*Duksis 
|
Iesūtīts:
2008.04.17 14:17:18
"Mums ir jānonāk pie atziņas, ka, vai nu [1] dievs grib, lai ļaunums nebūtu pasaulē, bet nespēj panākt, lai tā nebūtu, [2] vai arī spēj to panākt, bet negrib, vai, [3] pēdējā varbūtība,- gan grib un gan arī spēj. Ja [1] viņš grib, bet nespēj, tad viņš nav visvarens, bet nevarība nevar būt dieva atribūts. Ja [2] viņš var, bet negrib, tad tas liecina par viņa ļaunumu, bet ļaunums nevar piemist dievam. Ja [3] viņš gan grib, lai ļaunums nebūtu pasaulē un gan arī var to novērst,- šīs ir vienīgās īpašības, kuras mēs varam piedēvēt dievam,- tad kāpēc gan šajā pasaulē pastāv ļaunums?" /Epikūrs, (p.m.ē. 341-270), sengrieķu filozofs/ |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:12:32
S.R...
nee, es neko nedaru!
Tava nedarīšana kā reiz ir grēks!
Kaut vai - cik naudas ziedoji labdarībai? Droši vien ka tā vietā nopirki sev kādas mantas, kaut gan varēji pirkt lētākas un sliktākas!
:-P |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:12:50
KarotesNav
tas tomēr nav taisnīgi - ja manā atmiņā nav info par iepriekšējo pieredzi es nevaru to mainīt - nest atbildību. |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.04.18 10:14:39
KarotesNav Hipotētisks pieņēmums, tāds pats kā kristiešu pēcnāves dzīve. Tu atceries savas iepriekšējās dzīves? Atceries, ko tu kā cūka būdams esi ko nelabu sastrādājis? |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:16:01
KarotesNav
Tava nedarīšana kā reiz ir grēks!
Kaut vai - cik naudas ziedoji labdarībai? Droši vien ka tā vietā nopirki sev kādas mantas, kaut gan varēji pirkt lētākas un sliktākas!
>>>
ahā! tātad mana labklājība(no iepriekšējām dzīvēm sapelnītā) būtu jādala ar tiem, kuri ir bijuši skopi - tagad nabagi? kur taisnība?
bet ja man ir jādalās - jābūt žēlsirdīgai, tad kāpēc šis dievs nav žēlsirdīgs un nepiešķir viņiem vismaz eksistencei nepieciešamo?
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:17:11
S.R... Vai, ja dieva nebūtu, tad žēlsirdībai arī nebūtu nekāda jēga? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:17:45
S.R...
Tavā atmiņā ir visa info par visu tavu šo dzīvi? Gan jau ka daudz ir piemirsies, bet atbildība un sekas paliek!
Ir vēl cits iemesls - kaut kādas sekas var būt ar tik samudžinātiem cēloņiem pa simtiem dzīvju, ka, lai tos saprastu, būtu jāatcerās tās simtiem dzīves. Tad to vien darītu kā atcerētos.
Vai - ja kādā dzīvē nostrādāji kaut ko tik briesmīgi briesmīgo, ko labāk tagad neatcerēties, jo aiz kauna un pašsodīšanas vairs nevari pakustēties. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:20:00
S.R...
tātad mana labklājība(no iepriekšējām dzīvēm sapelnītā) būtu jādala ar tiem, kuri ir bijuši skopi - tagad nabagi? kur taisnība?
Tu jau nezini, kāpēc tev bagātība, bet viņiem nav. Varbūt, ka iepriekš tu biji nabags un viņi tev palīdzēja, un tagad tev tā kā būtu jāatdod "parāds", bet tu? Ek, tu! :-)
Tāpēc, nekad neklūidīsies, ja darīsi labu visiem! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:20:43
KarotesNav Nesaprotu, ar ko tavu muldēšana ir labāka par kristiešu muldēšanu? Vienam gan varu piekrist - sliktāka tā nav. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:22:26
*Duksis
es nespēju pieņemt domu - ja Dieva nebūtu.(esmu fanāte
tad nebūtu nekā. un tad nekam nebūtu jēgas. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:22:42
*Duksis
Hipotētisks pieņēmums, tāds pats kā kristiešu pēcnāves dzīve.
Nu, par šo tomēr ir daudz vairāk datu. Gan spontānas atmiņas, gan hipnozē un citos izmainītos apziņas stāvokļos iegūtas liecības. Ir pētījumi, statistika.
Jā, protams, zinātniski nav pierādīts. Tomēr te ir vairāk nekā "pasakās par rūķiem". |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:24:04
KarotesNav
blēņas! ja viņi ir nabagi - tad tādēļ ka bija skopi. ja viņi ir slepkavas, tad tādēļ ka jau iepriekš slepkavoja u.tt. vai tad ne tā? |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:24:57
S.R... Kā kundze vēlas... . Katrs dzīvo tā, kā viņam ir vieglāk. Viens tā, otrs šitā. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:26:16
KarotesNav Nu, un kur tad ir to "pētījumu rezultāti"? Nelieši masoņi slēpj patiesību no tautas? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:26:17
*Duksis
Vispār, ja par muldēšanu, tad tavs jautājums bija: "Kā absolūti mīlošs un visa esoša radītājs, var pieļaut pasaulē esošā ļaunuma eksistenci?"
Tātad tavā jautājumā JAU ir iekšā pieņēmums, ka tāds mīlošs radītājs varētu eksistēt.
Tad mēs piedāvājam tev atbildes uz tavu jautājumu.
Ko tad tu gribēji izdzirdēt? Apjukušu murmināšanu "... ē.. jā, laikam jau Dieva nav..."? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:29:05
*Duksis
Nu, un kur tad ir to "pētījumu rezultāti"?
