Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.11.26 09:43:34
Šitāds jautājums!
Vai Gara dāvanu uzskaitījums Rakstos ir exkluzīvs, vai var runāt par daudzām, kuras nav explicitly uzskaitītas.
Šeit es nedomāju parastus talantus darīt garīgas lietas, bet tieši dāvanas ne no šīs pasaules. |
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.03.17 12:02:06
kaspi, nu i ka nav konkrēts vārds "svētdarīšana" toties doma par to pašu jēdzienu gan ir. Ja neizraujam pantus izkonteksta, bet ņemam vērā visu Dieva vārdu kopumā, tad gan atradīsim tur, ka taisnošana notiek ārpus mums un tas attiecas uz visu cilvēka būtību kopumā, taču svēttapšana ir svētdzīve un šis vārds gan minēts bībelē, pavēles jau atpestītiem cilvēkiem, kā dzīvot svētu dzīvi.
Un nav runa par apvainojumiem, es nekādā gadījumā neesmu tevi nosaucis par velna bērnu un nepavisam ne ka tu ellē nonāksi maldu dēļ, jo visi mēs maldāmies, taču ticība uz Jēzu mūs izglābs neatkarīgi no mūsu nepilnības un maldīšanās. Es apvainoju nevis tevi, bet maldu mācības, konkrētas lietas - Dieva vārds pret sātana vārdu, lūk ko es centos uzrakstīt, nevis par kādu citu draudzi, bet kokrēti par konkrētām mācībām un konkrētām lietām, neatkarīgi no konfesijām vai draudzēm
Kaspar būtībā tu arī neko citu, kā vien tukšu filozofiju neuzrakstīji, izklausās, ka esi nevis no Svētā Gara draudzes, bet ka no kādas grieķu filozofiskās kristietības biedrības. Paskaidrošu konkrēti - kāpēc, kāpēc tādi apvainojumi, kāpēc tādas dzēlības. Tas viss viena elementāra iemesla dēļ - tu tā vai citādi, bet smalkā veidā padari pestīšanu par daļēju, atdali cilvēka būtības sastāvdaļas, bet cilvēks taču ir viena dzīva dvēsele ar miesu un garu.
PESTĪŠANA IR PILNĪGA VISAPTVEROŠA, ABSOLŪTA UN PABEIGTA. NE TUR KO PIELIKT NEDZ ATŅEMT. Tas attiecas uz visu cilvēka būtību - dvēseli miesu un garu. Ja tu noliedz to, tad tava mācība tiktāl, cik tu esi tajā iekšā ir no velna. Mārtiņš Luters nekad ne par vienu neapgalvoja, ka viņš konkrēti nonāks ellē, bet gan, ka pestīšana ir apdraudēta. Tas viss viena vienīga iemesla dēļ - pat neliela novēršana no Kristus, pat neliela pestīšanas apšaubīšana apdraud mūsu ticību
Kaspar - vai nu tu esi pestīts vai neesi un par to nolādēšanu es domāju tādā kontekstā, ka ja tu uzskati, ka tev darbi vajadzīgi pestīšanai, tad pēc saviem darbiem, nevis ticības tu arī tiksi vērtēts, bet tā ka`zinām, ka neviens nespēj veikt pilnīgus darbus, tad pat mazākā baušļa pārkāpšana izraisa lāstu. tā ka vai nu pilnībā esi Jēzū Kristū, vai nemaz. Viss pārējais ir pestīta cilvēka ticības augļi, kas ir pazīme tam, ka mūsu ticība iet vairumā, nevis cēlonis |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.03.17 12:10:20
Un vēl konkrēti Kaspar - par atslēgu varu, uz pārējiem jautājumiem vari neatbildēt bet uz šo lūdzu atbildi - tiek tā jūsu draudzē lietota vai netiek? un ja nē, tad kāpēc?
Jāņa evaņģēlijs 20. nodaļa
22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks."
Mateja evaņģēlijs 18. nodaļa
1 Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: "Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?"
2 Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū
3 un sacīja: "Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
4 Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.
5 Un, kas uzņem tādu bērnu Manā Vārdā, tas uzņem Mani.
6 Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā.
15 Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.
16 Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.
17 Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.
18 Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.
pārdomā, kā šīs Jēzus Kristus, paša Dieva tā Kunga pavēles tiek izpildītas tavā draudzē, vai Gleške seko Jēzum Kristum.
