atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Apziņas Brīvība un Kristietība
Mulders
Iesūtīts: 2008.05.15 15:49:14
Vakar ar kādu gudru cilvēku (kristieti) bij interesanta saruna (privāta) par dažādām tēmām, kur citastarpā uzpeldēja sekojoša tēze!

Apziņas Brīvība (bāzes brīvība demokrātijā) būtībā ir kristīga un Dievam tīkams pasākums šajā grēka pasaulē. Tūlīt paskaidrošu ko ar to domāju!

Apziņas Brīvība un domāšanas brīvība, ideju brīvība, akadēmiskā brīvība ļauj veidoties asiem, dinamiskiem, domājošiem prātiem. Prātiem, kas prot redzēt pāri horizontam. Dogmatiska un "prescribed" domāšana ir Orvelisms un faktiski tādā vidē nevar veidoties kreatīvs prāts... labākais ko dabūs - dumpīgu, revolucionāristisku un respektīvi - destruktīvu prātu.

Kāpēc manuprāt tā ir Kristīga ideja... Kristīga tamdēļ, ka Dievs grib rezultātā patstāvīgas gudras būtnes, tādus prātus, kas orientēti uz konstruktīvu un mīlestības pilnu existenci un darbību!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 .
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.05.16 16:28:19
Duksis, baidos ka tu būsi maldinās. Komunāri bij tikai exkluzīvi Jeruzālemes draudze, kā arī vēlāk izrādījās, neveixmīgs urrā-pacēluma rezultāts...

Kristietības "komunisms" parādās varbūt pie Pāvila vārdiem, kurus viņš ir runājis par īpašumu un cilvēka-mantas-sabiedrības attiecībām:

Manuprāt ļoti gudri vārdi

2 Kor 8:
12 Jo, kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt,
13 jo nevar prasīt, lai citu atvieglošana jūs novestu grūtībās; bet lai notiktu izlīdzināšana:
14 jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, un arī viņu pārpalikums lai nāktu jums par labu, lai tā notiktu izlīdzināšana, kā ir rakstīts:
15 kam bija daudz, netapa bagāts; kam bija maz, netapa nabags. -

Kristietība aicina izmantot savu bāgātību izlīdzināšanās nolūkā, bet nepavēl, bet gan saka, lai tas notiek mīlestībā! Līdīgi kā ir ģimenē... iedomājies, ja tev ir brāļi māsas... un kāds no jums ir bagātāks cits nabagāks... Taču ģimenes ietvaros nav iedomājams, ka kāds no brāļiem peldās zeltā un bagātībās, kāmēr cits brālis uz ielas ubago!

Tas līdzīgi kā vienots antilopju bars - kādas skrien ātrāk, kādas lēnāk, bet viss bars vienoti skrien vidēji ātri, lai lēnākie neatpaliktu un netiktu vilku saplosīti, un lai ātrākie neaizklīst prom un nenoēd visus labumus, kas vajadzīgs visiem!

Jā Kristietība nepaģēr auksto kapitālismu, bet tā arī nepaģēr tīro komunismu... puķubērnu dzīves modeli!
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2008.05.16 16:37:42
Mulders Kas tur bija ar to Anaiju un viņa sievu, kas "pakrita beigti", jo nebija kaut ko atdevuši kopienai? Kristietība ir transformējusies savā attīstībā. No sākuma tā izplatījās starp sabiedrībā ne īpaši godātiem cilvēkiem. ... . Kas attiecas uz Jeruzalemes kopienu, tad to vadīja Jēzus brālis Jēkabs. Un, kas labāk par viņu varēja izprast patieso kristietības būtību? Kas, kas taču ne jau Pāvils.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.05.16 16:47:58
Duksis, bet tu taču vari ieraudzīt Pāvila un Jeruzālemes "konfliktu", ka Jeruzāleme bij ļoti striktā Jūdaisma ietekmē... ne par velti Dievs vienkārši sagrāva Jeruzālemi, lai Apustuļi vienkārši būtu spiesti iet arī pie nejūdiem un pagāniem un lai Kristietība izplatītos!

