Sandis 
|
Iesūtīts:
2008.06.30 21:11:44
Man patīk Ekharta definīcija"Dzīves noslēpums ir nomirt pirms ierodas nāve un saprast-,ka nāves patiesībā nemaz nav" |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.07.04 14:03:28
Sandis
Tātad - notiek attīstība.
Kas ir pašā sākumā, kāds Es? Kur tas rodās, kas to rada? Kā šis Es, pēc dabas bezpersonisks, iegūst šķietamo personību? Pieredzes trūkuma dēļ vai kā savādāk?
Sākumā nebija nekas, un tad radās viens jauns Es. Kādā apziņas stāvoklī tas radās?
Ja ir vairāki tādi Es, un tie visi evolucionē uz bezpersonisko apziņu, tad - vai galā tie visi saplūst kopā, t.i. zaudē savu individualitāti? Vai arī saglabā individualitāti, bet vienkārši tiem pazūd viltus identfikācijas ar dzimumiem, ķermeņiem, utml?
Bezprsoniska Es apziņa nav galamērķis,bet gan pārejas posms.
kas ir galapunktā? |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.04 14:48:52
KarotesNav
KarotesNav
Vārdu salikums "bezpersoniska Apziņa" mani mulsina.
Un.
Vai jauns cilvēks rodas kā atsevišķa būtne, un pamazām attīstās, līdz pievienojas bezpersoniskajai Apziņai?
Vai arī jauns cilvēks patiesībā ir bezpersoniskās Apziņas kārtējais "sapņa tēls", t.i. šīs pašas Apziņas izpausme?
Bezpersonisku apziņu par sapni es nesauktu,jo bezpersoniska apziņa,ir objektīvs apziņas stāvoklis,aiz apziņas evolūcijas pakāpes.
Es esmu Tēvā jūs manī,un Es jūsos.
Tas nav sapnis,ko cilvēks sapņo bezapziņā,bet gan īstenība,ko cilvēks piedzīvo būdams pie apziņas.
Bezpersoniska apziņa,kā tu pareizi uzsvēri,ir apziņas izpausme,apziņas evolūcijas pakāpe,kvalitatīvi augstākā izpausmē.
Es,izlaužas no apziņas evolūcijas pakāpes prāta,nezaudējot identitātes suverenitāti.Es nepiedzīvo disfunkcionālu izmaiņu,kad identitātes līmenī cilvēks pārstāj saprast,kādai sugas klasei cilvēks pieder.Kāda ir cilvēka uzvedība.Rāpot četrāpus,vai pārvietoties uz diviem atbalsta punktiem.
Skaties.Mēs t.i,cilvēce racionalizē pasauli ap sevi un pasauli sevī.
Bez tā saucamā ego,cilvēcei piedienas superego.Tā saucamā cenzūra.Superego,ir pašapzinīgs primitīvā ego turpinājums,kas atrodas priekšapziņā Id,kas ir sākotnēja iestādījumu un instrinktu krātuve.No priekšapziņas Id uz apziņu tiek sūtīti uzvedības impulsi,kas iziet cauri superego muitai.Ja impulsi no Id neiztur morālu vai ētisku pārbaudi,superego impulsu no Id apspiež ar gribas palīdzību.
Piemēram Jēzus tuksnesī,kad saka"CIlvēks nedzīvo no maizes vien"
Tātad,runājam par vēlmēm(izsalkums)-,impulsu,kas nāk no Id,no priekšapziņas,kas ar gribas palīdzību ir apspiests.
Lai tevi nemulsina jēdziens apspiest,es pārfrāzēšu,lai ir labāk saprotami.
Mēs zinam,kas ir mērenība un kas ir parmērība.
tad nu lūk,mērenība dzīvē,ir apspiesta no Id impulsa fenomens.
