atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Kā absolūti mīlošs un visa esoša radītājs, var pieļaut pasaulē esošā ļaunuma eksistenci?
*Duksis
Iesūtīts: 2008.04.17 14:17:18
"Mums ir jānonāk pie atziņas, ka, vai nu [1] dievs grib, lai ļaunums nebūtu pasaulē, bet nespēj panākt, lai tā nebūtu, [2] vai arī spēj to panākt, bet negrib, vai, [3] pēdējā varbūtība,- gan grib un gan arī spēj. Ja [1] viņš grib, bet nespēj, tad viņš nav visvarens, bet nevarība nevar būt dieva atribūts. Ja [2] viņš var, bet negrib, tad tas liecina par viņa ļaunumu, bet ļaunums nevar piemist dievam. Ja [3] viņš gan grib, lai ļaunums nebūtu pasaulē un gan arī var to novērst,- šīs ir vienīgās īpašības, kuras mēs varam piedēvēt dievam,- tad kāpēc gan šajā pasaulē pastāv ļaunums?" /Epikūrs, (p.m.ē. 341-270), sengrieķu filozofs/
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.04.17 16:38:27
*Duksis Dažkārt arī Dieva zaimošana
nē, nesniedz, es vakar redzēju dzīvu piemēru. rezultāts ir cieta, ļauna sirds, kas sevi un līdzcilvēkus vienkārši moca un žņaudz nost.
Rausītis
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:39:15
*Duksis Kā sacīt,- nepinkšķi, bet ej un cīnies tālāk
uz to man vienmēr jautājums KĀPĒC?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:40:59

P.S. Māti, kas zaudējusi bērnu, vislabāk sapratīs cita māte, kas ir pārdzīvojusi tādu pašu zaudējumu.


Cilvēku, kam jācieš vislabāk sapratīs Dievs, kas pats ir cietis!
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:41:41
Rausītis uz to man vienmēr jautājums KĀPĒC? Nuf, uz pasaules ir tikai divas ievērības cienīgas lietas mīlestība un pienākums Ja nespēj kratīt viena, tad krata otra. Ja nekrata neviena, tad ir dimbā.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:42:57
Mulders Cilvēku, kam jācieš vislabāk sapratīs Dievs, kas pats ir cietis! Tu arvien vairāk mani esi sācis pārsteigt... .
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.04.17 16:50:27
Mulders Cilvēku, kam jācieš vislabāk sapratīs Dievs, kas pats ir cietis!
Jā, protams, bet, ja nelaimē nonākušais neko vai neko daudz nav par to dzirdējis vai nesalīmē kopā šīs lietas, tad kādam tas ir jāpastāsta. un tāds, kas pats daudz cietis un tapis Dieva dmierināts var ļoti labi norādīt uz patieso mierinājuma avotu. Nevajag taču noniecināt līdzjūtības un līdzcilvēku nozīmi. Mēs esam cilvēki, mums jāpalīdz.
Duksis
pienākums bez mīlestības ... un tas būtu tas, kādēļ lai cilvēks dzīvotu?! ... te jau ir tā lieta, kad cilvēkam ir atņemts viss viņam vienmēr paliek Dieva mīlestība un tad arī pienākums iegūst jēgu.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:51:20
Rausītis
Izklausās pēc "pārtrukušas filmas" vai "podskalznulsja, očnulsja .. a ruka v gipse"
Tas ir līdzīgi kā aktieris spēlē lomu teātrī - taisni sava "es" aizmiršana ir nepieciešama. Starp aktieriem spēja iejusties tēlā tiek vērtēta visaugstāk par visu.
Teiksi, ka teātris ir kaitīgs un aktierim filma aptrūka?

Starp citu, ja skatās uz dzīvi, tad cilvēks mēdz ļooti daudz aizmirst. Visus bērnudārza draugus, kas tai laikā sastādīja bezmaz puspasauli. Vai, ja ilgi neesi ko darījis, tad daudzas mākas piemirstās. Ja neesi ilgu laiku vadījis auto, tad atkal būs jāpierod.
Ir tikai viena lieta, kas neaizmirstās nekad, un vienmēr ir pir rokas - tās ir dzīves atziņas, visi tie "glāb draugu" utml. Tas arī ir, pēc kā mēs nākam.

