*Duksis 
|
Iesūtīts:
2008.04.17 14:17:18
"Mums ir jānonāk pie atziņas, ka, vai nu [1] dievs grib, lai ļaunums nebūtu pasaulē, bet nespēj panākt, lai tā nebūtu, [2] vai arī spēj to panākt, bet negrib, vai, [3] pēdējā varbūtība,- gan grib un gan arī spēj. Ja [1] viņš grib, bet nespēj, tad viņš nav visvarens, bet nevarība nevar būt dieva atribūts. Ja [2] viņš var, bet negrib, tad tas liecina par viņa ļaunumu, bet ļaunums nevar piemist dievam. Ja [3] viņš gan grib, lai ļaunums nebūtu pasaulē un gan arī var to novērst,- šīs ir vienīgās īpašības, kuras mēs varam piedēvēt dievam,- tad kāpēc gan šajā pasaulē pastāv ļaunums?" /Epikūrs, (p.m.ē. 341-270), sengrieķu filozofs/ |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.04.17 15:58:02
*Duksis
Vai - cilvēku, kuram visa ģimene gāja bojā zemstrīces laikā? Kur te parādās kāda cilvēku vaina? |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:04:10
KarotesNav Vaina ir skaidra un saprotama: (1) iedzimtais grēks; (2) brīvā griba. No tā arī zemestrīces un cunami ceļoties. Vismaz īsti kristīgai zinātnei pie tādiem secinājumiem ir jānonāk. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:05:26
Rausītis
tad jau sanāk tā - man vairāk ciešanu, jo man ir sastādīts niknāks stundu saraksts, turklāt pats vien stādīju.
Visumā, jā, tā sanāk. Vai tad labāk ir, kad tu nevis mācies, bet ciet ieslodzīts cietumā, pie kam ne par savu izdarīto? Ar ko labāk?
kāpēc man tik ļoti negribās tā macīties.
A kuram gribās, piem, kalt galvā reizesrēķinu? Tak PIRMS to izvēlējies darīt, bija brīva griba! Paša lēmums mācēt rēķināt.
No otras puses, daudziem cilvēkiem patīk pārvarēt grūtības un cīnīties pret ļaunumu. Mēs parasti tādus cilvēkus apbrīnojam un cienām. Mēs slevējam arī tos, kas ir izauguši, sapratuši kaut ko svarīgu. Mēs priecājamies par tādiem.
tas ar to karmisko vai kā viņu tur izvēli ir vnk "sksitoidi"
Ja neiedziļinās un skata tikai savu salmu cilvēku, tad varbūt. |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:11:19
*Duksis
tas ir viens no TIEM jautājumiem?
domāju par to jau kuro gadu, skatoties gan savā, gan citu pieredzē ... tas ir ļoti, ļoti smagi ... katrā ziņā es (cilvēks no malas) nemeklētu citu cilvēku grēku, ar kuru viņi "it kā" varētu būt pelnījuši šo nelaimi. Ja viņi paši līdz tam nonāktu, tad jāpasludina evaņģēlijs.
Bet man vienīgā atbilde ir, ka konkrētā nelaime ir ciešanas, kuras Dievs ir pieļāvis un Vīņš ir teicis, ka bez Viņa ziņas neviens mats no mūsu galvas nenokritīts, tātad Viņam viss ir zināms un Viņam mani ir jāmierina, jāpamāca, jāvada un jārāda kā man izdzīvot sāpes, zaudējumu un ciešana. Šajā brīdi galvenais ir nenocietināt savu sirdi, jo tad ir cauri - var nomirt no sāpēm.
Basically tas ir viss. Kā mierināt neticīgu? Tas ir vēl grūtāk, bet principā, sāktu tāpat.