Nepārtiek no maizes vien,nenozīmē atteikties no maizes,bet gan nepakļauties vēlmju impulsiem,kas nāk no Id-priekšapziņas,kas ir primitīvā ego telpa.
tas pats attiecas uz jau minēto agresijas apspiešanu:"Ja tev sit,pagriez otru vaigu"
No Id,instinktu telpas uz apziņu tiek sūtīts uzvedības,pretreackijas impuls-aizsargāties,vai uzbrukt.Superego ar gribu impulsu apspiež.Tas ir pašdisciplīnas un pašaudzināšanas jautājums,būt mērenam it visā.Ja mērenība attiecas uz pārmērīgu ēstgribu,tad mērenība attiecas uz pārmērīgu agresivitāti.
Tie ir tikai daži psihes evolūcijas aspekti,kad primitīvā,brutālā ego impulsi tiek apstrādāti kvalitatīvi augstākā sistēmā.
Ja mēs runājam par ego evolūciju,mums ir jārunā par personības,par Es evolūciju,kas ir cieši saistīts ar primitīvo ego un kvalitatīvi augstāku sistemu superego.
Te tad arī sākam aizdomāties,kāda ir Es personības evolūcijas perspektīva.
Es esmu Tēvā jūs manī,un Es jūsos.
Bezpersonisks Es,tik cik Es ir izgājis caur mentālām karikatūrām Man,Es,Tu,Mēs,Citi un ir jānotiek mentālu karikatūru saplūšanai vienotā sistēmā tik cik tas ir izdzīvošanas jautājums sugas evolūcijas mērogā.Individuālisma utopijā uzceltās robežas izplešas.Savienība,koolīcija,alianse,ir iespējama nojaucot individuālisma utopijā uzceltās robežas vienota,kopīga mērķa priekšā.Un atkal uz vienotu un kopīgu mērķi mums ir jāskatas gan ārīgi,gan iekšēji. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.07.04 15:01:40
Sandis
Tātad "bezpersoniskais Es" nozīmē to, ka Es ir atbrīvojies no tādām ilūzijām kā suga, nācija, utml?
Tas nenozīmē, ka Es pazaudēja savu personu, savu individualitāti? |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2008.07.04 15:26:54
KarotesNav
Lasi,Kristus ir devis nākošo formulu.
Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā.
Izejot no bezpersoniskas Es apziņas koncepcijas,nosaukšu to tā,Kristus noformulē principu pēc kura cilvēce dzīvos.
Ievas un Ādama simboliskums,ir uzskatāms piemērs,kad dvēseles kailums,ir aizklāts ar vīges lapu.Ieva un Ādams nobijās no dvēseles kailuma un dvēseles kailumu aizklāja ar vīges lapu un izšuva priekšautus.
Simbolims izpaužas sākotnēji esot vienotiem ar Tēvu apziņā,pēc tam evolucionējot pakāpē(prāts) un augļa(ego prāts) nobaudīšana no labā un ļaunā atzīšanās koka.
Nobaudot augli(ego prāts),ir radusies atšķirīga no Tēva apziņas(sākotnējā apziņas stāvokļa)izpratne par to,kas ir labs un kas ļauns.Tas ir individuālisma utopijas laikmets,apziņā esot nošķirtiem no visa pastāvošā.Individuālisma utopijas laikmetā figurē tādi jēdzieni kā ciešanas,kā grūtības,kā sāpes.Un cilvēks nosauca savas sievas vārdu Ieva.Tātad,piešķīra individuālismu.Vārdadiena,ir individuālisma kronis.Piešķirts atsevišķs Es,Ādams un atsevišķs Es Ieva.Atšķirīgums vēl izpaužas šķelšanās patriarhālajā un matriarhālajā.
Jau no agras bērna kājas tiek zubrīts bērna apziņā.
Zēni pa labi,meitenes pa kreisi.Tā ir klasēšana.Sieviete nav tas pats,kas vīrietis un vīrietis nav tas pats,kas sieviete,lai gan atsķirība pastāv tikai mehānisma-organisma līmenī.
Tā dvēseles kailums uz laiku ir piesegts,kamēr cilvēce iet cauri apziņas evolūcijas pakāpei un mentālām karikatūrām.
Iet cauri,nozīmē iepazīst un izprot,lai pēcāk turpinātu garīgu apvienošanos Es bezpersoniskā apziņā,kur nekas nav apslēpts,kas netiktu atklāts un nekas nebūs nezināms,kas nenāktu gaismā.
