atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par sv. Vakarēdiena praksi
Jānis Kalniņš
Iesūtīts: 2007.07.18 19:50:50
Jau ilgus gadus mūsu Baznīcā ir tāda prakse, ka evaņģēlisti izdala draudzei (slimniekiem) iepriekš konsekrētu maizi un vīnu. Mani ļoti interesē, kā šada prakse saderas ar luterisko izpratni par konsekrāciju un garīgo amatu. Manā uztverē tā ir katoļu teoloģija. Ja mēs to akceptējam, vai tādā gadījumā nebūtu arī jāievieš arī attiecīga uzglabāšana un tam pienākošais gods?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.07.20 14:14:38
Mulder,

Raksti par kristāmās personas vecumu neko nesaka, bet tie māca, ka jākrista ir grēcinieki. Tad nu mēs arī kristam gan pieaugušus, gan vēl pavisam mazus grēciniekus. Te nu viss laikam gan būs pateikts.
Balss
# Iesūtīts: 2007.07.20 15:39:16
Ilārs Plūme Kā ir ar Jāņa Kristītāja aicinājumu par atgriešanos un grēkiem un likšanos kristīties? Mazs bērniņš taču to vēl nespēj, kaut arī, protams, ir mazs grēcinieks... Tātad mēs viņa vietā deklarējam viņa atgriešanos no grēkiem?
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.20 16:29:25
Balss,

deklarēt var ienākumus un dzīves vietu. Ctulhu arī daudz ko deklarē, bet bērnus mēs kristām. Darām to tādu pašu nodomu vadīti kā kristot pieaugušus cilvēkus, lai viņi saņemtu grēku piedošanu, vispirms te domājot iedzimto grēku, jo no aktuāliem grēkiem viņiem varbūt vēl nav jāatgriežas. Tie, kas nekrista bērnus, galvenokārt to dara tādēļ, ka viņi neizprot iedzimtā grēka varu. Ja vecākiem tiek izskaidrots, ka viņa bērns ir slims uz nāvi, tad viņš labprāt tam lūgs zāles pret grēku, elli un nāvi, tāpat kā liels cilvēks to būtu lūdzis pats. Bet lieli cilvēki bieži ir traki un labāk būvēs raķetes un kaut kur trauksies, nekā liksies kristīties. Tādēļ, Kristus saka, ka mums jākļūst kā bērniem, ja vēlamies nokļūt debesu valstībā.
Balss
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:35:19
Ilārs Plūme Ja tas tiešām ir tik vienkārši, ka cilvēks tikai ar kristības aktu vien var izglābt citu cilvēku no iedzimtā grēka varas un otrās nāves, tad taču ķersim ciet visus ar varu, slepeni uzglūnēsim, ievilksim baznīcā un nokristīsim! Un viņi būs glābti!
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.07.20 20:16:23
Balss,

Kāpēc tas jādara ar varu? Kas tās jums par idejām? Ctulhu arī grib nodibināt scientokrātiju un visus ar varu barot ar savu "zinātni".

Mums ir zāles pret velnu, elli un nāvi, bet ne visiem tās vajag. Viņiem velns, grēks un elle patīk labāk. Ctulhu pat gatavs aizsargāties ar lietussargu. Dievs respektē šādu cilvēka vēlēšanos būt mūžīgi kopā ar velnu un pētīt elles lietas. Tāpat to jārespektē arī mums.

Ctulhu,

Kristība arvien ir adresēta konkrētam cilvēkam personiski. Tā nav domāta pūlim, tā kā nebaidies. Ja kādu reizi nepaķersi līdzi lietussargu, nekas briesmīgs nenotiks. Es gan saprotu, ka Tev ir bail no Kristības ūdens, jo tas padzītu Tavu kaklakungu un darītu Tevi brīvu. To lielais alķīmiķis centīsies nepieļaut.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.07.20 23:15:41
+ Jāni, paldies par atbildi un skaidrojumu!
Maģija ienāk kaut kādā veidā tad, ja cilvēkam nesaprotamas un neizskaidrojamas dievišķas darbības tomēr mēģina skaidrot. Ja sakramentāla Kristus klātbūtne ir pārdabiska, tad mēs to nevaram izskaidrot, fiziski satvert un ar to kaut kā rīkoties , nevaram kaut kur ievietot, saglabāt vai saistīt laikā.
Cilvēka sapratnes spēja ir ierobežota. Ja Dievs mums atklāj un ļauj apjaust kaut ko no tā, kas ir aiz šīs robežas, tad tas tomēr paliek vienīgi viņa ziņā. Ja to ievērotu, daudz jautājumiem un prātojumiem nemaz nevajadzētu rasties.
Par pašu darbību, liekas, Bībelē nav daudz teikts: līdz ar sacīto vārdu ņēma – pateicās – deva.