Nav mans mērķis apvainot, bet tieši tāpēc es nerunāju visādas vispārīgas frāzes, bet gan konkrētas lietas. man nekas nav pretī pret mēlēm, brīnumiem un zīmēm, pravietošanu utt. ikviens luterānis tev apliecinās, ka tas viss ir bibliski, kristīgi un pēc Dieva prāta āmen
Taču man ir kas pret ja manā draudzē netiktu ievērotas Jēzus pavēles, tiktu atrautas dāvanas, ko Viņš deva Savai baznīcai, kas sargā no ļauna un baro ticību |
rainars  |
# Iesūtīts: 2008.03.17 21:09:12
Ingars vai tu pats ļoti apmeklē citu konfesiju Dievkalpojumus ,ka tik labi visu zini vai tikkai smelies no internetā ievietotiem rakstiem ?
22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
Rakstīt uzrakstīji,bet vai pats tu pieņem ?
6 Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, ...
Raksti vienu ,bet brāli no citas konfesijas konfesijas gribi melnot.
Zini es te lasīju svētdien rakstu par pentakostiem,ko rakstījis kāds luterisks mācītājs.Nu nezinu vai es maz gājis vai maz ko saprotu ,bet daudz ko neesmu saskatījis vadoties pēc raksta.lai Dievs mums žēlīgs par mūsu kļudām un dod mums redzēt ar Svētā gara acīm lietas būtību.Svētīgu laiku pavadītu Dieva mīlestībā.
|
Mirga  |
# Iesūtīts: 2008.03.18 17:35:56
22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks."
Vai Ingars, lūdzu, varētu drusku tuvāk šo vārdu nozīmi paskaidrot? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.03.18 20:46:15
Ingars vai tu pats ļoti apmeklē citu konfesiju Dievkalpojumus ,ka tik labi visu zini vai tikkai smelies no internetā ievietotiem rakstiem ?
jā esmu bijis un arī tā informācija internetā, ko viņi paši par sevi saka, atbilst realitātei. Piemēram pentakostu statūti viņu mājaslapā patiešām ir mazliet nebibliski.
-------------------
22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
Rakstīt uzrakstīji,bet vai pats tu pieņem ?
un vajadzēja paņemt arī tālāku citātu, par piedopšanu un atraisīšanu. Jā ik dievkalpojumu kopā ar visiem brāļiem un māsām saņemam svētīgo piedošanu un Svēto Garu caur Viņa vārdiem
----------------------------
6 Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, ...
Raksti vienu ,bet brāli no citas konfesijas konfesijas gribi melnot.
Kā jau vienmēr esmu teicis - nav mans mērķis nomelnot citus Kristiešus, bet atklāti paprasīt, kāpēc lūk Jēzus pavēle netiek ievērota
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.03.18 20:48:44
Mirga - atbilde ietverta pašā rakstuvietā - Jēzus pavēl lietot dāvanu, kad kristietis kristietim Dieva vārdā, pēc Viņa pavēles un apsolījuma (kas minēts šajā rakstuvietā) grēku piedošanu tam, kurš nožēlo, bet paturēt grēkus tam kurš nenožēlo, līdz viņš atgriežas un šī piedošana ir spēkā arī debesīs, jo pats Dievs tā pavēlējis. |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.03.19 22:30:05
Ingars tev ir laba gara dāvana orientēties Svētajos rakstos. |
Kasis  |
# Iesūtīts: 2008.03.23 00:45:34
Sveiks, Ingar.
Par grēku piedošanas pasludināšanu dievkalpojumā.
