Ingars 
|
Iesūtīts:
2008.04.17 22:55:08
7. ŪDENS KRISTĪBA, kā SVĒTIE raksti māca: APRAKTI KRISTĪBĀ (ar tādu sirdssajūtu pagremdēti zem ūdens un izcelti no tā) citādi kristība nav kristība, jo vārds kristīt ir tulkots no grieķu vārda BAPTISMOS un latīņu MERCIO, tas nozīmē, ka cilvēks tiek pagremdēts ūdens kapā un izcelts no tā (nomirt lai dzīvotu). Rom.6:4 - “Tad nu mēs līdz ar Viņu caur kristību esam aprakti nāvē, lai, kā Kristus ir uzmodināts no miroņiem caur tā Tēva godību, tāpat arī mēs staigājam atjaunotā dzīvībā”. Tad šai procesā cilvēks ir kā viens ar Kristu kopā un caur ticību sirdī arī tiek uzmodināts caur Svētu Garu garīgai svētdzīvei, kur nav vairs vellam varas pār cilvēku. (Kādā no enciklopēdijām ir attēlots, ka sātans “krista” savus mācekļus nedaudz ūdens uzlejot uz galvas. [Rozmarija Ellena Gailija, “Raganu, burvju mākslas enciklopēdija”, R. Avots, 2004 – 164.lpp.]) Vai nav savādi, ka tieši šāds nekristīgs kristību paveids ir ievests daudzās baznīcās? |
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.04.17 23:10:40
Tātad cienījamie dievadraudzes locekļi - ja neesat mācījušies grieķu valodu, bet gan esat kā neizglītoti mežoņi, tad nemētaties ar vārdiem ko nesaprotat.
Tur kur ir runa par kristību nav lietots vārds "baptismos", bet gan "baptiso". var būt pirms muti vērt vaļā derētu galvu atvēsināt un paprasīt šo to mācītiem cilvēkiem, kā tur īsti ir orģinālvalodā.
tātad vārda baptiso nozīme ir nogremdēt, iemērkt, iegremdēt (ar nolūku atstāt iegremdētu un neņemt ārā) ja šādi kristītu ūdenī, tad visi kristieši būtu noslīkuši. Acīmredzot šis vārds attiecas nevis uz ūdeni, bet gan uz Svēto Garu |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.04.18 06:38:47
Un mazliet paturpinot vārda "baptiso" patieso nozīmi, es atceros divus gadījumus bībelē, kad notikusi iemērkšana. Viens ir grēku plūdi, kad baptizo izbaudīja ikviena dzīva radība, kas neatradās Noas šķirstā. Otrs gadījums, kad pilna auguma baptizo saņēma ēģiptiešu karavīri dzenoities pakaļ izsraēlam. Nu tad vēl ir arī trešais, kad spitālīgais Naāmans mazgājās Jordānā, bet konkrēti nezinu kāds vārds lietots orģinālvailodā visos šajos gadījumos - "baptismos" vai "baptiso".
ņemsim vērā, ka bībelē atrodam, ka vārds baptizo tomēr nozīmē arī mazgāšanu un vai Jūdi mazgājās pagremdējoties?
Bet attiecībā uz kristību minēta arī apslacīšana (ebr.10:22)
Un galugalā - 21 Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,
tātad ūdens pielietošanas veidam šeit nav nozīmes, jo nozīmi piešķir Dieva vārds, nevis izpilditais veids ar ūdeni.
Tad nu cienījamie baptisti - kristība ir cilvēka vai Dieva darbs? Kristība ir cilvēka ticības apliecināšana vai Dieva labās gribas attiecībā uz cilvēku apliecināšana?
kristība ir miesas mazgāšana vai labas sirdsapziņas un dievbērnības saņemšana?
Kas piešķir kristībai to vērtību - iegremdēšana ūdenī vai iegremdēšana Jēzus Kristus nāvē un augšāmcelšanā? |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.04.18 08:17:51
Patiesās kristības varētu notikt, kad cilvēks savā garīgajā attīstībā sasniedzis noteiktu līmeni, lai varētu, būtu cienīgs saņemt šo Dieva Dāvanu. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.04.19 16:16:09
Patiesās kristības varētu notikt, kad cilvēks savā garīgajā attīstībā sasniedzis noteiktu līmeni, lai varētu, būtu cienīgs saņemt šo Dieva Dāvanu.
Lūk - tur jau ir tas vislielākais grēks, kas būtībā nozīmē pateikt Jēzum - Tu neesi pietiekami samaksājis par maniemm grēkiem, tāpēc man jākļūst cienīgam un kaut kas no sevis vēl jāpieliek.