No dvēseles kailuma tiks noņemta vīges lapa.
Mēs esam ceļā un kurss pakāpeniski,bet neizbēgami īstenojas.
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.04 15:40:13
KarotesNav
Tātad "bezpersoniskais Es" nozīmē to, ka Es ir atbrīvojies no tādām ilūzijām kā suga, nācija, utml?
Atbrīvoties nenozīmē aizmirst,kas tu esi identitātes līmenī.
sugas mērogā bērns joprojām saņem ārējas zīmes,ar kurām inicējas.Piemēram,tik primitīva zīma,kā parvietošanās uz diviem atbalsta punktiem.
Ukrainā uzietā meitene,kas 7 gadus kopš agras kājas dzīvoja ar suņiem pārvietojās četrāpus,jo neviens no suņu bara locekļiem nepārvietojas atbalstoties uz diviem atbalsta punktiem.Zīme,ar kuru meitene iniciējās,ir pārvietoties četrāpus,jo tā pārvietojas meitenes audžuvecāki,nosauksim suņu baru tā.
Suga,tā nav ilūzija.Sugas mērogā mums tiek piešķirta personība,kas ir socializācijas ceļā radusies identitāte.
Un personības līmenī notiek Es evolūcija,bezpersoniskā Es apziņā.
Tā ir kvalitatīvi jauns identitātes paveids,kas sablīvējas vienā supersistēmā,bezpersoniskā Es apziņā un sevi apzin ārpus apziņas evolūcijas pakāpes prāta.Turpina evolūciju. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.04 15:52:45
KarotesNav
Ilūzija,ir neapzināšanās sekas.Ilūzija,ir izkropļots īstenības atspulgs,bet īstenības atspulgs.Ilūzijai,ir strukūra un bāzes principi.Ne jau bāzes principi un struktūra,ir ilūzija.Piemēram ar geometriskām līnijām ir iespējams radīt mānīgu priekštatu.Ilūziju.Bet,ne jau geometriskas līnijas ir ilūzija,bet gan ar geometriskām līnijām radīts mānīgs priekštats,ir ilūzija.
Tāds primitīvs piemērs.Ceru devi skaidrojumu. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.04 17:35:10
KarotesNav
Bezprsoniska Es apziņa nav galamērķis,bet gan pārejas posms.
kas ir galapunktā?
Es atļaušos pārjautāt.Par kādu galapunktu tu runā?Galapunkts kam?
Savukārt uz jautājuma pirmo daļu,atbildot nāksies pieturēties pie evolūcijas principa.Kas ir sākumā?
Ja sākumu aplūkojam dogmatiski,tad sākums ir aprakstīt dievmācībā pāris pantos.Skaudrs sākuma izklāst.Bet neizslēdzot sacītā simbolismu,kā tas ar dvēseles kailumu un vīges lapu un ar dieva noteiktām ciešanām,grūtībām un sāpēm individuālisma laikmetā.
Protams,es kategoriski iestājos pret sākuma formalizēšanu.
Šeit ir sākums,tukša lapa un šeit ir Es.No kurienes un kā ir uzradies Es aizpildot tukšu lapu:"Sākumā nebija nekas, un tad radās viens jauns Es."
Es kategoriski iestājos pret sākumā nebija nekas,kad mēs aizskaram personību,cilvēku Es apziņu.
Cits jautājums.Kāpēc tieši cilvēks.
Mēs saprotam,ka populācijas izdzīvošanas mērogā,ir nepieciešami tūkstošiem sugas īpatņu,kas spēj turpināt populāciju.Tādiem ārējiem faktoriem kā klimata izmaiņas,kā agresīva vide,kas pilna plēsēju,kā konkurence par pārtikas resursiem,iekšēja savstarpēja cīna populācijas mērogā,dažādas slimības,genētiska kroplība utm faktoriem ir jāliek pretī izdzīvošanas mehānisms,kas sugu padara konkurentspējīgu par tiesībām eksistēt.