Bet ir jau fakts, ka cilvēks bēdās arī iziet klasiskās emocionālas stadijas - šoks, noliegums utt. ... iespējams katrā fāzē ir citādi jāmierina. Bet galvenais, lai cilvēks jūt otra līdzjūtību pēc būtības un uz to ne visi ir spējīgi. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:14:14
Rausītis Vislabakais mierinājums nelaimē vienam nelaimes putnam esot cits (otrs, vēl viens) nelaimes putns. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:16:03
Vislabakais mierinājums nelaimē vienam nelaimes putnam esot cits (otrs, vēl viens) nelaimes putns.
Nebūt nē! Dievs ar savu mieru ir vislabākais mierinātājs! (Tas no pieredzes, ziniet, ne no teorijas!)
Ņerrrrrrrrrrrr! |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:21:06
KarotesNav tas ar to karmisko vai kā viņu tur izvēli ir vnk "sksitoidi"
Ja neiedziļinās un skata tikai savu salmu cilvēku, tad varbūt.
Nu tad atbildi uz Dukša jautājumu kā mierināt cilvēku?
KN
PIRMS to izvēlējies darīt, bija brīva griba
Kad? kur? mani aizsūtīja uz skolu mani vecāki.
Mēs parasti tādus cilvēkus apbrīnojam un cienām
nu ne tuvu ne vienmēr... man ļoti bieži šķiet, ka tas ir pa tukšo.
Izņemot gadījumus, kad līdzcilvēkiem no tā ir tiešs labums. Un ja mans labums var ietekmēt citus, tad arī mans ļaunums var ietekmēt citus. un kur te vēl kāda stundu izvēle.
Kad? es izvēlējos dzīvi "caur ērkšķiem pie zvaigznēm" Ja šī izvēle bija apzinīga KĀPĒC es to neatceros? un ja tā bija kaut kur pa vidu starp kaut kādiem apļiem, tad kur ir teikts, ka tā bija brīva un ka tā vispār bija izvēle. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:22:08
Kad piedzīvoju savu nelaimi, viena no domām, kas mani visvairāk nodarbināja, bija līdzjūtība pret cilvēkiem, kas piedzīvo šādu nelaimi, būdami bez Dieva, neticīgi....
Man bija ļoti dziļa līdzjūtība pret viņiem. Es pat nevaru saprast, kā to ir iespējams pārdzīvot bez Dieva,... kur šādi ļaudis var atrast mieru... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:24:22
Rausītis
Kad? kur? mani aizsūtīja uz skolu mani vecāki.
Es ne par tavu skolu, bet par dzīvi kā dvēseles skolu.
Ja šī izvēle bija apzinīga KĀPĒC es to neatceros?
Neatcerēšanās ir vajadzīga dažādu iemeslu pēc. Viens no tiem - lai būtu nopietnāka attieksme pret notiekošo. |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:24:30
*Duksis
Zini, bet piekritīšu ar. Nezinu, bet es intuitīvi jutu, ka man var palīdzēt tikai daži cilvēki un tie bija kristieši, kas paši bija piedzīvojuši "visu kaut ko", kas skatās "pāri nelaimei" un arī īstās vietas no Rakstiem. Dievs var mierināt mūs arī caur cilvēkiem. Protams, tie ir Dieva vārdi, bet ir ļoti mierinoši tos dzirdēt no cilvēka. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:25:17
Balss Labi. Nepilnīga ir mūsu pasaules izpratne. Vērsīsimies pēc padoma pie kristiešu svētā: "Lai mierinātu kādu dvēseli ciešanās, norādiet tai visu labo, ko tā vēl var padarīt." Tā uzskata padre Pio [(1887- 19?? ), Francisks Fordžore, franciskāņu mūks, Jāņa Pāvila II laikā iecelts svēto kārtā)]. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:26:18
Rausītis Vislabakais mierinājums nelaimē vienam nelaimes putnam esot cits (otrs, vēl viens) nelaimes putns.
Tā var spriest tikai ļaujns cilvēks!
