Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.12.09 14:32:30
Izlasīju subj.
Grāmatiņa tiešām ir maza un kvalificējas kā ievads, tāpēc es nedomāju, ka pēc grāmatiņas izlasīšanas kāds, kuram par to vispār nav bijusi interese un bāzes izpratne kristietībā, varēs daudz ko sev iegūt, kā vien erudīciju.
Manuprāt grāmata ir laba, cik es varu no savas pozīcijas vispār šādu tekstu vērtēt.
1. Patiešām mūsdienās ir "aizmirsta" jeb drīzāk "piemirsta" kristietības mistiskā puse, tamdēļ šāda grāmata ir noderīga mūsdienu vidē, kur fundamentālismam un burta kalpība ieņem manuprāt pārāk lielu vietu, aizmirstot par Dieva Vārda garīgo saturu.
2. Grāmatiņa parāda, ka "Kristīgā Meditācija" ir prakses un pieredzes ceļš, nevis akadēmiskās izglītošanās ceļš. Tam es arī piekrītu.
3. Grāmatiņa met tiltus no Kristīgās meditācijas uz citām reliģiju meditācijām un ieskicē arī atšķirīgo, parādot kāpēc vārds "meditācija" vēl nebūt nav Austrumu monopols. |
|
Memekija [84.237.203.156] |
# Iesūtīts: 2009.03.11 11:28:33
Lasīju gan Dažviet liekas, ka Aleksandrs šo grāmatiņu ir izlasījis fragmentāri un izdarījis savus secinājumus. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.11 11:58:47
Memekcija, lasīji, bet nepiekrīti? Un tavuprāt, tie fragmenti, kurus Aleksandrs citē nemaz grāmatiņā nav? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.11 16:41:13
Trilo, labāk izlasi A. Bites rakstu! Tas par kārtu kvalitatīvāks! |
rainars  |
# Iesūtīts: 2009.03.12 09:26:37
Man te šorīt sazobē sagāja šādas rakstu vietas .
Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem,
šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. (Ebr.1)
Ja nu jūs esat ar Kristu nomiruši pasaules pirmspēkiem, ko tad jūs, it kā vēl dzīvodami pasaulē, uzņematies priekšrakstu jūgu, cilvēku baušļus un mācības,
kā piemēram: tev nebūs aizskart, tev nebūs baudīt, tev nebūs pieskarties! -
Visas šīs lietas ir lemtas iznīcībai, tās tērējot.
Tām gan ir gudrības slava tur, kur ir pašizdomāta dievkalpošana, pašpazemošanās un miesas mērdēšana; bet patiesībā tām nav nekādas vērtības, jo tās dod apmierinājumu vienīgi miesai. (Kol.2) |
Ivo Pavlovičs  |
# Labojis Ivo Pavlovičs: 2009.03.12 10:31:26
Memekija [84.237.203.156] Lai nu kurš būtu izlasījis fragmentāri, bet tak ne māc. Bite. To nu gan nevarētu sacīt. Tā meditācija par kuru runā J. Rubenis nav sena kristīga prakse, bet gan sena pagāniska prakse! |
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2009.03.12 13:58:23
Mani patiešām nepatīkami pārsteidza A.Bites pārdomas . Ka tā kaut ko, atļaujas mācīts cilvēks pret savu kolēģi, kad pat es, lajs, jau no iesvētes laikiem atceros grāmatiņu, kuru tad nu papūlējos mazliet te pārrakstīt:
"... Viens no iemesliem, kādēļ lūgšana, kopējā vai individuālā, šķiet tik nedzīva un formāla, ir tas, ka pārāk bieži sirdī, kura satiekas ar Dievu, trūkst Dieva pielūgsmes momenta...
Kad mēs runājam par "stāvēšanu" Dieva priekšā, tad vienmēr domājam, ka, lūk, te - esam mēs, tur - ārpus mums - ir Dievs. Ja mēs meklējam Dievu augšā, sev priekšā vai apkārt, tad neatradīsim Viņu. Svētais Jānis Zeltamute saka: "Atrodi savas dvēseles iekšējās, uz augšu vērstās durvis, un tu ieraudzīsi, ka tās ir durvis uz Dieva Valstību."