Mums netiek katru Dievkalpojumu pasludināta grēku piedošana pēc noteiktas formas tādā veidā, kā tas noteik luterāņu Dievkalpojumos, tomēr dievkalpojumos, šūniņās, bībeles skolās, semināros tiek mācīts, ka ja ir nodarīts grēks, tad tas ir uzreiz Dievam jāizsūdz/jānožēlo/jāatgriežas no tā un ka Dievs ir uzticams un taisns un piedod mums mūsu grēkus un Viņa asinis šķīsta mūs no visas netaisnības, ka tas ir fakts, kas ir ticībā jāpieņem neskatoties uz savām izjūtām un par ko vajag Dievam pateikties. Kaut kas līdzīgs luterāņu pasludināšanai notiek pirms Dievkalpojuma beigām, kad tiek uzrunāti cilvēki, kas vēlas pirmo reizi mūžā nožēlot grēkus un pieņemt Jēzu par savu Kungu. Tādi parasti ir katrā dievkalpojumā. Viņi iznāki priekšā un viņiem īsumā izstāsta par Jēzu, pa glābšanu, par nepieciešamību izsūdzēt savus grēkus, lai saņemtu piedošanu. Tad šiem cilvēkiem tiek teikti priekšā lūgšanas vārdi, kurā tiek teikts preikšā, ka viņi tic, ka Jēzus ir Dieva dēls, kas miris par viņu grēkiem un augšāmcēlies viņu taisnībai, tiek nožēloti grēki, pēc kā vai nu pēc lūgšanas vai arī lūgšanas laikā seko pateicība par grēku piedošanu un to, ka viņu vārdi no šī mirkļa ir ierakstīti dzīvības grāmatā. Šo lūgšanu atkārto netikai priekšā esošie cilvēki, bet gan visa draudze. Tā notiek Jaunajā Paaudzē. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.03.23 19:10:49
Kasi - tā ir ticības apliecināšana, kas arī luterāņiem notiek, kad pieaugušais draudzes priekšā apliecina savu ticību, taču tas nav tas, par ko Jēzus runā šajā rakstu vietā
22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks."
Protams grēki mums ir piedoti ikbrīdi, taču cilvēkam ir vajadzīgs pie kā pieķert savu ticību, tā nu Jēzus pavēlēja lietot šo dāvanu un apsolīja ka caur to Viņš darbosies gluži tāpat, kā kad bēbelē lasām, ka Viņš konkrēti cilvēkam personīgi pasludināja - ej ar mieru tev tavi grēki piedoti. Lūk šo Jēzus pavēlēja lietot un to harizmāti ir atmetuši, ja nu vienīgi mazajās grupiņās jūs tomēr darat tā - izsūdz kādam brālim savus grēkus kā Dieva priekšā un brālis pamatojoties pēc iepriekšminētās rakstuvietas apsolījuma piedod grēkus DIeva vārdā - ja tā ir, tad ņemu savus vārdus atpakaļ. Ja tā nav tad jūs smagi grēkojat nepasludinot evaņģēliju, piedošanu ikdievkalpojumu katram personīgi
Saproti - vienu reizi mūžā ir par maz to dzirdēt, tas ka piedošana konkrēti šajā brīdī, konkrēti tev tiek sniegta, jādzird pēc iespējas biežāk ikvienam kurš nožēlo grēkus, jo tā Jēzus pavēlēja un ja tā nedarām, tad neklausām Jēzus pavēlēm, nestāvam Viņa vārdos un nemīlam Viņu, bet melojam un liekuļojam.
Vienkārši runāt PAR evaņģēliju nav tas pats kas pasludināt to konkrēti attiecībā uz konkre`tu cilvēku.
Un tas, ka luterāņiem ir tādas noteiktas formas veidā ir tikai kārtība labad. Patiesībā izšķir šādus grēksūdzes veidus, kas visi ir vienlīdzīgi, taču cilvēka ticības izaugsmei, kā arī Jēzus pavēli pildot ir vajadzīgi visi šie veidi
ikbrīdi izsūdzot grēkus tieši Dievam atceroties Vārdu par piedošanas apsolījumu
grēku nožēla saņemot vārdu verbāli no mācītāja vai jebkura brāļa vai māsas tā itkā to sacītu pats Dievs, jo tā tas patiesībā ir, ka ne no sevis, bet gan pamatojoties Jēzus vārdos
mīlestības bikts, kad esam nogrēkojušies pret tuvāko un lūdzam viņa piedošanu
-----------------------------
un tas lūk ir brīdis, kad mēs arī saņemam to, ko harizmātu draudzēs sauc par Gara svaidījumu, ko pavada mēlēs runāšana, smiešanās, krīšana gar zemi un raustīšanās konvulsijās.