Jā bībelē redzam, ka tiek prasīta izpratne, prasīta ticības apliecināsāna, taču tas nav tas, kas nosaka via drīkst kristīt. Tas kas to nosaka ir Svētais GArs, kurš dot ticību un to mēs saņemam pirms esam spējīgi ko satvert vai saprast..
Cienīgu tevi padara Kristus nopelns, nevis tava garīgā attīstība |
rainars  |
# Iesūtīts: 2008.04.19 22:21:07
Ebr 10:22 tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.
Ap.10:44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.
45 Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem,
46 jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
47 "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?"
48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.04.20 07:48:45
lūk spilgts piemērs iz bībeles, kā Dievs dod Svēto Garu un ticību caur vārdu cilvēkiem, kuri pirms tam ir garīgi akli un nomaldījušies, kur nav ne runas par kādu garīgu attīstību |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.04.20 11:31:32
Kā izskaidrosiet iepriekš minēto 47. pantu,un to pašu apslacīšanu.Ebr 10:22.tad ko saprotam no Jņ 1. vēst.2:. 27 Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.04.20 11:46:46
Tas attiecas uz tiem "pamācītājiem" kuri grib kristiešiem mācīt kā jādzīvo, ka citas reliģijas nav sliktākas utt. bla bla bla, konkrēti šajā rakstuvietā izskatās vērsts pret tiem Jūdiem, kuri tā vēl īsti nepieņēma pestīšanu no žēlastības |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.04.20 18:46:08
Iztiksim bez pamācītājiem ,kā mēs paši saprotam šos vārdus. jums nevajag, ka kāds jūs mācītu neieslīgsim arī dogmās bet reāli kā pašus mūs uzrunā nevis kā mums kāds kādreiz ir mācījis. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.04.21 20:42:00
un kas cits ir dogmas, ja ne bibliskas konstantas nemainīgas pamatpatiesības?
21 "Šī ir Mana derība ar tiem," saka Tas Kungs, "Mans Gars, kas tevī mājo, un Mani vārdi, ko Es liku tavā mutē, nezudīs no tavas mutes un no tavu bērnu un bērnu bērnu mutes no šī laika mūžīgi!" saka Tas Kungs.
35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.
Kāpēc vienmēr tāda attieksme - noraidīt neiedziļinoties? Tāpat arī pāvests nemaz tā īsti neiepazinies ar Lutera darbiem, tos nolādēja. Un ko tad patiesībā viņš nolādēja? Evaņģēliju, tā lūk. Pielūko arī tu - ieliec savā tekstā vārda "dogmas" vietā Dieva vārds un tu sapratīsi par ko es runāju.
Vēsturē dogmas bijušas daudz un dažādas un tomēr ir piepildījies Jēzus apsolījums - Mani vārdi nezudīs, kā arī - uz šīs klints es celšu Savu draudzi un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Tātad patiesā un skaidrā mācība nekad nav pazudusi, bet iznesta cauri gadsimtiem un tās arī ir tās baznīcas patiesās dogmas, Kristus, apustuļu un praviešu dogmas, un velns ar savām viltus dogmām nav spējis iznīcināt Dieva dogmas.
Citādi sanāk tā - atmetam visu, un izgudrojam velosipēdu no jauna. Lūk tad arī sākas, ka ceļas augšā tādas herēzes, kuras jau pirms simtiem gadu ar bibliskiem pamatojumiem ir tikušas atspēkotas, bet ne lūk vajag rakāt augšā.
Un vēlreiz - šī rakstuvieta rainar attiecas tikai uz tiem viltus pamācītājiem, kas grib no Kristus novirzīt, jeb vai tu domā, ka nevajag vairs sprediķus, ne skolas, bet sēdēsim kaktā un gaidīsim spontānu atklāsmi? Lūk tad arī sarodas visādas sektas, kur katrs skaidro vārdu kā pagadās, jo lūk viņiem jau nevajag mācīties, viņiem Dievs pa tiešo atklāj - labi ja tā būtu, tikai kāpēc sanāk, ka šiem "praviešiem" tās atklāsmes neiet kopā ar bībeli? Un lūk atgriežamies atkal pie fakta, ka vajag gan mācīties, taču pie uzticamiem skolotājiem.
Pāvils taču nepārstāja mācīt šo draudzi, viņš tik gribēja pateikt, ka lai neklausās uz neatgriezīgajiem Jūdiem, bet lai klausa tam, kas viņiem jau ir mācīts un ko Svētais Gars viņu sirdīs apstiprina |
Imants [80.70.22.121] |
# Iesūtīts: 2008.04.23 17:00:06
Savādi, bet mani gan šī diskusija nepārliecināja. Sirdī lūdzu pēc Tēva Svētā Gara sapratnes par šo jautājumu, taču neatradu savā sirdī apstiprinājumu šeit izteiktajos mēģinājumos apstrīdēt kristības kā pagremdēšanas kopā ar Dieva Vārdu patiesību.