Ēfraims Sīrietis saka - tad, kad Dievs radīja cilvēku, Viņš tā visslēptākajā dziļumā ielika visu Valstību, un cilvēka dzīves uzdevums - rakt pietiekoši dziļi, lai atrastu šo dārgumu. Tādēļ, lai atrastu Dievu, mums jāmeklē tā vieta, kur ir šī Dieva Valstība mūsos, kur Dievs un mēs varam tikties. Labākais ierocis, ierocis, kas pārvarēs visus šķēršļus - lūgšana.
...
Gadās arī tā, ka mums nav vajadzīgi nekādi lūgšanu vārdi, ne mūsu pašu, ne kādu citu, un tad mēs lūdzam pilnīgā klusēšanā. Šī pilnīgā klusēšana - tā ir ideāla lūgsna ... dziļa miesas un dvēseles klusēšana, kad dvēselē valda pilnīgs klusums, kad pilnīgs miers piepilda ķermeni, kad jebkāda drūzma un kustība aprimst, un mēs stāvam Dieva priekšā līdz galam atvērti - pielūgsmē. ...
Kad varam, mums jāklusē, bet nekad nevajag pieļaut, ka tā pārvēršas vienkāršā apmierinājuma izjūtā. Lai pasargātos no tā, lielie Pareizticības audzinātāji, skolotāji māca mūs nekad nepamest pavisam parastas lūgšanas formas, jo pat tie, kas sasnieguši šo apcerīgo bezvārdību, atzina par nepieciešamu, jūtot garīgā atslābuma briesmas, no jauna izmantot lūgsnas vārdus, kamēr dvēselē neatjaunosies klusums.
Grieķu baznīcas tēvi uzskatīja šo klusēšanu - kuru viņi nosauca par isihia - gan par izejas momentu, gan par lūgšanas augstāko pakāpi....
Kamēr dvēselē nav klusuma, nevar būt arī redzējumu; bet, kad klusums nostādīs mūs Dieva klātbūtnē, iestāsies pavisam cita veida bezvārdība, daudz absolūtāka; dvēseles klusēšana, kurā, pēc Juliānas Noričskas vārdiem - "lūgšana savieno dvēseli ar Dievu".
/"Lūgšana un dzīve", Surožas metropolīts Antonijs/ |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.03.12 14:02:26
Par izsmējīgo toni attiecībā uz vēdera punktiem utml. vispār nerunāšu - nu kāpēc jāizsakās par tēmu, kas nav pat pavirši aplūkota? Pat ne i-netā daudzmaz apgrābstīta? Ja nu patiesi neintereseē, var taču vnk paklusēt, autors taču nevienam neko neuzspiež.
Tagad nu A.B. atgādina pirmklasnieku, kurš pirmoreiz mūžā pa bioloģijas kabineta durvju šķirbu ieraudzījis to brrriesmīgo šškeletu un nu jož prom pa gaiteni pilnā kaklā zviegdams un muļķības aurodams.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.12 14:08:51
-Jona- Redz, tur jau tā lieta, ka tu šķiet tā arī nesaprati par ko A.Bite... Viņš visai atzinīgi izsakās par Rubeņa Kungu, savukārt viss, ko A.Bite izdarīja bij izanalizēja nedaudz textu nevis Rubeni!
Tā kā tā nav nekāda atļaušanās. Ja Rubenis ir publicējis kādu grāmatu un textu, tad vairs nepastāv nekādi aizliegumi šo textu analizēt. Kas arī tika veixmīgi izdarīts!
Nav Rubenis neaizskarama indijas govs, un ja viņš pretendē uz kādām kristīgām atklāsmēm vai patiesībām, tad tās tiks vētītas un pārbaudītas. Tev tač nav iebildes pret "Visu Pārbaudi, kas labs to paturi". Lūk šeit ir labs perfekts piemērs kā notiek textu pārbaude ar Dieva Vārdu, kā Dieva Vārds nostājas pret cilvēku vārdu! Un priecē ka "pareizajiem cilvēkiem" uzreiz spuras gaisā...