Luterāņiem gan šādas lietas parasti nenotiek, taču pamatojoties rakstos esam droši, ka Svētais Gars darbojas |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.03.23 20:35:42
Brāļi ,kristieši,priecīgus Jēzus Augšāmcelšanos svētkus.Aicināšu ar cieņu savstarpēji izturēties .Kā jūs varat pienest Dievam pateicību ja neesat izlīguši ar savu brāli.Kristiešu Dievs ir mīlestības Dievs.ingar nevajag uzbrukt vienam dažiem eksemplāriem no citādākas Dieva pielūgsmes kopienas ,ja gribi ko mainīt taisi reformācīju pie piecdesmitniekiem ,savādāk turi mieru cik iespējams.
Slava mūsu kungam! |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.03.23 21:01:09
es jau cenšos.
a kādu vēl reformāciju? Dievs man neko tādu nav pavēlējis darīt |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.03.23 21:43:13
Brāļi turam MIERU.JĒZUS ASINIS IR SVĒTAS UN VIŅŠ IR AUGŠĀ CĒLIES !
ĀMEN ! |
Kasis |
# Labojis Kasis: 2008.03.24 20:13:49
Ingar, es piekrītu, ka grēku piedošanas pasludināšana ir absolūti nepieciešama jaunatgrieztiem, kas arī Jaunajā Paaudzē un citās harizmātiskajās draudzēs tiek praktizēts. Šo vietu " 23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti" es saprotu, kā kristiešu atbildību un varu paziņot neticīgajiem, ka Dievs spēj piedot visus grēkus neatkarīgi no to smaguma, jo bieži vien neticiīgi cilvēki nenāk pie Dieva, jo domā, ka viņu grēki ir tik smagi, ka Dievs tos nespēj piedot. Tomēr attiecībā jau pa glābtu kristieti es uzskatu, ka vairums gadījumu pilnīgi pietiek, ka viņš savās personiskās lūgšanās Dieva priekšā nožēlo grēkus. Īstenībā, atceroties luterāņu laikus, man rodas jautājums, kam tad ir lielāks spēks, vai no sirds izsūdzētiem grēkiem Dieva priekšā nosaucot konkrēto grēku vārdā un ticībā saņemtai grēku piedošanai vai arī vienreiz nedēļā atkārtot līdzi mācītājam vispārēju grēku nožēlu un izdzirdēt no mācītāja mutes grēku nožēlošanas pasludināšanu. Man jau šķiet, ka personiska grēku nožēla ir svarīgāka, bet tā, kas tiek izteikta Dievkalpojumā ir tāds obligātais minimums, kas ir labs tādos gadījumos, kad cilvēks ir galīgi pazaudējis attiecības ar Dievu, ka nespēj nākt viņa priekšā personiskās lūgšanās. Savukārt Tu apgalvo, ja es pareizi Tevi sapratu, ka grēku piedošanu var saņemt tikai tad, ja saņem pasludinājumu no cita kristieša. Šajā lietā es Tev nepiekrītu. Es uzskatu, ka personiskās attiecības ar Dievu ir vissvarīgākais kristietībā, jo cilvēks Dieva klātbūtnē ir vienmēr, savukārt citi kristieši un baznīca var nevienmēr būt blakus. Jēzus taču teica par muitnieku, kas nožēloja grēkus: Lūkas 18:13 Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!
14 Es jums saku: viņš nogāja savās mājās taisnots. Un arī tēvreizē mums ir mācīts lūgt "piedod mums mūsu parādus/grēkus".Ja mēs tā lūdzam, tad mums arī tiek piedots, un tur nekas neseko par otra kristieša pasludinātu grēku piedošanu. Es uzskatu, ka personiska grēku sūdzēšana vai mācītājam vai citam kristietim ir laba īpašos gadījumos, kad cilvēks pats netiek galā ar savu grēku un viņam ir nepieciešama palīdzība.
"un tas lūk ir brīdis, kad mēs arī saņemam to, ko harizmātu draudzēs sauc par Gara svaidījumu, ko pavada mēlēs runāšana, smiešanās, krīšana gar zemi un raustīšanās konvulsijās."
Ingar, nezinu, ko tu esi šeit izteicis, vai nu savu nezināšanu vai arī apzinātu vēlmi pazemot citus, tādu īpašību, ko es apzīmēju ar vārdu "indīgums`, tomēr varu tev pateikt, ka harizmātiem Dieva klātbūtne nebūt neasociējas tikai ar konvulsijām un smiešanos vai krišanu, kas normālam harizmātam ir rets pārdzīvojums. Ingar, es varu un arī lūdzu Jēzu Kristu arī klusi un arī domās un arī uz ceļiem ar bijību. Esi lūdzu uzmanīgāks ar nekorektiem vispārinājumiem. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.25 12:38:07
Kasis, pāris lietas...