Varbūt ir vērts ieskatīties sevī un sameklēt vairāk pazemības, lai citus par mežoņiem neuzskatītu un arī pašam kāda saprašana nāktu?
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.04.23 17:05:19
Imants, a neesi mēģinājis skatīties Dieva Vārdā... a to sazin kādu miskasti savā sirdī atradīsi... ???
Kristieši visos laikos Dieva viedokli ir mēģinājuši noskaidrot Dieva Vārdā! Protams, ja esi pravietis... nu cita runa... pārbaudīsim! Bet baidos, ka šis jautājums gan ir Dieva Vārdā visai skaidri atbildēts un pateikts kā arī mums ir 2000 gadu bieza Kristietības pieredze arī par šo jautājumu! Tas sen jau ir izrunāts un izspriests... tikai anabaptisti pirms 500 gadiem izdomāja, ka ja jau Luters izsķūrē RKB vienu mācības daļu, kamdēļ neizšķūrēt arī visu pārējo... tā beigās palika pie sasistas siles... kad bērns ar visu ūdeni ārā izleits... !!!
|
Imants [80.70.22.121] |
# Iesūtīts: 2008.04.23 17:09:32
Šajās vietās ir gan minētas abas vārdu nozīmes - gan "baptismos" gan "baptizo".
http://www.searchgodsword.org/lex/grk/view.cgi?number=909
http://www.searchgodsword.org/lex/grk/view.cgi?number=907 |
Imants [80.70.22.121] |
# Iesūtīts: 2008.04.23 17:11:08
ingars šeit raksta tā:
"Pāvils taču nepārstāja mācīt šo draudzi, viņš tik gribēja pateikt, ka lai neklausās uz neatgriezīgajiem Jūdiem, bet lai klausa tam, kas viņiem jau ir mācīts un ko Svētais Gars viņu sirdīs apstiprina."
Kam nav taisnība, ingaram vai Pāvilam? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.04.23 17:21:01
Imants, bēda tāda, ka tu laikam nezini ka Ingars pārstāv Luterisko mācību, kura māca, ka Svētais Gars nerunā nekā savādāk kā caur Dieva Vārdu, un ja Ingars attiecina ko uz Cilvēka Sirdi un Svēto Garu tajā, tad ar to viņš pasaka tikai un vienīgi par Dieva Vārdu, kas no Rakstiem nācis caur lasīšanu/sludināšanu/dzirdēšanu cilvēka sirdī, jo nekā savādāk Svētais Gars nenāk cilvēkā un nerunā, kā tikai caur Dieva Vārdu!
Imants, un rakstos pie kristības ir vārds "iegremdēt" tas kurš "un atstāt" - pietam to apstiprina lūk vēl viena vieta Matejas 28:19
Vārds batpizo
907 baptizo {bap-tid`-zo}
from a derivative of 911; TDNT - 1:529,92; verb
AV - baptize (76), wash 2, baptist 1, baptized + 2258 1; 80
1) to dip repeatedly, to immerse, to submerge (of vessels sunk)
2) to cleanse by dipping or submerging, to wash, to make clean
with water, to wash one`s self, bathe
3) to overwhelm
++++
Not to be confused with 911, bapto. The clearest example that shows
the meaning of baptizo is a text from the Greek poet and physician
Nicander, who lived about 200 B.C. It is a recipe for making pickles
and is helpful because it uses both words. Nicander says that in
order to make a pickle, the vegetable should first be `dipped`
(bapto) into boiling water and then `baptised` (baptizo) in the
vinegar solution. B oth verbs concern the immersing of vegetables in a
solution. But the first is temporary. The second, the act of
baptising the vegetable, produces a permanent change.
When used in the New Testament, this word more often refers to our
union and identification with Christ than to our water baptism. e.g.
Mark 16:16. `He that believes and is baptised shall be saved`.
Christ is saying that mere intellectual assent is not enough. There
must be a union with him, a real change, like the vegetable to the
pickle!
Bible Study Magazine, James Montgomery Boice, May 1989.
Redzi brāl... tiek lietots vārds kura nozīme ir iegremdēt un actāt - kā piemērs tiek minēta recepte gurķu marinēšanai.
Ideāls texts, jo lieto ABAS vārdu nozīmes! Pirmā ir ka vajag bapto - iemērkt karstā ūdenī... un pēc tam baptizo "ielikt un atstāt"!!!