Labs cilvēks, piemēram, māte, kas cieš Titānika katastrofā, priecāsies, ka viņas bērni palika krastā! |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.04.17 16:27:08
KarotesNav
bet par dzīvi kā dvēseles skolu
es ar par to pašu
Neatcerēšanās ir vajadzīga dažādu iemeslu pēc. Viens no tiem - lai būtu nopietnāka attieksme pret notiekošo.
un tu ar tādu atbildi vari samierināties???!!! Tev nempatīk kristiešu "NEZINU" par lietām, kas katra konkrēta cilvēka pestīšanai nav visbūtiskākās, bet tevi apmierina visa dzīve ar "AIZMIRSU", bet laikam tā vajag??? |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.04.17 16:28:27
Mulders Mulder, vislabākais mierinājums vienkājainam ir otrs vienkājainais un vienacainam - vēl viens vienacainais. ... . Ar pretenzijām šajā sakarā lūdzu pie Dieva!
P.S. Māti, kas zaudējusi bērnu, vislabāk sapratīs cita māte, kas ir pārdzīvojusi tādu pašu zaudējumu. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.04.17 16:29:20
Mulders
Vislabakais mierinājums nelaimē vienam
es ļoti ceru, ka Duksis domāja ko citu.
Bet , ja tas ir tā kā tu rakstīji "cilvēkam paliek labāk, ja kādam citam iet vēl sliktāk" , tad tas ir vai nu slims joks, ja tas ir joks, bet ja nopietni, tad par to nav vērts runāt. |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.04.17 16:32:02
Rausītis
un tu ar tādu atbildi vari samierināties???!!!
Kādas šeit problēmas? Atbilde ir loģiska. Otrkārt, tā dod arī iespēju skatīties uz pasauli, visas grūtības uztverot kā šķēršļus, kas jāpārvar. Sajūta, ka tā ir paša izvēle, uzliek lielāku atbildības sajūtu, un nevari nevienu vainot pie savām nelaimēm.
Tev nempatīk kristiešu "NEZINU" par lietām, kas katra konkrēta cilvēka pestīšanai nav būtiskas
Jo mazāk "nezinu", jo labāk. Pie kam reinkarnācija nav nekāda nebūtiskā lieta.
Viena lieta, ja ir atbilde "nezinu" uz jautājumiem par trīsvienības dabu utml, bet uz tādu jautājumu "kāpēc ciešanas", atbildēt ar "nezinu"? |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:32:34
*Duksis norādiet tai visu labo, ko tā vēl var padarīt
ne-e ... ar to tai dvēselei nepietiks ... tas nozīmē sabrukušam cilvēkam teikt, ka tikai darbs tevi glābs ... bet varbūt vajaga padomāt, palūgt un paļauties un tad Dievs parādīs ceļu kā dziedēt dvēseles sāpi
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:33:54
Rausītis Rausīt, liels noslēpums! Dažkārt arī Dieva zaimošana un sunīšana sniedz lielu, lielu atvieglojumu nelaimē nonākušajam. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.04.17 16:37:06
KarotesNav Atbilde ir loģiska .
Vot nesaskatu loģiku. Izklausās pēc "pārtrūkušas filmas" vai "podskalznulsja, očnulsja .. a ruka v gipse"
Sajūta, ka tā ir paša izvēle
A šitā sajūta vienkārši kauj nost un negribas dzīvot. Ja jau es esmu bijis tāds lohs, ka pats esmu izvēlējies sev tik smagu dzīvi un vēl pie tam aizmirsis to, tad man ir bail, ka nākamreiz, kad man ieslēgs "filmu" es izvēlēšos vēl ko briesmīgāku, un pats trakākais - atkal aizmirsīšu un no jauna mocīšos meklējumos.
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.17 16:38:19
Rausītis Nuf, bieži vien pienākums uztur cilvēku pie dzīvības un atraisa viņā ievērojamas garīgo u.c. spēku rezerves. Varbūt tā ir jāsaprot Fordžores teiktais? Kā sacīt,- nepinkšķi, bet ej un cīnies tālāk! |
:: Pievienot komentāru
|