1. Evanģēlija vēsts ir nevis tā, ak Dievs var piedot grēkus, bet ka viņš to ir izdarījis Kristū jau! Ka pie Krusta jau ir grēku piedošana, nevis "Ja tu labi lūgsi, tev piedos". Nē Dievs piedod arī tādus grēkus, par kuriem tu nemaz nezini ka tie ir tavā "kontā" vai pat tādus, kurus tu nemaz neuzskati par grēkiem, bet varbūt pat par tikumiem!
2. Pretstatīt personīgu grēku nožēlu iepretīm Luteriskajai vispārīgajai absolūcijai liecina par Evanģēlija vēsts neizpratni... Te atkal, tiek pretsatīts Cilvēka darbs iepretīm Dieva darbam. Tas uz ko tu aicini ir meklēt šo mierinājumu pašam savā garīgajā stāvoklī... tā teikt, jo vairāk dziļuma un nožēlas un asaru un apzinātu grēku pieminēšanu tu izspiedīsi, jo lielāka varbūtība, ka absolūcija būs īsta.
Mēs luterāņi zinām, mācām un ticam, ka neviena grēknožēla nav "pietiekoša" Dieva priekšā... TIEŠI šis Muitnieks ir tas gadījums, kad Muitnieks saprot, ka NEKO burtiski NEKO viņš nevar Dievam piedāvāt, nedz savu pareizo pozu, nedz 3stundīgas dziļas lūgšanas (varbūt viņš templī uz 5 minūtēm ir ieskrējis), bet vienu viņš saprot... ka tur... pie Dieva ir grēku piedošana... "Esi man grēciniekam žēlīgs"... Ticība, ka Dievs šo vārgo lūgšanu sadzirdēs, ticība, ka Kristū mēs saņemam atbildi un apstiprinājumu uz šo lūgšanu - ka grēki man ir piedoti - ir Luteriskās mācības centrā!
Nekāda lūgšana un gavēšana nav pietiekoša... nekad tu nespēsi aizsniegt ar savām netīrajām roķelēm savas dvēseles/sirds dziļākos melnākos kambarus, lai tos nospodrinātu... noķēpāsi vēl vairāk!
Lūgšana pret Dievu bez citu cilvēku iesaistīšanas ir OK, ja ticība ir stipra... Bet ko tu teiksi brālim, kas ir izmisumā... kad viņa ticība ir tik vāja, ka viņš BAIDĀS iet pie Dieva? Vai tas nozīmē, ka Dievs baidās pie viņa nākt un atmetīs viņu...
Neviens Kristietis otram nevar pasludināt grēku piedošanu pac uz savu autoritāti... mēs to varam tikai un vienīgi tamdēļ, ka Dievs jau to ir izdarījis Kristū, un Kristus ir pavēlējis tieši šo vēsti visai pasaulei pasludināt! Vai tu to dari... vai tu dari, ka... jā... ir čanci, ka Dievs jums piedos?
Mēs sludinām - Dievs ir piedevis - tici tam un tu tapsi pestīts!
Jo ja tu savu pestīšanu balsti savā paša grēknožēlas "dziļumā" un "pareizībā" tad šaubu mirklī Velns tevi nogāzīs, jo tu nekad nevarēsi būt 100% drošs, ka pietiekoši dziļi un pietiekoši pareizi un VISUS grēkus esi izsūdzējis un apzinājies... |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.03.25 23:04:19
Brāļi kristieši,vai varu uzzināt kā to sauc ko jūs tagd darāt.Man liekas stīvēšanās uz laipas.Ejiet ar mieru.Svarīgs ir tas ka esam Kristū un Kristus Mūsos.Katra veida Diev(a)-kalpo-jums ir domāts mūsu stiprināšanai,tas ir ka DIEVS kalpo mums. Slava Svētajam,TRĪSVIENĪGAM Dievam ! |
shalem [46.109.51.149] |
# Iesūtīts: 2012.02.18 08:16:07
neesmu luterānis, nejauši uzdūros jūsu forumam. esiet pateicīgi Dievam, ka jūsu vidū ir rainars |
:: Pievienot komentāru
|
