie spēki izpaužas briesmīgos veidos, kurus vairs nespējam kontrolēt. ..."
Tiem, kas ir lasījuši liberālo teologu sacerējumus, piem., mūsu pašu Maldoņa "Evaņģēlisko dogmatiku", te ausīs skan kaut kas tāds pazīstams un dzirdēts. Tam klāt garnierī ir pielikta Junga psiholoģija. |
Grēciniece  |
# Labojis Grēciniece: 2009.03.07 15:12:52
Kristofers
Šis citāts nu beidzot saintriģēja izlasīt pašu grāmatu, kas uzdāvināta, bet nelasīta guļ grāmatpauktā, jo līdz šim izvēli dodu kam citam.
Man personīgi ļoti nepatīk, ja evaņģēliskas lietas, kas ir skaidras pašos pamatos, sāk samocīt filozofiskos apcerējumos. Jā, to jau var darīt, bet tā ir aiziešana nost no pamata. (Kā augšminētajā citātā)
Kas gan var būt labāks, kā ticēt tam un tā, kā visos laikos vienprātībā ticējuši Baznīcas tēvi, nevis filozofēt, lai tikai izceltu savu domu lidojumu un censtos par varītēm pateikt ko jaunu! |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2009.03.09 12:37:43
Kristofer, pārfrāzējot profesoru Slenzsku, Juris ir ļoti fundamentāls savos nedogmātiskās kristietības meklējumos. Fundamentālists. Diezgan neiecietīgs...
Fundamentālisms faktiski ir laicīga, materiālistiska reliģija. Bet es, naivais, līdz šim domāju, ka tāda ir liberālā teoloģija, kura noliedzot Atklāsmes pārdabiskumu, vietā piedāvā reliģiozu fantazēšanu. Arī šī meditācija tāda ir pēc būtības.
"Fundamentālisms faktiski ir ... reliģija, kuras drošība nav garīgā pieredze."
Vispirms ,atkal rodas jautājums, ko kurš saprot ar šo brrriesmīgo vārdu - fundamentālists?
Esmu dzirdējis ka harizmātiķi sevi pieskaitot fundamentālistiem. Bet vai viņu garīgajā pieredzē ir drošība? Vai Jura tipa meklētāju piedāvātajā pieredzē ir drošība?
Vai garīgajā pieredzē vispār ir drošība? Jeb tomēr drošība ir Dieva atklāsmē, kuru apliecinām Ticības apliecībās, mūsu Kristībā.
Bet šo grāmatiņu, tāpat kā daudzas citas, Juris noteikti ir uzrakstījis, lai nopelnītu naudiņu.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.09 12:44:01
indriķis, vēl viens leģitīms jautājums ir - Vai Dieva Atklāsme un dzīve tās kontextā NAV pieredze?
Šķiet, ka Juris pats kaut kā nebūdams apmierināts ar Dieva Vārda dāvāto pieredzi, jeb nespēdams to izkonspektēt no ikdienas dzīves, vienkārši kā jau teicu - ilgojas pēc "pieredzes" - bet tādu pieredzi, nu kas būtu TĀDA... liela sakista gaiša un tāda ar kuru citus varētu vest pie patiesības!
Un... ko... visa mūsu pieredze ir salmi? Visa Baznīcas vēstures pieredze ir tukšums? Jēga ir tikai mistiķiem? Tikai viņiem ir pieredze Juris vārdu pieredze glorificē, tācu starp rindiņām spīd cauri, ka vērtība ir tikai VIŅA jeb atsevišķu kristīgo novirzienu pieredzei. Izrādās, ka pieredze, kas nāk no Dieva Vārda klausīšanas, dzirdēšanas un pārdomāšanas nemaz nav pieredze, un ja mēs gribam "īsto pieredzi" tad šī pirmā ir jaatmet, jo tā traucē!
Un ziniet... jo vairāk par šo domāju, jo vairāk Jurim piekrītu... Dieva Vārda pieredz PATIEŠĀM traucē šīm "mistiskajām EGO pieredzēm". Un paldies Dievam, ka viņs mums ir devis kaut ko, kas var traucēt tam dieviņam, kas sevi par tik lielu uzzīmē mūsos... jo ja mēs sevī meklējam, tad tiešām tur varam atrast kaut ko lielāku par sevi... un tad tas mums šķeit LIELA PĒRLE... Prikols ir tajā, ka Dievs ir devis ko lielāku arī par jebko, ko mēs atradīsim sevī rakājoties... |
indriķis |
# Iesūtīts: 2009.03.09 12:49:22
vēl viens leģitīms jautājums ir - Vai Dieva Atklāsme un dzīve tās kontextā NAV pieredze?