Tas IR tas ko dara Dieva Vārds... visas cilvēku negācijas pret Dieva Vārdu izgaismo un tās parādās ļoti pat redzamā veidā... Un viss ko šāds aizdedzināts un aizsvilies cilvēks var darīt, ir mēģināt šo Dieva aizdedzināto uguni apslāpēt ar vēl lielāku lērumu cilvēka vārdu un citātu no kādiem cilvēkiem, kuri runāja cilvēku vārdus ne Dieva Vārdus! |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.03.12 14:26:21
Mulders
varbūt izlasi manis iekopēto vispirms? Ka bezvārdu lūgšana (tā pati meditācija) ir augstākā lūgšanas forma, ir zināma lieta katram kristietim no iesvētes laikiem, vismaz līdz šim es tā domāju ka zināma. Un nav tur ne mazāko pretrunu ar Vārdu, visvairāk to praktizējuši Svētie un Baznīcas Mocekļi, ja kas...
Bet burta kalpiem laikam nesaprast, tāpat kā šo:
21 Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu."
22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
/Jņ.20/
Un ar to pašu iestājas tumša bilde nabaga nabaga profesionālajiem *******iem ... (te es laikam šoreiz piekritīšu pārdomu autoram). |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.12 14:32:34
-Jona- Redz, nu tu esi tieši tajā pašā herēzē par kuru Raimonds brīnās... Ka tu arī Svēto Garu no Dieva Vārda norauj un atšķir!
Pati sevi deklarē par Luterāni, bet faktiski NEKO no Luteriskās teoloģijas vispār nejēdz, nejēdz ko Luteriskā Teoloģija māca par Svēto Garu, ko par Dieva Vārdu un kāpēc tie nav nošķirami!
Pareizi teica Ābrahams bagātniekam - ja tie netic Mozum, tie neticēs arī ja miroņi augšām celsies.
Tāpat kā visādi sapņotāji un jūsmotāji, iedomājas, ka var Dieva Garu bez Dieva Vārda satvert! Pareizi par viņiem Luters teica, tiem jau baloža spalvas no mutes rēgojas!
Prozīt! Tu tad paliec ar savām sajūsmām un budistu nopūtām, mēs palixim ar Dieva Vārdu... jo nekā citādi Dieva Gars nenāk, kā vien caur Vārdu! |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2009.03.12 14:33:02
Mulders
savukārt viss, ko A.Bite izdarīja bij izanalizēja nedaudz textu nevis Rubeni!
Lūk šeit ir labs perfekts piemērs kā notiek textu pārbaude ar Dieva Vārdu, kā Dieva Vārds nostājas pret cilvēku vārdu!
Varbūt vakarā vai brīvdienās būs laika uzrakstīt konkrētāk, bet pagaidām, palejot eļļu ugunī, iebildīšu, ka šis piemērs ir pavājš perfekcijas paraugs. Diemžēl.
Kāpēc? Kaut vai - garais iztirzājums (gan A.Bites, gan Muldera), ka ar bezvārdu meditāciju Rubenis esot atmetis Dieva vārdu, ir nevis loģisks secinājums, bet gan pēc būtības samākslota apsūdzības celšana, kurai pierādījumi ir ietverti personīgajā interpretācijā par Rakstu vēsti. Tas no analītikas, un tas, patiesību sakot, būtu tikai sekundāri.
Starp citu, ar šo secinājumu es neko - ne vairāk un ne mazāk - nepasaku par pašu iztirzājamo grāmatiņu.
Bet nu atvainojiet, citreiz mēģināšu savu domu pasniegt pilnīgāk. Ja mācēšu. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.03.12 14:49:47
Vēl interesantu piemēru no budistu pieredzes min metropolīts Antonijs savā grāmatiņā - līdzību par sāls lelli , kura lai iepazītu jūru, pamazām brien arvien dziļāk un dziļāk, vēl arvien nekādi nesaprazdama , nu kas tad tomēr ir jūra... pati pamazām izšķīst un izšķīst... līdz beidzot ir pavisam izšķīdusi šajā jūrā, un tikai tad arī iestājas saprašana, tad kad abi ir viens , ka - jūra - tā esmu es!
un tas no, khm, budistu pieredzes ... kaut kā nemaz nepabaidījās autors savas kristīgās saknes (ak, šausma!) pazaudēt... 
"... Tā notiek arī ar mums, kad mēs sākam apjaust Dievu - ne mēs sevī ietilpinām Dievu, bet esam Viņā, un, šādi tiekoties ar Dievu, mēs kļūstam mēs paši, iegūstam savu "es", rodot mieru Viņa bezgalībā..."