Ja jau es esmu bijis tāds lohs, ka pats esmu izvēlējies sev tik smagu dzīvi un vēl pie tam aizmirsis to, tad man ir bail, ka nākamreiz, kad man ieslēgs "filmu" es izvēlēšos vēl ko briesmīgāku, un pats trakākais - atkal aizmirsīšu un no jauna mocīšos meklējumos.
Kāda ir bijusi dzīve, to tu vari pateikt tikai pašās beigās. No sāpīgiem notikumiem var izvilkt atziņas. Te kāds kristietis teica, ka pie Dieva nonācis tieši caur sava bērna nāvi.

nākamreiz, kad man ieslēgs "filmu" es izvēlēšos vēl ko briesmīgāku, un pats trakākais - atkal aizmirsīšu un no jauna mocīšos meklējumos.
Kad filma ieslēdzas, tad tu visu atceries. Nekas nepazūd. Cilvēki dzimst dažādi, iespējams, tāpēc, ka ir dažādi attīstīti, un daudziem tā nav pirmā macību stunda, ir jau ko iemācījušies agrāk. Vienā ģimenē var būt dažādi bērni - viens labestīgāks, bet otrs ļaunāks.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:52:13
Mulders
Cilvēku, kam jācieš vislabāk sapratīs Dievs, kas pats ir cietis!
Ja Dievs nebūtu cietis, tad nesaprastu cilvēku?
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:54:31
Tas, kurš redz, kā cieš viņa dievs, pats vieglāk pārcieš savas ciešanas. Agrākie dzīvespriecīgie dievi, kas nepazina ciešanas, nezināja, ko nozīmē būt nabadzīgam un ciešanu pārņemtam cilvēkam, un nabaga ciešanu pārņemtais cilvēks savā skumju stundā nevarēja ar visu savu sirdi vērsties pie tiem. Tie bija svētku dievi, ap kuriem griezās jautra deja un kuriem varēja tikai pateikties. Tapēc būtībā tos nemīlēja kā nākas, no visas sirds. /H. Heine/
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:57:24
*Duksis
Tas, kurš redz, kā cieš viņa dievs, pats vieglāk pārcieš savas ciešanas.
Jā, bet tāds ir ar seklu prātu, praktiski viņš Dievu uzskata par līdzīgu sev. Nepadomā tālāk, ka Dievam noteikti nav jācieš.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:58:42
KarotesNav Par tādu pašu nelaimes putnu kā pats vien uzskata... .
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.17 17:01:54
Ja Dievs nebūtu cietis, tad nesaprastu cilvēku?

Tad cilvēki neticētu, ka Dievs viņus var saprast. To klasiku var novērot pat ne tik tālu ejot... pie RKB, viņi uzskata, ka svētie viņus labāk saprot nekā Dievs... tamdēļ viņi labāk iet pie svētajiem ar lūgšanām.
Neskaitāmas reizes no sievietēm dzirdēts, ka šamās labāk pie Marijas griežas, jo Marija viņas labāk var saprast, kā jau sievišķis!

Etc.

Pagānismā u.c. kultūrās... šāda koncepcija ir sveša, ka Dievs varētu "sajaukties" ar netīro Cilvēku pasauli. Tas no Platonisma (bet te Duksis mani pielabos) kas paģēr, ka Dievs un Cilvēks ir šķirti ar bezgalību...
Nu un tad... nafig man tādu Dievu? Tad tiešām pasaule kļūst kā Dieva rotaļļieta, sadistiska tāda!
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.17 17:05:03
Mulders Ja Dievs nebūtu cietis, tad nesaprastu cilvēku? Nemuhļī! Tas, kurš redz, kā cieš viņa dievs, pats vieglāk pārcieš savas ciešanas. Tāda ir pareizā premisa.
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.04.17 17:06:57
KarotesNav teātris ir kaitīgs
man tas ir ļoti slikts piemērs. es varu pieņemt teātri, tikai tāpēc, ka zinu, ka tas nav pa īstam. Bet dzīve kā teātris, pat tikai tuvināts piemēr ir garām.