Loģiski, jo nav tādas bezpieredzes kristietības.
Ābece-paklausīja Dievs lūgšanu un uzreiz pieredze, ka Dievs paklausa lūgšanu , kā Viņš Rakstos to ir teicis. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2009.03.09 14:41:41
Dārgie draugi, mācītāja Rubeņa apsūdzētāji, kurš no jums par šo tēmu ir runājis ar pašu mācītāju? Kaut vai tikai viņa vadītās lekcijās / semināros?
Šī diskusiju tēma šeit ir aktuāla jau 3 mēnešus, pierakstītas 9 lpp., pie tam faktiski bez spama; ko tas liecina? Vai ne to, ka ka ir liela neskaidrība šajā jautājumā un atbildes neviennozīmīgas?
Kāpēc mācītāju apvainot sātanismā, bet nevis pieņemt, ka mēs, lasītāji, paši pietiekami nesaprotam viņa tēmu vai arī, ka mācītājs kļūdījās kādos formulējumos, t.i., sekundāros jautājumos?
Viena no tēzēm, ko esmu uztvēris no Jura Rubeņa, ir, [brīvs atreferējums] ka savas esības dziļumos mēs varam ieraudzīt tikai grēka plošotu dvēseli, un jo dziļāk, jo traģiskāk, un jo vairāk mums vajag Evaņģēliju, un jo vairāk mēs ķeramies pie Kristus.
Lūk. 5:31 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.
Kāda bija visa Jēzus dzīve, darbība, vēsts? Ko Viņš darīja, cik daudz uzmanības veltīja tam, kā iekļūt Debesu valstībā, vai tam, kā kļūdās maldu mācītāji? Pavērosim sevi no malas un paraudzīsim, kam mēs vairāk līdzināmies. Vai tikne farizejiem un saduķejiem, kas meklēja kā iegāzt Jēzu, bet neko vairāk kā piedauzīties nespēja.
Es diezgan regulāri no mācītāja Jura Rubeņa saņemu patiesu Evaņģlija vēsti, tamdēļ ir baisi redzēt šo te apsūdzību klājienu par viņu tepat, mūsu baznīcas medijā. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.03.09 14:48:28
Grēciniece
Kas gan var būt labāks, kā ticēt tam un tā, kā visos laikos vienprātībā ticējuši Baznīcas tēvi, nevis filozofēt, lai tikai izceltu savu domu lidojumu un censtos par varītēm pateikt ko jaunu!
Visos laikos vienprātība? Vai tiešām? Un kas tad ir šī Baznīcas tēvu ticība? Lasot viņus, es mētājos starp diezgan pretrunīgām izjūtām. Brīžam man viņi izskatās pēc klajiem Dieva noliedzējiem, brīžam - pēc iemiestiem ticības etaloniem. Veselais saprāts gan saka, ka man ļoti būtiksi pietrūkst informācijas par kontekstu, kurā viņi to rakstījuši, par viņu domu gājineu, par tā brīža baznīcas un sabiedrības tradīcijām un priekštatiem. Un veselais saprāts arī saka, ka tā ir liecība, ka tas ir solis tādas baznīcas virzienā, kurā esam šodien - un vienīgais nemainīgais cauri laikiem ir Dieva apsolījums Jēzū Kristū, kas ir pieejams caur Svēto garu. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.03.09 15:06:30
Mārtiņš... Redzi... te ir tā fīča, uz ko man arī Aleksandrs Bite norādīja! Un ko es arī sākumā nepamanīju!
Ir 3 lietas šajā visā
Ko Rubenis domā un grib pateikt.
Rubeņa uzrakstītais teksts
Ko Lasītājs izlasa!
Un konflikts sākotnēji radās pa visām 3 slejām!
Es biju izlasījis to ko es gribēju izlasīt... faktiski Rubeņa Textu izlaidu "caur pirxtiem" meklējot "atslegas vārdus" kas sasaucās ar kaut kādām manām pārliecībām - un tad es teicu - vot jā tā tas ir!
Citi savukārt mēģināja Rubenim piezīmēt baigā Hinduisma sludinātāja baigā burlaka tēlu, ka šis mums tagad mēģina ietirgot citas relīgijās un Budismu!
Bet reti kurš runāja par to "kas ir uzrakstīts"...
Tas ir... ko izlasīs neifnormēts lasītājs, nepazīstot Rubeni kā mācītāju!