Piemēram socializācija,ir labs piemērs,kā izdzīvot sugas mērogā.Te ir barvedis,te ir sociāla hierarhija,te ir pienākumu sadale,te ir rūpju sadale,tā ir vieglāk aizsargāties no plēsējiem,tā ir vieglāk tikt pie medījuma.
Tas ko dievmācība noklusē,dievmācība noklusē,kāpēc pēc zvēru radīšanas,zvēri,vai tas pērtiķis,vai Nīlas krokodils izvēlējies tieši to soicālās uzvedības modeli,kas tam ir raksturīgs.
Kāpēc vienai sugai ir raksturīgs tieši tāds sociālās uzvedības modelis,bet citai sugai pretējs.
Kāpēc dažu sugu īpatņi ir vienpatņi,bet dažī sociāli solidarizēti.
Bībele par to noklusē.Dievmācība par to noklusē.
Ja dievmācība noklusē,bet cilvēks to grib zināt,kāpēc tā un nevis savādāk,tad nākas ārpus dievmācības dogmām teoretizēt kāpēc tā un nevis savādāk,ja reiz kristietība nenodarbojas ar teoretizēšanu.
Kāpēc suņu bars kļūst par audžuvecāku pamestam bērnam.Kāpēc cilvēks kļūst par audžuvecāku pamestam dzīvnieka mazulim.Kāpēc nenotiek instinktīva atgrūšanās no citas sugas īpatņa.Kāpēc kaķene ar pienu baro lauvēnu,vai kucēnu.Kāpēc vilku bars savā sociumā uzņem bezbailīgos naturālistus.Pieņem kā bara locekli.Pēc nomedīta zvēra,pēc hierarhiska principa naturālistu pielaiž pie viņa porcijas.Kāpēc dalās,ar naturālistu,ja naturālists ir citas sugas īpatnis.Kāpēc uzņem savā barā.Kāpēc pielaiž pie mazuļiem.Kāpēc izrāda lojalitāti.Kas mums ir kopīgs ar vilkiem?Kas vilkiem ir kopīgs ar cilvēku?
Kāpēc vilku bars mazuļus aizstāv no lāča,bet pie mazuļiem pielaiž naturālistu.Tātad vilkiem zināmā kategorijā ir izpratne par to,ko redz viņa acis.Ko vilks saprot,kas atrodas viņam acu priekšā.
Mēs noteikti varam pieļaut,ka Es apziņa,personība,tas ir evolūcijas produkts.
Cits jautājums.Kādi ārēji un iekšēji faktori veicina Es apziņas evolūciju.intelektuāli noformulēt primitīvu Es apziņu,primitīvu personību.Intelektuāli paskaidrot,teoretizēt,primitīvas Es apziņas izmaiņu klasi sarežgītākā Es apziņā,personībā.
Mums tas vēl priekšā.
Evolūcijas teorija tikai pavēra priekškaru un teoretizēja to,ko religijas teoretizēt atsakās.
manuprāt tas ir godīgi. |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2008.07.05 00:08:13
Artos
Paldies par apsveikumu.Bet,es vārdadienas nesvinu.Tad,es nonāktu skaudrā pretrunā ar pausto pārliecību,kas izlikta dotajā tēmā.
Vēlreiz,paldies par apsveikumu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.07.07 09:48:06
Sandis
Es,izlaužas no apziņas evolūcijas pakāpes prāta,nezaudējot identitātes suverenitāti.Es nepiedzīvo disfunkcionālu izmaiņu,kad identitātes līmenī cilvēks pārstāj saprast,kādai sugas klasei cilvēks pieder.
Tas ir kā - turpināt apzināties sevi kā indivīdu, tādā nozīmē, ka atšķirt sevi no citiem, taču nepievērst pārāk lielu uzmanību tādiem otršķirīgiem atribūtiem kā rase, suga? Nu, apmēram kā mēs nepievēršam pārāk lielu uzmanību krekla krāsai, neidentificējamies ar "Es = sarkanā kreklā"? Krekls turpina pastāvēt, mēs to apzināmies, ka krekls ir, bet saprotam, ka kreklam nav tāda nozīme kā, kaut vai raksturam? Līdzīgi, virzoties uz bezpersonisku Es apziņu, mēs arvien vairāk apzināmies, ka rasei un sugai tāpat nav īpašas nozīmes?