Vārds "baptizo" semantika ir iegemdēt un actāt... Svētajā Garā!
nevis iegremdēt un izvilkt... kas faktiski arī notiek pie baptistiem un harizmātiem, viņi uz mirkli ievietojas Svētajā Garā un pēc tam no Svētā Gara mācības atsakās... tātad izmērcas... un tas ir bapto nevis baptizo!
Tā kā pamēģini lasīt arī ko pac postē!  Palīdz! |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2008.04.24 08:51:54
turklāt man šķiet, ka baptisti melo, sakot, ka baptizo nav nozīmes kā aplaistīt, katrā gadījumā atceros, ka kādā vārdnīcā točna bij nozīmes iegremdēt, nozlīcināt un arī mazgāt un mazgāt jau vairs nav obligāti iegremdēt, bet vēlreiz jādabon iemest aci vārdnīcā un tad arī varētu spriest.
Bet patiešām varda baptiso nozīme ir iegremdēt ar nolūk atstāt, to pierāda arī vēl viena tā nozīme - noslīcināt. Tas, ka tur simboliski pagremdē un izvelk, tā ier viena lieta, bet ko vārds nozīmē, tas jau mazlietiņ kas cits. Pēc šī parauga sanāk, ka visi baptisti būtu noslīkuši
Romiešiem 6. nodaļa
3 Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?
4 Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.
5 Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.
6 Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam,
7 jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka.
8 Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs - tāda ir mūsu ticība - arī dzīvosim kopā ar Viņu.
9 Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu,
10 jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam.
11 Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.
12 Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm!
Redzat te var visai dažādi interpretēt, jo ja aprakti nāvē, tad kādēļ atkal grēcīgo būtību vilkt ārā? Vai kristība nozīmē tikai iegremdēšanu nāvē? vai tā nav arī atjaunošanās/iegremdēšana Svētajā Garā? Par kristību, ko tā nozīmē runā vairākas rakstu vietas, ne tikai šī par iegremdēšanu nāvē, bet ir arī sirds apslacīšana, mazgāšana, Svētā Gara izliešana - tās visas ir kristības nozīmes, ko kristība dod. Vēl vairāk - stāv rakstīgts, ka kristība nav miesas netīrības mazgāšana, jo kam gan kristīt miesu, kas ies bojā, kuras vietā mums būs cita, jauna miesa? Tas nozīmē, ka ārējai formai šeit vairs nav tik lielas nozīmes, jo grēcīgā miesa lemta pazušanai, tā tiek sista krustā un nonāvēta. Taču mēs negribam tapt izģērbti, bet gan pārģērbti, turklāt mums ir jāiemācās paklausīt Dievam, tāpēc arī mūsu miesas kristībā netiek nozlīcinātas (lai gan to esam pelnījuši), tomēr tās tik un tā mums taps atņemtas un iznīcinātas, tāpēc kristība atteicas ne uz miesu, bet uz mūsu iekšējo būtību - uz dvēseli |
Imants [80.70.22.121] |
# Iesūtīts: 2008.04.24 15:52:06
Mulderam.
Kāpēc tik daudz lieku vārdu, vai tad runa gadījumā nebija par ūdens kristību? Un vai tad kādam jāskaidro, ko Ingars gribējis pateikt, ja viņš pats to var izdarīt. Kādreiz jautāja, vai esi pieteicies citam par advokātu, ka skaidro viņa vārdus?
Un vai tad tiešām Dievs citādi nemāk cilvēku uzrunāt kā tikai un vienīgi caur Vārdu "kas no Rakstiem nācis caur lasīšanu/sludināšanu/dzirdēšanu "? Kā tad var atšķirt to no velna, kas tieši tāpat dara kā Kristum tksnesī - piestājoties ar Dieva Vārdu?
Kuru sirds liecību tad var atzīt par patiesu un kuru nē? Jo vienreiz Mulders raksta "a to sazin kādu miskasti savā sirdī atradīsi" un otrreiz atkal tā "nācis caur lasīšanu/sludināšanu/dzirdēšanu cilvēka sirdī". Vai Dieva Vārds no sirds runā tikai bībeles pantiem jeb pasaka būtību? Mana pieredze rāda, ka tiek pateikta Patiesība un to atzīstot pie sevis, tā mani šķīsta. Tie panti jau ir |
Imants [80.70.22.121] |
# Iesūtīts: 2008.04.24 15:57:12
Bet par interpretāciju - Svētos Rakstus var tikai viennozīmīgi saprast - tie nav interpretējami, jo Patiesība ir viena. Bet ja saprašanas trūkst, tad var lūgt no Dieva un Viņš tad ieved cilvēku apstākļos, kuros tas var iegūt vajadzīgo pazemības stāvokli, kurā esot var arī šo rakstīto saprast. Vai tad tas tā nav rakstīts? Es gan neuzstājos kā Rakstu zinātājs, jo zināšana vien neko nedod, kā tikai uzpūtību pār citiem, bet vēlos būt tā Vārda darītājs, lai Kristus manī būtu dzīvs.