Tas ir - Ko no texta par kristietību un Evanģēliju un Kristu uzzina Marsietis, kas atlidojis un textu izlasīji! Tieši par to ir Aleksandra Bites raksts Svētdienas Rītā... Tas ir, kur ved Teksts! Kā Aleksandrs man pateica - viņam maxā nevis par to, lai textu saprastu, bet lai textu nesaprastu!
Lūk un kad paskatās uz pašu tekstu, atraujot to no Rubeņa un personīgās pārliecības kontexta un salīdzina to ar Kristus Mācību, tad tā disonanse kļūst redzamāka!
Tāpēc bij mana arī sākotnējās iebildes pret Jura Uļģa argumentāciju un šīs iebildes man paliek... tā bij argumentācija izejot no Rubeņa kunga psihoanalīzes un tādas hasty-generalization sofistikas.
Taču, Aleksandra Bites piegājiens ir citādāks... Jā arī viņam ir ģenētiskās sofistikas elementi... taču, kad mēs atmetam visu ārējo un koncentrējamies uz Textu, ko tas atklāj par Kristīgo Meditāciju... tad bilde ir cita!
Rubenis manuprāt samet zem vārda "meditācija" tomēr dažādas lietas... mēģinot "harmonizēt" dažādas reliģiju prakses zem viena vārda, ar to apzīmējot būtībā pilnīgi dažādas lietas!
Nosaukt vienā vārdā intensīvu Dieva Vārda pārdomāšanu un lasīšanu un beazpziņas "brīvo lidojumu" atsakoties vispār no dajebkādiem vārdiem, ir maldināšana... Tās NAV viens un tas pats, pat ja to nosauc vienā vārdā - meditācija!
Rubenis uzraksta tur vairākas "meditāciju formas" - taču faktiski tās ir pilnīgi dažādas prakses... Kur dažas IR pieņemamas un faktiski existējošas Kristīgās misticisma kontextā, bet dažas nav Kristietības daļa...
Jo Kristietīab BEZ Dieva Vārda tā būtībā ir tukšums... tās nav! Ja Mēs Dieva Vārdam noraujam tā nozīmi, tad nepaliek nekas... Kurpretī Rubenis uzstāj, ka Dieva Vārds faktiski ir tikai norāde uz kaut ko... Es šai slazdā uz mirkli biju iekritis, bet Dieva Vārds NAV reference, tā ir pati lieta!
Un šis Universālisms ir bīstams... Es sevi neuzskatu par vakardienas kristieti... šo to tomēr ir nācies gan pieredzēt, gan pārdomāt, gan lasīt... un tomēr es biju uz mirkli ar šo unviersālisma skaisto un saldo vēsti apmāts... Tas skan TIK SKAISTI... cilvēcīgi, jauki... un tomēr... tas neskan saskaņā ar Dieva Vārdu, jo Kristus parāda, ka tikai Viņš ir patiesība un dzīvība, un ka viņa Vārdi ir tie, kas mūs ar viņu vieno!
Tas uz ko šis Universālisms ved ir mazliet kas cits... tas sameklē kau tko kopīgu (meditāciju) un tās rezultātu NOSAUC Par Kristu! Jā Kādam tas var būt Kristus, ja tā ir patiesa uz Kristus Vārdiem tendēta meditācija... taču ne viss, kas ir jebkādas meditāciajs rezultāts IR Kristus... un to Rubenis nepasaka... Rubenis norāda, ka arī Hinduists vai Budists kaut kur var aizmeditēties... un lai kur viņš aizmeditētos, tas būs Dievs un Kristus... pietam tas pats, kas ir Kristiešiem!
Tad kāpēc misijas? Kāpēc mācīt citus? Vai konvertēt nekristiešus kristietībā maz nav ļaunums pret viņiem? Vai labāk neatstāt Kristu nepasludinātu, jo Dievs taču izglābs tos, kam nav bijusi iespēja par Kristu Dzirdēt?
Tik skaista un jauka vēsts cilvēka grēcīgajai ausij... un tik nesaskanīga ar Dieva exkluzīvo autoritātes paģērēšanu no rakstiem!
Vai tas ir tieši tas ko Rubenis grib pateikt... tas tad viņam pašam jājautā... Bet Rubeņa Teksts ir slidens teksts!
Pietam... kad izskan šis "pieredzes" arguments, tad ar to tiek savā ziņā apvainoti visi tie Kristieši kuru prakse NAV Meditācija... Tiek runāts tā it kā, ja nav meditācijas un mistiskās pieredzes, tad tādam nav vispār Kristus Pieredzes, ka tāds labākā gadījumā var pretendēt tikai uz rakstāmgalda teologa - fundamentālista statusu! |
:: Pievienot komentāru
|