Tad: "bezpersoniska apziņa" nozīmē nevis sevis pazaudēšanu, bet gan apzināties tā "personiskā" (dzimums, raksturs, suga, ...) nenozīmību, atbīdīt to otrajā plānā?
Nobaudot augli(ego prāts),ir radusies atšķirīga no Tēva apziņas(sākotnējā apziņas stāvokļa)izpratne par to,kas ir labs un kas ļauns.
Bet tas nozīmē, ka sākotnēji Cilvēkam nebija Tēva apziņas - jo Tēvs jau sākotnēji zinaja, kas ir labs un kas ļauns, bet Cilvēks tikai pēc augļa apēšanas.
Es atļaušos pārjautāt.Par kādu galapunktu tu runā?Galapunkts kam?
Galapunkts apziņas attīstībai. Ja jau bezpersoniskais Es ir tikai pārejas posms, tad loģiski - no kā uz ko, un kas ir galā? Vai arī ir bezgalīgi? Ja bezgalīgi, tad kur īpaši staigties - vienalga kaut kas būs priekšā un kaut kas aiz muguras.
Es kategoriski iestājos pret sākumā nebija nekas,kad mēs aizskaram personību,cilvēku Es apziņu.
Tādā gadījumā Es ir mūžīgs, bet līdz ar to attīstība nav iespējama, jo - skatoties atpakaļ laikā, nonākam punktā, kur apziņa ir nulle, un rodas jautājums - kas ir pirms šī punkta? Vai nu te apziņa tā matemātiski, bezgalīgi tiecas uz nulli, nekad par nulli nepaliekot? Taču tas nepaglābj, jo pastāv kāds absolūts slieksnis, zem kura vājā apziņa nespēj radīt domu "es esmu tas, kurš apzinās" - tātad, Es vēl tai punktā neeksistē. |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2008.07.07 22:43:47
KarotesNav
Atbildot uz jautājuma pirmo daļu.Es gribu pievērst tavu uzmanību,lūk kam.Dzīvojot individuālisma utopijā,nenoliedzot individuālisma nozīmi,individuālisms nav jānošķir no bezpersoniskas es apziņas.Līdz brīdim,kad individuālisms izpaužas radoši,nevis postoši,individuālisms konstruktīvi veicina izaugsmi personības līmenī.Kad,individuālisms izpaužas postoši,kad individuālisms neievēro subjektīvās telpas suverenitāti,bet uzskata to par zemāk stāvošu,tāpēc obligatā kārtā pakļaujamu un vadāmu,individuālisms ieslīgt egocentriskā utopijā,ar destruktīvu ietekmi uz izaugsmi personības līmenī.Tā ir egocentriski orientēta izaugsme,kas nerēķinās ar subjektīvās telpas suverenitāti,bet subjektīvās telpas suverenitāti noliedz.Tātad,tā ir nevis kolektīva izaugsme,bet egocentriski orientēta izaugsmi.Tas ir tikai viens no aspektiem no kura izriet sociāla noslāņošanās.Tas ir tipisks piemērs,kad izpaužas individuālisma utopija egocentriskā nesaprātībā.Tas tur,ir klasi zemāks par mani.Tāpēc,man šķiet,ka es automātiski esmu saņēmis tiesības,noliegt tā tur subjektīvo suverenitāti.Es zinu,kā būtu labak priekš viņa,pat ja viņš izrāda nekaunīgu pretošanos un uzstāj uz subjektīvu suverenitāti.
Lūk,kad subjektīva suverenitāte ir noliegta dominējošs kļūst objektīvs totalitārisms.
Sanāca gari,bet centos domu saspiest un neizplūst monologā. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.07 23:26:29
Tālāk.