Un jā, ja Jeruzālemes draudzē bij tāda kārtība pieņemt, tad tā bij saistoša... Dievs pasaka, ka jāpakļaujas arī cilvēku starpā ieliktai kārtībai! KĀDAI netiek specificēts - pietiek, ka tā nav atklāti pretrunā Dieva Vārdam! Līdz ar to Ananija vienkārši atrāvās jo gan vietējo kārtību pārkāpa, bet galvenais Dievam samelojās!

Raksti liecina, ka arī farizēji un arī visai lieli priesteri ticēja Jēzum Kristum, tā kā... teikt, ka kristietība tikai geto rajonos sākumā izplatījās, būs vēlamā ielasīšana tur kur tas nav... Izplatījās tā vienmērīgi pa visiem slāņiem... pats Pāvils bij mācīts Farizējs!

Kristietība nepaģēr ļoti konkrētu un striktu Valstisko pārvaldes formu vai draudzes organizācijas formu! Tās ir bijušas un arī tagad ir dažādas! Tām visām vienkāršs uzdevums - sludināt Dieva Vārdu un sakramentus izdalīt, ja Baznīca to dara, tad forma ir organizatorisks nevis teoloģisks jautājums!

Bet Valsts iekārtu Kristietība visdrīzāk paģēr kaut kādu demokrātijas/komunisma konglomerātu... neuzstājot uz ko konkrētu, jo tā var pastāvēt kā redzams gan monarhijā, gan kapitālismā, gan sociālismā... redzams ka Komunismā Kristietībai gāja visgrūtāk, kas vien parāda, ka Komunisms kā to saprot šodien cilvēki... ar Kristietību nedraudzējas!

bet nedraudzējas tamdēļ, ka komunismā jau autoritāte nāk no komūnas, bet Kristietībā autoritāte nāk no Dieva Vārda... un komunismam tas ir faktiski - nostāšanās pret komūnu, ja to uztver par morāles un izziņas avotu!
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.05.16 16:54:24
Mulders Tik un tā privātīpašums ir pretrunā ar kristietības proponēto beznosacījuma mīlestību. ... . Protams, kopīpašuma ideju mēs varam skatīt arī saistībā ar Jēzus sasolītā pasaules gala gaidām vistuvākajā laikā, tik tuvā, ka īpašumam vairāk nebija nekādas būtiskas nozīmes. Bet ziepes! Pasaules gals kā nenāca, tā nenāca.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.05.16 17:04:35
Kas zina, varbūt arī ir iespējams "demokrātiskais sociālisms"? Mums pazīstams bija tikai "birokrātiskais sociālisms" un tāda sociālisma forma, kuru var dēvēt arī par "valsts kapitālismu."
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.05.16 17:19:15
Duksis, jā ja tā dziļi rok tad tā privātīpašuma jēga pazūd pasaulē, kurā valda netaisnība... jo tad kristietis ir aicināts "dalīties" un "izlīdzināties" un no šāda aspekta tev var piekrist...
Bet vēl Krisitetībā ir tāda lieta, ka cilvēks ir unikāls, katrs ir unikāls, nav divu vienādu cilvēku, un Dievs tos talantus izdala nevienādi dažādiem cilvēkiem. Līdz ar to tad šis "prīvātīpašums" paceļās citā līmenī - tas ir Kristietība paģēr cilvēka unikalitāti, un tad cilvēka tiesības uz savu unikālo idndividualitāti kā privātīpašuma forma! Un to pat pats Dievs respektē!

Par to "demokrātisko sociālismu" es bij domājis kaut ko Zviedrijai līdzīgu - lai arī nepretendēju uz labu Zviedrijas Valsts kā sistēmas izrpatni, tik tā tiek piesaukta kā labs sociālisma piemērs!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 78904