Apmēram tā esmu to vienkārši sapratusi. – Bet tālāk tūliņ rodas jautājums par Vakarēdiena dziļāko būtību un nozīmi, jo redzamā daļa jau nav viss un galvenais. –
Vai no mūsu puses nav tā, ka tā ir katra viena atcerēšanās un atziņa, ka Jēzus Kristus ir cietis un miris arī par mani, lai es varētu dzīvot? To pieminu un pieņemu bijībā un pateicībā, tā apliecinot savu piederību jaunai derībai viņa asinīs .
Balss
# Iesūtīts: 2007.07.20 23:46:20
Ilārs Plūme Ceru, ka saprotat arī ironiju? Lūdzu, ja varat, būšu pateicīga par skaidrojumu (mans Iesūtīts: 2007.07.20), jo jūsu atbilde lietas būtību neatklāj: (Iesūtīts: 2007.07.20 20:16:23)
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.07.21 09:03:49
Balss,

"Ja šodien nāktu kāds jūds ar viltību un ļauniem nodomiem un mēs to visā nopietnībā kristītu, tad droši varam apgalvot, ka šī Kristība ir patiesa un īsta... Mēs nesam bērnu kristīt, domādami un cerēdami, ka viņš tic, un lūdzam, lai Dievs dod viņam ticību, taču kristījam ne paļāvībā uz šo ticību, bet tādēļ, ka Dievs ir pavēlējis to darīt.. tādēļ atzīsim, ka Kristība arvien paliek patiesa un saglabā visu savu būtību, lai arī tiktu kristīts cilvēks, kas nemaz netic."(Lielais Katehisms)

Tādēļ, ka Kristība arvien ir īsta, Ctulhu instinktīvi no tās baidās.

tomass [81.198.122.59]
# Iesūtīts: 2007.07.21 12:48:22
Jēzus atbildēja:Tas ir tas ,kam es ,kumosu iemērcis došu. Un kumosu iemērcis ,viņš to ņem un dod Jūdam ,Sīmaņa dēlam Iskariotam.Un pēc šī kumosa tanī iegāja sātans.Bet Jēzus viņam saka:Ko tu dari,dari to drīz.Jāņa13.26,27
Kas ēd un dzer,tas ēd un dzer sev pašam par sodu,ja viņš neizšķir tā Kunga miesu .Tāpēc jūsu strpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir miruši.Ja mēs paši sevi pārbaudītu ,tad netiktu sodīti.1.kor.11.29,30,31.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.07.21 15:24:31
Dieva runātais vārds notiek. Viņš dāvā arī saviem bērniem spēju to ticībā pieņemt (ne izskaidrot).
Mulders
# Iesūtīts: 2007.07.21 20:03:08
Balss, nevajag putrot bērnu ticību ar tavu spēju redzēt bērnu ticību!
Balss
# Labojis Balss: 2007.07.21 20:30:33
Mulders Vai tas tiešām ir tik vienkārši, ka cilvēks tikai ar kristības aktu vien var izglābt otru cilvēku no iedzimtā grēka varas un otrās nāves?
Es negibu apšaubīt bērnu kristības nozīmi un svētību - gribu tikai skaidri saprast pamatojumu.
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.21 20:49:46
Balss,

Ir vajadzīga gan Kristība, gan ticība tam, ko Kristība dod. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet kas netic, tas tiks pazudināts.