Atbildot uz jautājuma otro daļu.Es gribu pievērst tavu uzmanību uz-atšķirīga.Piemēram.Kad cilvēks dzīvo saskaņā ar instinktiem,neizslēdzot radošu pieeju dzīves vešanā.Instinkts pat par sevi nav radošs.radoša ir pieeja situācijai,pret kuru ir instinktīvi reagēts.Piemēram viltība,kad tiek medīts meža zvērs.Instinktīvi cilvēks saņem impulsu.Rodas ēstgriba.Organisms pieprasa resursus.Tā vietā,lai slinki gulētu zālītē,vēderam kurkšķot,cilvēks ceļas kājās un iet medīt zvēru.Klusītēm lavoties klāt meža zvēram,vai meža zvēru kolektīvi aplenkt,dzīt uz vienu punktu,tā ir radoša pieeja,kas nav instinktīva,bet intelektuāla.
Te tad arī paceļas jautājums.vai instinktus drīkstam iedalīt kategorijā labs,vai ļauns?
Bet tieši tas arī ir noticis ar cilvēku.CIlvēks instinktus ir sācis dalīt kategorijās labs un ļauns.Tātad,cilvēkā ir notikušas izmaiņas un no priekšapziņas telpas(instinktu krātuve)nākošus impulsus neapzināti ir sācis filtrēt.Ir nobaudīts aizliegtais auglis.Ir notikusi identificēšanās ar prātu,ar ego prātu.Tagad,tā vietā,lai vadītos instinktīvi,instinkti tiek cenzēti.Bet visam ir savs iemesls un nozīme.Ko nozīmē cenzēt instinktus?Tas nozīmē,izvērtēt savu uzvedību,savas domas un piešķirt uzvedībai,vai domām raksturu.Pareiza uzvedība un nepareizas domas.Labas domas un ļauna uzvedība.Moralizēšana.Kas man ir pieņemami,kas ir pieņemami citiem.Kas man pieņemami nav,kas nav pieņemami citiem.Kāpēc tas,kas man nav pieņemami,man nav pieņemami.Tās jau ir dziļas pārdomas,par sevi.Tātad,par es.Es,kas sevi izprot domas līmenī un ar domāšanu saista izpratnes pastāvēšanu par sevi.
Nobaudot aizliegto augli,ir radusies atšķirīga no Tēva apziņa.Atšķirīga apziņa,no apkārt pastāvošā.Ir radies individuālisms.Duālisms identitātē,kas socializācijas ceļā top personībā. |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2008.07.07 23:48:52
Tālāk.
Atbildot uz jautājuma trešo daļu.
Pilnība nav sasniedzama,tik cik centienus sasniegt pilnību,atspoguļo nepilnība.Centienus sasniegt pilnību savā priekšā fokusē nepilnība.Tas ir nepilnība tiecas uz pilnību,jo ir pašnepietiekoša un pašneapzinoša.CIlvēkam piedienas viss tas,uz ko viņš garīgi tiecas.Jo tas,ko cilvēks garīgi tiekdamies sasniedz,cilvēks sasniedz,kā izmaiņu savā būtībā.Ārēji fokusēti punkti ceļā uz garīgām izmaiņām,tik vien,kā piešķir koncentrēšanos,bet nekalpo kā objektīvs iemesls garīgām izmaiņām.
Tieši tāpēc,man ir nepieņemami domāt par galapunktu,jo sevis atklāšana,ir beztermiņa uzdevums cilvēcei.
Tieši tāpēc,ar centienus sasniegt pilnību saprotu neapzināšanos.Ar centienus sasniegt galapunktu saprotu neapzināšanos.Tik cik sevi atklāšana,ir beztermiņa uzdevums.Apzināt sevi,ir sasniegt pilnību šeit un tagad,bez variantiem.Kad pilnība ir sasniedzama tur,kaut kad,tikai ne šeit un tagad,tā ir zūdīšanās par kuru Kristus ir izteicies īsi un kodolīgi.