mēdz ļooti daudz aizmirst. I
nu te tu aizbrauci ikdienas lirikā ... ne par to ir runa.

r tikai viena lieta, kas neaizmirstās nekad, - tās ir dzīves atziņas
bet tā tas nav, jo 1) atziņas mainās un dažreiz pat ir ļoti labi atbrīvoties no nevajadzīgām lietām 2) ja jau tās ir tik labas, tad kāpēc es tās atkal tomēr aizmirsīšu un pat obligāti man tās ir jāaizmirst`... kāpēc?

kristietis teica Dieva nonācis tieši caur sava bērna nāvi
Jā, un paldies Dievam šis kristietis to neizvēlējās un pēc tam neaizmirsa. No kristieša viedokļa pašam izvēlēties bērna nāvi, lai caur ciešanām tiktu tuvāk pie Dieva ir absurdi.
Vai tu gribi teikt, ka ir kāds cits kurš sastāda "ciešanu/apmācību plānu". Tad, kad man ir filma es tikai izvēlos "atziņas un gudrības līmeni" un tad priekš manis sastāda plānu ar līķīšiem. Absurds. Un kādu plānu ir izvēlējušies slepkavnieki?

Kad filma ieslēdzas, tad tu visu atceries.
aha un kad piedzimstu visu aizmirstu. tad jau sanāk, ka šo dzīvi es pavadu ... jā patiešām kā sazāļots aktieris, kuram pēc iespējas labāk jānospēlē loma, bet tas faktiski neesmu es. vnk grandiozi.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.17 17:09:40
Mulders
Tad cilvēki neticētu, ka Dievs viņus var saprast.
Ei nu - tik daudz reliģiju TIC, ka Dievs viņus var saprast! Es neredzu iemeslu, kāpēc lai neticētu. Tas taču izriet no Dieva viszinības.
Odnako, tev sanāk arī, ka Dievs nevar saprast tās savas radības, par kurām viņš nav inkarnējies, piem, visus dzīvniekus?
Kā arī - Jēzus taču nepārdzīvoja visas ķezas, vai ne? Piem, ir daudz sāpīgākas mocības par sišanu krustā. No garīgajām mocībām, ko Jēzus nav izbaudījis, ir tuvinieka zaudēšana, tai skaitā sava maza bērna zaudēšana? Tad jau Dievs šito visu nezin???

Pagānismā u.c. kultūrās... šāda koncepcija ir sveša, ka Dievs varētu "sajaukties" ar netīro Cilvēku pasauli.

Kurās koncepcijās? Krišna, piemēram, mierīgi sajaucās ar šo pasauli.
It kā Dievu kaut kas varētu aptraipīt!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.17 17:17:35
Odnako, tev sanāk arī, ka Dievs nevar saprast tās savas radības, par kurām viņš nav inkarnējies, piem, visus dzīvniekus?

Dzīvnieku pestīšana ir piesaistīta cilvēku one!

Kā arī - Jēzus taču nepārdzīvoja visas ķezas, vai ne? Piem, ir daudz sāpīgākas mocības par sišanu krustā. No garīgajām mocībām, ko Jēzus nav izbaudījis, ir tuvinieka zaudēšana, tai skaitā sava maza bērna zaudēšana? Tad jau Dievs šito visu nezin???

Tad tu nesaproti krusta teoloģiju un ciešanu nozīmi! Vai tad runa iet tikai par fiziskām ciešanām? Vai tu kaut reizi esi cietis Dieva pamestību? Kā vari izmērīt cik lielas tās ir? Vai esi cietis bezgalīgas ciešanas... kā tu zini kādas tās ir... un kā tu būdama galīga būtne vispār spētu noteikt, cik daudz kāds cieš!
Redzi... te arī TAVS grēks izlien... tev Kristus ciešanas neko nenozīmē, jo tu vienmēr vari izdomāt lielākas... Bet ja tu ciestu kaut mikroskopisku daļu no tā ko Kristus cieta, tu mirtu uzreiz!

Kurās koncepcijās? Krišna, piemēram, mierīgi sajaucās ar šo pasauli.
It kā Dievu kaut kas varētu aptraipīt!