Pameklē internetā, par prof. Janu Stīvensonu - viņš ir pētījis tieši bērnu spontānas atmiņas.
Vai to pašu Maiklu Ņūtonu - hipnoze, bet lielais cilvēku skaits šeit atsver hipnozes trūkumus.
Vai palasi ko par nāvei tuviem stāvokļiem (NDE). |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:30:27
KarotesNav Labi. Sagaidi Ctulhu vai Mulderu, tad varēsi izļerkstēties, cik sirsniņa kāro. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:36:21
*Duksis
Tev ir tāda slikta rakstura īpašība - brīžiem tu runā kā normāls cilvēks, bet tad pēkšņi sāc histēriski riet kā suns! :-) |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.18 10:38:01
KarotesNav ...brīžiem tu runā kā normāls cilvēks,... Paldies! Novēlu tev to pašu! |
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.04.18 11:27:10
KarotesNav
arī mācēju labiiejusties tēlā. Rotaļlietas toreiz šķita
tu te putro teātri, fantāziju, sapņus un realitāti nu viss vienā katlā un salāti vien sanāk
Laiku pa laikam tu arī šeit šo to piemirsti
nu kā tad ir , atceros vai piemirstu. Sanāk tā, ka dvēsele savu nemirstīgo atmiņu saliek no laicīgas, švakas atmiņas gabaliņiem.
Cilvēks jau arī ir tā "dvēsele". Ķermenim ir stipri otršķirīga nozīme
te arī mūsu domas dalās, cilvēks ir gan dvēsele, gan ķermenis. galu galā par cilvēku tu sauc to būtni, kas pēc tavas definīcijas spēlē teātri un ir ar vāju atmiņu, nevis to mūžīgo "kaut ko" kas it kā visu atceras. to es arī vēl ļoti apšaubītu vai tiešām tā dvēsele baigi kaut ko atceras, ja jau cilvēki savā būtībā neko nav mainījušies. tad jau laikam ka neko arī neatceras.
vispār, palasot pēdējos komentārus, man sanāk, ka tie karmiskie apļi ir baigi izdevīgie atbildības ziņā. man ir simts dzīves, un atbildība velas līdzi par 100 dzīvēm, bet es neko neatceros, tātad šajā dzīvē nevaru būt atbildīgs. ja 100 dzīvēs neko sakarīgu neesmu iemācījies, tas nozīmē, ka man dvēsele haltūrē satādot plānu.
ja izvēlas "skarbo un ātro ceļu" tas man nozīmē daudz ciešānas, cilvēku nāvi, un tas arī uz manas atbildības (lai gan tas ir tikai teātris manam ķermenim tāpēc it kā vajadzētu būt visam vienalga) , bet ja izvēlas maigo ceļu, tad tā riņķošana iet tik ilgi, ka jau aizmirstās kāpēc izvēlējos lēno variantu kas es švakucis kaut kāds.
Vai palasi ko par nāvei tuviem stāvokļiem
redz šādiem gadījumiem tevi nevajadzētu uztraukt, un secinājumus no tiem tu arī nevari izdarīt, jo tā ir tikai "kārtējā" ķermeņa fiziskā nāve, kas tai dvēselei neskādē līdz ar to nav vērā ņemams.
kā tu zini, ka hipnoze ir tāda lieta un kuru var paļauties, ka tas ko dzird ir tas, ko tu gribētu dzirdēt un nevis pavisam kas cits. ja nu tevi vazā aiz deguna., turklāt, ja ar tevi runās tāda 100 dzīves veca dvēsele, tad ko, visu mūžu klausīsies. sviests |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.18 11:42:32
Rausītis
tu te putro teātri, fantāziju, sapņus un realitāti nu viss vienā katlā un salāti vien sanāk
Tie ir vienas un tās pašas lietas dažādi aspekti. Tā kā precīzas analoģijas nav, tad izlīdzos ar to, kas ir. :-(
Skola = lai parādītu, ka notiek apmācības
Teātris, rotaļas, faantāzijas = lai parādītu, ka daļēja aizmiršanās un identificēšanās ar tēlu nav nekas neparasts mūsu pierastajā dzīvē.
Sanāk tā, ka dvēsele savu nemirstīgo atmiņu saliek no laicīgas, švakas atmiņas gabaliņiem.
Nē, tas ir līdzīgi kā mūsu atmiņa, kas saliekās kopā no mūsu nomoda atmiņas, un tās atmiņas, kas ir sapņos. Sapņi te būtu kā "viena dzīve ar aizmiršanu", bet nomoda dzīve - kā visa pilnīgā, īstā dzīve. Tātad, pilnās atmiņas sastāv no nomoda dzīves atmiņām un sapņu atmiņām. Nevis tikai no sapņu atmiņām.
cilvēks ir gan dvēsele, gan ķermenis.
Kad ķermenis mirst, tad kas notiek ar "cilvēku"? ;-) Puse "cilvēka" kaut kur pazūd?
Pēc augšamcelšanās paradīzē taču būs pavisam cita veida ķermenis, bet dvēsele paliks tā pati.
Un kas notiks ar Siāmas dvīņiem pēc augšāmcelšanās?
Kas tad vislielākajā mērā veido "cilvēku", ja redzam, ka ķermenis ir ļoti mainīgs, mainās jau dzīves laikā (aug, noveco, donora un mākslīgie orgāni,...), tad vispār pazūd, un tad nomainās pret jaunu ķermeni? Tai pat laikā dvēsele nemainās, nemainās, nemainās.
galu galā par cilvēku tu sauc to būtni, kas pēc tavas definīcijas spēlē teātri
Par dzīvu cilvēku es saucu dvēseli, kas darbojās cilvēka ķermenī. Beigts cilvēks ir līķis. |
:: Pievienot komentāru
|