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.07.07 23:51:42
KarotesNav
Es atvainojos,bet uz jautājuma ceturto daļu atbildēšu rītvakar. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.11.22 19:27:35
Krāpj te muļķa suni... Duksis jau nopriecājās nodomājis, ka te tiek skrubnāti viduslaiku vācu mistiķa Meistara Ekharta kauliņi (1260-1327), bet nē, tomēr šeit kaut kas salīdzinoši mazinteresants, kaut kāds mūsdienu guru Ekharts Tole tiek izķidāts. Žēl! ... . "Ciešanas - visātrākais dzīvnieks, kas aizvedīs mūs līdz pilnībai." Tā arī paliek vienīgā Duksim zināmā atziņa, ar ko Meistars Ekharts ir aplaimojis pasauli. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.11.23 09:34:37
Gnidrologs
Jautājums - ko nozīmē bezgalīga tiekšanās uz nulli?
Drīzāk būs nevis uz nulli, bet līdz kādam tur skaitlim, zem kura apziņas vienkārši nav, jo tā paliek pārāk primitīva, un tad pazūd pavisam.
Tā "attīstības griešana atpakaļ" noved pie punkta, kurā nekādas apziņas nav, jo struktūra ir pārāk vienkārša, lai uzturētu apziņu.
nulle tā pati bezgalība vien ir.
pati nulle nē. Var bezgalīgi tiekties uz nulli, bet tikpat labi var bezgalīgi tiekties uz jebkuru citu galīgu skaitli. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:43:37
Gnidrologs
Fraktālim nekāda jauna informācija klāt nenāk, vienalga uz kuru pusi tajā iet.
Taču Apziņa, kas paliek arvien primitīvāka un primitīvāka - kāpēc lai tā nepazustu? Ja ņemam tās pašas datorkaķa smadzenes, tur taču darbojas kāda datorprogramma un ir tikuntik procesoru. Apziņas vienkāršošana būtu programmas koda vienkāršošana, un to nevar bezgalīgi vienkāršot, jo pienāks brīdis, kad nekas vairs nedarbosies.
Protams, ja visu apskata kā sapni, kas sapņojās VienīgajamKasEksistē, tad te nekādu jautājumu nav, jo Apziņas nāk un iet kā tēli vai ilūzijas.
Ctulhu
Izmainītā režīmā, vismaz dažos, esmu lasījis, ka tev ir atbildes uz daudziem jautājumiem, tikai tei jautājumi tev nešķiet esam svarīgi. Te iespējams ka atkal notiek līdzīgi kā pamošanās un sapņošana. Pieņemsim, tu sapnī nolem, ka paplašināsi apziņu un noskaidrosi visu par Tgumbžļiem. Bet tad tu sāc mosties, nu sajēdz, ka Tgumbžļi ir diezgan vājprātīgi murgi, un jābrīnās, kā tu tiem sapnī ticēji. Bet tad atkal iegāzies sapnī atpakaļ. Mehānisms tātad nestrādā.
Par to datormodeli, sīkāk nezinu, taču vai ir garantija, ka tas simulē tiešām to objektu? Tas ir, vai as uzvedas kā kaķis, vai nē?
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:44:05
Ctulhu - varu pateikt vēl vienkāršāk - Radīšana 
Ij viņš vēl saka, ka nemaz nav Kristietis Nu riktīgs mūsējais... ateistu cempā |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:45:07
Ctulhu
Taatad vajag sarezgiitu paarreguleejamu daudzuzdevumu apzinju.
Nuja, bet "primitīvāku un robustāku apziņu" nozīmē tās daudzuzdvumu apziņas brīvprātīgu ierobežošanos un īslaicīgu aizmiršanu.  |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:45:33
Ctulhu, par izmainītajiem režīmiem... neies krastā!
Kvantu dators un Tradicionālais Dators, risina dažādus uzdevumus, kas otram ir kudī sarežģītāki... Kvantu Datoram atrisināt uzdevumu, kas parastajam prasa baigo laiku ir viens pīpis, savukārt uz kvantu datora veikt visparastāko saskaitīšanu vai reizināšanu - kudī sarežģītāk nekā uz parastā datora! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:53:16
Jošs Mulders
Risinot uzdevumu uz viena datora, ātrāk ies, ja tas otrs nemaisīsies pa kājām, t.i. uz laiku "jāaizmirst" tas otrs. |
:: Pievienot komentāru
|