Bet pasaule jau nav tik gudra kā tu... prieks, ka to esi sapratis! Taču, tiem pašiem Muslimiem tas ir tabu... Tāpat Jehovas Lieciniekiem!

Krišnaītisms savukārt ir Amerikas Hinduistisks fenomens, un aplūkot to atrauti no Amerikas kultūras, kurā tas dzimis, un tātad, borowojis vismaz metafizikas līmenī kādas Rietumu filosofiskās tēzes, būs slikts arguments, lai ar to Hinduismu kā leģitīmu alternatīvu kristietībai zīmētu!
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.04.17 17:19:32
Mulders jo tu vienmēr vari izdomāt lielākas... Bet ja tu ciestu kaut mikroskopisku daļu no tā ko Kristus cieta, tu mirtu uzreiz!

tieši šī iemesla dēļ man nepatīk M.Gibsona filma. Jo tādas ciešanas parādīt nevar.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.17 17:29:30
Rausītis, Gibsona filma ir tikai kā bulta, kas norāda uz tām ciešanām... protams, ka pašas ciešanas parādīt nav iespējams!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.17 17:37:22
Rausītis
es varu pieņemt teātri, tikai tāpēc, ka zinu, ka tas nav pa īstam
Tas ir, tu skatoties lugas vai filmas, vienmēr sev atgādini, ka tie taču visi ir aktieri, dīvaini saģērbušies ļautiņi, uzvedība neadekvāta, varbūt piezvanīt ātrajiem? :-)
Tieši tāpēc jau šie visi teātri un filmas, lai tos uz skatīšanās brīdi pieņemtu lielā mērā pa īstam. Citādi nav iespējams līdzpārdzīvojums, un nav jēgas no lugas skatīšanās.

Bet dzīve kā teātris, pat tikai tuvināts piemēr ir garām.
Teātris ir visai labs piemērs, lai raksturotu aizmiršanu. Varbūt labāks piemērs ir skola, koncentrēšanās uz apgūstamo priekšmetu, noliekot malā visu, kas var traucēt.

tā tas nav, jo 1) atziņas mainās un dažreiz pat ir ļoti labi atbrīvoties no nevajadzīgām lietām
Jā, mainās - uzlabojās, bet tā pēdējā atziņa nekad neaizmirstās, pie kam nav svarīgi, vai tā iegūta bērnībā vai sirmā vecumā.

ja jau tās ir tik labas, tad kāpēc es tās atkal tomēr aizmirsīšu un pat obligāti man tās ir jāaizmirst`... kāpēc?
Izlienot ārā no "teātra", atcerās pilnīgi visu. Vai, līdzīgi, kā izejot pēc matemātikas nodarbības, tu tagad vari atcerēties arī ķīmiju un literatūru - kuras matemātikas stundā tev traucētu.
Vēl viens iemesls - ja gribi apgūt "samierināšanos", tad iepriekš apgūtā "aizstāvies, uzbrūc" tev var traucēt. Vēlāk, kad daudzmaz apguvi vienu un otru atsevišķi, var ķerties pie "saprast, kad uzbrukt, un kad samierināties". Apmēram tā, - piemērs varbūt bisķi neprecīzs.

jā patiešām kā sazāļots aktieris, kuram pēc iespējas labāk jānospēlē loma, bet tas faktiski neesmu es.
Aktieri gan tā nedomā, kad spēlē lomas.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.17 17:44:20
Mulders
Dzīvnieku pestīšana ir piesaistīta cilvēku one!
Ja zini kā jūtas cilvēks, tad zini, kā jūtas dzīvnieks??

Krišnaītisms savukārt ir Amerikas Hinduistisks fenomens, un aplūkot to atrauti no Amerikas kultūras, kurā tas dzimis, un tātad, borowojis vismaz metafizikas līmenī kādas Rietumu filosofiskās tēzes, būs slikts arguments
Dzimis Amerikā? Tad jau luterisms ir katoļu vāciskais variants, ibo radās Vācjiā? :-)
Vienalga, ideja eksistē Indijā jau pirms Amerikas atklāšanas, tā ka nebūs arguments.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 140 , pavisam kopa bijuši: 16815