/metropolīts Antonijs/ |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.12 14:55:23
Mārtiņš, atkal... Nevis Rubenis ir atmetis Dieva Vārdu, bet tas teksts kas tur rakstīts tā parāda... Vai Rubenis ar to domāja tiešām to ko uzrakstīja, tas acīmredzot paliek noslēpumains. Tieši tur tā lieta, ka tu un -Jona- iespējams pazīstot Rubeni ZINĀT ko viņš domāja kad rakstīja to vai citu textu. Es un A.Bite izrādās nezinām, ko Rubenis gribēja pateikt, tāpēc viss kas mums ir - ir pats texts. Nu un tad mēs kā īstenticīgi Luterāņu Maitas izdarām tieši to, par ko virs mums karājas Tridetnas Koncila lāsti - Paņēmām textu A, kas pretendē uz Dieva Vārda mācības attēlu un paņēmām textu B kas ir pats Dieva Vārds, un veicam ārkārtīgi tupu salīdzināšanu... tā teikt... es duraks, es tikai skatos kas rakstīts pa kreisi un kas rakstīts pa labi un skatos, vai rakstītais reflek`te vienu un to pašu vēsti!
Tātad... vienā textā ir teikts - Ir jāatmet Vārdi ārējie, jāiedziļinās iekšējajā ES... Otrs teksts saka - Kas paliek manos Vārdos, tas paliek Manī!
Lūdzu - vai šie abi texti tavuprāt attēlo vienu un to pašu semantisko jēgu, jeb atšķirīgas semantiskās jēgas? |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.03.12 14:57:08
Mulders
Tāpat kā visādi sapņotāji un jūsmotāji, iedomājas, ka var Dieva Garu bez Dieva Vārda satvert!
Jā, zini, var gan. Es varu ar Jēzu (gluži kā ar savu laicīgo tēti) runāties, sūdzēt, lūgt kaut ko, bet varu arī - vienkārši pieskriet un apķerties apkārt - tā vienkārši, pavisam bez vārdiem! Neko, pilnīgi neko nepasakot.
Patiesi nelaimīgi cilvēki, kas tik elementāru lietu nesaprot, varbūt paši nekad nav izjutuši...? Līdzjūtība. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.03.12 15:00:34
-Jona-
Imenno... lai saprastu Dievu, ir jābrien dziļāk un dziļāk Dieva Vārdā, un tikai tad, kad cilvēks saplūst ar Dieva Vārdu, var teikt, ka viņam ir kāda poņa par Dievu! Jo Dievs, par nelaimi Budistiem ir atklājies savā Vārdā, nevis Jūras Ūdenī! Savukārt visi tavi texti liecina, ka tev derdzās un īpaši riebīgi ir tie ticīgie, kas turās pie šiem Dieva Vārdiem un faktiski tos elpo savā ikdienā... tie tev ir "burta kalpi"... un tai pat laikā tu nespēj saprast, ko nozīmē pat jēdziens "Dieva Vārds" Tev tas ir kaut kāds savs ES... un pareizi Bite saka - tie ir tādi cilvēki, kam viņu vēders ir viņu Dievs! Tu pati labi pateici, ka tavs ES ir tavs Dievs
"... Tā notiek arī ar mums, kad mēs sākam apjaust Dievu - ne mēs sevī ietilpinām Dievu, bet esam Viņā, un, šādi tiekoties ar Dievu, mēs kļūstam mēs paši, iegūstam savu "es", rodot mieru Viņa bezgalībā..."
/metropolīts Antonijs/
"Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." "ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.
Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. " /metropolīta Antonija Priekšnieks un Kungs/
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.12 15:09:54
Raimonds, redzi... burti var but dažādi un Gars tas pats. Tāpat var būt Dažādi Gari, lai arī Burts ir tas pats 
Vislabākā vieta kur atklājas veids kā Dievs grib ar mums komunicēt ir Kristus kārdināšana tuxnesī. Pret visiem Velna argumentiem Kristus atbilt "Stāv Rakstīts..." Laigan tieši Kristum un tieši tur īstenībā bij vienīgajam tiesības teikt "ES TĀ SAKU" un Velns paklausītu... Taču mēs redzam, ka pats Dieva Dēls pret Velnu cīnās ar "Tā Stāv Rakstīts"
Kurpretīm tas ko šodien mēs novērojam no Cilvēku puses ir cilvēka mēģinājumi ar Velnu kauties no sērijas "Es tā saku" "Tā saka Metropolīts Antonijs" "Tā saka Rubenis" "Tā saka A. Bite" Nu un ka viņi tā saka, kāds tam sakars ar Dieva Vārdu un to kas "Stāv Rakstīts"
Un es apbrīnoju Jonasveidīgo karsto cīnīšanos ar cilvēku vārdiem un pilnīgo Dieva Dēla vārdu ignoranci. Vai tiešām ir tik grūti saprast Kristus Vārdus "Šie vārdi, ko es runāju ir gars un dzīvība"? Ko vēl vairāk vajag? |
Memekija  |
# Iesūtīts: 2009.03.12 15:16:24
Ivo Pavlovič! vai tu ar to gribi teikt, ka baznīctēvi, kā piemēram Jānis Kasiāns, Jānis Pakāpnieks u. c. ir pagāni???? un visa Austrumu Baznīca balstās pagānismā? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.03.12 15:19:59
Memekija nu paskatīsimies...
- Bezvārdu meditācijas! Ir? ir!
- Svēto godināšana un viņu aizbildniecības meklēšana? Ir? ir!
- Attiexme pret krāsotiem dēļiem kā pret dzīvām svētām būtnēm? Ir? ir!
Hmmm... Kas vēl būtu vajadzīgs, lai kvalificētos "balstās pagānismā"?
Es gan neteiktu, ka balstās... drīzāk tajā ir daudz pagānisma elementu, kas ienāca baznīcā ap 5-6 gadsimtu, kad Krisietība uzņēma abarotus un tai bij jātiek galā ar daudziem pagāniski domājošiem cilvēkiem, kas meklēja vietu kur patverties, jo viņu tempļi bij nogāzti... taču tīri Kristietību pieņemt nevarēja. Tad nu acīmredzot notikās kaut kāds "blendings" kad svētie ieguva dievu vietu, kļūstot par jaunajiem aizbildņiem tur kur senāk aizbildnieki bij Grieķu u.c. pagānu dievi. Pagānu mīlestība pret priekšmetu maģiskajām īpašībām aizņēma ikonas u.c. svētlietas, tā teikt... Netika mainīts cilvēks, tika mainīts viņa aplamās elkdievības objekti... Nemainījās cilvēki, mainījās Baznīca, pielāgojoties pieprasījumam...
Ņemot vērā, ka Roma kā struktūra sāka brukt, Baznīcai bij jāpārņem arī daļēji kaut kādā ziņā "kopā saturētāja" loma, tāpēc tai bij jākļūst "draudzīgai" un kā visur... pieprasījums rada piedāvājumu! Tik nu Baznīca to ietērpa cilvēkiem saprotamā "valodā". Piekam, ņemot vērā ka tais laikos cilvēki nebij īpaši literāri apdāvināti, tad tā pa īstam uzzināt, kas tad "Stāv Rakstīts" ne kurš katrs varēja, visu ticības objekts bij Priesteris un Priestera runātais vārds bez iespējas pārbaudīt, ko tad šis runā un cik tas sakrīt ar Apustuļu pausto mācību! Labi, ja Priesteris bij godīgs... a ko tad, ja šis pa brīzām varbūt neapzinoties, varbūt izdabājot... kaut ko no sevis piedzejoja... Nu tā... lai padarītu vēsti apēdamu un garšīgu citiem? Tad arī saradās vesels lērums -Jonu- kuriem šo Antonija šo Kristus vārdi, viss vieni kāposti... nekādas izšķirtības! |
Memekija |
# Iesūtīts: 2009.03.12 15:23:45
Mulder, vēl (un tikai) būtu vajadzīga neticība Kristum kā Pestītājam, ko nu gan šeit pārmest diez vai varēs |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.03.12 15:28:18
Memekija... tāpēc arī Ortodoxajā Baznīcā tomēr pestīšanu var dabūt... jo meš tomeŗ ticam, ka Dieva Vārds ir spēcīgāks pār pagānu praksi un pagānisku pasaules skatījumu! |
:: Pievienot komentāru
|