Tas nebūt nav vienkārši un tas nebūt nav tikai Kristības akts, kas glābj. Kristība nav ūdens vien, bet tāds ūdens, kas ar Dieva vārdu savienots. Kristības trauks ir pilns ar mūsu Kunga asinīm, kas izlietas par mūsu grēkiem. Ar Kristību mēs piedzimstam garīgi un mierīgu prātu dodamies pretī un cauri nāvei. Ar Kristību mēs stājamies pretī grēkam, velnam un ellei un tos uzvarām Tā Kunga spēkā, kas mums dots Svētajā Kristībā. Kristībā mēs saņemam pašu Kristu un visu, ko Viņš mūsu labā darījis. Tā kā redzi, no vienas puses tas nav nedz tik vienkārši, nedz tikai, bet no otras puses Tu taču zini, ka mūsu pestīšana ir vienīgi Tā Kunga darbs. Mēs esam tikai ubagi, kas dzīvojam no Viņa dāvanām.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.07.21 21:53:13
Balss, ļoti labi uz to atbild 1 Pētera 3:18-21, kur ir teikts gan tas, ka Kristība glābj, gan tas, ka Noasa šķirsts ir Kristības pirmtēls.
Tādējādi tavs jautājums ir par to, vai bērns, kuru Vecāki ir ienesuši šajā glābjošajā šķirstā top glābts. Un mēs atbildam - jā top glābts.
Jautājums, vai tas, kas netic šķirsta glābjošajam spēkam un tajā nepaliek ir glābts, mēs atbildam - nē nav glābts.
Tamdēļ ultimate atbilde ir, kristība bez ticības ir bezjēdzīga!
Tā mana bērnības kirstībai būtu 0 vērtība, ja es neticētu tiem apsolījumiem, kurus Dievs man šajā kristībā deva! Tas ir, ja es noraidu šķirstu un lecu pār bortu, tas mani neglābj. Bet ja es un viss mans nams paliek šai šķirstā, es topu izglābts.
Tamdēļ kristīgi vecāki dara pareizi, kad savus bērnus ieved šajā Dieva sagatavotajā šķirstā. Protams, kad bērns izaug liels, viņš var (un tā ir liela nelaime) noraidīt Kristu un pamest Dievu, bet tad jau tā būs viņa ne vecāku atbildība. Taču, ja bērns netaps glābts bērnībā un tad atkritīs, tad atbildību prasīs arī no vecākiem!
Mirga
# Iesūtīts: 2007.08.03 18:57:28
Nesen lasīju šādu tekstu par ‘Mysterium Eclessiae’:

„Piektais jautājums. Kāpēc koncila un tam sekojošie Maģistērija teksti nepiešķir titulu "Baznīcas" tām kristīgajām kopienām, kas radušās XVI gadsimta Reformācijas rezultātā?
Atbilde. Šīm kopienām nav apustuliskās sukcesijas Priesterības sakramentā un līdz ar to tās nav saglabājušas īstu un integrālu Euharistiskā noslēpuma sastāvdaļu. Bet tā ir ļoti būtiska sastāvdaļa, lai šīs ekleziālās kopienas varētu klasificēt par "Baznīcām" šī vārda īstā nozīmē.” ( Izcēlums mans .)

Man šī atbilde nav saprotama, bet es pieņemu, ka katoļu baznīcā šeit lietoto jēdzienu skaidrojumi ir pieejami.
Bet nu arī mūsu baznīcā tie ir ieviesti. – Lūdzu, kur ir atrodams skaidrojums par tiem, to vajadzību un nozīmi mūsu baznīcā?
Man tas tomēr liekas būtiski, pazīt savas baznīcas mācību.
nelogoshos [85.214.91.152]
# Iesūtīts: 2007.08.03 19:26:42
Šeit arī daži domā, ka lelb esot atrodama apustuliskā "roku" sukcesija un uzskata to par lielu ieguvumu mūsdienu ekumenisma kontekstā "sarunās ar RKB", tomēr, Romai ir dziļi nopļauties par to, kas te kuram rokas un kad uzlicis. Viņi to saista vienīgi ar pāvesta varu, konkrētāk pāvestam it kā piemītošo varu nodot tālāk varu transubstanciancēt maizi un vīnu. Citiem vārdiem: pāvests vēlas, lai atsakies no reformācijas, noliedz LC, un visu, ko reformatori tur māca gan par amatu, gan sakramentiem un tikai tad brauc uz Romu kājas bučot...
Prokopētājs [84.237.214.156]
# Iesūtīts: 2007.08.03 19:56:52
Nu redz, a.god. +Jāni, tādi kongregacionālistu midzeņi tepat paspārnē sadīguši. Konsekrēt pēc būtības var laji, mācītājs tik administrators altārī u.tml. konsekvences... Augļi, ka atlikti svētīti elementi ir darbīgi, pierāda savu, iepretī visu neprašu apēšanas skaitļošanas brīdim. Sakramenta iedibināšana nav pavēlēta lajiem, bet apustuliskajam klēram, kas šo pilnvaru nodod tālāk.
nelogoshos [85.25.141.60]
# Iesūtīts: 2007.08.03 20:22:38
Atšķirībā no tevis Prokopētājs, kurš pat neizprot kas ir sakramentu iedibināšana, a.god.+Jānis, domājams, sapratīs par ko iet runa. .)
stella [89.18.200.187]
# Iesūtīts: 2007.08.03 21:55:56
bet vai jūs nepiekrītat, ka tas, ka katoļiem Kristus ir reāli klātesošs nepartraukti dievnamā ,tas rada mazāk problēmu....
Andis Atvars [80.232.241.61]
# Iesūtīts: 2007.08.03 22:18:56
Stella! ... katoļiem Kristus ir reāli klātesošs nepartraukti dievnamā - kas to ir izdomājis? Kristus gan saka ko citu:" Es jums sūtīšu aizstāvi- Svēto Garu...."
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 141 , pavisam kopa bijuši: 26015