|
Imants [80.70.22.121] |
# Iesūtīts: 2008.04.24 15:58:41
Diemžēl viena iepriekšējā vēstulīte iznāca nepabeigta, izskatījās ka pievienos tik cik uzrakstīts, bet diemžēl ne.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.04.24 16:06:25
Un vai tad tiešām Dievs citādi nemāk cilvēku uzrunāt kā tikai un vienīgi caur Vārdu "kas no Rakstiem nācis caur lasīšanu/sludināšanu/dzirdēšanu "? Kā tad var atšķirt to no velna, kas tieši tāpat dara kā Kristum tksnesī - piestājoties ar Dieva Vārdu?
A tu vēl kādu citu drošticamu avotu bez Dieva Vārda zini par Dieva viedokli jebkuros jautājumos. Un tas, ka Velns var arī Dieva Vārdu izmantot nu nekādīgi nepadara subjektīvas iedomas un sirds pārdomas par ticamākām lietām, ņemot vērā ka tu pac esi viesn liels grēka maiss!
Tu pats tagad veido kaut kādas māxlīgas "Ūdens Kristības" "Sv. Gara Kristības" etc... ir tikai Viena vienīga kristība tā kuru Kristus Pavēlēja un kuru arī Baznīca izveic... Tas tiek darīts savienojot Vārdu ar Ūdeni! Šī ir Kristus pavēlēta Kristība kurā pēc viņa apsolījuma cilvēkam tiek dāvāta grēku piedošana un Svētā Gara dāvana! Patīk tev tas vai nepatīk, bet Baznīcai ir pavēlēta un Baznīcā praktizēta tiek tikai viena Kristība... Viena ticība Viena Kristība Viens Dievs Viens Kungs!
Kuru sirds liecību tad var atzīt par patiesu un kuru nē?
Sirds liecību kas ir saskaņā ar Dieva Vārdu un nav tai pretrunā, to var atzīt par patiesu. Jebkuru citu liecību kas ir pretrunā Rakstiem var kārt uz nagliņas mazmājiņā!
Jo vienreiz Mulders raksta "a to sazin kādu miskasti savā sirdī atradīsi" un otrreiz atkal tā "nācis caur lasīšanu/sludināšanu/dzirdēšanu cilvēka sirdī". Vai Dieva Vārds no sirds runā tikai bībeles pantiem jeb pasaka būtību? Mana pieredze rāda, ka tiek pateikta Patiesība un to atzīstot pie sevis, tā mani šķīsta. Tie panti jau ir
Ja tava Sirds Vārds nav pretrunā Dieva Vārdam (un to var pārbaudīt) tad viss ir kārtībā! Bet ne jau viss, kas tev sirdī sarodās uzreiz par Dieva Vārdu un Gribu uzdot... tamdēļ Dievs Deva savu Vārdu, lai tajā varam meklēt un pārliecināties vai tā ir kā Sirds tev saka! Ja nav, tad es neuzticos savai sirdij! Dieva Vārds ir pāri jebkurai sirds iedomai!
Bet par interpretāciju - Svētos Rakstus var tikai viennozīmīgi saprast - tie nav interpretējami, jo Patiesība ir viena. Bet ja saprašanas trūkst, tad var lūgt no Dieva un Viņš tad ieved cilvēku apstākļos, kuros tas var iegūt vajadzīgo pazemības stāvokli, kurā esot var arī šo rakstīto saprast. Vai tad tas tā nav rakstīts? Es gan neuzstājos kā Rakstu zinātājs, jo zināšana vien neko nedod, kā tikai uzpūtību pār citiem, bet vēlos būt tā Vārda darītājs, lai Kristus manī būtu dzīvs.
Neko neiebilstu!
Tik atkal... tu skaisti runā, sakies darām! Jautājums vai tu tici! Jo var taču paņemt Rakstus un pārbaudīt vai tu tiem tici! Es saku Dieva Vārdu un pajautāšu, vai tu tam tici! Un redzēsim kurā pusē tu nostāsies Dieva Vārda pusē vai savas Sirds Pusē! Esi gatavs šādam testam? |
:: Pievienot komentāru
|
